mammas rokas

Hip hip urā! Emīlijai 3!

2012-02-14T23:00:00.000+02:00

Manai meitai jau trīs gadi! Trīs gadi bērniņam, kurš atskrēja pa pēdām savam brālim un izmainīja visu mūsu dzīves! Viņa ir mūsu līdzsvars un lielākais paraugs. Viņa ir spēcīgākais atdarinātājs - mūsu ar Kundziņu labo darbu un arīdzan kļūdu spogulis. Viņa ir pateicības kalgals un vērtīgākais sabiedrotais. Viņa ir taisnīga, sievišķīga, stipra un vāra vienlaikus. Mēs viņu bezgalīgi mīlam!

Daudz laimes, mūsu mīļā, mīļā Čika!

Zinot, ka Čikai no rītiem patīk ilgāk pagulēt, pamodos laicīgi un, saulei lēcot, piepūtu balonu bataljonu!

Un tad mazajai atlika vien dzīvot savu dzimšanas dienu! Pamosties un ieraudzīt skaistumu! Uzkāpt uz galda un mēģināt palīdzēt.

Apgāzt dīvānu. Gatavoties leļļu teātrim.

Sapucēties. Izvilkt no retro krājumiem skaistākās krūzes...

Būt gatavai uzņemt ciemiņus...

( Paldies Līgai par uzkodu domu!)

Sagaidīt ciemiņus - ziedus, smaidus, laba vēlējumus, prieku.

Saņemt dāvanas!

Cienāt mīļcilvēkus ar vistas zupu un audzītes cepto TV3 medus kūku (Niklāva versija :))! Un tikai vēlu vakarā, kad puse kūkas jau nolocīta, atcerēties par svecītēm! :D

Ķert ziepju burbuļus un gatavot dzīvnieciņus leļļu teātrim...

Zaķis (Ozolu ģimene)...

Vilks ( mēs ar Čiku)...

Lācis ( Kublicku ģimene)

Lapsa ( Niklāvs )

Īsta talantu atvēršanās katrā pašā un kopā ņemtiem! Daudz smieklu abās skatuves pusēs! Pilnīgi pozitīva atrakcija, kas noteikti paliks atmiņā uz visu mūžu! Iesakām visām bērnu ballītēm, bet brīdinām, ka skatītāji līdz 3 gadu vecumam noteikti gribēs atrasties aizkulisēs izrādes laikā! :)

Ballīte nosvinēta! Trīsgadniece uzsāk ceļu pretim četriniekam!

Pēc ballītes...

2012-02-14T00:29:00.002+02:00

Sagaidīti apaļie trīs. Bildes tik gaisīgas un meitenīgas, ka gribētos jau tagad pastāstīt, kā mums sestdien gāja, taču jāsagaida fotogrāfijas arī no citiem fotogrāfiem, citādi pati interesantākā ballītes daļa paies secen jūsu acīm...

Šodien atbrīvojām telpu no dekorācijām.Vesela kaste izelpas.

Un ja kāds var mazam bērnam iemācīt, kas ir statiskā elektrība, tad tie ir baloni. Paberz pret biksēm un lipini, kur tīk!

Vai izvārties balonu kastē un staigā ar balonu matos! :)

Pēdējā laikā nākas domāt par to, kā mēs dzīvojam: TELPĀ vai TELPAI. Tests. Padomājiet pie sevis - vai jūs mīļuprāt ieskrūvējat skrūvi dēļu sienā? Vai priecājaties par bērnu zīmējumiem uz sienas? Vai ar vieglu rokas mājienu iespraužat griestos kniedi un pieskavojiet pie griestiem auduma gabalu? ... Man svarīgāks par neskartu reģipša paneli virs galvas ir prieka pildīts mirklis. Es mācos nedzīvot Telpai, bet dzīvot tajā.

Lai arī bērnu zīmējumi uz sienām legāli atļauti šobrīd ir tikai bērnistabā (protams, ka mākslai ir tendence nedzīvot laikā un telpā :D), pret skrūvēm, naglām, kniedēm un pārējiem caurumražiem man nav nekādu iebildumu!
Tāpēc beidzot arī mūsmājās ienāca burvīgā gumijrotaļa.

Tajās gumijās ir tik daudz maģijas! Trijstūri, kvadrāti, burti un pat ģitāras stīgas - visu var izgatvot no gumijām :)
Bet, lai gumija būtu, jālaista gumijkoki... Paldies Dievam, nē, paldies Pai!, ka tagad mūsmājās ir kāds, kas to dara :)

Bet Niklāvs tikmēr skavo. Kopš māsas dzimšanas dienas aktivitātēm, krītiņi vairs nav topā... Tagad Topā skavošana :) Pats griež, pats skavo. Spēju tik skaviņas uzpildīt!...

Bērniem savi darbi, mammai savējie - nolauztas tulpes vēl nav mirušas tulpes. Iegremdētas ūdens burkā tās tā turās vismaz vienu dienu.

Priecīgu nedēļu!

Kreklu nosaukuma meklējumi 2

2012-02-10T00:23:00.001+02:00

PALDIES, paldies, paldies par Prāta Vētru!!!!!!!!!! Cik interesanti! Un e-pasti - arī tajos saņēmu daudz kā vērtīga!

Pamazām sliecos domāt, ka nosaukumā vajadzētu izmantot to "RE". Paldies Līgai! Mums šī doma iešāvās prātā teju vienlaicīgi! Tieši kā tu saki -" Re" ir daudznozīmīgs:
1) kā uzmanības pievēršana: "Skat, rau!" ,
2) apzīmētu reciklēšanu
3) un trešā nozīme - "atbilde" ( reply) . Es saņemu vecu kreklu un atbildu ar jaunu kreklu!

Lūdzu jūsu apskatei un komentāriem šādi varianti:

Re:zveers (šarāde ar "Nezvērs")

ReKrekls

ReKu ( smuki skan, kad saka "reku krekls/kleita/žirafe/zaķis!" :D, turklāt "ku" varētu būt pirmie burti no vārda "kustoņi")

ReShirt

ReZoo ( Madaras Pavlovskas ideja)

Ideāli jau būtu, ja tas Re būtu kā īsta vārda divi burti. Kā vārdā "REdīss" vai "cepuRE"... Tik tiec nu pie tāda vārda... Uh, man jau smadzenes pa šodienu izkūpējušas...:) Bet skaidrs ir viens - kREkliem vajag nosaukumu! Jo arī bērniņam vajag vārdu, kad tas dzimst - cik gan ilgi to par "bērniņu" saukās...

Tikmēr man mēlesgals niez visos pierakstos šos krekliņus tomēr uzrunāt par CibriK un nudien, ja neizdosies pēc šī raksta nonākt pie cita vārda, palikšu pie Cibri un Kristīnei tad būs krekli visam mūžam( divi jau viņai ir) :D

Un, kā jau vienmēr, kad radošā laidara vārti paveras kādā konkrētā virzienā, arī šodien tapa viens no sērijas krekliņiem - Žirafes krekliņš ( Paldies, Irēna, par reiz man atdoto jocīgo pūkmateriālu - beidzot tam ir zvaigžņu stunda! Paldies ZIZE par trikotāžas maisu - pamazām sāku šķetināt laukā lielākos gabaliņus!)

Šoreiz uztaisīju piegrieztni un pēc fotosesijas ievēroju, ka pārāk augstu krādziņa sanāk. Uh, tik daudz vēl darbiņa, taču tie krekli, lai kādi sanāktu, tiešām ielīksmo manu sirdi! :) Un ielīksmo Čikas sirdi! Lai arī šis žirafēns nav Čikai...:)

Priecīgu piektdienu un netaupiet komentārus!

Būt princesei...

2012-02-09T01:40:00.000+02:00

Iepriekšējā raksta komentāri un radošā diskusija no tiesas man ir tik interesanta vēl nebijusi pieredze! Man prieks dzirdēt, kā mēs Prātvētrojam un kā protam katra pastāvēt par savu viedokli! Tā turpināt meitenes! Nosaukums joprojām top... Lai kā jūs vēlētos pārliecināt mani par Cibri, viņš man nepielīp un neliek izklausīties kā "manam".. Tāpēc gaidu nosaukumu, kas dos to... Klikšķīti!

Tikmēr ar joni tuvojas Emīlijas 3 gadu jubileja! Jau šo sestdien mazajai Princesei būs ballīte! Apmēram 3 mēnešus izjūtu, ko nozīmē trīsgadnieku spurainais vecums - tik forši un smieklīgi (kad zini, ka ar laiku tas pāries)! :D Apmēram tikpat mēnešus EmSī sevi ik pa laikam dēvē par Princesi. Nu katrā ziņā - svārki un kleitas tiek mērītas kuplumos - īpašās svārku atbilstības princesībai mērvienībās! :)

Tāpēc raksta varone šoreiz kleita. Princeses kleita.

Bez piegrieztnes un vidēji reciklēta.

Gana kupla, lai tiktu vilkta :)

Gana svinīga, lai liktu sajusties kā Princesei un tomēr Ne rozā! Āmen!

Un, ja kleita kopš uzšūšanas tiek izvilkta no skapja vismaz reizi dienā, tad ta ir labs rādītājs, ka
apģērba gabals ir izdevies!

Kleitas aizmetņi sākās jau vecgada vakarā, kad sadomājos, ka paspēšu starp dekorācijām un ēst gatavošanu vēl arī ietērpt mazo Princesi! :)

Nezinu, kurā attīstības stadijā man sāka nepatikt nepabeigti darbi ( sevišķi, ja tie visu laiku mētājas gar acīm), taču šis nu reiz bija tas gadījums! Saņēmos un izdarīju! Un esmu lepna par sevi!

Ja arī jūs vēlaties pašūdinat līdzīgu kleitiņu, pievienošu šim rakstam zīmētu shēmu ar šūšanas procesu!

Laiks gatavoties ballītei - virteni šoreiz brīnumainā kārtā jau esmu sagatavojusi laicīgi, atliek vien pārējie darbiņi! Par tiem laika gaitā...

CibriK vairojas!

2012-02-08T02:03:00.003+02:00

Nu gan esmu tādā rakstu ideju pārbagātībā, ka nesaprotu, no kura gala ķerties klāt! Saules stari un dabīgais apgaismojums, kā arī zemā temperatūra ārpus mājas sienām mani iedvesmo vairāk gorīties iekštelpās ar fotoaparātu, kas neizbēgami noved pie teju desmit rakstu iedīgļiem! :D Bet palīdzēja šim procesam jau arī, kā minēju iepriekš, dator+ne+klāt+esamība. Tiešām iesaku. Laba lieta, ja patiešām ir jāstrādā! :D:D:D

Un šoreiz ķeršos pie CibriK! Nu patiešām - tas nosaukums jau tāds joks vien ir - Kristīne tā nokristīja manis darinātos Dilles kreklus... Bet nu jau uztapis viens krekliņš ar auniņu, rindā ezis, zirneklis un varbūt žirafe - tātad nekādi CibriK krekli vis nesanāks :)

Bet vispār jau - tik ļoti, kā Kristīne saslavēja CibriK kreklus man e-pastā...! Nu pēc tādiem labiem vārdiem es nevarēju neuzšūt vienu CibriK arī Emīlijai! :)
Jo Dille savus kreklus nepārtraukti velkot uz dārziņu un pat uz operu gribēja vilkt, kad mamma viņai ieteica uzvilkt ko Skaistu !!! :)))) Vai ir iespējams vienai krekliņšuvējai būt laimīgākai kā tad, ja tas cilvēks - nu tas, kam tas krekliņš patiešām domāts - mīl viņu bez gala un malas!

Čikai tagad CibriK kleita. Pēc tava pēdējā e-pasta, Kristīn`, man to vajadzēja izmēģināt :)

Un Niklāviņam eksperiments ar aunu... Jo manos krājumos ir melns karakula mētelis un auns man liekas vīrišķības iemiesojums ;) :D:D:D:D!

Piemērīju vakarā bez krādziņas...

Rīta gaismā Niklāvs kreklu atteicās vilkt - ceru, ka tas pārejoši :D:D:D Viņam šobrīd ir ļoti daudz darāmā - "Art Attack" iedvesmojis mazo mākslinieku - papīrs mūsmājās aiziet rūkdams! :)

Skaidrs ir viens ( nu patiesībā skaidrs ir trīs, bet nebūsim sīkumaini :)) - ja gribu šūt šādus krekliņus, man kā ēst nepieciešams oveloks, tāpēc

1) Padalieties pieredzē - kādas firmas overloku iegādāties un kurā vietā?

Nākamais tiešām svarīgais jautājums:

2) Kā saukt šo krekliņus? Izsludinu konkursu - rakstiet savas versijas komentāros un, ja tiešām kāda no tām būs uz palikšanu, tad 3 krekliņi nosaukuma autoram par brīvu!

Un visbeidzot - vai paskatījāties skapī?

3) Ja pavasara (nu drīz jau taču) tīrīšanas laikā vēlaties tikt vaļā no trikotāžas t-krekliem - zināt, pie kā vērsties! Visticamāk mēģināšu izdomāt motivēšanas programmu, lai t-krekliņi ceļotu pie manis - nākošmēnes uzrakstīšu detalizētāk - pagaidām ir doma katru t-kreklu izmantot kā zināmu procentu atlaidi CibriK ( vai nu kā tos beigās sauks) krekliņam!

Ļoti gaidu jūsu informatīvi iedvesmojošos komentārus! Un - urā! Arktiskais sals ir prom!

Tehniskas ķibeles = Iekadrēta svētdiena!

2012-02-07T00:33:00.000+02:00

Tas beidzot notika - mūsu kompļūters vienā skaistā, saltā ziemas naktī, sadusmojās uz kārtējo Latvenergo "veco joku ar elektrības pēkšņo pazušanu" un aizgāja turpat, kur ūdens no virtuves krāna - PROM!!!

Sasalušas trubas virtuvē vismaz = trauku mazgāšana duškabīnē. Taču bez datora gan nav blogotājas. Toties - tapa milzumdaudz iekavēto darbu un fotogrāfiju, un patiesībā daudzas kafijas tika izdzertas pie virtuves galda tā vietā, lai piešļakstītu datorklaviatūru :)...

Vēlā vakarstunda ( un tikai) liek man priecāties par Diānas ideju svētdienas kadram. Jo patiesībā jau nemāku iepausties vienā bildē. Bet blogdraugi jāatbalsta! Un tas nekas, ka šo lasīsiet jau otrdienā...:)

Puņķaini bērni, nosalušas kājas, 5 vienlaicīgi iesākti šujamdarbi, nesakārtotas drēbes un "Haizivs stāsts"... Bezgala skarbi patiess svētdienas kadrs ... :D:D:D:D

Tiekamies!

Rokām ņirbot...

2012-02-02T21:21:00.003+02:00

Slimošanas un Arktiskā ziema NAV iemesls sapīkt un apstāties. "Velku sevi aiz matiem laukā" no glūnīgi, viltīgi iesūcošā paguruma un burtiski "sviežu pati sevi smieklos"! Kad nepilnas stundas laikā sanācis būt sašutušai vairāk kā trīs reizes, saprotu, ka jānomaina taktika un jāsāk par visu plati smaidīt!:)
Mēģinu saņemties darbiņiem, kas darāmi ar šujmašīnu, kaut pilnīgi noteikti šobrīd labprāt remontētu kādu māju! :D Ir iedvesma.

Februāris sācies. Dabai nobīde no sirds. Decembrī sirds juta ziemu, bet bija rudens; tagad sirdī jau sāk mosties pavasaris, bet laukā kupenas un ... Arktiskā ziema. Kājas salst pat duj zeķēs un zābakos. Telpās!

Un protams, ka man arī beidzot noderētu kārtīga plānošanas tūre - nepietiek ar to vien, ka esmu apšuvusi visus gribētājus un šo to paspēju uzmeistarot arī savējiem. Ja domājam par biznesu, tad apjomus vajadzētu vismaz 4 kāršot ! Iesākumam.

Taču šoreiz par to, khe, khe, mazumiņu, kas izceļojis no sniegotās Zaubes pēdējo nedēļu laikā...

Kubs Niklāvam.
Pirmo reizi nācās gatavot rotaļlietu sava dēlēna vārda brālim! Niklāviņš ( mazais) esot auto-moto-velo, utt. cienītājs, tāpēc kubiņš attiecīgs! Mazais Niklāvs drīz pūtīs kūkas pirmo svecīti! Daudz laimes, puisēn!

Trase Gustavam.
Beidzot atkal uztaisīju kādu trasīti! Sekojot valdorfpiemēram, tiecos uz vienkāršību. Lai arī manis darinātās rotaļlietas vairāk attiecināmas uz "saldumu klasi" šajā ziņā ( nu ja iedomājamies, ka ikdienā bērnam nepieciešams pats minimums, tad mani diezgan definētie rotaļu tēli varētu būt kā rotaļlietas pārmaiņām un svētku reizēm :D ). Un tātad - domājot par vietu fantāzijai, atmetu mājeles un kokus un sapratu, ka tā tiešām ir pat daudz jautrāk! Gustaviņ - lai tavas četras svecītes nopūšas ar pirmo reizi un lai visgardākā dzimšanas dienas kūka!
(Ui, bildēs vēl neesmu ievērusi auklu visapkārt aplim :))

Priekšautiņi
beidzot nonākuši atpakaļ pie īstajām saimniecēm! Oriģinālie + no jauna izveidotie katrai Dulbergu mājas mazajai saimniecītei! Paldies, Paldies, Paldies par iespēju sadabūt šo brīnumu piegrieztnes!

Un vēl priekšautiņš + grāmatiņa
ceļoja prom uz Ozolniekiem. Divām meitenēm būs divi prieki!

Mīļākie sveicieni mazajai viengadniecei Margaritai!

Un beidzot izdevies līdz veikala plauktiem dabūt arī dažus Garos grabuļus!

Detektīvs.
Viņš visu zina labāk kā tu vai es - par to nešaubies! :) Brilles - lai cik ļoti piestāvētu, tomēr joprojām ir tikai mana kaklarota, bet cepure - tā uz galvas ir katram sevi cienošam detektīvam! :)

Sniega balerīna.
Ja balerīnai salst, tad tā ir sniega balerīna. Ja tā ir sniega balerīna, tad kājās tai zābaki, protams! Un ap kaklu šalle. Bet ar šalli bildēties tak` neies...

Pirāts.
Dārgumu lāde varbūt lielāka kā viņš pats, bet viņš nav mazs. Nemaz! Puse Emīljas! Un par to, kuram tiks dārgumi - par to vēl nācās pacīnīties. Taču vispār jau Emīlija ir izcili sievišķīga un izmantoja "Satīties, sapīties" tehniku, lai ieņemtu vietu uz lādes! :)

Pagaidām viņi- Garie grabuļi- ir trīs! Drīzumā tiem piebiedrosies pāris Aļonas un Supervaronis.
Kā iegūt kādu no šiem Gargrabuļiem par savu draugu? Aizejiet uz veikaliņu, aplūkojiet bildes, cenas un rakstiet e-pastu!
UN!!! Neaizmirstiet laicīgi mani pabrīdināt, ja gaidāms kāds februāra nogales vai marta sākuma jubilārs!

Radošu Arktiku!

Puisēns slimo. Atpakaļ no S-mājas.

2012-02-02T00:58:00.001+02:00

Niklāviņš šodien atbrauca no slimnīcas, kurā pavadīja pēdējās divas dienas. Aizdomas par plaušu karsoni neapstiprinājās un diagnozē norādīta saaukstēšanās. Pat ne vīruss!

