Šujam kleitiņu ar sasienamām lencītēm!

Speciāli šim  - apraksta - pasākumam tapa vēl viena jauka lencīškleita!

Tagad, kad ārā līst lietus pat jocīgi rakstīt par kleitiņām ar lencītēm - liekas, ka tas jau noiets etaps... Taču nebūt ne, laikam, jo nav jau izslēgts, ka var veidot kleitiņu no velveta vai džinsa un būs jauks sarafāniņš!

Dievs, kaut es iemācītos neizplūst liekvārdībā! Un tātad (man šķiet, ka šis ir blogā biezāk lietotais vārdu salikums :D):


Kleitiņa ar sasienamām lencītēm!




Šoreiz tāda ar kabatām .

1. Sākam. Izmēram savu bērnu! Svarīgi ir trīs lielumi :
1) krūšu apkārtmērs
2) attālums, kādā lencītes būs viena no otras - nu tas ir tā, pēc iespējas tuvāk kaklam
3) nu aptuveni pamēriet, cik garu vēlaties kleitiņu

2. Kad viss nomērīts (protams variet par paraugu paņemt kādu jau esošu kleitiņu), izgrieziet kleitiņas pamatni

Un tad vēl vajadzēs 4 auduma strēmeles (apmēram 6 cm platas)
Divas no tām būs sasienamās lencītes un es tās taisu apmēram 96cm garas
un pārējās divas īsākas, atkarībā no tā, kāds vajadzīgs attālums starp lencītēm
Baigā vārdu spēle, zinu, bet tūdaļ jums viss taps skaidrs...


3. Sašujam kopā kleitai sānu malas


4.  (nav obligāts) Sagatavojam kabatas:
Izgriežam,  sakrokojam...


nodiedzam ar šujmašīnu...


Piešujam maliņu un, atlokot visapkārt apmēram 1 cm, piešujam uz kleitiņas sāniem...


Ā, pirms tam nošujam kleitiņai apakšmalu, lai patiešām zinātu, kādā augstumā vēlamies kabatas!



5. Sakrokojam kleitiņas augšmalas līdz vajadzīgajam (izmērītajam) izmēram


6. Nodiedzam sakrokojumu līdzīgi kā kabatām un tad, ievietojam īsākajā sagatavotajā lentē un nošujam. Ievērojiet, ka es lentīti tīšām esmu sagatavojusi garāku, lai nav jāsatraucas un lieko allaž var nogriezt nost!



7. Kad tas izdarīts, nosakām garākās lentītes vidu (pārlokot uz pusēm) un, novietojot šo vidu pret kleitiņas sānu vīli, atspraužam


8. Tagad ievietojam sagatavotajā lentītē visu kleitiņas padušu daļu...

sagatavojam lentīšu galiņus...

Un visā garumā nošujam!

Tas arī viss!!!



_______________________________________________________________________________________________________
Variācijas: Dāmīšu kleitiņai vajadzīga lielāka pamatne un tad, pēc sānu malu sašūšanas, jāsakroko kleitiņa drusku zemāk par krūšu līniju. Un jāsakroko augšmala līdz vajadzīgajam lielumam. Krūšu sakrokojumam pa virsu jāuzšuj vajadzīgā izmēra lentīte un pārējais ir tāpat kā šai "Kabatkleitiņai"

"Omīšu kleitiņai", savukārt, augšdaļa jātaisa precīzi pa izmēram, bez nekādas krokošanas. 
Tad jāpārgiež uz pusēm kokvilnas lakats, 
jāsakroko nogrieztās malas līdz augšdaļas izmēram,
jāpiešuj lakata daļas katru pie savas augšdaļas
un tikai tad jāsašuj kopā kleitiņas sāni.
Un tad atkal lencīšu daļa, kas visām kleitiņām ir vienāda!




Read more...

Drusku no vakardienas.

Kleitiņas/u apraksts top pilnā sparā un jau rīt tiks prezentēts jūsu modrajām, gaidošajām acīm!
Tikmēr pastāstīšu, ko iegadījiās darīt vakar Cēsīs un citas mazsvarīgas lietiņas.

