Bijām raugos pie Zanītes mazā brāļuka, kuram nu jau mēnesis!!!!!!!! Vesels mēnesis! Pa kuru laiku!
Un man taču visu laiku likās, ka man ir maziņš bērniņš! :D
Līdz brīdim, kad šis mans maziņais bērniņš pietipināja pie Reinīša gultiņas un mātišķi nespēra prom ne soli! Un, tiklīdz Reinīša rociņa izslīdēja no viņējās, lēja gaužas asaras par to, ka nespēj komunicēt ar drostaliņu!
Un šādos mirkļos man sagribās trešo bēbīti. Ievēroju, ka pirms paliku stāvoklī ar EmSī, kādu laiciņu ar baltu skaudību raudzījos uz grūtniecēm un mazbēbīšu māmiņām. Nepagāja ilgs laiks, kad pati zem sirds sāku nēsāt mazuli!
Un tagad arī man ir tā baltās skaudībiņas sajūta... Ne tik izteikti kā toreiz, taču ir! Es jūtos īpaši pacilāta ikreiz, kad uzzinu, ka kāda sieviete manā draugu, paziņu, pat vienkārši populāru cilvēku vidū sāk gaidīt mazuli! Turklāt manā dzīvesplānā bija paredzēts jau decembrī sākt mēģināt atkal komunicēt ar stārķi :DDD
Taču tagad, kad decembris jau tepat aiz stūra un darbu tik daudz, un tikai 4 mēnešus izbaudīta brīvība no krūts ēdināšanas, un mazie paliek tik patstāvīgi, ka var mierīgi tikt izsūtīti minitrimdā ar Mārtiņu pie omes - manī ir dalītas jūtas. Viena daļa manis saka - ja ne tagad, tad kad?! Jo es nevēlos pēc gadiem 20 būt nogurusi (neteikšu veca, jo cilvēks ir tik vecs, cik jūtas) mamma , kurai jaunākā atvase tikai uzsāk skolas gaitas!
Otra daļa saka - nē! Tagad vismaz vēl divus gadus vēlos veltīt sev - savai izaugsmei, savam ķermenim un, galu galā, veltīt pietiekami uzmanības abiem esošajiem rakarīšiem!
Kad labāk atpūsties - tagad vai vēlāk?...
Un bērni jau ir tik patstāvīgi, ka bēbīša niša mūsmājās prakstiski teju teju tiks atbrīvota! Emīlija jau pati kombinē apģērbu, pārsteidzot mani visdažādākajos ampluā!
Un nu jau pēdējo divu nedēļu laikā apmēram setiņas reizes mazajai EmSī izdevies arī pasēdēt uz podiņa! Drīz atbrīvosimies no pēdējā bēbīšu aksesuāra - autiņbiksītēm!
Un brālis.. Nu, jā, brālis uz sava viļņa...
Apmēram mēnesi viņš tualetē liek man iet prom un aiztaisīt durvis! Un vēl viņš šonedēļ noskatījās multenes krievu valodā un mani vairs nesauc par "Mammīti", bet par "Mammu"!!!
"Mama"- viņš plati saka ikreiz, kad uzrunā mani un mani tas tiešām tracina!!!! Un no 150 "Es tevi mīlu" reizēm dienā , viņš pārgājis uz sulīgām piecām... Ne jau tālab, ka mazāk mani mīlētu, bet tālab, ka kļūst "liels"!...
Un atliek vien klišejiski nopūsties: "Ak, cik gan īss ir tas mirklis, kad esi kādam tik ļoti neaizstājams! Cik īss tas brīsniņš, kad var opā panēsāt visu dienu vai sapūst pierīti pēc kārtējā puna!"...
Tikpat sentimentāls un tematisks kā mans Bērnu Blūzs sanāca arī rokdarbiņš kādam jaukam ziedu salonam.
Kristībās, jubilejās un citos īpašos notikumos dāvātos ziedu pušķos nu sasēdīsies mazi auduma bērniņi! Valentīndienā, māmiņdienā, sieviešu dienā - pušķus papildinās mazas sirsniņas!
Manuprāt šīs būtu arī lieliskas eglīšu mantiņas!