Atcerieties, minēju, kā balto sienu krāsošana mijās ar bažām par dēlēna veselību?
Tad lūk rejošs klepus, piesārtuši vaigi, augsta temperatūra, sekla elpa naktī - tāda, kas lika man pavadīt nakti nomodā un to vērot. Un vai vēl kādam bez manis liekas, ka katra sevi cienoša slimība sākas nedēļas nogalē, kad piezvanīt ģimenes ārstei, kur nu vēl uz vizīti aizbraukt, ir neiespējami, zāļu mājās nav un aptiekas protams ciet?
Vienīgais, kas mani atturēja no ātrās palīdzības saukšanas bija Niklāva lieliskā pašsajūta - to, ka viņam ir temperatūra, nācās konstatēt nedaudzajos mirkļos, kurus viņš pavadīja rāmi, netrenkādams māsu vai nelēkdams no palodzes uz dīvānu!
Atklāti sakot man vārds "slimnīca" izraisa ko līdzīgu vārdam "reanimācija". Vārds "slimnīca" man NEasociējas ar drošu, labestīgu vietu, kur kāds palīdzēs ātrāk izveseļoties. Vārds "slimnīca" manī iedveš "sliktākā scenārija", garlaicības, ieslodzījuma sajūtu un, protams, sajūtu, ka lietas ir ārkārtīgi, ārkārtīgi nopietnas... Bērnībā slimnīca man bija otrā nemīļakā vieta - tūdaļ aiz bērnudārza :D

Šoreiz stāsts, savukārt, nav tik traks - patiesībā dziļa un izjusta slimnīcas stāsta nemaz nebūs. Jo slimnīcā ar Niklāviņu apstākļu sakritības dēļ dzīvoja Mārtiņš. Un pēc viņa teiktā Niklāvs esot bijis nodaļas mīlulis un visas dakteres apbrīnojušas viņa pieklājību un komunikabilitāti.

Un te man laikam jāatzīst, ka dēlēns no tiesas sirsnīgi tic, ka pasaulē notiek tāpat kā multenēs. Ka ieejot slimnīcas uzņemšanas nodaļā ir jāsaka : "Labdien, esmu Niklāvs! Man ir klepus, man vajag dakteri!" Pavisam vienkārši teikumi, kuri pasniegti īpaši nopietni un svarīgi, lika smaidīt uzņemšanas nodaļas personālam un pēctam līdzīgi smaidījusi esot teju visa bērnu nodaļa. Jo viņš nudien nebaidās, nav vēl iemācījies baidīties no cilvēkiem. Viņš ir tik ārkārtīgi naivi mīļš un patiesībā viņa mīļums atver sirdis viņam apkārt!

Šo sirsniņu, ja kas, tiešām uztaisīja Niklāvs pats. Domāju, ka nejauši... Bet pats priecājās nenorimis...

Un viņš esot teicis, ka viņam patīk slimnīcā - neskatoties un to, ka pirmajā dienā viņu pielika pie sistēmas, kamēr Mārtiņš aizgāja uz veikalu, un pirmo katetru viņš esot izrāvis laukā. Trīsreiz dienā viņam bija jāelpo inhalācijas, jādzer čupiņas ar zālēm, jānodod analīzes un japacīnās ar caureju (ak, Dievs, es ceru, ka tā ir no vīnogām) - un tomēr viņš visu esot darījis bez iebildumiem un vēl paldies pateicis! Dakteres esot priecājušās par tādu paraugpacientu. :)

Un tagad, kad mazais atkal ir mājās, viņam it kā būtu jāizbauda rekomendētais miers vienu nedēļu ( kas protams nav iespējams, jo kur ir vismaz divi bērni, tur "Miers" ir tikai kaut kāds vārds no vārdnīcas), jāsadzer/jāsapūš/jāsašņauc zāļu kalni un jēveseļojas. Bet es gūglē meklēju, kas ir adenoīdi, jo nodaļas dakterei ir aizdomas, ka Niklāvam varētu tādi būt. Bet tas lai paliekot lora kompetencē - tātad lūk kas mums vēl priekšā.
Un vēl dēlam sarekomendēti visādi vitamīni - tostarp D3 - Ak, Dievs - vai tik tas nav tas pats vitamīns, kuru es Čikai vispār varbūt mūža pirmo mēnesi vien devu???? Es taču pavisam biju aizmirsusi, ka maziem bērniem pilina to vitamīnu! :O

Un patiešām no visas, visas sirds novēlu, lai jums visi mājās veseli un lai slimības nosalst kā prusaki tajā arktiskajā salā!

Valdorfpedagoģija un krāsas.

2012-01-31T14:45:00.000+02:00

Krītiņi, zīmuļi, flomasteri, ūdenskrāsas? Mūsmājās ir tas viss un vēl vairāk. Ko labāk izvēlēties, darbojoties ar mazajiem? Mēģināsim pamazām kopā nonākt pie bērnam draudzīga viedokļa!

Vācot informāciju par šo tēmu, uzgāju žurnālistes Guntas Šenbergas rakstu, kurā, manuprāt, ļoti kompakti un saprotami aprakstītas ar zīmēšanu saistītās lietas Valdorfpedagoģijā.Tātad zemāk būs izvilkumi no šī raksta, kas papildināti ar manis lasīto Valdorfpedagoģijas grāmatā un Valdorfpedagoģes Ilzes Vāceres teikto, kā arī bildēm no tīmekļa plašumiem.

Kā jau augstāk minēju, veidojot šo rakstu, konsultējos ar bloga "Krāsu pēdas" autori Ilzi Vāceri.
Ilze Valdorfskolā ( kuras Skandināvijā, ja kas, dēvējot par Rūdolfa Šteinera skolām) nostrādāja 7 gadus. Šobrīd viņas ikdienu pilda darbošanās ar meitiņām.

Pirms iedziļināties Valdorfpedagoģijas skaidrotajā krāsošanas/zīmēšanas tehniskajā pusē, atcerēsimies, ka šī pedagoģija uzsver bērnu kā ar milzu maigumu apveltītu būtni, kura krāsu pasaulei un lietām apkārt pirmajos svarīgajos 7 attīstības gados jārosina un jāizdveš šis pats maigums.

Tāpat Valdorfiski domājošie uzsver to, ka jebkurām rotaļām un mākslai paredzētām lietām ir jābūt iespējami vienkāršākām = fantāziju rosinošām! Pēc iespējas mazāk priekšmetu un priekšstatu - tāda ir Fantāzijas attīstīšanas formula!

"Valdorfbērnudārzā bērniem nemāca zīmēt. Taču zīmēt viņiem ļauj." Skaisti Guntas Šenbergas teikumi.
__________________________________________________________________________________________

Krītiņi

G. Šenberga apraksta novērojumus Valdorfdārziņā:
"Materiāli - tikai dabiskie!Zīmē ar blokkrītiņiem, glezno ar ūdenskrāsām. Krītiņi izgatavoti no dabiskiem materiāliem - minerāliem un vaska. Tie nekaitēs arī pašiem jaunākajiem zīmētājiem, kas vēl visu grib pagaršot. Jauns blokkrītiņš ir četrstūrains klucītis aptuveni 2.5 x 4x x1 cm. Tas ir piemērots bērna rociņai, kuras pirkstiņi vēl nav tik attīstīti, lai stingri saturētu tievāku rakstāmrīku. Lai uz papīra krītiņš atstātu jelkādas pēdas, ne tikai maza, bet pat liela cilvēka rokai jāpieliek diezgan daudz spēka.
Kas iemanās, ar plato malu var ietonēt bālāku laukumu, ar šauro - iekrāsot košāku, bet ar aso šķautni vai stūrīti - novilkt arī spilgtāku svītru vai iezīmēt punktu. Cik viegli pa papīru slīd lodīšu pildspalva! Turpretī, zīmējot ar blokkrītiņu, jādarbina gan pirkstu sīkā muskulatūra, gan griba. Mazuļi - pat divgadīgie - ir būtnes, kas apveltītas ar milzīgu gribu.Ar tādu krītiņu var zīmēt gadus četrus, līdz pāri paliek mazs kriksis. Pa šo laiku mazais jau ir izaudzis līdz skolai."

Man (Lainei) personīgi vēl pietuvinātāki dabai ( vismaz formas ziņā) un tikpat izaicinoši zīmēšanai liekas Amerikā ražotie sojas krītiņ+oļi! :)

"Arī ūdenskrāsas, ko lieto Valdorfpedagoģijā, izgatavotas no dabiskajiem materiāliem, un gleznošanai izmanto īstu vāverastes otu." - Gunta Šenberga apraksta vidi Valdorfdārziņā - "Valdorfpedagoģija uzskata, ka pirmajos septiņos astoņos dzīves gados bērnam vēl ļoti nepieciešama maiga un sargājoša vide - kā mammas klēpis. Šis maigums izpaužas arī zīmēšanas papīrā - kā lapas noapaļotie stūrīši. Akvareļpapīrs ir īsts, biezs un labs - pirkts mākslinieku veikalā. Trauks krītiņu glabāšanai - bērza klucītī izgrebta ligzda katrai krāsai. Otu nosusināšanai - arī dabisku audumu lupatiņas vai jūrassūklītis. Lai to visu sagādātu mājās, ir mazliet jāpiepūlas. Taču vecāki, kas to izdarījuši, lai paši mēģinātu šādi darboties kopā ar bērniem atzīst - ir vērts!"
Ar ūdenskrāsām glezno rīta pusē, kamēr mazie vēl nav noguruši. Kad uz galda ir lapiņa un darbam viss sagatavots, nāk arī paši bērni. Krēsli aiznesti projām, jo īsti gleznotāji stāv kājās, lai visu var pārredzēt.Jāiemācās nomazgāt kājiņas otiņai ūdentiņā, noslaucīt un tad iet ciemos pie krāsiņas, un tad - ar krāsiņu uz lapiņu. Tā ir dzīves kārtība, kas mazajiem jāapgūst.
Darboties ar mazajiem, mums pieaugušajam patiesībā ir ļoti grūti noturēties un nepateikt priekšā: dari tā, tad tev iznāks tas un tas! Ar savu vēlmi palīdzēt un ātrāk iemācīt mēs viņiem noskaužam prieku par pašu atklājumiem..."

bilde

Gan zīmēšanai, gan gleznošanai sākumā izmanto tikai trīs pamatkrāsas - zilo, dzelteno un sarkano. Katrai no tām ir divi toņi - siltāks un vēsāks. Vēlāk pieejamas arī jauktās krāsas, taču ne melnā. Arī jaucot pamatkrāsas, var iegūt ļoti tumšu - gandrīz melnu - toni.

Kā īsti ir ar melno krāsu? Var vai nevajag?

Ilze papildina domu par melno krāsu:
"...ir tā, ka dabā īstenībā nav nemaz tik melnu lietu, kā tas melnais, ko mums piedāvā zīmuļu vai krītu kastīte....ir nokrāsas... (melnais vienmēr ir ar kādu toni un šo melno var iegūt sajaucoties visām citām krāsām, kas ir mūsu rīcībā)..tāpēc mazajiem tiek piedāvāta šī it kā sarežģītākā iespēja pašiem tikt pie melnās krāsas..tas jau tak notiek darba procesā.."

Un vēl par melno Ilze saka:
"...Melnā krāsa darbos ienāk sākoties pusaudža periodam, t.s., divpadsmit gadu krīzes periods, kad pusaudža uztverē dominē tikai melns vai balts, „jā” vai „nē”, kad nav nekādu starptoņu un kompromisu arī viņa paša jūtu dzīvē..tad top fantastiski darbi."

Un man (Lainei) tomēr (bet neaizmirsīsim, ka es visticamāk esmu mākslinieciski nepareizi audzināta un ar priekšstatiem sabojāta māksliniece) rodas jautājumi/pārdomas/papildinājumi...
Bet kā tad zalktis?
Vaboles?
Melnā vārna?...
Nakts melnums?
Un kā tad ogle? Melna, cik melna var būt!!! Un pastāvējusi jau sen sen pirms Rūdolfa Šteinera un Stockmar krītiņiem! Un ja paskatāmies filosofiski - atrodama dabā, degšanas procesā (vulkāni utml.) iegūta...Pirmie pasaules zīmējumi taču zīmēti ar ogli...

Bet par krāsām un to toņiem - te gan laikam pilnībā piekrītu. Es tikko iedomājos, ka mūsu katra iekšējā valdorfība atklājas Lieldienās - paši zināt, pēc kādiem principiem un priekšstatiem krāsojam olas. Domāju, ka tāds īstens latvietis ir Rūdolfa Šteinera paraugs! :)
Oliņas taču krāsojam ar dabā pieejamām krāsām un materiāliem - toņi varbūt nav izteikti spilgti un vairāk pasteļos, toties dabīgās krāsās un dabīgi iegūti!

Zīmuļi, flomasteri, pildspalvas?

"Ne parastos, ne krāsu zīmuļus, ne flomāsterus, ne pildspalvas, ne guašu, ne citas necaurspīdīgas, t.s. sedzošās krāsas valdorfbērnudārzos nelieto" - raksta Gunta Šenberga.
Un es drusku mulstu, jo Ilze, savukārt saka:
"Ja varu ieteikt, tad zinu fantastiskus zīmuļus, kas ir viegli rokā noturami, jo liela izmēra un trīsstūra formas un galvenais - nelūst serdenītis, ja tie krīt zemē vairākkārt..tie ir LYRA zīmuļi FERBY un arī GROOVY ir līdzīgi.."

bilde

Ko tu uzzīmēji?

No G. Šenbergas raksta: "Bērnam nevaicā, ko viņš ir uzzīmējis un kur zīmējumā ir viņš pats. Ja vēlas, viņš to pastāsta pats. Katrs bērna zīmējums ir kā viņa spogulis. Ap mazo ir liela pasaule, un viņš pats tajā pasaulē jūtas visur iekšā un arī zīmē plaši. Tas mazam bērnam ir liels darbs - iekļauties lapiņā. Palēnām no haotiskām līnijām pasaule sakārtojas tā, ka augšā ir debesis un lejā ir zāle.Trīsgadnieks priecājas par to, ka viņš visu lapiņu var noklāt ar krāsu. Var redzēt, cik viņš uzmanīgi velk - vienu krāsu un otru. Lielākie glezno to, ko liek un lauj viņu izjūtas, noskaņojums, fantāzija. Kad bērns jau gatavs doties uz skolu, zīmējumā redzamas skaidras, precīzas formas, simetrija. Gleznojot kopā ar bērniem, arī audzinātājas var šo to uzzināt par sevi, piemēram, pamanīt, ka noteiktā gadalaikā atkārtojas krāsas, formas un izjūtas.Mēs redzam, kā bērns kļūst lielāks ārēji. Bet zīmējot viņš parāda to, kas notiek viņa iekšienē. Izcila vācu valdorfpedagoģe Hildegarde Šteina ir veikusi pētījumus, kas atklāj, kā zīmējumos atklājas tas, kas noteik ar bērnu gan fiziski, gan garīgi. Piemēram, tad, kad gatavojas mainīties zobiņi, bildēs parādās visādi asumiņi, spicumiņi - gan māju jumti, gan sētiņas, gan zāģzobaini raksti. Laikā, kad bērns meklē līdzsvaru sevī un apkārtējā pasaulē, zīmējumos parādās pāra elementi. Piemēram, māja un tai katrā pusē - koks. Vai puķe. Vai vienā laivā divi cilvēki - viens tumšs, otrs gaišs, viens priecīgs, otrs bēdīgs vai dusmīgs. Bet mazais saka: tas esmu es! Un tas arī esmu es!"

Krāsojamās grāmatas?

Ilze - tā kas valdorfpedagoģe - saka: "Krāsojamās grāmatas netiek izmantotas, jo dabā ir krāsu laukumi, kas saskaras un tieši tā arī rodas robežas, nevis no tā, ka kāds atnāk un novelk melnu kontūrlīniju. Vēl – balta lapa un tās aizpildīšana palīdz bērnam atrast sevī līdzsvara sajūtu (ne tikai vestibulārā aprāta līdzsvara sajūtu). Rakstīšana lapā bez līnijām ir pietiekami komplicēts uzdevums, kas palīdz izkopt sevī šo līdzsvara sajūtu, palīdz koncentrēties, palīdz stiprināt gribu ( noderīga lieta, bet ļoti bieži pagalam neizkopta gan lieliem, gan maziem)."

Tātad dabā ir laukumi un nav kontūru - taisnība. Taču, ja reiz krāsojamā grāmata ir pa rokai, tad atcerieties nekādā gadījumā nenorādīt bērnam, ka varde nav lillā, un ka jācenšas nekrāsot pāri malām!

Un nobeigumā skaisti vārdi uz kuriem norāda Ilze:

He, who works with his hands, is a workman.
He, who works with his hands and his head, is a craftsman.
He, who works with his hands and his head and his heart, is an artist.

/Francis of Assisi /

Tas, kurš strādā ar savām rokām, ir strādnieks.
Tas, kurš strādā ar savām rokām un savu galvu, ir amatnieks.
Tas, kurš strādā ar savām rokām, savu galvu un savu sirdi, ir mākslinieks.

/Asīzes Francisks/

Balts!

2012-01-30T00:32:00.000+02:00

Kundziņš bija aizbraucis uz Lietuvu autosporta lūkoties. Un es jau sen gaidīju mirkli, kad viņš izspurgs no mājas ilgāk kā divas dienas, lai varētu pieķerties kādam sen briedinātam darbiņam.
Kad pirmo reizi par to ieminējos Mārtiņam, saņēmu pretī kategorisku NĒ. Bet es taču zinu, ka tas NĒ tikai nezināšanas un kop+ainas neredzēšanas pēc, un "kāpēc čakarēties, ja var arī nečakarēties" pēc...

Tātad Kundziņš prom un mājās tik`mēs ar mazmurkšķīšiem, diena saulaina, cik saulaina vien var būt, noskaņojums fantastiski pacilājošs! Izklausās pēc formulas kalnu gāšanai? Pilnīgi!

Un izrādās, ka, lai tiktu pie pilnīgi citādas virtuves, vajag tieši 2 dienas un 10 latus! :)
Ar noteikumu, ka par šiem 10 latiem jūs nopērkat vienu bundžu baltas ūdens emulsijas krāsas (laikam tā to sauc:) ), krāsojamo rullīti, otiņu un kastīti krāsas ieliešanai. Konkrēti mūsu virtuvē sienas rotā guļbūvi imitējoši rudi pinotexēti dēļi. Tikai ar trešo reizi izdevās noklāt dēļus līdz vēlamajam tonim. Pirmās divas kārtas noklāju ar rullīti, taču pēdējo ar otiņu - secināju, ka ar rulllīti man nāktos rullēt vismaz piecās kārtās. Un bažas, ka ar otu krāsojot paliks strīpas, izrādījās nepatiesas! :)

Tātad stāsts ir par to, kā saules enerģijas uzlādēta nolēmu izkrāsot baltu virtuvi!!!

Kāpēc baltu? Tāpēc, ka ne bēšu un ne dzeltenu! Un tāpēc, ka esmu saiedvesmojusies no interjerbildēm no pasaules malu malām un tur šī tendence - krāsot visu mājokli baltā krāsā un izvēlēties balto kā fonu visam sadzīvē notiekošajam - ir jau labu laiku aktuāla! Kamēr Latvijā vairumam manu paziņu baltā šķiet "slimnīcas" krāsa, es ļooooti novērtēju tās optiskās un fotogēniskās īpašības! Nu nav taču noslēpums, ka baltais atstaro gaismu un pastiprina kontrastus arīdzan! Redzēs, kāda būs mana pieredze baltajās telpās - vēl jau līdz pilnīgai laimei mani šķir otra krāsas bundža, lai trešo reizi nokrāsotu patrepi un pieķertos arī otrai virtuves pusei - tai, kurā ir virtuves iekārta.

Pa vidam trīsreiz gatavojot maltītes mazajiem un satraucoties par Niklāva aizvien pieaugošo temperatūru, fonā klausoties "Mazo Stjuartu", nē, precīzāk, fonā klausoties reklāmas un drusciņ "Mazo Stjuartu" (vai tiešām nevajadzētu būt kādam likumīgam reklāmu satura/skaita ierobežojumam bērniem paredzēto pārraižu laikā???????), virtuve pamazām tapa balta! Līdz ar pusnakti pabeidzu otro kārtu...

Pēctam, svētdienas rīta saules un Imogen Heap pavadīta, izsmērēju krāsas bundžu pa sienām līdz galam!

Apņēmības pilna atbrīvoju virtuvi no visa liekā - kastēs sagūla gan rudens jakas (!!!), gan kaudzīte dažādu nevajadzīgu rotaļlietu! Lieko prom uz šķūni, mazāk lieko :D pa plauktiem!

Un pilnu smaidu priecāties par to, cik forši saule mīl balto krāsu un kā virtuve burtiski mirdz! Izgaismojas! Kolosāls gaismas efekts! Gaiša patrepe, tumšas ēnas - beidzot viss kā vajag!

Paklausīju bērnu lūgumam un atstāju pirmajā stāvā dīvānu- tas esot baigi foršais lēkāšanai. Nu ir jau ir foršs... Nenoliegšu :)

Un, ja kāda/s no jums šobrīd plāno remontu, tad variet aizņemties manu šīsdienas saukli : "Baltajam interjerā Būt!"
Lai arī pirmais, ko vakarā pārrodoties mājās tramīgi noteica Mārtiņš bija : "Beib? Tā taču nav īstā baltā krāsa, vaine?" :D:D:D No sērijas - "saki man, ka tu pajokoji"... :D Taču, ieraudzījis manu sejas izteiksmi viņš ātri ķērās pie tādiem papildtekstiem kā "interesanti", "jāpierod", "kur tu ņēmi krāsu", utt. :)
Eh, lai vien sagaida rītu - tad jutīs, kā virtuves sienas palīdz pamosties! :)

Rīt mēģināšu aprakstīt, ko par balto, melno un citām krāsām saka Valdorfpedagoģija! Tiekamies!

Siguldas humpalbodes puselpas vilcienā.

2012-01-26T17:00:00.000+02:00

Vēl jau bez maršrutiem - tos sākšu veidot iestājoties siltākam laikam un pamazām mācoties braukt ar riteni :)

Tādad tīri par pēdējās Siguldtūres guvumiem - Lelle, divas lentes, audums un div` ādas jakas čību zolēm, šķipsna mulinē diegu un viens mazmazītiņš body, kuru man tiešām nevajadzēja, bet kurš maksāja 0,40 LVL un tāpēc tika iegādāts - nākotnei! :D Tāds ir kopsavilkums.
Un te bildītes..

Audums 0,50LVL/ gb

Lelle 2LVL - tāpēc, ka bez viena pirksta.Bet kurš gan nemīl kādu tikai dēļ tā, ka tam nav pirksta?... Iepirkta šī daiļava veikaliņā pretim Siguldas autoostai. Leļļu tur esot daudz un bieži. Brauc tās no Vāczemes un izpērkot tās zibenīgi. Šo vietiņu esot iemīlējuši kolekcionāri, ja tic uz vārda pārdevējai.Cenas dažādas.

Lentes - super atradums -mežģīne 0,50LVL, lentes rullis 1 LVL

Mulinē - iepakojumā ar shēmu un shēmai atbilstošiem toņiem = 0,70 LVL
Neesmu krustiņdūrēja, tāpēc shēma mani neinteresēja, taču iespēja iegādāties dažādo toņu mulinē kušķi par 0,70 LVL - tas gan likā tā vērts!

Un te mazais body, par kuru runāju - nezinu, kam man tas, taču zinu noteikti - NODERĒS! :D

Centīšos rītdienas laikā apkopot Valdorfrakstiņu par krītiņiem!

Tiekamies!

Zaubē. Dzīvot no malas.

2012-01-25T21:06:00.000+02:00

Papildināts!!! 26.01.2012.

Drusku ironiski un smieklīgi - izrādās, ka vakar vai aizvakar aiztūnētas abas zemāk minētās bedres un no vecajiem stabiem arī ne vēsts! :D:D:D Telepātija!
Vēl atlicis tik vien kā prieks par lāstekām!
______________________________________________________________________________

Mīļākais paldies, pirmkārt, par sirsnīgajiem un tiešām iedvesmojošajiem komentāriem pie iepriekšējā raksta! Patiešām - divi gadi šeit ar jums bijuši tik piesātināti un dažāda kalibra notikumiem bagāti, ka šķiet pagājis vesels blogmūžs!

Un, ja jau reiz aizrunājos par laika skrējienu, brīžiem ieplestām acīm aptveru, ka pagājuši jau teju pieci gadi, kopš mitināmies Zaubes mežiņā!

Lai arī šeit dzīvojam kopš piedzima Niklāvs, nekad neesmu uzskatījusi šīs par savām mājām. Tikai par pagaidu mītni, kamēr Kundziņš šeit strādā. Visādi citādi - mana sirds un dvēsele uz mūžu pieder Piebalgas pakalniem un tur plānojam gan bērnus skolā laist, gan katrs savu darbošanos izvērst.
Tātad esam šeit - Zaubē - ciemiņi. Pagājuši pieci gadi, un viss, kas mani saista ar Zaubes ciemu ir pasta nodaļa, bērnudārzs un veikals! :) Nav jau arī tik vienkārši. Dzīvojam interesantā vietā: Mūsu mājas AKA Zaubes mežiņš atrodas 12km no Zaubes centra un 18 km no Ērgļiem. Tāpēc braukt sanāk uz abām pusēm. Draugi nolasījušies Ērgļos, stratēģiski svarīgākās vietas Zaubē. Bet pati ikdiena visai bieži rit pilnīgi neatkarīgi no abām šīm vietām, tāpēc visus šos piecus gadus pilnīgi noteikti varu teikt, ka sanāk būt it kā no malas...

Šodien, kad kārtējo reizi pazuda elektrības padeve, nospriedu ierakstīt pārdomu rakstu par manu nu jau ikdienu. Par tiem 12 km, kurus apmēram 3-4 dienas nedēļā mēroju turp atpakaļ x2 uz Zaubi.

Beidzot ir ziema. Kamēr citiem tas ir prieks, mums tas ir "prieks" tikmēr, kamēr nav jākustas ārā no mājas. Taču jākustas ir - veikals pie mājas neaug, tāpat kā visas iepriekš minētās svarīgās ēkas.

Katrs rīts sākas kā laimes spēle - būs iztīrīts ceļš gar mūsmājām, vai nāksies sliedes teju 2ajā ātrumā 5 km garumā iebraukt pašai?... Pārējie 7 km jau iet kā pa diedziņu! Ceļš līdz bijušajam pagastvecim nošķūrēts teju vienmēr :).

Bet, par slikti šķūrēto/vispār nešķūrēto/labi izšķūrēto ceļu jau pēc pirmajiem 50 mērotajiem metriem liek piemirst miiilzu bedre, kas šķērso visu brauktuvi! Ja paveicas tikt tai pāri, tad viss pārējais jau šķiet kā Dieva dāvana! Ineses ģimenei nepaveicās. Reiz, vizinot bērnus mājup no dārziņa, sastapu viņu auto tieši šinī bedrē - redz` - tā Zaubes ceļos gadās (oliņ, boliņ )... To bedri taču varētu atrisināt nieka traktorkauss grants! Bet varbūt tā tik mana - sievietes - domāšana?...

Līdzīga bedre ir ir pie pašas Zaubes zīmes - tās apbraukšana liek izvērtēt autovadītāju kreativitāti 100 % - es pati labākā risinājuma meklējumos esmu šķērsojusi šo joslu apmēram 5 dažādās vietās - nevienā no tām nav iespējams izbraukt, nepakutinot mašīnai vēderu. Taču, ja ir izdevies šķērsot arī šo bedri bez domām par tuvākā autoservisa telefona numuru, tad kā mierinājuma un prieka deva tiek pasniegts Uzjautrinošais Staba gals:

Jocīgi, ka tas tur tā iekāries un vadi joprojām vietā - ir dzirdēti nostāsti, ka mūsu ceļa posmā kādreiz nakts laikā vadi notīrīti pa tīro. Cēls metāls, kā nekā...

Un, kad jau tikts līdz dārziņam tad cits eye candy (acu prieks, pieņemsim)! Šis atgādina man manu bērnību. Toreiz tas likā bezgala skaisti! Tāpat kā tagad, starp citu, :) taču lielam cilvēkam liek aizdomāties par milzu centieniem piekurināt Zaubes pagastu. Burtiski.

Ir jau man vēl sakāmā bez gala - par :
* baznīcu Zaubes ceļa malā, no kuras šobrīd vairs skumjas drupas palikušas
* zelta jaunatni, kuras lielākais prieks ir "pagriezt saulītes" stāvlaukumā pagasta centrā (arī ziemā). Arī tad, kad pretim brauc meitene ar diviem bērniem mašīnā...
* ar sētu neapjozto bērnudārza rotaļlaukumu, kurš mierīgi var kalpot gan kā jauniešu nakts uzdzīves vieta, gan klaiņojošu suņu/ kaķu tualete. Un pirms pāris dienām redzēju pavisam netālu no bērnudārza četrus bariņā apvienojušos suņus...

Taču viennozīmīgi - manos spēkos ir nedzīvot "no malas". Nerunāt, bet darīt. Vai varbūt runāt īstajiem cilvēkiem. :)

Lai jums skaista un labām domām rotāta diena!

Blogam divi gadi! Jau staigā, bet skriet vēl jāmācās!

2012-01-23T23:14:00.002+02:00

Sākumā nevarēju izvēlēties, par ko lai stāstu -

par Siguldas humpalatradumiem,

PSRS dāvanu kaudzēm,

Niklāva zīmējumiem,

Zaubes ainiņām pa ceļam uz bērnudārzu vai

Valdorfpedagoģijas krītiņrakstu!

Kamēr lauzīju galvu, atcerējos, ka pavisam nemanāmi, bet skaidri, kā es te sēžu, apritējuši divi gadi blogpasaulē!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

21. janvāris - diena, kad manai māsai vārds kalendārā ierakstīts ir arī diena, kad pirmo reizi veicu biklos "U, Ū!" virtuālajā pasaulē!

Apruņojusies ar dažiem desmitiem rokdarbbilžu, milzu bagāžu caurskatītu ārzemju blogu un mērķi pamatīgi papildināt Latvijas gūglotēku = padalīties sev zināmajā ar man līdzīgajām, iesveicinājos blogpasaulē!

Niklāvs diendusā, Čika pie krūts, ideju pilna galva- tāds bija tipisks blogieraksta mirklis toreiz pirms diviem gadiem!

Bērni guļ, dienas darbi apdarīti, uz e-pastiem atbildēts, kārtējie pasūtījumi uzsākuši ceļu pie rotaļniekiem, pulkstenis ap pusnakti = laiks blogierakstam - tā tas notiek šodien!!! :)

Pa šo laiku paaugušies ne tikai mani mazie, bet arī es pati. Paaugušās manas prasmes un prasības pašai pret sevi. Noslāņojušās prioritātes, pieredzes somā savākts milzumdaudz labu atziņu un rīcību. Katra neizdošanās kalpojusi kā viela pārdomām, katra izdošanās - kā pakāpiens augstāk pretim manam sapnim:
sēdēt reiz burvīgā sapņu mājas pagalmā un ar citām 50gadīgām draudzenēm, malkojot labu vīnu, priecāties par darba gados padarīto un vēl gaidāmajiem darbiem! :D:D:D

Pirmo bloggadu negaidīti pavadīja publicitāte. Liktenīgi. Jo līdz rakstiem žurnālos pa dažādiem ceļiem mani aizveda mani darbi!

Otrais gads vairāk iezīmējas ar notikumiem:
hobijs pārtapis par SIA,
sarīkota blogdraugu tikšanās ( un paldies Dievam satikšanās vēlme pēc tās neapstājās :D)
piedalījos gadatirgū - tas man bija kas jauns un bezgala interesants
nopirkta spoguļkamer` - nu cik tad es varēju par to skanēt!!!
mūsu lolojumi sākuši apmeklēt bērnudārzu!

un atziņām:
1) manā varā ir izvēlēties cilvēkus man līdzās
2) iemācīties atzīt savas kļūdas, nenozīmē būt gudram -patiešām gudri ir šīs kļūdas arī izlabot!
3) nekas nenotiek nejauši, neviens netiek satikts nejauši - NEJAUŠĪBA nepastāv!
4) pasaule ir tik atvērta, cik atvērts esi pats! Neviens nedzirdēs, ja nerunāsi!
5) katram sapnim ir sākums!

Mans sākums:

Virzībā... :)

Un vai gan es neesmu viena laimīga blogere, ja tā čubinoties Zaubes mežiņā esmu tikusi pie:

veseliem 398 lasītājiem!!!!Paldies, paldies, paldies!

jauniem draugiem - nu tādiem, kuru numurus noteikti saglabāt telefonā :) Paldies, vislielākais!

uzticama un aizvien pieaugoša Mammas roku darbiņu cienītāju loka - zemu noliecos un tencinu!

veselas kaudzes audumu radošajām izpausmēm - Paldies visiem, kas mani apdāvinājuši! MILZU paldies!

veseliem trim mašīnbagāžniekiem PSRS laiku relikviju ( topošajam muzejam un ne tikai) - šis vēl tikai sekos jūsu kārajām acīm, taču nespēju nepateikties jau tagad, jo brīžiem tomēr pārņem sajūta - par ko man tik labi cilvēki ceļā? :D

Joprojām plānoju savas radoši-reciklējoši-vienkāršos rokdarbus apkopot grāmatiņā - ceru to panākt nākamā blogošanas gada laikā un vēl ļotāk (paldies par pārāko pakāpi, Kristīne) ceru, ka liktenis cer to pašu!

Un vēl ceru, ka arī liktenis mani redz kā piecu burvīgu bērneļu mammu! :D

Skaistu jums dienu un tiekamies sarunās par visu sākumā minēto!

Ir jākrāso! Īstās krāsas ir jāmeklē!

2012-01-20T00:32:00.000+02:00

Citāts no dziesmas "Tikai tā". Tematika - krāsošana. Krītiņkrāsošana - tā, ko Valdorfā ne visai atzīst ( par to atsevišķi drīzumā), taču Maniem bērniem šonedēļ aktuāla!

Viss sākās ar grāmatu. Krāsojamo. Atcerieties, kā atklāju sev Lindas Kukares-Aldersones krāsojamās grāmatas? Toreiz biju apņēmības pilna izpirkt pastus :), jo tajos šīs grāmatiņas bija teju par baltu velti, ja salīdzina ar citām tirdzniecības vietām. Tā nu izdevās man iegūt grāmatiņas: "Par ko kļūt" un "Kustoņi runā". Pēdējā mūsmājās šonedēļ ir TOPā, lai neteiktu vairāk!

Nu visupirms - man pašai milzu lepnums par atskārsmi, ka daudz ekonomiskāk ( lasīt "ilgāk ejošāk, vairākkārtīgāk") ir nevis dot krāsot mazajiem pa taisno grāmatā, bet kopēt zīmējumus! Zinu, zinu - vairums jau piedzimst ar šādu atskārsmi šūpulī, bet es pie tādas nonācu pagāšnedēļ un esmu par sevi bezgala lepna ;)! :D

Tā nu mēs kopējam. Daudz! Labi, ka toreiz dabūju savā īpašumā ar kārtridžiem uztarotu HP printeri - ir iemesls NEsatraukties par tintes patēriņu :D:D:D
Un nemaz nezinu, kas mazajiem patīk vairāk - tā krāsošana vai printera pogu spaidīšana kopējot :) . Nav pat svarīgi - galvenais, ka top māksla! :D

Nu riktīga blogdraugu bilde sanāk:

Hp printeris

Lindas Kukares- Aldersones grāmata

Kristīnes Jakadelas blogs datorekrānā!

Neviens par reklāmu man šobrīd nemaksā, ticiet :D

Atpakaļ pie krāsošanas! Vienu un to pašu dzīvniekui, izrādās, vienādi nokrāsot nav iespējams! Tātad - variantu tik, cik pirkstu nospiedumu! Turklāt, kas nav mazsvarīgi - katram māksliniekam savs rokraksts un savi mīļākie dzīvnieki! Kamēr Niklāvs ciklējas uz pūcēm, Emīlija labprātāk izvēlas mājdzīvniekus. MājdzīvniecIŅUS! Deminutīvu Princese!

Emīlijas darbi:

Niklāva darbi (pirms divām nedēļām viņš sāka parakstīt savus darbus - sākumā tā drusku, kautrīgi, pēčāk tā, ka paraksts svarīgāks par pašu darbu! :D ):

Un viņš atklājis kā padarīt pūci dusmīgu!

Un viņš iniciē interesantas idejas, piemēram, visiem ģimenes locekļiem izkrāsot pūces!

Bet šo es pat neņemos skaidrot...

Lai arī apzinos, ka vidējam blogam lasītājam kādas mammas sajūsmas elsieni par pašas bērna zīmējumiem visticamāk neizraisa nekādas emocijas :), tomēr pavisam drīz grasos kādā no rakstiem apkopot Niklāva zīmējumus, kas tapuši jaunajā gadā. Par prieku tai saujiņai ( radi, draugi ), kam tas interesē! :)

Priecīgu nedēļas nogali draugi!

Rokas ( Mammas) nestāv dīkā!

2012-01-18T13:00:00.001+02:00

Pamazām čubinos. Paslinkoju, tad sarauju - bet darbu grafiks uz priekšu virzās! :)
Pa vidam vēl iespēju uztaisīt šo to draugiem un radiņiem.

Mas lepnums - divi Tē-Krekli Dillei! Kristīne palūdza uztaisīt kaut ko pēc šī parauga un tā tapa divi zaķukrekli, kurus pati Kristīne jau nodēvēja par Cibri krekliem. Un es varētu paturpināt - vārdam "Cibri" pievienojot "K" - no "krekli". Ko sakāt par kreklu zīmolu "CibriK" ? :D:D:D:D
Bet no jokiem pie bildēm - viss saskaņots un linkots: bildē Kristīnes Dille!

Ar Kristīnes veidotajiem marakasiem ( vai kā viņus tur)!... :D

Zaķis - tas esot atpazīstams kā manējāis...Un tāpēc zaķi rāpjas arī uz spilveniem. Šis spilvens tapa īpašam puisēnam. Uzmanība pievērsta materiālu dažādībai, krāsu kontrastiem, lielām detaļām.

Joprojām darbojos ap priekšautiem - top gan cakainie, gan vienkāršu formu ( piemēram čalīšiem); pēc PSRS oriģinālām "receptēm" un modificēti- pagarināti/mūsdienīgoti. Līdz plauktiem gan nonāk retie - gribētāju priekšautoties netrūkst!

Rūķu grāmatiņa dubultojās un šoreiz eksemplārs aizdevās pie mazā Andreja!

Kubs "Dīķis"aizbrauca pie Dominika uz Siguldu. Dīķī vienuviet gan krabis, gan varde un zivis - sliekai liela izvēle, kam par maltīti kļūt! :)

Un viens kubs beidzot tapis veikaliņam - kat kā parasti nesanāk nevienam kubiņam nokļūt līdz plauktiem, parsti tie tiek pārtverti jau vidū!

Vakarā pievienošu bildi veikaliņā, pagaidām variet uzmest aci!

P.S. Janvāris tuvojas beigām! Lūdzu līdz piektdienai, 20.01., dodiet ziņu, ja jums ir kāds sveicamais februārī! Lai Mammas rokas paspēj apšūt visus gribētājus!

Agrīnā māksla jeb rotaļu tops 2012to uzsākot!

2012-01-17T01:59:00.001+02:00

Sen neesmu rakstījusi par rotaļu TOPu mūsmājās.

Ir rotaļas, kas apdziest tikpat ātri kā sākušās, taču ir tādas, kas tikai apaug ar notikumiem, spējām un jaunatklājumiem un nemitīgi attīstās!