Eh, iešu pavērot savu rakarīšu miedziņu - viņi šodien pa ilgiem laikiem aizmiga ar tēti - pat nepamanīju, pa kuru laiku mājās iestājās klusums! :DDD
Par bērnu augšanu - izlasīju gandrīz manas domas. Man šķiet, ka ģimene ar trim bērniem ir ļoti skaista. Bet es neesmu no tām, kas atbalsta mammas gados. 35 man jau liekas tik daaaaudz, lai dzimtu bērniņš! Tāpēc pēdējos mēnešus esmu tādā pat drudzī kā, Tu, Laine - būt vai nebūt? Arī man darbi šobrīd ir tik daudz un šādi tādi plāni attiecībā uz tiem nākotnē. Esmu no plānotājām, bet šoreiz vairāk vēlas plānot mana sirds! Ieklausies arī Tu savā!
AtbildētDzēstMazās lellītes ir ļoti mīlīgas! Un tiešām - eglītei būtu jaukas, oriģinālas. Man ir metāla cilvēciņi un rūķi eglītei. Ļoti patika kā šie rotājumi izskatījās!
Es atkal ar nosodījumu un skumjām saktos uz gadpos jaunam māmiņām!
AtbildētDzēstSintija , cik reizes Tev kāda māmiņa pēc 35 ir prasījusi atbalstu un ja nav noslēpums kādu?
AtbildētDzēstMan šķiet ir lieki un pat es teiktu nepieklājīgi LĪST citu dzīvēs!
atvainojos par diezgan naidīgo komentāru zem šī jaukā un labestību nesošā bloga ieraksta!
es par jaunām māmiņām :)
AtbildētDzēstLaine, lai viss izdodas un gan jau stārķis pavisam drīz apciemos Jūsu ģimeni :)
un Tu pavisam noteikti tiksi ar visu veiksmīgi galā :)
Nosmējos! :) Sintija, priecājos par jaunām mammām, bet neuzskatu, ka esmu mamma GADOS!!! man bērni piedzima 34 un 35 gados, jo tā bija liktens lēmis...
AtbildētDzēstnezinu, cik Sintija, Tev gadu, bet domāju, kad Tev būs 34, Tu noteikti nejutīsies vēl sieviete GADOS :) :)
Meitenes, jauku dieniņu, neskatoties uz pelēko bildi aiz loga! :) :) :)
Laine, zini - mazie piesakās tad, kad vajag. Viņi zin. Un, ja tu šaubies, tad vienkārši ļaujies un redzēsi, cik ātri tas notiks. Man patīk visu plānot uz priekšu, bet pēdējā laikā tieši šajā jautājumā esmu sapratusi, ka cilvēka prāts un plāni ir bezspēcīgi attiecībā pret mazās dvēseles lēmumu - kad nākt.
AtbildētDzēstNe velti ir teiciens- jo tu vairāk plānosi, jo vairāk Dievs tevi pārsteigs. Bērnam jāļauj atnākt tad, kad viņš ir gatavs ienākt tavā ģimenē... un ticiet man, mammas "kvalitāte" (atvainojos par šo teicienu), nav atkarīga no viņas vecuma tik lielā mērā kā kādreiz šķiet...
AtbildētDzēstviii, būs mazs bēbītis!!! Man jau arī tieši tā pat, tiklīdz redzu, dzirdu, ka radiem/draugiem/paziņām/vai jebkuram citam būs mazs bēbītis, tā priecājos it kā man pašai tas būtu :D Un tas tak ir varenjauki! Manai meitiņai vakar apritēja pusgadiņš un es joprojām brīnos un nevaru saprast - pa kuru laiku??? Tak vēl vakar bija maziņa, maziņa, bet tagad jau tik liela un varena.
AtbildētDzēstUn par tā stārķa ciemošanos: es vienmēr esmu gribējusi būt jauna mamma un vairāk kā vienu bērnu, tāpēc tagad nevaru saprast kādu intervālu ieturēt starp bērniem - 3 gadi? bet tie tik ātri paskries, ka nepagūšu tā īsti sev veltīt laiku. 5gadi? bet vai nebūs par lielu atšķirība starp māsu un māsu/brāli. Nu vo... bet man ir laiks un nekur nav jasteidzas.
Un ir jau tā kā viena te raktīja - mazais pieteiksies tad, kad pats būs tam gatavs ;)
Man arī ļoti patīk noskatīties uz citu bēbīšiem un... pie reizes no sirds nopriecāties, ka manā dzīvē šis posms ir beidzies. :D
AtbildētDzēstLabrīt!
AtbildētDzēstEh, meitenes, protams, ka bērniņu nevar ielānot uz konkrētu datumu - mans mīļākais teiciens vispār ir "Cilvēks domā, Dievs dara"! Taču var ieplānot, kurā brīdī pārtraukt "aizsargāšanos", vaine? Turklāt mans gadījums vispār ir īpašs - starp citu, ne vienu vien sievieti mans stāsts par grūtniecībām varētu iedvesmot - par to citreiz!