Tā piemēram zīmēšana. Šī reiz ir Niklāva Lieta. Nav dienas bez krītiņa (kaut jāatzīst, vasaras posmā zīmētkāre bija padzisusi), nav dienas bez šedevra!
Daži no zīmējumiem ir klasiski, citi liktu aizdomāties Freidam, taču katrs no tiem ir pārsteidzošs ( man kā mammai jau nu noteikti :) )!

Šadi izpaužas mīlestība pret "oranžo" jeb mūsu māju:

Šir ir tīģeris - interesanti, ka normālus apaļus un ovālus ķermeņus nez kālab nomainījuši taisnstūraini!

Sikspārnis:

Spoks...

Un te paša mākslinieka veidota un uzstellēta izstāde:

Otrajā vietā ir rotaļas virtuvē. Virtuve mainās un mainās pašas rotaļas, bet pārsvarā te tiek gatavota "kafija" (es tiešām sāku domāt, ka Emīlija nākotnē būs barista vai kādi citādi ar kafiju saistīts cilvēks, jo šī dzira viņu interesē jau kopš pirmajiem šļupstiem :)) un "cookies" jeb cepumiņi.. Un, jā, protams zupas!

Nemitīgi notiek rotaļāšanās manā darbistabā. Tikai rotaļas ar šujmašīnu nomainījusi rotaļa ar mazo auduma gabaliņu krāmēšanu kastēs, somiņās un maciņos - tie esot dokumenti. Vismaz Niklāvam. Bet Emīlija vienkārši visu visur krāmē.

Griešanas rotaļa. Tā kas ar šķērēm. viņi abi iemācījušies pareizi turēt šķēres, pareizi ar tām pārvietoties un droši padot tās citam (nu es kaut kā ieraudzīju vienu amīšu video, kurā bērni mācās pareizi/droši turēt šķēres un izdomāju, ka arī manējiem tas jāzina :D).

Rotaļas uz palodzes. Kopš novācu no palodzes sulu spiedi un kasti ar cepurēm, tā kļuvusi par iecienītu laika pavadīšanas platformu - slidkalniņu, būdu, krēslu! Tieši tik maz man vajadzēja izdarīt, lai mazie varētu brīvi darboties! Kāpēc neiedomājos par to agrāk? :D

No šodienas Niklāva rokas ne mirkli nav pametusi manas bērnības rotaļlieta! Paldies, mīļā Vita! Varbūt kāds pačukstēs, kā pareizi sauc šo rotaļlietu?

Un visam pāri - beidzot rotaļām iekštelpās piebiedrojušās arī rotaļas sniegā! Šodien, tīrot sniegu, izdomājām rotaļu "Sniega bumba", kas balstās uz sniega lāpstas satura uzbiršanu ( saudzīgu un saprātīgu, protams, protams :)) mazajiem ķipariem! Smieklu šaltis nerimās! Mazam bērņukam patiešām nav viegli nostāvēt nenokrītot, kad sniega šalts taranē kājas - jāgāžas gar zemi - gribi,negribi! Lūk arī rotaļa - noturēties nenokritušam!

Dzīvesprieka pilnu sirdi jums šodien! Pasaulē daudz kas gaišāks šķiet, ja to kā rotaļu uztveram!

Nedēļgala stāsts no Upes ielas...

2012-01-15T23:47:00.000+02:00

Nedēļas nogalē tiku pie tik daudziem PSRS laiku dārgumiem, ka nāksies veselu mēnesi rakstīt par tiem vien! (Nebaidieties, mēģināšu būt saprātīga :D ! )
Piedevām izblandījos pa Siguldas nestandarta humpalmaršrutu un tas nudien ir labs ieguldījums maniem plāniem sākoties pavasarim uzsākt rakstu sēriju par Latvijas pilsētu humpalbodēm - maršruti, adreses, recenzijas un vērtīgākie guvumi!

Starp darbiem - atelpa Upes ielā. Dievinu pēc remonta smaržojošus dzīvokļus! Nedievinu celtniecības putekļu garšu mutē... Taču - dievinu, atkal, vietas, kurās kaut kas top - šoreiz jauns izskats vecam dzīvoklim. Ļooooti patīk tā "kaut kā jauna tapšanas" aura...

Tikām bērni izmantoja pilsētas interneta nepārtraukumu iespējas un, manis vadīti, noskatījās teju visas "Vesjolaya karuselj" sērijas JūTūblē :). Nu tas kaut kā ļooooti piestāvēja nedēļas nogales noskaņai... :)

Atcerieties? Šis ir manis darinātais dīvāna ietērps! :)

Bet vēl viņi zīmēja...

Un grauza..

Un slēpās ...

Bet es ķēru mirkļus logā... Ar mini sniegavīriņu by Kaspars un Krišjānis Džo...

Ar eglīti, kuru viens superapdāvināts, superjauks un garā bagāts cilvēks padarīja šādu šajos Ziemassvētkos...

Miera un izdošanās pilnu jums nedēļas sākumu!

Čiekurkalna utenis un citi "otro roku" prieki!

2012-01-12T04:31:00.001+02:00

Meitenes (un zēni)! Es degu nepacietībā atrādīt jums savus jaunākos guvumus!

Pirmdien biju Rīgā ar mērķi izvandīties pa galvaspilsētas uteņiem. Tā kā ierados pilsētā salīdzinoši vēlu, līdz Latgalītei netiku, taču paguvu gan satikties ar pāris grāmatpārdevējiem no i-book.lv, gan ieklīst Čiekurkalna "baraholkā", gan "Otrajā Elpā" pavadīt gandrīz stundu aizraujošas humpalpētniecības!

Secinājumu un emociju daudz.

Čiekurkalna kaķurīna lavočkas - vieta kur cenas aug gaisā un no pārdevēju dvašas noreibsti arī tu, taču pietiekami pacietīgi iesaistoties pielāgoti inteliģentās sarunās ir iespēja tikt pie īstām PSRS laiku pērlēm! BRĪDINU!!! To, ka viss iegādātais ož pēc runču dezodoranta, secinājām tikai mašīnā! ;) Bet nekas nav neizmazgājams ( izņemot, protams, to iesākto paku datorpapīra par 1 LVL :D)

Zili pumpotais audums - Otrā Elpa 2LVL

Taisnstūru audums - Mežroze 1,93 LVL/m

Mērces trauciņi - Čiekurkalna tirgus 1,50LVL/gb

Grāmata "Gaumīgs dzīvoklis" (nu tas man kā uzskates materiāls muzeja vajadzībām) - Otrā Elpa 0,50LVL

Žurnāls "Rīgas Modes bērniem" (diemžēl bez piegrieztnēm) - Otrā Elpa 0,20LVL

Apļu audums - Mežroze 1,93 LVL/m

Taša ar kaķi - Otrā Elpa 0,80 LVL

Grāmatas - Otrā Elpa 0,50 LVL/gb

Grāmatas "Latvijas dizains" iekšiņas:

"Lielās spēļu grāmatas" iekšiņas:

Audums - Otrā Elpa ~ 2 LVL

Grāmatas - ibook.lv

Audums - Otrā Elpa ~2 LVL

Grāmatas - Otrā Elpa 0,50 LVL/gb un ibook.lv par dažādām naudiņām gādātas

Nīlzirgs, kurā iemīlēties - Otrā Elpa 0,30 LVL (!!!)

Un viena ļoti īpaša broša-pūcīte - Otrā Elpa 1,50 LVL

Mājās pārrados priecīga un nogurusi.

Taču prieki ar to vēl nebeidzās! Drīz uzzināsiet, kas man liek kopš pirmdienas smaidīt divtik plati!

Ceru, ka iedvesmoju jūs jau šodien doties uz tuvāko uteni! :)

Ziema un zeķes.

2012-01-11T01:49:00.003+02:00

Šur tur jau pamazām sāk gaidīt pavasari. Bet es beidzot e-pastu beigās priecājos pierakstīt

...Kupenā

Laine"

Līdz ar pirmo sniegu, steidzām aplūkot saimniecību.

Siltumnīcai pavasarī atkal vajadzēs talku. Taču, neskatoties un pamatīgo "ventilācijas sistēmu", zaļumu tajā netrūkst! Būtu zinājusi, dilles būtu sasējusi!:)
Un Viņiem vajag tikai ieraudzīt lejkannu, lai zinātu, ka kaut kas jāsāk laistīt! :) Un to, ka sniegs = ūdens Viņi arī zina! Interesanti...

Un nav iespēti rudenī ieziemošanas darbi... Slikti. Nav lāga... Un pavisam piemirsu par savām tualetes papīra ruļļu zemenēm...

Un vakar piesniga vēl. Piesniga un sasala.
Ar acīm lūkojot liekas branga sniega kārta... Fotoaparātam gan tā nešķiet... Hm, varbūt prieks par sniegu liek to ieraudzīt biezāku esam?...

Kur sniegs tur siltas vilnas zeķes.
Mammas rokas sadarbībā ar čaklo adītāju (mūsu krustdēliņa omi) Tamāru sarūpejušas čupiņu raibstrīpainu vilnas zeķīšu veikaliņam!
Zeķīšu nav daudz, taču pietiks apmēram 10 kāju pāriem!

Sniegotu dienu!

Re-cik-lētas dekorācijas!

2012-01-09T01:11:00.000+02:00

Sen, sen atpakaļ savā darbu sarakstā iekļāvu divus "Noteikti jāizdara" tipa darbiņus. Abi saistīti ar sadzīves "atkritumu" atdzīvināšanu citā veidolā. Un pati nesaprotu, kāpēc pēkšņi realizēju abas idejas tieši vecgada vakarā! Varbūt kaut kas zemapziņā no "veco parādu" sērijas... :D

Bet rezultātā ieguvu divas jaukas dekorācijas, piemēram, bērnu ballītei! :D

Pirmā ideja - tualetes papīra rullīšu raķetes.

Ieraudzīju, iemīlējos, zināju, ka reiz uztaisīšu! Ideja no "Alphamom" bloga.

Viņas raķetes ir pildītas ar papīra gabaliņiem un darbojas kā konfeti - tas ir superlieliski!

Mums izdevās kaut kas līdzīgs un tomēr ar mūsu rokrakstu! :D

Un kādu laiciņu raibajām raķetēm vēl lemts padzīvot Emīlijas virtuvē...

Un otra ideja - lampiņu virene, kas ieģērbta olu kastīšu kartona puķēs! Smalkākam ieskatam - "Esprit cabane" blogs.

He, he - un te mūsu versija par tēmu...

Tā lūk iesākās mūsu gads! Ar prieku par kopā darbošanos, ar atbildību pret māmuļu Zemi, ar apziņu, ka, ja vien rokas un sirds ir īstajā vietā, pavisam vienkārši iespējams pārvērst sķietamus krāmus foršās lietiņās! :)

Re-cik-lētu dienu!

Labi aizmirsts vecais...

2012-01-06T20:30:00.000+02:00

Tas ir oficiāli - visa pasaule ir iemīlējusies visā, kas ir Retro!

To, ka viss Retro ir modē, zina pat Jelgavas pietirgus bezpajumtnieki, no kuriem pagājušā gada rudenī iegādāju brūnu koferīti!:)...

Meklēju internetā apzīmējumu, kas vienā vārdā aprakstītu cilvēkus, kas iemīlējušies retro lietās. Zinu, ka tādam vārdam jābūt... Bet neatradu... Retromāni? Retrīveri laikam nebūs :)...Hm... Retromīļi!
Lai vai kā - esmu tāda. Retromīle.

Un tas, kas pilnīgi un galīgi aizņem manu prātu, uzsākot jauno darbošanās gadu, ir retro lietas visās to izpausmēs!

Pirmkārt tapuši retro priekšautiņi - daži pēc retro piegrieztnēm no jauniem audumiem, daži no retro audumiem.Visi drīz tiks salikti veikaliņā!

Lūk oriģinālais vaininieks - atrasts sen atpakaļ Mārtiņa mājas istabaugšā:

Un lūk no jauna radītie brāļi un māsas visādās krāsas un izmēros:

Un atcerieties to cakaino priekšautiņu, kura piegrieztni atrestaurēju?

Pirmkārt papūlējos palielināt piegrieztni un otrkārt tapis viens, bet piegriezti vēl četri cakainīši!

Un vēl es drusku piekārtoju darbistabu! Uzstiepu augšā māsas atdoto plauktu un sasēdināju tajā audumu krājumus. Atsevišķs plaukts retro audumiem un grāmatām, atsevišķs koferis - žurnāliem...

Un galu galā! Sapratu, ka neesmu nekāda aktīvā "riekstiņu" cepēja, tāpēc pusi no saviem formiņu krājumiem esmu ar mieru iebarterēt pret kādiem PSRS laiku bērnu apģērbiem vai traukiem (piemēram graņonkām) vai ko citu, kas jūsmājās maisās pa kājām! Formiņu pietiks 20 riekstiņiem! Rakstiet savus barterpriekšlikumus uz e-pastu līdz rītdienas vakaram!

Vecgada pēdējo darbu parāde.

2012-01-03T01:30:00.000+02:00

Apņemšanās, solījumi sev un citiem, plānotāji, piezīmju blociņi...
Taču tam visam pāri milzu spēks gadu sākot, milzu vēlēšanās soļot pretim saviem sapņiem un cerība, ka sapņi sarindoti pareizā secībā. :)

Viena apņemšanās skaidra jau tagad - nākamgad (tas ir šogad) jātiek galā ar pirmssvētku darbiem līdz decembra sākumam. Lai var tad tā viegli un ar milzu prieku sākt tos svētkus iesildīt un gaidīt. Lai var paspēt sarosīt to svētku sajūtu ne tikai citos, bet arī sevī!

Taču ir arī citas apņemšanās. Šodien sakārtoju darbistabu, lai jau no rītdienas sāktu "ražot" lietiņas veikalam!

Manu prātu šobrīd pārņēmušas grāmatas. Auduma. Daudz un dažādas. Grāmatiņas bēbīšiem, grāmatiņas bērniņiem ap gada vecumu, krāsu grāmatiņas tiem mazjauniešiem, kam aktuāla krāsu izzināšana!

Bet vēl vecajā gadā tapa grāmatiņa Oliveram. Olivera mamma Kristīne šo iespēju - tikt pie grāmatiņas - laimēja manis rīkotā izlozē. Kristīne pati izdomāja, kādi zvēri pulcēsies Olivera zoo - man atlika vien tos iedzīvināt lappusēs!

Kāda cita grāmatiņa tapa mazajai Anetei no Liepājas! Grāmatiņa ir kā pielikums kubam par Anetes dzimto pilsētu. Atšķirībā no iepriekšējiem Liepājas kubiem, šis drusku ar fantāzijas piesitienu. Nu bet kurš gan var galvu ķīlā likt, ka jūrā pie Liepājas nedzīvo nāras? ;)

Arī Jēkaba grāmatiņa bija kā pielikums vienai no kuba plaknēm. Grāmatiņa palīdzēs Jēkabam iepazīt krāsas, bet pats kubs padarīs veiklākus mazos pirksteļus, kuriem jāmāk gan pogas pogāt, gan rūķiem māju uzcelt!

Divi gandrīz dvīņu kubi Ziemssvēkos nonāca pie diviem puišeļiem - Edvarda un Rūdolfa!

Trīsgadniecei Paulai no Liepājas ļoti mīļi esot dzīvnieki - sevišķi tie, kas laukos pie omes. Bet mammai dikti griboties, lai mazā Paula sākot vingrināties pogu pogāšanā. Ja šīs lietas varot apvienot - tas būtu ideāli! Darīju ko varēju!

Kādam četrgadīgam ādažniekam Aleksam visas rotaļas esot par un ap mašīnām! Tāpēc viņa mamma Ilze palūdza, lai uzmeistaroju puikam lielo spilvenu ar tik daudzām kabatām, lai tajās ietilptu viss viņa autodroms.
Kā īpaša dāvana un pārsteigums no manis Aleksam - maza rotaļu trasīte bonusā! :)

Pareizi Jakadel` Kristīne teic, ka "katram savi putni galvā"! Mani gada nogales putni - Ziemassvētku virtenes! Es par tām esmu sajūsmā! Ātri, viegli pagatavojamas, vienkāršas un ārkārtīgi piemīlīgas pēc skata! Kaut, tā, protams gaumes lieta... :)

Virtenes līdzi uz Kalnciema ielu ...

Virtene dārziņā...

Virtene krustu šķērsu pār Ziemassvētku rosību ķēķī!

Joprojām turpinu darboties ap PSRS laiku priekšautiņiem. Pēc atjaunotas piegrieztnes tapuši pāris priekšautiņu puišeļiem ap 1-1,5 gadu vecumu - nu tādiem mazajiem jaunskungiem, kuri ne tikai siekalojas kā mopsēni, bet arī mēdz šo to pašrocīgi ieņammāt vai pat palīdzēt mammai virtuves darbos! :)

Un visbeidzot - komplektiņi mazulīšiem. Sagūluši Mammas roku veikaliņā. Nu tajā vietā, kas ir veikaliņa iedīglis. :)
Pāris jau atraduši savus jaunos saimniekus. Ja arī jums padomā iet raugos, tad uzmetiet aci mazuļa pirmo rotaļlietu komplektiem!

Un te man uzsaukums visiem apdāvinātgribētājiem! :)

Pasūtījumus janvāra otrajai pusei pieņemu līdz 10-tajam janvārim!

Ja tomēr nejauši iegadās attapties īsi pirms gaidāmās jubilejas - droši dodiet ziņu! Vairumā gadījumu arī šādas situācijas ir risināmas!;) Un vēl, protams, no šī mēneša allaž pastāvēs iespēja piemeklēt jau gatavu dāvaniņu Mammas roku veikaliņā!

Dāvināt un saņemt!

2011-12-30T15:30:00.000+02:00

Pasta baložiem šķiet katrs gads top arvien aizņemtāks, jo Latvijā atkal modē ir gan vēstuļu sūtīšana mīļajiem, gan lielāku un mazāku sūtījumu nodošana pasta rokās!

Un cik forši, ka jau otro gadu arī mēs - blogotājas - iepriecinām viena otru Ineses rīkotajā dāvan+apmaiņā! :)

Man bija tas prieks apdāvināt Aiju no bloga "Aijas lietas". Pirmais, kas nāk prātā, iedomājoties par Aiju ir viņas cimdi. Tad reciklēšana. Pēctam - vienīgās sievietes statuss ģimenē. Pat kaķis ir puika!:D

Soma noder vienmēr! Un, ja vēl soma ir ar vēstījumu un atšķirīga no visām pasaules somām, tad pastāv iespēja, ka tā netiks aizmirsta mājās pirms došanās uz veikalu! :)

Pirms laika Kristīne iegādājās "Tiger" bodē tašu ar saukli "Recycle or Die" ( Pē sē - arī man tagadiņ tāda ir! :) Juhū!). Vareni! Tas sauklis man pilnīgi un galīgi pieķepa! Tāpēc somu veidojot nočiepu saukli. Bet pati soma no vīriešu krekla un burti arīdzan no apģērba gabaliem... Un sapildīta ar dažādām svētkiem un re-darbiem nepieciešamām lietām! Un protams klāt pāris lietiņu, kas ļauj justies sievišķīgi starp saviem vīriešiem. :)

Bet man pašai tika dāvaniņas no citas Aijas. No tās, kas blogo "Mazā pasaulē". Manā pasta kastītē (nu ne tajā, kas pie vārtiem, bet tajā, kurai uz pastu pakaļ braucu :) ) bija saldi un sāļi cepumi, marlītē tītas garšvielas karstvīnam, eglīšu rotas un skaista rokām darināta kartiņa! Viss tik mīļs un rokām izlolots! Jūtams katrs pieskāriens!!! Paldies, mīļā Aija! Paldies! Un to sāļo cepumiņu recepti - to es no tiesas gribētu uzzināt!

Lai

līksms

jums

Vecgada

vakars

mierīgs

jaungada

rīts!

Laimīgi!

Priecīgākie svētki...

2011-12-28T01:16:00.000+02:00

... ir kamanās rikšojuši pēdējo mēnesi riņķī un apkārt un šodien ar laivu pa lietu aizbraukuši prom līdz nākamajam gadam... :)

Svētki dārziņā.
Sirsnīgi, smieklīgi, mīļi! Niklāvs manis darināto zaķkostīmu tā arī neuzvilka, taču tīri omulīgi novēroja visu notiekošo, sēžot klēpī vecmāmiņai. :) Emīlija izrādes sākumā gan cilpoja kopā ar citiem zaķēniem (paldies Kristīnei par masku - es noteikti zaķim neizvēlētos tik spilgtu ietērpu, bet mazajai māksliniecei pretoties gan nevarēju :D ), taču jau pēc brīža viņu pārņēma klepus lēkme un tā mūsu zaķēns ieļepatoja skatītāju rindās.
Bet, kad beidzās izrāde, tad visi kreņķi piemirsās, spēlējot ķerenes ar draugiem, kamēr mammas un tēti baudīja audzīšu sarūpēto kafiju un našķus. Un tad rotaļas visiem kopā. Kas dārzā, ja zaķīšu pirtiņā ir podu māte? He, lai būtu kā būdams, vilkam zeķes noadiet! :)

Svētki Zaķumuižā.
Vietā ar svētku nosaukumu! :) Te nejauši nācās pabūt starp citām darīšanām. Centos noķert fotozibšņos mazo māsīcu Zanīti dancojam un pie reizes guvu patiesu prieku vērojot citus Zaķumuižas skolas bērnu priekšnesumus. Tik maģiski, tik "kaladū"...

Svētki mājās.
Radu pulks, mīļākā drūzma pasaulē, Ziem`ssvētku dziesmas fonā, pēc pīrāgiem smaržojoša virtuve, neveiksmīgs piparkūkburtu mēģinājums, smiekli, Ziemssvētku vecītis, kas no Lapzemes stiepis maisu, kurā cita starpā ietilpuši arī divi čukanguki, "uz ātro" pašūdināti matrači, lai pa nakti paliktu visi un sarunas līdz vēlai naktij - tāda bija svētku pirmā diena. :)

Svētku otrā diena. Miers, piparkūkas, kafija no beidzot izpakotajām Ziem`ssvētku krūzēm, radošas aktivitātes, sarunas un "Upwords" mači līdz acis līp ciet!...

Svētku trešā diena.
Atvadas ciemiņiem vienlaicīgi ar nākamo uzņemšanu! Brīnumdziras testi, pantiņi pie eglītes, apmainīšanās ar rokām darinātām dāvanām, "Runcis zābakos" t/c "Alfa" un vakariņas atpakaļ mājās.

Un šodien lietavām pavadīti ieradās pēdējie ciemiņi. Trīs stundas bezelektrības sarunu sveču gaismā, notiesāti divi maisiņi Ziemassvētku vecīšu gardumu, prieks par gaismas parādīšanos un progresējošs klepus. Jā... Arī es! :) Beidzot arī es apslimu. Taču man vēl ir laiciņš līdz jaungadam pavārtīties pa gultu un tikt uz pekām! :)

Vieglu darba nedēļu, mīļie!

Viņi.

2011-12-22T03:00:00.000+02:00

Nu nekādi vēl nevaru piebeigt rakstu par padarīto - vairākas lietas gaida dienasgaismu bildēšanai, Niklāvs sevī lolo 38 un vairāk grādu temperatūru un tas nozīmē, ka abi mazcilvēki klepodami šodien dzīvoja mājās. Un es tiešām biju aizmirsusi kā tas ir, kad vakaros gribas matus sav no galvas plēst! Viņi skrien, aulekšo un pat lido! Viņi kašķējas un konspirējas, un blēņojas un argumentēti iet ar ēdienu uz otro stāvu, un runā daudz un pretī un, ja kas nenotiek pēc viņu prāta, tad sūta mani dillēs "Prom!"
Čika ir izpucējusi uz sevis visu manu darbistabu un tas nebūt nepadarīja šo pēdējo pirmssvētku šūšanas dieniņu vieglāku :).

Taču viņi ir tik smieklīgi! Tik uzjautrinoši patiesi un īsti!

Viņa esot princese. Jau kādas divas nedēļas. Un princeses nevelkot čības un princesēm jāvelk kleitas, utt...

Un Viņš zīmē un zīmē, un zīmē, un zīmē... Un tā veselam blogierakstam jau darbus sazīmējis...

Šīs ir tīģera lamatas... Neprasiet. :D Bet tie "P" veidīgie esot četrinieki. :D

Un Viņi skan...

Un Viņi kašķējas...

Un viņi abi palīdz šķērēm ar mēli :D...

Un šodien slimodami abi Viņi tikai pie slepenajām ( nu tādām, kuras izvelku ārā ļoti reti, jo uzskatu, ka viņi vēl tām par mazu) grāmatām - lai vieglāka slimošana :).

Un rīt, šķiet, vismaz Niklāvs netiks uz dārziņa "eglīti"... Žēl... Gatavojās divas nedēļas... Audzīte teica, ka viņš protot visām dziesmām vārdus - arī tām, kuras viņu grupiņai nav jādzied, taču viņš ļooooti kautrējoties dziedāt! Tas man tiešām bija jaunums. Jo mājās viņš dzied nepārtraukti! :D

Sveiciens visām slimnieku māmiņām!

Kalnciema tirdziņš un tādas lietas...

2011-12-20T11:54:00.001+02:00

Vakar neieslēdzu datoru ne uz mirkli - pār Zaubes pļavām brāzās tādas brāzmas, ka šamējais dabūja restartēties ik pēc padsmit minūtēm. Un tas nav labi, cik noprotu. Tāpēc ņēmu un atvienoju mūsu datu nesēju no elektrības.
Šodien jaušu, ka daudziem interesē manas Kalnciema tirdziņa gaitas - nu tad lūgtum...

***

Nosalu kā prusaks. :D Un tomēr - pat nezinu, vai tā pieskaitāma pie sliktajām lietām , jo citādi laikam būtu vairāk izjutusi negulēto (lasīt - "blogdraudzēto") nakti ! :)

Nu tirdziņš kā tirdziņš. Ar gaumes un handmade apziņu. Ne velti pirms tam internetiski nākas atrādīt savu tirgojamo tirdziņa rīkotājiem.
70% andelētāju tirgo ēdamas lietas. Garšīgas, smaržīgas, savādākas kā veikalos. Šiem tirgotājiem salt nebija laika - cilvēki ēda, ēd un ēdīs. Tā nu tas pasaulē iekārtots.

Man pašai veicās...nu ne labi, ne slikti. Savu dalības maksu atpelnīju un vēl drusku, taču secināju, ka nespēju tirgot savas rotaļlietas šādi.

Pirmkārt: tiem, kas atceras manu Gadatirgu debiju, noteikti zināms, ka es nespēju iedomāties sevi zem poļu tirgus telts... Man vajag īstas lietas - skapjus, kumodes, galdus, utt. Nekādas butaforijas un pagaidu/pārvietojamos stendus. Man tā nepatīk...
Otrkārt: no higiēnas viedokļa - diena bija lietaina, zemē dubļi. Mantiņas kļuva mitras, pāris reizes kaimiņienes dupsis piepalīdzēja kādai no lietiņām nokļūt līdz zemei. Cilvēki staigā pa tirdziņu ar suņiem, kas ieložņā kur vien tīk... Uh...
Treškārt: pacietība un dārgais laiks. Nav nekāds vieglais uzdevums nostāvēt 5 stundas vienā un tajā pašā vietā, sevišķi, ja andele neiet raiti. Man visu laiku bija sajūta, ka esmu nevērtīgi iztērējusi veselu pirmssvētku dienu!..
Ceturtkārt: tirgus. pirms piedalīties jebkādā tirdziņā jāpadomā, kā, kur un cik bieži tas tiek organizēts - attiecīgi, cik liels cilvēku daudzums tajā apgrozīsies un cik liels procents no tiem būs jūsu mērķauditorija. Konkrēti Kalnciema tirgus liels plus ir tā PR, taču no tirgotāja viedokļa mīnusu arī netrūkst - lielākais, šķiet, ir auto novietošanas problēma.

Bet, distancējoties no andeles un ienākumiem, protams, ka dienu nevaru nosaukt par zemē nomestu. Jo bija cilvēkstāsti.

Man kā fatālistei, protams likās interesanti, kāpēc liktenim labpaticies mani novietot zem viena jumta ar pērļu tirgotāju Anitu, kura reiz ar ģimeni dzīvojusi Ķīnā un šobrīd no šīs komunistiskās republikas ved uz Latviju pērļu virtenes. Tagad zinu, kādas ir dārgākas un kādas lētākas un kāds izmērs ir klasiskajām! :)

Un blakus man savus adītos žabo tirgoja Naula, kurai man uzreiz radās jautājums, vai vārdu viņa pati sev izgudrojusi ( lai neteiktu, ka esmu īpatnēja - arī manai māsai tāds bija pirmais jautājums :D ). Bet Naula ir ar vienu kāju Grieķijā un ar otru dzimtenē. Viņa mīl bērnus.( Arī svešus. :)) Un auklē tos.

Un, kad viena no pērļu pircējām pateica: "Man riebjas mazi bērni", tad saskatījāmies mēs ar Kitiju no "Punktiņu rotaļas". Un smējāmies un tanti aprunājām. Kā gan savādāk - es tirgoju rotaļlietas bērniem, bet "Punktiņu rotaļa" šuj vissmalkāko bērnu gultasveļiņu un tamborē vismīkstākās ņurcāmmantas mazuļiem!

Es šo dienu izdzīvoju. Man palīdzēja māsas pievestie siltie zābaki un deķis ap vēderu. Palīdzēja arī karstais dzēriens ar "jumtiņu" ;)
Vai ciemošos Kalnciemā vēl? Pagaidām neplānoju. Varbūt kādreiz. Vasarā. Ar skapi, galdu un varbūt kubā! ;)

Nākamajā ierakstā tad beidzot par to, kas tapis Zaubes mežiņā pirmssvētku laikā!

Blograugu balle aiz muguras.

2011-12-19T00:37:00.000+02:00

Un atkal mēs salidojām!
Sveču un roz/zil/zaļ/dzeltenā gaismā, malkojot vīnu un labumus, no kuriem puse tā arī nepaspēja iekļūt manā mutē, pildījām Augu māju ar smiekliem, sarunām un kopābūšanas īpašo sajūtu. Joprojām ir sajūta, ka esam senas draudzenes, kas tikušās neskaitāmas reizes. Un tālu no taisnības taču nav - blogpasaule, lai arī cik virtuāla, tomēr ļauj apjaust mums vienai otru kā draudzeni, jo tak vienas un tās pašas Zemes gaisu elpojam un vienā un tajā pašā latviešu/rokdarbu/mammu/radošo radītāju valodā runājam!

Kaut arī nesanāca sarūpēt Kristīnei kasti pilnu ar putnu spalvām, nesanāca sarūpēt pat fotofiksējamo objektu, pērlītes zvārguļsprunguļiem nācās aizņemties no Vinitas ( paldies Vinita par krāšņajām pērlītēm un apbrīnojamo spēju priecāties klusējot :) ), turklāt ballīte bija jāpamet jau trijos, jo nākamajā dienā nelaimīgā kārtā biju pieteikusies andelei "Kalnciema tirdziņā" (lasiet : nosalšanai un nelāgiem secinājumiem), TOMĒR šis atkal bija viens priecīgs notikums blogzemes vēsturē!

Foto attīstīšanas māksla (nekā grūta - paņemiet speciālu papīru, samērcējiet vienā baļļā, tad uzlieciet kādu priekšmetu, paviciniet lukturīti un - aidā nofiksēt un apskalot. Kā vārītu olu.)

Zvārguļošana (nejaukt ar vārguļošanu, jo darbiņš prasa iemaņas urbšanā, stiepļu liekšanā un to kniebšanā - darbarīki kā galdniekiem, rezultāts kā Ziem`ssvētku fejām! )

Sausais vannas piens (es i`mēms - man viss auti`š smaržo pec melis`) = sausais piens + ēteriskā eļļa+ ... (bija vēl kas?)

Stāsti (viens par otru kolorītāki un aizraujošāki. Es mēģināju pārtraukt visus no tiem - ko lai dara - tās sekas nenogurstoša darba nedēļai mežā prom no sarunu biedriem :D )

RECYCLE OR DIE - ir jaunais Bloglandes sauklis!

Un es tiešām, tiešām ceru, ka līdz 2012. gada vasarai nekas nemainīsies un mēs varēsim tikties vairākdienu pasākumā Piebalgā, lai apvienotu blogdraudzēšanos ar skaistiem notikumiem iekš Jaunpiebalgas un Zosēnu kultūrvides!

Un milzīgs paldies visiem, kas piedalījās "Gaišo spārnu" labdarības akcijā! Svētdien "Gaišo spārnu" eņģeļi aizvizināja sadzīvei nepieciešamās lietas un svētku dāvanas Mālpils novada ģimenēm!

Ceru, ka mums kopā izdevies piepildīt kādu sapni vai vienkārši palīdzēt tiem, kam klājas grūtāk.

Kurpes, zābaciņi, rotaļlietas - mēs varam palīdzēt!

2011-12-15T01:30:00.001+02:00

Pirmkārt jāteic, ka man ir ārkārtīgi liels prieks par to, ka pēdējos gados Latvijā palīdzēšana grūtībās nonākušiem līdzcilvēkiem ir kļuvusi pašsaprotama. Labdarībā visi darbojas plecu pie pleca - organizācijas, mediji, nozaru cilvēki - ļaudis, kam sirds īstajā vietā.

Mēs paši neesam visaktīvākie ziedotāji, uzreiz jāatzīst .Mūsu regulāra artava ir sīknaudiņa lielveikalu kasēs un apmēram reizi gadā noziedojam apmēram 20 LVL , kad labdarības akciju uzrīko kāda no televīzijām.

Vasarā, kad piedalījos gadatirgū Jaunpiebalgā, satiku savu sen neredzētu radinieku un uzzināju, cita starpā, ka viņa sieviņa Māra darbojas labdarības organizācijā "Gaišie spārni". Kopā ar atsaucīgiem domubiedriem Māra apgādājusi ar sadzīvei nepieciešamo ne vienu vien maznodrošinātu ģimeni Latvijas novados.
Šobrīd "Gaišie Spārni" darbojas Mālpils novadā - apciemo mazturīgās ģimenes (kurās kopumā visā novadā ir apmēram 60 bērnu), apzina to vajadzības un vāc ziedojumus, lai sagādātu šīm ģimenēm lietas, kuru tām ļoti pietrūkst.

Un viena lieta ir ziedot naudu kādā kopējā kasē, bet pavisam cita, kad zini, ka ziedojot lietas, kuras pašam vairs nav noderīgas, vari palīdzēt kādam tepat līdzās. Kādam, par kura bēdu nekad nestāstīs televīzijā, kādam, kurš ziedojumu portālā varbūt ir tikai cipars no milzu saraksta!

Mīļās meitenes. Mammas. Rokdarbnieces. Blogdraudzenes. Lūk trīs reālu ģimeņu reāli stāsti. Ar pavisam reālām un izpildāmām vēlmēm."Gaišo Spārnu" eņģeļi piebilst, ka drēbīšu esot savākts pietiekoši. Ļoti trūkstot apavu, segu, gultasveļas, rotaslietu, dvieļu, rotaļlietu, grāmatu un kancelejas preču.
_________________________________________________________________________________________________

Liānas Čerņikas ģimene(mob.tel. 26268133)

(vajadzības gadījumā par nepieciešamajām lietām, izmēriem utt. var zvanīt uzreiz Liānai)

Ģimenē ir gan mamma, gan tētis un 3 bērniņi. Abi vecāki strādā par vēdara tiesu zemnieku saimniecībā Mālpilī. Dzīvo, tiešām, briesmīgos apstākļos. Mājā steidzami nepieciešams remonts.

Vecākai meitai Airitai ir jau 17 gadi. Viņai ļoti, ļoti patīk zirgi. Arī uz Ziemassvētkiem viņa lūdz kaut ko sagādāt ar zirgiem. Airitai arī nepieciešami ziemas zābaciņi 39. izmērs, ziemas jaka 38. izmērs (augums 165cm). Viņa būtu priecīga arī saņemt kādu rotaslietiņu (auskarus, kaklarotiņas) un kosmētiku.

5 gadīgā Kristīne stāstīja, ka ļoti gribētu sev Burtu grāmatu, jo grib mācīties lasīt, un kādu krāsojamo grāmatu. Vēl viņa ļoti vēlas leļļu ratus. Mamma saka, ka mazajai nepieciešami ziemas zābaciņi 27. izmērs (pēdas garums 20cm), kombinezons vai siltā jaka un bikses uz 116cm (labāk pat lielāku) augumu, kādas drēbītes, zeķubikses.

Mazais 3 gadīgais Jānītis arī gribētu saņemt bilžu grāmatiņu atbilstoši viņa vecumam, lielu mašīnu, krāsojamo grāmatu ar flomasteriem vai zīmuļiem. Vajadzīgi Jānim ir arī ziemas zābaciņi 25. izmērs (19cm pēdiņas garums), kombinezons uz 110cm.

Abiem mazākajiem bērniņiem ļoti nepieciešamas segas un gultas veļa. Lielākā māsa mājās ir tikai brīvdienās, pa darbadienām viņa mācās internātskolā.

Arī mamma un tētis lūdz palīdzību, bet piekodina, lai labāk sagādā vairāk bērniņiem, viņi paši jau iztikšot.Mammai derētu gan siltie ziemas apavi un apģērbs, gan vienkarši kādas drēbes( kājas izm.40, augums 165cm, izmērs 38 (M/S)

Tētim (derētu gan siltie ziemas apavi un apģērbs, gan vienkarši kādas drēbes) kājas izm. 44, augums 180cm.

___________________________________________________________________________________________

Ļubovas Buharijevas ģimene(mob. 22369640)

Arnis (10), Jānis (11) un Tomass (12) pārnākdami no skolas mammai uzreiz vaicā: “Ko palīdzēt?”. Tieši tāds ir arī pirmais jautājums no rītiem. Viņi saprot, ka mammai vienai grūti tikt galā. Mamma ar gadīgo dēliņu uz rokām stāsta, ka ģimenei neklājas viegli. Situāciju sliktāku padara vīrieši, ar kuriem viņai tik ļoti neveicas. Vecāko bērnu īstais tēvs pusgadu atpakaļ iznācis no cietuma un par dēliem neliekas ne zinis. Jaunais vīrs un mazākā dēliņa tētis, pret vecākajiem puikām izturas slikti, mēdz arī iekaustīt.

Zēni Ziemassvētkos ļoti lūdz sagādāt uz visiem vienu datoru. Pagāšajā gadā viņi visi piedalījās krustvārdu mīklu konkursā, kur galvenajā balvā varēja laimēt datoru. Viņiem nepaveicās. Puikas ir pieklājīgi, gurdi un mācās ļoti labi.

Vecākajam 12 gadīgajam Tomasam savu sarakstu sāk ar lietām, kuras viņš (kā pats stāsta) pat nesapņo saņemt, tomēr uzrakstīšo- viņam Ziemassvētkos ļoti gribētos saņemt mobilo telefonu, klasē visiem tādi ir, izņemot viņu. Gribētos lidmašīnu/ helikopteru ar pulti, Mp3, fotoaparātu, BMX riteni. Tad viņš sāk rakstīt lietas, kuras viņam liekas, ka mums būs vieglāk sagādāt: CIDO sula ar vīnogu garšu, tā Tomasam ļoti garšojot un grāmata „Drūmglūņa lāsts”.