Par mammu vecumu - pasarg, Dievs! Ja mamma dvēselē ir jauna (kā manējā piemēram), tad nav nekādas starpības cik gados piedzimst mazais! Tikai tagad, kad skatos uz savu vecāku piemēru - mēs trīs viņiem piedzimām jauniem esot- tagad abiem nosvinētas 50 gadu jubilejas un abi nebeidz vien priecāties, ka trakie bērnu gadi aiz muguras! Jaunākajam - brālim 22 gadi - man 28 gadi - mamma ar tēti "lielo darbu"jaunībā padarīja un nu dzīvo un bauda dzīvi!
Man ir zināmas gados jaunas ļoti jaukas, mīļas un atbildīgas mammas un gados vecākas, tieši tikpat labs mammas! Ir zināmi arī traki piemēri - gan jauno, gan vecāku par mani vidū! Taču nosodījumu kā attieksmes formu es gan atzīstu par ravējamu īpašību. Savulaik esmu sapratusi, ka brīnumainā kārtā jebkurš nosodījums kā bumerangs atgriežas un iebelž pa pieri, nostādot mani tieši tādās situācijās, kādas man likās nosodāmas!
Par vecumu starpībām - nu man jau liekas (ja neskaita to, ko tas prasa no manis pašas), ka tāda starpība kā Nikam ar EmSī ir perfekta - jo vēlāk jo mazajam grūtāk pieņemt otru bebuli. Protams, protams - gadījumi ir visādi un individuāli - tas, ko minu ir tikai mani novērojumi...
Ā, Laine, Tu jau domā par trešo, es vēl nekādi nevaru sadūšoties pirmajam. Tik bailīga, noslēpumiana un mazliet pat biedējoša sķiet tā mammu pasaule, ka skparīgi tik ucinos ar draugu bērniem, bet atlieku, atlieku.... :))
AtbildētDzēstpar to gadu starpību bērniem - tikai līdz zināmam vecumam jo vecāks bērns, jo grūtāk pieņem bebi, jo tiklīdz tas vecums ir pāri, tā vecākais gaida un mīļo bebi vairāk par vecākiem.
AtbildētDzēstManiem bērniem ir 8 gadu starpība un vecākais bērns bija tas, kas, kā vēlāk tika paziņots, jau Z-sv.vecītim bija lūdzis māsiņu. Vajadzēja redzēt, cik saskumis viņš bija, kad pirmajā sonogrāfijā (viņš, protams, bija klāt svarīgajā brīdī) nepateica ne jā, ne nē, ne melns, ne balts, bet nezkapēc nopratām, ka laikam jau puika būs... Kā priecājās, ka tomēr būs māsiņa, tad kad to apstiprināja gudrais aparāts. Un kā gaidīja mazās ierašanos.
Un ar šo vecuma starpību pilnībā atkrīt bērnu savstarpējie strīdi, jo nav jau ko dalīt - katram sava pasaule, kopīga paliek vien brāļa un māsas mīlestība...
Dikti skumji palika pēc Sintijas komentāra, tāpēc biju nolēmusi nemaz nerakstīt :(
Bet tematika un raksts mani tomēr uzrunāja, tāpēc noignorēšu pirmo komentāru...
Laine, tu tik labi tiec galā ar māmiņas lomu, ka tev jebkurā vecumā un jebkurā daudzumā bērni būs svētība :D
Hersans??:)))
AtbildētDzēstNav ne vainas būt "neatbalstāmajā" grupējumā:))) Man po, ja citi domā, ka es veca:) A man krunku maz:D
Es ilgi plānoju otru bērnu, vienmēr likās vajag to un to, tad algu lielāku, tad veselību uzlabot, tad māju vajag, tagad darbu mainīšu, tagad nē, tagad ir krīze.....un nu ir! Un krīze bija pilnplaukumā. Un bez darba!
Bet galvenais ir gribēt bērnu. Jau pirms ieņem! Lai ir gaidīts. Un var jau gaidīt arī 10 gadus(kā es).
Maniem bērniem ir 3,5 gadu starpība un, atskatoties uz otro grūtniecību, domāju, ka tas ir ideāls variants. Otrā reize, kaut arī oficiāli "grūtniecība bez sarežģījumiem", pašai fiziski bija daudz smagāka. Un ja tāds mazs ķipars skatītos manī spožām acīm un nesaprastu, kāpēc mamma neņem opā, kāpēc mamma vakarā nepaguļ blakus (nevarēju ierūmēties vienvietīgajā gultā ar apmali :D ), būtu dikti žēl.