Arnis (10) raksta, ka ļoti gribētu saņemt mašīnu ar pulti, balonus, flomasterus un saldumus vai konfektes. Viņam ļoti patīk slēpot, gan ar distanču slēpēm, gan laisties lejā pa kalnu un tādēļ saka, ka gribētu slēpes ar slēpošanas zābaciņiem 32. izmērs. Tie jau pēc tam noderēšot arī mazajam brālim. Puikam būtu nepieciešamas sporta bikses un jaka.

11 gadīgais Jānis lūdz maku, basketbola bumbu, arī viņš gribētu mašīnu ar pulti. Vajadzīgi 33. izmēra ziemas zābaciņu. Arī Jānis gribētu slēpes. Vēl viņš stāsta, ka ļoti, ļoti gribētu mp3.

Šie puikas vispār ir tādi uz tehniku vērsti, viņi saprot daudz par datoriem, interesējas par tehnoloģijām, par jaunumiem un sasniegumiem šajā nozarē. Tikai, diemžēl, ģimenei nav iespējas viņiem šīs lietas sagādāt.

Puikas ir tiešām gudri, var redzēt, ka viņi ir zinātkāri, viņiem patīk mācīties, atzīmes skolā esot ļoti labas. Ģimenē nav nekādas tehnikas, nav pat TV, kas arī ir lieta, ko visi puikas ļoti lūdz kopisktiski. Izejot cauri sarakstam gribētu puikām aizvest uz visiem 1 datoru, 1 mp3, mašīnu ar pulti, pēc iespējas centīsimies sagādāt televizoru un mobilo telefonu.

_______________________________________________________________________________________

Jūlijas Kromānes ģimene(mob. 25888375)

Ģimene dzīvo lielā trūkumā, dzīvo mājoklī bez jebkādām ērtībām. Bet esot pie šīs ģimenes varēja redzēt, ka mamma ļoti rūpējas par ģimenes pavardu, cenšas... mājā viss bija tīrs un kārtīgs (kas diemžēl, bet šajās maznodrošinātajās ģimenēs ir liels retums) uz plītiņas top vakariņas, pie sienas izgrieztas papīra sniegpārslas. Durvis, lai netiek aukstums iekšā, aizvilktas ar segu.

Mazā 3 gadīgā Aleksandra bija tik runātīga un dzīvespriecīga, izprasīja mums visu- kas mēs tādi esam, kādēļ esam atnākuši un ko gribam. Pēc tam viņa bija gatava mums nākt līdz, palīdzēt veikt labos darbus. Ejot prom Aleksandra tiešām ar zābaciņiem rokā nāca uz durvju pusi un teica: „Tu tikai padod man to zaļo kurtku, ārā tak auksts!” Aleksandra pati Ziemassvētkos gribētu kādu pasaku grāmatu, krāsojamo grāmatu, zīmuļus, flomasterus un puzles, vai jebkādas citas, vēlams attīstošas, rotaļlietas 3 gadīgam bērnam, jo mantiņu šajā ģimenē ir maz.

Kristīne (6) arī gribētu kādu rotaļlietu. Viņa nevar pateikt īsti kādu, jo ļoti kautrējās un slēpjas mammai aiz muguras- bet viņai patīk lelles un rozā krāsa. Patīk arī zīmēt, krāsot, līmēt, noderētu kāda pasaku grāmatiņa un silta cepure, šalle un cimdiņi.Šie bērni noteikti ļoti priecāsies par saldumu paciņām. Arī pārtikas produkti šai ģimenei noderētu, kaut vai, lai varētu pagatavot Ziemassvētku vakariņas.

____________________________________________________________

Lai ziedotu kādai no ģimenēm, sazinieties ar "Gaišajiem spārniem"!

Mantas pieņem (iepriekš sazvanoties):

Pulkveža Brieža iela 15, Rīga, LV-1010.

"Gaišo spārnu" eņģeļus vienmēr un jebkurā laikā var sazvanīt, zvanot uz mobilo tālruņa Nr. 25952946

E-pasts: gaisiesparni@gmail.com

Grāmat+piedzīvojums!

2011-12-13T02:11:00.000+02:00

Padalīšos jums ar savu jaunāko guvumu!
Nesen pie manis nonāca Zvaignes ABC izdotā Rimas Aidietes grāmata "Dekupāžas maģija".
Ja man būtu divas šādas grāmatas, tad vienu no tām es noteikti ar cieņu un smaidu uzdāvinātu Kristīnei ! Es zinu, cik ļoti viņu iejūsmo dekupāža un viss ar to saistītais! :)

Taču par nožēlu Kristīnei un par prieku man - grāmata viena.

Ja jūs vārdu "dekupāža" esat dzirdējusi vien nostāstos un vēlaties gūt apjausmu par to, kas tas ir, tad šī grāmata būs makten noderīga! Grāmata radusies kā apkopota atbilde visām autores draudzenēm, kas ik dienas taujājušas pēc padoma dekupāžā! Grāmatā viegli saprotamā valodā un krāšņās bildēs apkopota dekupāžas vēsture, pamattehnikas un padomi.

Grāmatas autore Rima Aidiete saka: "Vaļsirdīgi atzīšu - man nav mākslinieces talanta. Pat mans rokraksts ir neglīts! Bet, par laimi, pat tādiem netalantīgiem cilvēkiem kā es ir lieliska iespēja kļūt par māksliniekiem, un šī iespēja ir dekupāža!"

Nu ko! Ja jau tas ir tik vienkārši un simtprocentīgi, kā teikts grāmatā, tad jāmēģina! Ķēros pie lietas un modināju otrreiz (atcerieties, šo to no dekupāžas iemēģinājām jau blogdraugu tusiņā vasarā) dekupētājas talantu sevī ! :)
Iztiku ar to, ka man bija pieejams mājās - PVA līme un parastās (ne dekupāžas) salvetes.

Nolēmu eksperimentēt, apdekupējot (vai tiešām ir šāds vārds? :) ) trīs dažādus priekšmetus:

Uzjaucu pārāk šķidru līmi...

Izvēlējos nepareizu fona krāsu...

Un beigās vienīgais, kas man tiešām izdevās bija apdekupētais jūras apskalotais dēļa gals :)

Smieklīgi! Jāsecina - man tomēr piemīt visādi talanti, taču dekupēšanas talants nav to starpā!

Taču, kā saka - trīs lietas = labas lietas! Jau nākamgad, kad būs rimusies svētku steiga, mēģināšu tā nopietnāk pieķerties dekupāžas knifu pētīšanai!

Bet, Kristīn` - tu gan kādu no saviem jūras sprunguļiem varētu apdekupēt!

:D:D:D:D:D

Jaunumiem bagāta nedēļas nogale!

2011-12-11T22:20:00.001+02:00

Es laikam esmu viena no retajām Ērgļu novadā, kas šodien nestāv rindā pie bankomāta! Tāpat kā viena no retajām, kas par "bankomātu iztukšošanas lietu" uzzināja tikai tad, kad ieraudzīja ļaudis tur drūzmējamies! Ak, es laimīgā! Cik jauki, ka man nav naudas un cik jauki, ka neskatos ziņas!! :D
Nu ko - domāju, ka pavisam drīz savu likumīgo vietu ieņems zeķbankas, matračbankas un podiņzemzemesbankas! Bet tikmēr...

...kāda meitene Zaubes meža biezoknī, lavierējot starp mežacūkām, bērniem un šujmašīnu, tikusi pie ilgi kārotā - spoguļkameras! Nu ne sapņu gan, bet tomēr - veicot tirgus izpēti, veltot gigastundu skaitu fotoforumu lasīšanai, pētot bildes un atsauksmes, kā arī parakājoties savā "maciņā", iegādājos Sony Alpha 35 komplektā ar standarta 18 -55mm objektīvu. Un somiņu... Un karti... Lēno... Un bateriju (par šito man tiešām veikalā uznāca smiekls - nu kā tas pārdevējonkulis varēja šo uzsvērt kā ekstru!!!??? ) :D:D:D:D:D
Iegādājos kameru Elkorā. Un neprasiet kāpēc. Kaut, patiesībā, lūk kāpēc - tāpēc, ka tā bija vieglāk. Ja jums prasās pēc atsevišķa stāsta, tad droši sakiet, jo, mēģinot sadarboties ar i-veikaliem, uzzināju tiešām daudz kā jauna...

Un tagad es priecājos! Staigāju ar savu jaunkameru pa māju un knipsēju, un mēģinu un pielāgojos, un mācos! Man tā uzstādīta ar DEMO tekstiņiem, kas tādiem lajiem kā man ļauj patiešām viegli saprast, kam kura no funkcijām nepieciešama! Pagaidām protams vēl esmu procesā, bet ja mans uzstādījums bija :

1) fotografēt telpās...

2) fotografēt pustumsā (svētki, sveču gaisma)

3) fotografēt bērnus (kustīgos ņurņikus :) )

4) Fotografēt rokdarbus, tostap ekstra tuvplānus jeb MACRO...

tad pagaidām šķiet, ka būs labi! :)

Un, lai arī Canon joprojām ir mans nepiepildītais sapnis, domāju, ka sākumam Sony nemaz nav slikti! Nu katrā ziņā labāk kā saplīsusi ziepene, viennozīmīgi! :)

Rīt (atkal jau rīt :) ), pastāstīšu par interesantu grāmatu, kas nonākusi manā īpašumā! Tiekamies!

Humpaltūre ar svētku piesitienu! :)

2011-12-09T15:31:00.000+02:00

Skatoties uz pirmo bildi nudien radās svētku sajūta - krāsas, Ziemssvētku motīvi, kleitas... Svētki!

Izbizoju starp citām darīšanām pirmdienas dienā Cēsīs arī savas iecienītākās bodes (nākamgad pavasarī sākšu rakstu sēriju par Latvijas pilsētu humpalveikaliem - maršruti, recenzijas, atsauksmes, utt!!!) un atgriezos mājās lūk cik bagāta:

Viss tāds saskaņots :D
Tātad zaļo žaketi iegādājos materiāliem! Zaļas velveta žaketes man vienmēr aiziet uz urrā! Tātad - ja kādam mājās mētājas nevajadzīga zaļa velveta žakete - principā jebkas zaļš velveta, ziniet, kur mani atrast! :D:D:D:D

Bet visādi citādi - 2 gabali burvīga auduma par 2 LVL kopā (Ines`, kā tev patīk? ;)):

Kleita jaunkundzei par 1,50 LVL:

Krekliņš arī viņai - nevarēju neņemt - 0,50 LVL:

Un tad divas lietas, ko gribu iedzīvināt EmSim legingveidā - šalle (silta, elastīga šalle! mmm) un sieviešu pidžambikses - katra lieta par 1,50 LVL!

Super! Šoreiz par savu favorītu atzinu "Pirmo veikalu" Vaļņu ielā - man patīk, ka tu ir atšķirīgs sortiments un nereti var dabūt īstas pērles par nieka naudiņām! Kleitiņa un krekliņš Emim pirkti tieši tur!

________________________________________________________________________________

P.S.!!! Mīļās satikties gribētājas - ir zināma satikšanās vieta 16. decembrī! Tāpēc lūdzu jūs rakstīt man personīgi uz e-pastu lapinalaine@inbox.lv, norādot savu vārdu uzvārdu, telefona numuru (nu drošs paliek nedrošs) un bloga nosaukumu (ja nepiedalījāties pirmajā blogdraugu salidojumā). Pretim saņemsiet satikšanās vietas adresi un citu info!

Ziemas sākums. Lielisks sākums!

2011-12-07T23:19:00.001+02:00

Uh, no kinovakara Siguldā braucām majup uz 50 km/h. Visu ceļu logā traucās lielas, miklas sniega pārslas! Mēs priecājāmies kā bērni! Nē, vairāk!... Jo bērni nemaz nešķita pārāk pārsteigti. :D

Un šodien izejot no mājas bija sajūta, ka ziema ir jau ilgi. Tik ātri pie tās pieradu! Burtiski vienas dienas laikā pagalmā ienāca ziema un man ir sajūta, ka tā te būtu jau sen!!! Interesanti...

Ar joni ikdienā savu ilgi tīkoto vietu ieņem sniega lāpstas, dūraiņi, biezās jakas, auto loga skrāpītis un citas lietas no šķūnī glabātajām kastēm...

Šodien pārrodoties no bērnudārza, mazie ar tēti sasparojās pat milzu sniegavecim -ciklopam!:D

Ak, jā! Tas ir viens no jaunumiem, par kuru runāju vakar! Mūsu mazie šinī visnotaļ aizņemtajā pirmssvētku laikā, atsākuši bērnudārza gaitas, un, tpu, tpu, tpu - acīmredzamais neticamais - viņiem patīk!!! Nu tā patīk, ka no rītiem steigšus steidzas, pat buču piemirst iedot!!! Fantastika! Un Niklāvs vairs nesaka, ka ir neinteresanti, tieši pretēji - ik dienas mani aplaimo ar jauniem stāstiņiem iz savas bērnudārza dzīves!
Šobrīd dārziņā ir tiešām interesants laiks - notiek gatavošanās Ziemassvētkiem, tiek iestudētas ludziņas, mācītas dziesmiņas.Telpas rotātas sniegpārslām - gaisā virmo svētku atmosfēra.
Un ir tik patīkami braukt mājās strādāt, kad zinu, ka mazie atvadījušies bez niķa un iegājuši grupiņā ar prieku!

Lūk arī atminējums mīklai "Kā tu visu paspēj?" :)

Otra priecīgā vēsts ir - Ziemassvētki ir tepat, nu galīgi tepat aiz stūra! Nu, labi, to jūs zinājāt, taču varbūt kāds no jums netīšām vēl neievēroja, ka esmu šīs nedēļas blogciemiņš Plūmītes blogā! Iemetiet aci kā 15 minūtēs soli-pa-solim top Ziemassvētku virtene, kas palīdzēs radīt svētku noskaņojumu ikvienā telpā!

Un visbeidzot!!! Mīļās satikties gribētājas - ir zināma satikšanās vieta 16. decembrī! Tāpēc lūdzu jūs rakstīt man personīgi uz e-pastu lapinalaine@inbox.lv, norādot savu vārdu uzvārdu, telefona numuru (nu drošs paliek nedrošs) un bloga nosaukumu (ja nepiedalījāties pirmajā blogdraugu salidojumā). Pretim saņemsiet satikšanās vietas adresi un citu info!

Vēl tikai mazliet jāpagaida!

2011-12-05T23:42:00.001+02:00

Visiem, visiem, visiem!

Pavisam mazdrusciņ - burtiski 2 -3 dienas jāpaciešas, lai ieraudzītu manas pēdējo mēnešu darbošanās rezultātus bloga sadaļā "Veikaliņš"!

Izdomājos krustu šķērsu, kā pareizi uzsākt andelēšanos virtuālajā vidē. Izsvēru gan iespēju uzreiz taisīt vērienīgu i-bodi, gan ķimerēties pašrocīgi kaut kāda strapbodē, gan varbūt tirgoties caur Etsy tipa mājas lapām, kamēr atskārtu, ka šobrīd darbu sarakstā prioritāte tomēr ir jau esošie pasūtījumi, izdevumu sarakstā prioritāte spoguļkamera, tāpēc -> lai piepildītu veselu i-veikalu pagaidām vēl jāpagaida.

Un tad es atcerējos pašu sākumu. Gandrīz simboliski. Tūliņ manam blogam būs divu gadu jubileja un varbūt šādā brīdī nemaz nav slikti atcerēties sākumu! :)

Un tiem, kas seko maniem rakstiem jau no sākuma, noteikti atmiņā stāv sadaļa "Veikaliņš"! Un atceros jūs ik pa laikam atgādinām man, ka ļoooti gaidāt jaunumus šajā sadaļā!

Un tā gāja laiks un darbs pārklājās darbam, plāni plāniem... Un līdz šim man nemaz nebija laika kaut ko tapināt tapināšanas pēc, tāpēc veikaliņš izpalika - bija tikai jūsu vēlmes un mans izpildījums!

Taču tagad jau mēnesi iedvesma manā darbistabā neizsīkst - bariņos saspieto

priekšautiņi,

bumbiņas

čusk`lēni

rūķīši

Garie grabuļi,

eņģelīši

u.c. mīļmantas!!!

Katliņš burbuļo! Veidojas jaunas piegrieztnes, jaunas skices, jauni produkti. Dažus no tiem pamanīsiet jau pēc pāris dienām, dažus janvārī, bet vienu varu atrādīt jau šobrīd!

Niklāva vārdiņsvētki!

2011-12-05T22:52:00.001+02:00

Ballīte par godu vārdiņam ( nu tāda klusa Adventiska pasēdēšana drīzāk) gan notika jau svētdien.

Uz jautājumu "Ko tev uzdāvināt?", Niklāvs atbildēja "Akmentiņus"... nu vai nav pieticības kalngals? :D:D:D:D:D

Nu ja dzimšanas diena zēnam ir saprotams un zināms pasākums, tad vārdadienas nozīmi viņš, godīgi, īsti neaptver, tāpēc nolēmām šogad netērēties pirms Ziemssvētkiem un sarīkot vienkāršu ģimenisku kopā sanākšanu, pieaicinot vien pārīti draugu...

Gadījumā, ja uzrodas jautājums - bumbuļi iegādāti Cenuklubā par 3,99LVL. Viņiem tur šobrīd ir akcijas gaismas virtenēm. :)

Gadījumā ja rodas jautājums, ko viņi dara - atbilde: krāso Niklāva vārdiņu! :)

Gadījumā, ja interesē: šoreiz nolēmām uzdāvināt Niklāvam "ģitāru" pēc kuras viņš tik ļoti ilgojās! Nu, īstenībā tā ir ukulele - havajiešu ģitāra, taču mazajām rokām tas ir lielisks izmērs! :)

Bet īstie svētki laikam tomēr bija šodien, kad mums ar Kundziņu radās spontāna ideja Niklāva īstajos vārdiņsvētkos aizšaut līdz kinoteātrim Siguldā! Sajūsmā par foršajiem milzīgajiem, pufīgajiem krēsliem un mazo auditorijas daudzumu četratā noskatījāmies animācijas filmu "Jautrās pleznas 2"!

Tiešām jauka filma! Ja neskaita, ka pilnīgi lieki tomēr filmiņā divreiz tikai lietots vārds "idiots" (nu bet ko gan jeņķim padarīsi - bez šitā jau filma nav filma), šī ir viena no iespaidīgākajām pēdējā laikā redzētajām animācijas filmām! Pieļauju, ka tādu to noteikti padarīja kinoteātra milzīgais ekrāns un skaņu efekti. Vien`vārd`sakot - mēs iesakām! Ļoti, ļoti!

***

Uz tikšanos mīļie - man jums pāris pārsteigumziņas sagatavotas!!

Tehniski jaunumi!

2011-12-03T21:11:00.001+02:00

Esmu priecīga kā upe palu laikā! Jo šodiena man bija tik ļooooti tehniski veiksmīga!

Pirmkārt - izrādās, ka pavisam netālu no Zaubes mežiņa dzīvo sieviete - atsaucības un dāsnuma kalngals! Viņa apdāvināja mani ar miiiiiiiiiiiiiiiiiiilzu kaudzi dažnedažādu audumu un tiklīdz tas būs tehniski iespējams, noteikti padalīšos savos guvumos arī fotogrāfiski. Bet galvenais! Ar viņas starpniecību tiku pie brāļa savai šujmašīnai! Padzīvojis bet maz pieredzējis, vienkāršs un lakonisks, taču stabils un uzticams - tāds ir manas EuroStāras Brālis!

Bet stāsts te nebeidzas - tieši pretēji - saskatu šajā stāstā pat daļu mistikas un fatālisma: tiklīdz iegādājos jauno dampi, boikotu pieteica mana esošā mašīna... Nu kā jusdama, kā zinādama..kā apvainodamās.