AtbildētDzēstPar vecākā bērna greizsirdību uz mazuli... nez, tas vairāk atkarīgs no konkrētā bērna individuālajām rakstura īpašībām. Meitenes raksta, ka 8 gadi ir laba starpība. Man ar brāli ir 7,5, ar māsu 5,5 un man viņi bērnībā reāli traucēja. :D Vienkārši mana nepieciešamība pēc vienatnes nekādi nevarēja tikt īstenota trīs bērnu apdzīvotā 12 kvm istabā.
Ko ar šo penteri gribēju pateikt? Eh, nezinu. Bet, ja Dieviņš dos, arī mūsmājās pēc dažiem gadiem būs par vienu mazkāmi vairāk.
Sveicieni!
AtbildētDzēstEs samulsu, kad izlasīju pārējos komentārus! Notikusi spēcīga domu apmaiņa!
Ar Laines atļauju es nedaudz pakomentēšu, jo tā frāze(atslēgas vārdi laikam bija "mammas gados" un "35"), kura izraisīja sprādzienu, ir kā izrauta no konteksta. Es noteikti nedalu mammas grupās – vecās - sliktās un jaunās - labās. Man laikam vienkārši tā sagadījies dzīvē, ka apkārt ir mammas, kuras ir vecākas(35-37 un pat 40 gadi ar pirmo bērnu) kā ierasts (bet pasaulē taču tāda tendence) un turklāt parasti ir čīkstīgas, kašķīgas, neapmierinātas ar savu bērnu, viņu uzvedību, sasniegumiem. Lielāka gadu starpība rada spriedzi starp bērnu un māti, kas vēlāk dažādi atspoguļojas attiecībās. Esmu lasījusi par šiem jautājumiem, novērojusi dzīvē. Mammas, kuras vecākas, biežāk sūdzas par to, ka bērni "neklausa", kaut tas ir nepamatoti - mamma tikai visu asāk uzver un vēlas ideālu bērnu. Uzskata, ka zina vienīgo, pareizo ceļu dzīvē. Bet patiesībā bieži vien pārāk cieši tur bērnu pavadiņā un neļauj tam rīktoies pašam. Var jau būt, ka tā ir tikai varbūtības teorija, bet es šai domai pievienojos. Zem tā slēpjas daudzas lietas. Jo jaunāks cilvēks, jo vieglāk viņam pieņemt izmaiņas savā dzīvē un bērns daudz ko maina! Un jaunāka tu vieglāk vari ne tikai pieņemt to, ka vairs nav ideālā kārtība istabā, ka bērni vakaros runā skaļāk :) un, ka biksēs gadās slapjums un par to ir neērti; tu, jaunāka būdama, vari ātrāk paskriet ar viņu kopā, tev būs iespēja plānot vēl kādu bērnu bez paaugstināta riska, un tev būs iespēja savu bērnu šajā pasaulē redzēt ilgāk un sniegt atbalstu un priecāties kopā ar viņu, un vēl un vēl...
Tā bēbīšu lietas apsprieshanaa ir dikti slidena. Vieniem taa liekas vienkaarsha, pashsaprotama - ka JJEBKURA sieviete var sagruusneet viegli kaa kajke. Citi lieliski zina, ka tas nav tik viegli. Man liekas, ka Dievinjam (kursh tachu atbild par beebiishiem) taa sauja ir makten plata un vinsh tik seej... laikam Vinjam darbs taads.
AtbildētDzēstVismaz man agraa jauniibaa nedriiksteeja - bija gjimenes spiediens a la "jaapabeidz augstskola!!!" Tad, kad viss bija pabeigts, darbs stabils dabuuts, tad izraadiijaas, ka tas nav tik vienkaarshi - hops! un beebis.
Taa ka teikt citai sievietei - ko-tu-esi-veca-mamma - ir mazaakais nekorekti. Tur nevar zinaat, kaapeec un kaadeelj.
Jebkuraa gadiijumaa es apbriinoju taas mammas, kas - kaa man no malas liekas - veesi tiek galaa ar vairaak nekaa vienu beernu. UN veel nav nojukusi. Un nebljauj nonstopaa. Nupat pie pediatra uzgaidaamaa telpaa redzeeju - sievietei puikinsh 8 gadi, tad divi dviinju puikas 5 gadi, un puncii veel viens mazulis. Vot taa ir stabila psihe...
Sintija - nu Tev apkaart ir taadas mammas. (man gan liekas, ka taada rakstura maamas vienkaarshi ir, plus veel vinjaam patiik beernu "publiska audzinaashana" - nu muusgalaa taa var uz ielas redzeet. Maajaas vinjas laikam tos siichus ignoree :)
AtbildētDzēstBet, ja Tu redzeetu, cik skalji savu 20 gados dzimusho meitu audzina mana draudzene... meitukam 12 gadi, viegli nav ne vienai, ne otrai, pluss veel mammas veelmes un priekshskati, kaa tam jaabuut pareizi... uffff...
Tas tomeer nav tik viennoziimiigi. Dabai laikam ir bijusi kautkaada doma, kas devusi sievietei fertilitaati no tiem 14 - 48 gadiem, nevis, teiksim, 20 - 25, un viss, jaapaguust :)
sintija, varbūt vienkārši ir reizes, kad Tev nevajag publiksot savas domas un padomāt pie sevis vienatnē ! un nevienam, nevienam neteikt un nerasktīt , ko Tu domā vai redzi vai jūti !
AtbildētDzēstZhani - kaapeec gan Sintija nevareetu teikt, ko domaa un kaa juutaas? I-nets ir publiska vieta, gluzhi kaa iela - ja negribi, lai uz tevi skataas un domaa sazn ko, seedi maajaas, un nekur neej!
AtbildētDzēstTaapat kaa gados jauna mamma skataas uz 30 gadnieci un veertee - nez, nez, kaa vinja tam zhipchikam izskraidiis pakalj? Taapat arii 40 gadiiga maate domaa uz 18 gadiigu - ak vai, ak vai, kur skukjim praats, kam vinjai vajadzeeja, kaa taadai svilpastei var beernu uzticeet!
Neticeesiet - mees visi esam izaugushi. Un lielaakoties par lieliskiem cilveekiem, neskatoties uz mammu vecumu/jaunumu.
jaunās māmiņās ...
AtbildētDzēsthttp://www.mango.lv/zinas/nejedzibas/redakcija/mate-fermas-del-nogalinajusi-zidaini.m?id=34890603&utm_source=delfi.lv&utm_medium=text-link&utm_campaign=First-page
... es šoreiz piekritīšu Žanim (nu jau atkārtoti) - ir reizes, kad vajag izmantot lielisko iespēju paklusēt - tā arī ir dzīves māksla!
AtbildētDzēstBez tam, i-nets, protams, ir publiska vieta, bet šis blogs ir mazliet privāts - savā blogā, pilnīgi piekrītu, katrs var rakstīt, ko vien vēlas - i, ko domā, i ko jūt...
sveikas vēlreiz meitenītes!
AtbildētDzēstCik labi, ka mums jau ir tādas attiecības, ka sākas nelielas domu sadursmes - tā notiek, ja cilvēki sāk ņemt vērā viens otra viedokli. Un vairs nav vienaldzības plīvura, kāds būtu, ja mēs būtu pilnīgas svešinieces!
Tiktāl par pozitīvo!
Par pārējo - man ir pilnīgi pieņemami, ka katrai no mums ir savs viedoklis attiecībā uz lietām mums apkārt! Mani tas ne aizskar, ne aizkaitina un, ja cilvēks pasaka par mani kaut ko galīgi šķērsām, man drīzāk par to nāk smiekli! Jo svarīgākais taču, ka mēs pašas zinām, kādas esam - kādas mammas, kādas sievas, kādas kolēģes, utt!
Domāju, ka Sintija nemaz nebija domājusi tik šerpi, kā viņai sanāca, vai drīzāk, kā jums sanāca uztvert.
Jebkurā gadījumā par šo jautājumu, tāpat kā par daudziem ar bērniem un mammām saistītiem jautājumiem varētu diskutēt mūžīgi! Un katram taču domas tāpat būs savas - lai arī kādas tās būtu!
Jebkurā gadījumā - man prieks par jūsu komentāriem, lai kādi tie būtu, jo tie piešķir blogam dzīvību! Traki būtu rakstīt un neredzēt, ka kāds rakstīto arī lasa!
Paldies jums!
Sveika, Laine! Baudot bernu kopsanas atvalinajumu, sadomaju atbalstit draugu gimenes ideju iekustinat diskusiju par bernu lietam Latvija. Izskatas, ka tava blogaa tas jau loti aktiivi notiek! Tomer, ja tev ienak prata kada ideja, kaa radosi veicinat dzimstiibu Latvijaa, priecasimies, ja uzrakstisi uz berni.latvijai@gmail.com. Meklejam lidzautorus! Vairak var redzet te: http://bernilatvijai.posterous.com/
AtbildētDzēst