Un lūk ko es saucu par veiksmi: paziņa, kas mani apgādāja ar audumiem un jauno šujmašīnu pati ir šuvēja ar ievērojamu stāžu, turklāt pati saved kārtībā šujamos aparātus!!! Nācās pieteikt mājas vizīti un secināt, ka ja ar šujmašīnu darbojas 4 gadus un ne reizi neeļļo neko vairāk par kuģīša ieliekamo vietu, tad:
1) putekļi šujmašīnas iekšienē sastrēgst mehānismos un tos sāk bloķēt
2) neeļļoti mehānismi arī pārstāj normāli funkcionēt

Un tagad, kad manam Eurostar ir veikta tehniskā apkope, esmu iepazinusi to no jauna! No otrā alta tā tapusi par soprānu! :D:D:D:D Jeb citiem vārdiem - no "gazika" par "porche"! Es vislaik` domāju, ka tā vibrācija šūšanas laikā ir normāla... :D

Eh, es mīlu šo dienu un mīlu abus savus šujošos draugus!

16. decembris. KAS? KUR? KAD?

2011-12-01T00:43:00.001+02:00

Nu tad par lietu un tā nopietnāk:

Jau toreiz vasarā pēc pirmā ilgi lolotā blogdraugu tusiņa, šķiroties norunājām, ka vajadzētu tikties vēlreiz ap Ziem`ssvētkiem.

Par to, ka visromantiskākā tikšanās protams būtu Zaubes mežiņā, kur mēs pa sniega kupenām bristu uz lapeni karstvīnu vārīt un zvaigznēs lūkoties, nešaubos...
Taču protams, ka gribēt ir viens, bet realitāte pavisam kas cits - nav ne romantiskā sniega, ne uzņēmības pasākuma plānošanai, ne laika viesu uzņemšanai! Darbs dzen darbu, pa vidu vēl tas i-veikals ( kurš joprojām buksē, jo gaida normāla fotoaparāta iegulšanu manās rokās) un domāju, ka šobrīd līdzīgi darbos ierakusies lielākā daļa rokdarbnieču!

Taču satikties gribētos...

Jo ir taču tik daudz interesantu lietu, ko mēs visas kopā varētu pasākt! Turklāt atkal un atkal - ir tik patīkami iepazīties vaigu vaigā un piešķirt reālu veidolu līdz tam pilnīgi iedomātam virtuālajam tēlam! Un šoreiz mēs varētu tikties neitrālā vietā tuvāk galvaspilsētai, tādejādi sarīkojot Latvijas rokdarbu blogotāju saietu (nevis "Mammas roku" bloga draugu saietu)!

TĀPĒC! Mēs te ar Kristīni un Inesi drusku virtuāli apspriedāmies (nu es apspriedos ar katru atsevišķi gan) un nonācām pie dažiem secinājumiem:

1) 16-tais datums tāpēc, ka tā ir piektdiena un sestdienās parasti visiem ir pasākumi - tostarp man...
2) tikšanos, ja tā notiks, būtu feini rīkot viesu namā kaut kur netālu no Rīgas - attiecīgi jauki būtu dzirdēt kādu ieteikumu iz pieredzes - kas, kur, kā? Zinu vienu viesu namu Salaspilī un tas arī viss.
3) vajadzētu kādu, kas uzņemas organizatorisko daļu (varu aizdot savu iepriekšējā sabantuja datubāzi)
4) pāris idejas, ko darīt padsmit sievietēm-rokdarbniecēm naktī mums jau ir! Bet kas jūsuprāt mums noteikti būtu jāizdara?
5) Inese pagāšgad ap Ziemassvētkiem rīkoja bloglandijas radošo emuārotāju savstarpēju apdāvināšanos! Viņa koordinēja pasta baložu lidojumus krustu šķērsu pāri visai Latvijai, lai mēs visas viena otru varētu pārsteigt svētkos! Tātad pagaidām briest doma, ka šādu apdāvināšanos varētu sarīkot klātienē! Protams ar piebildi, ka tām, kuras ļoti gribētu piedalīties, bet nekādi netiek, tiktu saglabāta iespēja tās saņemt pa pastu...

Nu tāds te pagaidām ieskicējums! Gaidu komentārus un e-pastus! Galvenais - gaidu ziņu no kādas čaklītes, kas uzņemtos organizēšanu!

Audumu medības.

2011-11-30T00:25:00.001+02:00

Kā jau minēju iepriekšējā rakstā - biju aizspurgusi līdz "Mežrozei"... Un ar prieku secināju, ka tām, kas tīko raibraibu puķainu audumu un smuku bērnu audumu atgriezumu, ir īstā vieta, kur atbraukt un sapirkties! Satiku pat vienu savu skolasbiedreni, kura atzinās, ka piebraukā uz "Mežrozi" manā iespaidā :) Nu jauki! Viņai noveicās, jo izdevās sakraut vezumā smuku rozā zaķēnaudumiņu mazulīša pūriņam!

Taču es braucu meklēt rūķus - vasarā tādu bija pilnas kastes.. Nu kas es par latvieti, sasodīts, ka neesmu ņēmusi vērā senumseno patiesību par tām ragavām, kas vasarā jātaisa... Nu nebija manu mīļo, mīļo rūķu...
Tik vieni... God Jul... Baķī... Ņēmu vien` ciet metru ... Ja nu noder :)... Un vēl paņēmu dažus audumiņus, kas iespējams tomēr ļaus saburt Ziemassvētkus :)

Bet cita starpā tomēr nenocietos papildināt arī savus bērnu audumu krājumus... :)

Tobrīd nemaz nenojautu, ka jau pēc pāris dienām tupēšu raibā audumu grēdā, ko man dāsni piešķīra kaimiņiene! Par to atsevišķs stāsts!... :)

P.S. Kādi jums plāni 16-tajam decembrim?

Svecīšsvētdiena Zaubes mežiņā.

2011-11-28T19:50:00.001+02:00

Ufff... Vētra, elektrības zudumi un attiecīgi no elektrības uz pāris dienām atslēgts dators = blogpauze. Piedodiet, mīļie! Ir tik daudz ko stāstīt! Biju Rīgā, tostarp Otrajā Elpā uz radošuma konkursa noslēgumu, biju arī Mežrozē uz sapirkos drusku audumiņus. Braucu uz Rīgu, lai nopirktu spoguļkameru, bet pārrados mājās bez tās un drusku samulsusi. Bet par to vēlāk.

Aizvadīta pirmā Advente.
Bet mūsu ģimene sastāv no kristīta un savu konfesiju allaž putrojoša pieaugušā, nekristītas un no reliģiskās piederības neatkarīgas pieaugušās un diviem pagaidām bez kristīgajiem priekšstatiem dzīvojošiem bērniem, tāpēc pagaidām īpaši neuzsveram Adventes vainadziņa simbolisko nozīmi, bet drīzāk piešķiram tam paši savu jēgu.
Mūsu gadījumā stāstām mazajiem par to, ka šādas īpašās svētdienas, kad sapošamies, kopā pagatavojam maltīti un baudām to vainadziņa sveču gaismā, ir gatavošanās Ziem`ssvētkiem - gada gaišākajiem un ģimeniskākajiem svētkiem!

Mēs ar mazīšiem gatavojām vainadziņu, bet tētis tikām šmorēja cūkas ribiņas ar burkāniem un brūnajiem šampinjoniem. Cepešplītī gozējās manis pagatavots ābolu pīrāgs un vakars izvērtās tiešām īpašs.

Šogad vainaga dekorēšanai izmantojām Kundziņa sagādātās pīļu spalvas un pēdējā "jūrasbraucienā" salasītos jūras labumus...

Sanāca kaut kas līdzīgs pīles ligzdai, šķiet, bet tas sirdssiltumu nemazināja! :)

Rosīgu jauno nedēļu, mīļie!

Kartona pils! Beidzot!

2011-11-24T00:11:00.001+02:00

Juhū, skipidripidū! IR!!! Nu IR tā pils, ap kuru te ērmojos pirms kāda laika :D

Tā pils, kas taisīta no kartona kastes un domāta kā ātrā rotaļlieta :D.
Patiesība jau kā vienmēr ir vienkārša un kā vienmēr kaut kur tur ārā: es pati savām - Mammas - rokām sarežģīju visu līdz nemaņai, tāpēc arī projekta nodošanas termiņš ieilga.

Bet nu varu droši teikt - pils cikls manā radošajā ikdienā noslēdzies! Turklāt tuvojas taču svētki, kuros ne viena vien mīļmeitiņa tiks pie rotaļu princeses, bet katrai īstai princesei vajag savu pili :))! Un ir taču jauki apzināties, ka pie šādas pils (teorētiski ;) ) var tik jau tajā pašā vakarā!

Sākās viss ar vienu kartona kasti ( uz kuras, ja kas, tikko ieskatījos, ir baigi superīgs kuģis, bet kasti vēl superīgāku padara tas, ka tajā acīmredzot kādreiz gozējies vīns :) ).

"Atārdīju" vaļā vienu šķautni, nogriezu visas maliņas un izbakstīju durvis...

No nogrieztajām malām saveidoju tornīšus un kokus ( sen jau gribēju izmantot tās mūsu dēļu spraugas lietderīgi :D )...

Un tad izdarīju izvēli pārklāt pili ar auduma driskām...

Šī izvēle apkāva manu iedvesmu vienā setā :D Un notika tas, kam jūs izsekojāt līdzi blogā iepriekš. TAČU! Aizvakar nepadarītā darba sajūta tomēr guva virsroku un nolēmu beigas saīsināt ar akrila krāsām :D (kaut varēju būt vēl slinkāka un lieko vienkārši amputēt :D )...

Pabeigta! Fū! Un izskatās tā, it kā to būtu meistarojusi Emīlija pēc kādiem 2 gadiem :D

Skat kā acis smaida!...

Nedēļas otrā puse sākusies!

Ar to arī apsveicu visus, kurus tas priecē! :D

Ūdenszīmes uz bildēm. Kā to daru es.

2011-11-22T22:48:00.001+02:00

Nesen Santas blogā "Bibu creations" tika iztirzāta diezgan kutelīga situācija - kāda kompānija bez atļaujas bija izmantojusi viņas priecīgo un idillisko ģimenes bildi, lai notirgotu radiatoru vai ko tamlīdzīgu. Nepatīkams starpgadījums, protams.

Un kopš šīs situācijas Santa nolēma apzīmogot katru bildi ar ūdenszīmi - tātad ar tekstiņu, kurā norādīta fotogrāfijas izcelsme.

Es pati mēdzu apzīmogot dažas savas bildes blogošanas sākumposmā, bet tad sapratu, ka tas aizņem diezgan daudz papildu laika... un, blogojot bieži, šāda ūdenzīmju uzlikšana uz katras bildes, paņemtu tiešām daudz, daudz laika...:)

Man pašai gan citos blogos ne diez ko patīk lūkoties uz bildēm ar tiem tekstiem virsū... :D
Bet ir gadījumi, kad šāds tekstiņš tiešām nenāk par ļaunu. Piemēram, atrādot savus darbiņus ( lasīt: palaižot savu darbiņu bildes virtuālajā tīmeklī) pilnīgi nezināmai publikai.

Tāpēc, paldies, Santuk, ka atgādināji - turpmāk centīšos apzīmogot apzīmogošanas vērtās bildes! :)

Taču iespējams ne visām no jums zināms, kā izveidot t.s. ūdenszīmi, kura, manuprāt, tomēr atšķiras no parasta teksta, jo tai nav obligāti jābūt kliedzoši spilgtai un jānomāc bildē redzamais. Es pastāstīšu par to, kā apzīmogoju savas bildes es.

Atkal jau sanāks neviļus reklamēt Gūgles foto rediģēšanas programmu "Picasa". Ko padarīsi - tieši Picasā manas amatier+foto+rediģētāj+roķeles darina visnotaļ pieklājīgas ūdenszīmes!

***

Tātad, pieņemot, ka pēc šī raksta jūs zināt, kas ir Picasa un jūsu PīSī tā jau ieinstalēta, + cerot, ka zināt, kā iedabūt bildes iekšā Picasā, ķeros uzreiz pie soļa ar tekstiem =>;

1) Padoms! Ja bildes apzīmogošanas mērķis ir norādīt tās izcelsmi un cerēt pēc tam uz cilvēku goda prātu, tad nav būtiski, kurā vietā un bildes jūs uzkabināt tekstu.
Ja, savukārt, mērķis ir padarīt foto neinteresantu patvaļīgai piesavināšanai, tad bilde ir "jāpabojā" un ūdenszīme jānovieto tā, lai tā būtiski skar objektu attēlā! Pretējā gadījumā nelabļaudis taču vienkārši izgriezīs jūsu bildi mazāku un lieta darīta! (Pieļauju, ka ūdenszīmes arī itin viegli var nohakerēt nost, taču ļooooti ceru, ka mēs - rokdarbnieces - neesam šādu izdarību mērķgrupa :) )

2) Izvēlamies opciju "Teksts" un uzrakstām vēlamo ziņojumu:

3) Un šeit ir tas, par ko runāju - lai pūliņi norādīt bildes autorību nesagandētu pašu bildi un tās vēstījumu, teksts jāpārveido par ūdenszīmi! Iespējams, ka tas izdodas vienkārši nomainot teksta krāsu:

4) Bet vairumā gadījumu tomēr iesaku mainīt teksta caurspīdīgumu ( angliski "Transparency"). Skatieties kreisajā pusē opcijās tūliņ zem tiem krāsu rimbuļiem...

5) Un pēdējais - ņemot vērā šī raksta punktu Nr.1, izvēlieties, kur/kā/cik liels jūsu tekstiņš gulēs uz bildes:

6) Ja teksta mērķis ir vienkārši norādīt bildes izcelsmi, optimāls var izrādīties risinājums veidot ūdenszīmi kā foto sastāvdaļu (taču šādā gadījumā atkal pastāv iespēja tekstu itin viegli aizkrāsot)...

Un visbeidzot - ja gadījies ieraudzīt savu bildi nemanot izsprukušu kaut kur ārpus sava bloga, tad, dusmu vilnim rimstoties, uztveriet to kā lielu komplimentu!

P. S. Ļoti svarīgi!

Gandrīz piemirsu! Tagad taču pieejams "Google Image search"! Atkal liksies, ka man ir samaksāts, lai glaimoju gūglei :D:D:D:D, bet tā nav, no tiesas! Es vienkārši atrodu šo meklētāju kā ļoti noderīgu esam! Jo tajā ir iespējams iedragot jeb iestumt/ievilkt pašu bildi, nevis tekstu un tad gūgle ņemas meklēt, kur i-plašumos bilde atrodama! Man tas noderēja, kad centos sameklēt avotus sen atpakaļ datorā noglabātām bildēm, bet var taču noderēt arī lai laiku pa laikam aplūkotu, vai bildes nav izplatījušās bez jūsu atļaujas!
Vienkāršā eksperimentā ar manu ekovirtuvītes bildi atklājās, ka tā rotājas ne vienā vien ārzemju blogā... Bet tas dēļ Flickr.com ...

Ceru, ka šis rakstiņš kādam/ai būs noderīgs!

Nu gan atpakaļ pie darbiem!

Mūza pār Zaubes mežiņu!

2011-11-21T23:42:00.001+02:00

Kā jau solīju - darbu parāde! Vecāki un jaunāki, bet visi iekrājušies un visi neatrādīti!

Lūk "Mammas Roku" rotaļlietu parāde!

Kāds mazulis pavisam drīz saņems dāvaniņā savu pirmo rotaļlietu komplektu. Šoreiz rokas grabulīti aizvieto aksesuārs kājām :) Arī skaisti taču!

Pie divām meitenītēm šonedēļ dosies divas taustāmas, skatāmas un košļājamas grāmatiņas! Lieliska alternatīva rotaļu kubam - turklāt vieglāk paķerama līdzi pārbraucienos un vieglāk mazgājama! :)

Kādai divgadīgai dāmiņai tika uzdāvināta Lelle! Kā jau īstai modes dāmai, Lellei somiņā līdzi otra kleita!

Uz mājām, kur saimnieko 5 gadus vecā Lote, divgadīgā Nora un 6 mēnešus vecais Olivers, aizceļoja Ēdamlietu kubs. Ar desu, olām, āboliem, zirnīšiem... Pirmo reizi man bija uzdevums izveidot kubu, kas derētu trīs dažādu vecumu bērniem. Kubs nenāca viegli - mūza kavējās, laiks nepieklājīgi ātri ritēja, taču viss labs, kas labi beidzas! :)

Visbeidzot pavisam nesen izpalīdzēju savam kaimiņu draugam Matīsiņam tikt pie kaklasaites. Ja 8 gadīgs jaunietis uzskata, ka 18. novembra svinības skolā bez kaklasaites nav iespējamas, tad tā tam būs būt - vajadzīga kaklasaite! Naktstumsā ārdīju vaļā vīriešu kaklasaiti un pielāgoju to iedomātam 8gadīgam bērna tēlam (tā iet, ja pirms tam nenoskaidro, kas/ko/cik/kā)
Lielisks barteris mums ar Matīsu sanāca - maisiņš tukšu kinderolu pret šļipsi!
P.S. no šejienes atgādinājums man pašai - Laine, neaizmirsti atjaunot šaurās gumijas krājumus!

Lai mūza noriņķo arī pār jūsu šujamgaldiem!

Divas dzimšanas dienas.

2011-11-21T02:11:00.001+02:00

Sveiki, visapkārt!
Esmu atpakaļ no ilgās klusuma un blogneuzcītības pauzes! Nosvinēta Latvijas un uzreiz tūliņ pēc tam arī mana dzimšanas diena (sanāk, ka Latvija arī ir skorpions :) ), līdz galam piebeigts fotoaparāts un no ballītes viesu namā mājās pārvesta blusa - tāda mūsu nedēļas nogales bilance. :)

***

Ja Rimčikā plastmasas puķpodus var iegādāties par apmēram 40 santīmiem gabalā, bet kūkai "Kristīne" atlaide teju uz pusi, tad skaidrs, ka svētku sajūtu uz galda var uzburt minūtes laikā! Pat ja karogam nav īstās proporcijas un kūka trīsreiz mazāka kā bērnības atmiņās :)

Un mūsģimene arīdzan pievienojās lielajam salūta vērotāju pulkam krastmalā 18. novembrī. Tā mums nu jau kādus 5 gadus ir tradīcija - aizdoties līdz galvaspilsētai, lai prieka un lepnuma asarām acīs noraudzītos, ka gaisu pieņirbina krāšņās uguns puķes!

Man pašai tikām apritēja divdesmit deviņi un iesākās trīsdesmitais. Un, ja paraugos un sevi šobrīd no malas, tad laikam jau jāsecina, ka esmu viens varen` laimīgs un patiesībā pat ļoti veiksmīgs cilvēks!

Šobrīd mani pavada tas, ko saucu par "pirmā janvāra sindromu"- ir sajūta, ka sācies jauns posms. Tāpēc jau rīt plānoju pilnībā pārkārtot savu darbistabu - lai atjaunotu enerģētiku un darba spējas tajā!

Par darbiem runājot - tapuši darbiņi, kurus atrādīšu drīz. Turpinu darbu arī pie i-veikaliņa.
Pagaidām iet kā pa kalniem. Pašai šķiet, ka beidzot esmu atradusi sākumam pagaidu platformu - bezmaksas vietni Weebly.com. Laiks, ko pavadu pie datora, urbjoties cauri topošajai lapai, stipri pārsniedz vēlamo. Tomēr - kas jādara, jādara, tāpēc atvainojiet, ka mammasrokas.blogspot.com sirdsdarbība šobrīd pamatīgi pieklibo :) Centīšos to normalizēt, iekams vēl kāds uzprasījis, kur esmu pazudusi. Pēdējā laikā šis ir viens no manu draugu un paziņu biežāk uzdotajiem jautājumiem :)
Manis vienkārši ir drusku par maz visam, kas ar mani šobrīd notiek! Bet ceru ieiet rāmākās un stabilākās sliedēs jau no Jaunā gada - tikmēr tiekamies, cik bieži ikdienas darbiņi atļaus!

Rosīgu jauno darba nedēļu, mīļie!

Otrās Elpas konkursa pieteikums.

2011-11-17T13:10:00.001+02:00

Šodien, kad "Otrā Elpa" palūdza nosūtīt viņiem "pirms un pēc" bildes, secināju, ka manās rokdarbu un bloglietās parādījusies nepatīkama tendence - aizmirst nobildēt darbu rezultātus. Jo ar tādu, kāds šobrīd ir mans aparāts, ievesma knipsēšanai burtiski jākasa no zila gaisa. Un, tiklīdz atrodu iedvesmu, to momentā nokauj savu laiku nokalpojušie un pārātri enerģiju zaudējošie četri AA tipa akumulatoriņi... Mans Poparāts ir so last century...

Un tālab NAV!!! Nav bilžu tiem nabaga pēdējiem kubiem, gluži vai asaras birst par to... Nav bilžu arī Otrās elpas konkursam. Nē, precīzāk - ir "pēc" bet nav "pirms"... un tagad atceros, ka tas tāpēc, ka grasījos to savu materiālu čupeli bildēt, bet izlādējās baterijas... un tad nebija laika un vēl 77 apstākļi, un sāpēja mati un tā tālāk, kamēr... sākās radošais process un protams, ka tobrīd jau viss bija par vēlu... Nē, nu tehniski par vēlu bija brīdī, kad atdevu savu veikumu veikaliņā... un tomēr...

Vienvārdsakot :

Manā izlozētajā materiālu komplektā bija:

1) Dziedoša vācu (vai somu, vai tml.) plastmasas Santaklausa galva (!!!)
2) 2 mazas PSRS laiku dzejoļu grāmatiņas
3) Videokasete ar filmu "Armagedon"
4) audiokasete ar krievu mūziku

Jā. Es arī sākumā nodomāju tieši to pašu ko jūs. :)
Un, ja godīgi, tad diezgan ilgu laiku es tiešām nevarēju pat iedomāties, ko lai uztaisa no šīs kaudzītes šķietamo grabažu... Bērni skraidelēja pa māju ar to skaļo S.Klausa galvu, kura, johoho, krita uz nerva vārīgā un atgādināja, ka laiks iet, laiks iet, laiks iet (nevis no sērijas, ka laiks doties, bet laiks dodas)

Un tad vienā mirklī - KLIK!!! Ideja skaidra kā dzestrs rudens rīts! Ziem`ssvētki!
Un, kopš izdomāju risinājumu savam komlektam, nekas cits vairs prātā neienāca! Tāpēc mana simboliskā artava šim "Otrās Elpas" konkursam un attiecīgi tirdziņam ir četras superEKO, superRECYCLED svētku virtenes!
PēSē. Salaveci iedevu atpakaļ neskartu un piekodināju, ka tādam tam jābūt, jo, galu galā - tieši šis trokšņpilnais vecī`c deva man iedvesmu un noskaņu! :)

Buon Natale!

Gaidām konkursa rezultātus! :)

Jūra tur kur Gauja ietek...

2011-11-15T21:26:00.001+02:00

Arī mēs tur beidzot bijām! :)

Ieraudzījuši saulīti aiz loga, nespējām palikt vienaldzīgi un metām darbus pie malas, lai dotos materiālu medībās uz Gaujas ieteku.

Apbruņojušies ar Kristīnes smalki apstāstīto ceļu maršrutu, vadījām savu četrriepaino draugu tieši pretim jūrai. Cauri " māja pie mājas" (un dažbrīd šķita, ka gandrīz "māja UZ mājas") ciemam, tad pa līganām bedrēm kādus trīs kilometrus līdz teju jūras krastam ... Un tad! Iekšā lielā vējā! Secinot, ka jau tā siltais apģērbs, tomēr nesilda pietiekami un trakotais vējš klepu mazajiem ar` diez vai ārstē, ātri sarausām līdzpaņemtajā maisiņā žagarus un čiekurus - nu visu, kas bija pa rokai, un spurdzām atpakaļ uz auto.

Līdz Gaujai tā arī neaizgājām. Nobijāmies no jauna saslimdināt mazos bez piecām minūtēm veselos sprunguļu medniekus.. Un, lai arī cik ļoti ūdens šņākoņa mūs nevilināja pie Garās Upes , griezāmies atpakaļ. Ar solījumu atgriezties vēl. Vasarā siltā.

Ziniet... Lai cik arī aizņemta būtu mūsu ikdiena, nav labākas sajūtas, kā ļaut darbiem pagaidīt un izspurgt tuvāk vai tālāk no darba vietas.

Lai saprastu, ka tikmēr, kamēr mēs strādājam, notiek dzīve! Notiek daba! VISS notiek! Ir tik labi redzēt, kā VISS notiek!...

Svētdienas krikumi...

2011-11-13T18:16:00.001+02:00

Man jau sen apnicis klausīties pašai savu gaušanos par manu slikto fotoaparātu un tā pilnīgu nesavienojamību ar tumšo gada periodu. Kā ir tā ir. Un, pat, ja jums kādu laiciņu būs jāvēro Zaubes mežiņa notikumi graudaini dzeltenā miglas kvalitātē, domāju, ka mani nepametīsiet! :)

***

Zīmēt, līmēt un gleznot. Tas mums izveidojies par tādu pēcbrokastu rituālu - izzīmēties līdz apnikumam! Veidojam vienu personālizstādi pēc otras! Tikko nomainījās rudens lapu izstāde. Tās vietā jaunā, daudzsološā māksliniece Emīlija Dravante eksponējusi savus rudenīgos garadarbus. Lielākā darbu mākslinieciskā vērtība - nosaukumi. :)

Niklāvs mani nebeidz pārsteigt. Tā dvēsele, kas iet papīram pāri malām!... Tas temperaments un plašie vēzieni, kas pavadīti mēles kustībām! Un, ja es ko apbrīnoju pāri visam, tad tā ir milzīgā pacietība, kas mīt šajā zēnā!

Pils. Niklāvs Dravants.

Māsa turpretī piedzīvo savu trīsgadnieces slavas virsotni. Ikdienas niķi/stiķi/ BLĒŅAS, kas sirmu dara nu jau vairs ne tikai Mārtiņa mammu, bet arī mani...
Viņa ir ātra! Viņa ir visur! Nekas vairs nestāv savās vietās, nekas vairs nav drošībā. Viss, ko viņa saprata un mācēja līdz šim šķiet ir izdzēsts no mazās teroristes cietā diska!!! Mūsu mājās atkal iestājusies tāda pati lietu karantīna kā pie bērna rāpojošā vecumā...

Un brālis tik pārsteigumā iepleš acis: "Mām, Čika sēdē uz loga!"

"Mām, Čika piečurāja man` mašīna! "

Viss ir kājām gaisā un netīrs un es netieku ar to bērnu galā! :D
Esmu atradusi tikai vienu izeju - smieties par visu. :D
Pagaidām vēl spēju un palīdz, ja kas!

Esmu sastādījusi dzimšanas dienas dāvanu sarakstu un savu 29 gadu ballīti gribu atzīmēt tā, lai nav jāatzīmē 30 gadi. :) Gribu dziedāt karaoki. Esmu tā noilgojusies pēc kārtīgas izdziedāšanās!

Bet tikmēr mūsmājās ne tikai iezagusies pirmā iekštelpu pele ( ieraudzīta - tātad fakts! ), bet ik pa laikam no nezināmiem caurumiem izlien pa sirsonim. Šitie man rada paniku no tiesas. Jo no pelēm vismaz neviens nemirst...

Pilnmēness?

Nē. Tikmēr centos nogalēt sirsoni, kamēr tas ielīda saplēstajā lampas kupolā un es atradu veidu, kā tikt no viņa vaļā nesasmērējot savu divu bērnu mammas saulaino reputāciju ... :D

Tādi mani svētdienas krikumi.

Superveiksmīgu jauno darba nedēļu visiem!

Man šī solās būt Turbonedēļa. Ieelpoju dziļāk un aiziet!

Mārtiņdienas dižais gailis!

2011-11-12T19:08:00.001+02:00

Esmu iekritusi darbu, pusslimu bērnu un svinību virpulī! Kā apmēram 90% šeit blogzemē mītošo mammu, laikam :)

Taču šoreiz Mārtiņi sakrita ar vienu citu lielu notikumu - manu uzņēmuma reģistrācijas apliecības saņemšanas datumu!

Kikerigū un lai man veicas! Esmu sagatavojusies tam, ka sākums būs celmains un kļūdas man iemācīs daudz ko jaunu!!! Pagaidām, kamēr rocība neliela, plānoju izmantot visas tīmekļa bezmaksas iespējas. Ar laiku ceru izbūvēt īstu i-veikalu. Pagaidām plānoju pirmos darbiņus gribētājiem stādīt priekšā 21majā novembrī, taču, ja nepaspēšu, tad 1. decembrī.

Tāpēc esiet modri! Lielais MIRKLIS tuvojas!

Cita starpā Mārtiņdiena arī bērnudārzā. Puņķi uz klepi mūs tomēr aizkavēja piebiedroties mazajiem draugiem svētkos, taču pēc pasūtījuma tapa Mārtiņdienas maska kaimiņu meitenītei!

Un visbeidzot - tikai šodien pamazām attopamies no Kundziņa vārdadienas svinībām, kurās šogad tika apvienots viens Mārtiņš, viens Mārcis, picu cepšana, ar āboliem pildīta mežapīle, krāsnī cepti kartupeļi un mūsu šī brīža mīļākie salāti: melnās Figaro olīvas, aisberga salāti, ķirštomātiņi un Fetas "Snack and salad " siers! Mmmmmm ! Šis pēdējās divas ir bijušas bagātīgi garrrrrrršīgas dienas!

Salātu un sarkanvīna saintriģēta vēlreiz noskatīšos "A Good Year"! Skaistu nedēļas nogali, draugi!

HP ePrint pasākums. Arī es tur biju!

2011-11-08T23:53:00.000+02:00

Es iztikšu bez oficiālās PR informācijas, jo, kā atzinos visiem HP ePRint pasākuma dalībniekiem, esmu gana liela tumsoņa visā, kas saistīts ar jaunajām tehnoloģijām :D
Visi tie "mākoņi" un 3D skenēšanas... Acis platas un ausis džinkst! :D:D:D

Taču es tur biju! Sava Rīgas komandējuma laikā! Kā blogere Laine Lapiņa vīna telpā "Tinto" 2. novembrī Hewlett Packard pasākumā runāju par savu piemēru iz dzīves. Par to, kā ziedi ābelē, jau nu nē, bet meitene meža vidū var sekot savam sapnim un uzsākt visai vērā ņemamu darbošanos, ja vien šamai ir nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums! :) Par to, kādus darbus ik dienas veic mūsu printeris un par to, kā testēju HP printeri ap Lieldienām.

Ja godīgi - pāris dienas pirms pasākuma biju sabijusies par savu iederīgumu pasākumā un to, kā jutīšos runājot auditorijas priekšā. Taču pasākuma veiksmīgi izvēlētā vieta ;) radīja lielisku augsni veiksmīgai runas piecminūtei un no "Tinto" devos mājup ar taksi, jo rokās bija smags nesamais - HP printeris ar visiem tintes kārtridžiem piedevām! Nav slikts apbalvojums par diezgan omulīgi pavadītām trim stundām :D:D:D:D:D!

Nu, jā, cita starpā tik` jāpiemin, ka HP jaunums, kurš aizķēra pat manu uz tehnoloģiskajām inovācijām pavisam netendēto aci, bija HP TopShot LaserJet Pro M275 daudzfunkciju lāzerprinteris, kurš Latvijā pagaidām dzīvo tikai teiksmās un nostāstos.

Tas dos iespēju ieskenēt trīsdimensionālu priekšmetu! Interesanti ,cik noderīgi tas varētu būt, veidojot i-veikalu un liekot tajā rokdarbu bildes?...

Copy-Paste priekšautiņš!

2011-11-07T18:51:00.000+02:00

Satraukties, sarunāties, vienoties, priecāties, nopurināties, pateikties Visuvarenajam Labonkulim tur augšā par sūtīto situāciju un spēkpilni doties atpakaļ darbos!

Un izdarīt darbu, ka sen, sen, sen jau bija gatavs darīšanai. Tik gaidīja liktenīgu sakritību un garām lidojošu iedvesmu! Sagaidīja!

Šodien tapa priekšautiņa Copy - Paste!

Man bija tā laime pirms kāda laika aizņemties burvīgu rišotu priekšautiņu no Zosēnu kaimiņiem! Vienojāmies, ka uztaisīšu piegrieztnes un atdošu atpakaļ.

Lūk šodienas darba rezultāti:

Absolūti burvīgais oriģinālais retro priekšautiņš...

No jauna tapušais priekšautiņš...

Nevaru sagaidīt, kad varēšu uztapināt palielinātu versiju, jo šī šķiet EmSī drusku par mazu! Un kur vēl variācijas ar krāsām! Kaut, patiesībā, šķiet, ka pelēkbrūnā krāsu gamma ļoti piestāv tik no skata jau tā bagātīgajam priekšautiņam...

Komunikācija ar aizkadra darbinieku/fotogrāfa palīgu :D

Radošu nedēļu visapkārt!

Nepatīkams pārsteigums, mācība un kad labāk neuzrunāt mani...

2011-11-06T21:12:00.000+02:00

Šodien pirmo reizi manā e-pasta kastītē ieripoja patiešām negatīva atsauksme.

Nu patiesībā pāris mammas pa manu darbošanās laiku ir minējušas, ka kubu tilla u.c. plānās detaļas, zem kurām paslēpti akmentiņi, tikuši pārplēsti un akmentiņi tikuši laukā. Un lielumliels PALDIES šīm mammām par info, jo turpmākajos kubos šo opciju neiekļāvu!

Taču īsi pirms svētdiensvakara "Zelta dziesmas" saņēmu e-pastu ar nepatīkamo pārsteigumu:

"Sveika, Laine!

Mums te ir sanākusi nepatīkama situācija saistībā ar taviem kubiem. Ar G kubu viss kārtībā, bet ar P kubu, kuru uzdāvinājām, tā gan nevarētu teikt....

1) kad atnācu mājās un to apskatīju, izskatījās, ka tas bija ripojis pa kādu netīru grīdu vai zemi, jo vairākas vietās bija nosmērēts, bet tas itkā ir sīkums, bet tomēr tā bija dāvana.

2) nepatīkamāka daļa.... kad tas jau bija nonācis bēbīša rokas atklājās, ka viena mala nebija pabeigta šūt, kas varbūt arī nebūtu nekās TĀDS, ja tur nebūtu palikusi ADATA!!!!!! Paldies Dievam, ka viss beidzās labi un vecāki šo adatu atrāda ātrāk par bebi....

Lūdzu turpmāk esi uzmanīgāka pret savu darbu!

P.S. Man radās jautājums, vai visas piešūtās detaļas ir drošas???? Vai tās nav viegli nokožamas vai noplēšamas? Vai kubs ir domāts lietošanai bebim vai tikai kā skaista dekorācija? "

***

Tāds lūk patiešām nepiedodams misēklis man gadījies!

Es atvainojos L jau divreiz un atvainojos vēlreiz, taču palieku pie sava - gribu abus kubus atpakaļ un atvadīties tā, it kā mēs nebūtu tikušās...

Aizmirst adatu bērnu rotaļlietā ir tiešām nepiedodami, to es atzīstu!!! Un NESAPROTU, kā tas vispār varēja notikt, jo man pašai likās, ka tik pedantiski darbojos ap katru no kubiem! Šeit laikam pie vainas rokdarbnieka/amatnieka personīgais cilvēcīgais faktors - gadījās un viss... Paldies Dievam, ka visiem viss kārtībā! Un šī man tiešām būs mācība - pārbaudīt kubu pēc pabeigšanas tieši tik reizes, cik nepieciešamas, lai secinātu, ka visas malas sašūtas un visas adatas ir novāktas!!!!

Par to nosmērēto kubu gan sažņaudzās sirds. Esmu neziņā par to, kurā brīdī kubs varēja nosmērēties... Nesu kasti ar kubiem rokās no Jelgavas un busiņā un tad cauri pus Rīgai kā mūžīgo uguni! Es allaž iedomājos par to, lai kubi netiktu sasmērēti - kā gan citādi - ja pie viena kuba radīšanas pavadīta teju nedēļa, tad Es vairāk kā jebkurš esmu ieinteresēta lolot un uzpasēt savu radījumu!

***

Un nobeigumā - man tiešām milzīgs lūgums nevērsties pie manis, ja jums šķiet, ka jūs varētu darbiņu izdarīt labāk par mani! Vai ja jums šķiet, ka pret savu darbu izturos pavirši un neuzmanīgi!!! Nav jēgas un pareizās enerģētikas šādai sadarbībai. Nav pareizo fluīdu plūduma, pareizas emociju un notikumu sekas un attiecīgi enerģētiski bagāta rezultāta!

Gaidu savus kubiņus atpakaļ mājās.
Ar cieņu

Laine, Mammas rokas

17 draugi rukšos.

2011-11-04T23:49:00.000+02:00

Kā gan man paskrējis garām ieraksts par to, kā mēs pirms kāda laika uzaicinājām visu Zaubes bērnudārzu uz rukšu barošanas un rudens atvadu ballīti pie mums Zaubes mežiņā!

Apruņojušies jautājumiem "kāpēc Niklāvs ar Emīliju ir šeit", "kāpēc tu viņus neved uz skolu", "kāpēc tu mums brauc līdzi", "kāpēc tev šeit ir māja" ( cik gan dziļi sakņojas atbildes uz šiem jautājumiem!:)), no baltā skolas busiņa kā zirnīši no pāksts izbira veseli 17 zinātkāru acu pāru! Katram rociņās turziņa ar sivēniem sarūpētu cienastu - zīles, burkāni, kartupeļi un āboli - pat man siekala notecēja! :D

Un izdevās mums viesu sagaidīšana tieši tāda, kā biju ieplānojusi - ar rukšu barošanu, pārbraucienu auto piekabē, zupas vārīšanu uz ugunskura un karalisku maltīti lapenē!

Ar solījumiem tikties nākamjā skolas pasākumā un priecīgu plānu doties pavasarī pārgājienā pa Vedzes dabas taku, atvadījāmies līdz nākamreizei!

Un šī nākamreize pavisam drīz - skolā gaidāma fotogrāfēšanās un Mārtiņdienas svinēšana! Man patiess prieks, ka mūsu bērnudārza pieredze ir tieši šāda!

Esmu atpakaļ no komandējuma!

2011-11-04T00:47:00.000+02:00

Uh, kas par nedēļu! Es neatceros, kad pēdējos četros gados būtu pavadījusi veselas četras dienas bez mazajiem! Mārtiņš un mazo Dravantēnu vecmāmiņa gan nebeidza mani nobērt ar telefoniskajiem šausmu/blēņu stāstiem iz viņu četrdienu ikdienas ( kurai, cita starpā, pievienojās arī iesnas) taču es nepavisam nejutos ne vainīga, ne satraukta - darīju savu darāmo, jo kas zina, kad vēl baudīšu tik ilgu brīvības pauzi! :D

Un darāmā netrūka, nudien!

Lavierēju starp šūšanu, draugu satikšanu, pilsētas smakām, mikroautobusiem uz Jelgavu un no tās - un visam pa vidu - HP (Hewlett Packard) pasākums "Tinto" vīna bārā, kur arī man bija jāuzstājas ar runas piecminūti, kas protams izrādījās negrūta, taču pirms tam sagādāja ne mazums raižu! Un, jā, vēl šodien pavisam neplānoti apmeklētais LIAA seminārs jaunajiem uzņēmējiem!... Uh... Galva pilna informācijas un acis plašas no beidzot līdz galam izgulētajām stundām naktīs! :D:D:D:D

Šim tam no visa iepriekš minētā noteikti pieskāršos laika gaitā, taču pagaidām -
Sveiki visapkārt! Esmu atpakaļ!