Bijām uz rajona galvaspilsētu, tātad. Braucām taisīt mazajiem pases, bet aizmirsām mājās dzimšanas apliecības, kā arī Niklāva veco pasi (kuru man vispār likās nesvarīgi ņemt līdzi, jo tās uz gadu iedotais termiņš iztecēja jau pirms 2 gadiem) līdz ar to aprobežojāmies vien ar bilžu uztaisīšanu salonā.

Vispār, neskatoties uz to, ka rūpīgi sakārtoju bildes pa mapītēm datorā, un ik pa laikam jaunākās sarakstu diskos - ja nu kompis nobeidzas vai tml., es šad tad uztaisu arī bildes, ko likt albumā.Domāju, ka vairums tā dara, vaine? Man personīgi laikam tā ir trauma no bērnības, jo pirmā bilde man ir tikai 1,9 gadu vecumā - tāpēc es, savukārt, cenšos datēt pilnīgi visus savu bērnu svarīgākos mirkļus :))))



Runājot par bildēm, lūk arī viena no manām bērnības bildēm, kas būtībā iedvesmoja mani šūt tās kleitiņas Emīlijai:


Un lūk arī iedvesmotā līdziniece - "Dāmīšu kleitiņa" - mugurā savi saimniecītei, kuru vakar paņēmām no vecmāmiņas! Mazā dāmīte gan laikam neizvēlējās piemērotus apavus fotosesijai, tomēr, hei! šīs brāļa tupelītes ir visvieglāk uzvilkt pašai! Un šobrīd Čikai tas ir tiiiiiik svarīgi!


Vakar Cēsīs nopirku arī pavisam nedaudz (jo likās par dārgu 2,50 LVL/m) simpātisku mūsu pašu Mežrozē ražotu audumu kādam skandināvu uzņēmumam. Mēs te ar Līgu V. tieši par šo tēmu sarunājāmies - cik daudz LV visādu lietu ražo priekš ārzemju uzņēmumiem un cik feini būtu kaut kādus blatus kaut kur dabūt :))


Lūk un ne no šīs tēmas bikucīt, bet pateikt gribējās, ka arī mūsu mazajai princesei uztapa krekla piedurkņu bikses. Ideju biksēm smēlos no diviem blogiem: Indietutes un Luvinthemommyhood 


Un lūk mūsu versija par tēmu:



Izskatās interesanti, nudien! Un feins veids, kā ātri tikt pie stilīgām ūziņām! 
Nebija gan laika (un baidījos vai EmSī atbalstīs) pievilkt klāt atbilstošāku topiņu! 
Anyway - eju taisīt kleitiņas aprakstu!

Read more...

Trīs burvīgas kleitiņas!


 Jau solīju ka par tām uzrakstīšu. Tikai tad kleitiņas bija divas, bet šodien tām pievienojās vēl viena draudzenīte!

Tiklīdz uzšuvu pirmo kleitiņu, zināju, ka šūšu nākamo! Tā arī izdarīju un ziniet, pat pie tik ierobežotiem laika resursiem kā man, pie labas gribas varētu uzšūt piecas tādas dienā! Bet EmSī tik daudz nevajag, nopietni....:)

Lielākais šo kleitiņu pluss ir tas , ka tām ir regulējams lencīšu augstums! Un protams arī tas, ka nav jāsaspringst, domājot uz kuru pusi kleitiņa jāvelk!

Aprakstu gan neizveidoju. Laikam tādēļ, ka katra no tām šūta drusku atšķirīgi.

Pirmā kleitiņa, nosauksim to par "Ikdienas kleitiņu", šūta pavisam vienkārši, aizņemoties "piegrieztni" no citas jaukas Emīlijas kleitas. Un tad lieko audumu augšpusē vienkārši salocīju faltēs.


Otrā kleitiņa, šo man labpatiktos dēvēt par "Omītes kleitiņu", šūta, apakšā izmantojot uz pusēm pārgrieztu omes kokvilnas lakatu ar ziedu rakstu, bet lencītēm izmantots audums no vīriešu krekla.


Un trešā kleitiņa, to liekas varētu saukt par "Dāmītes kleitiņu", tapa šodien, dodot jaunu dzīvi Emīlijas otrās vecmāmiņas (manas mammas) jaunības dienu kleitai.



Šī man personīgi patīk vislabāk! Ar nepacietību gaidu, kad varēšu to uzvilkt meitiņai mugurā - Emīlija patlaban atstāta trimdā pie vecmāmiņas, rīt brauksim pakaļ.

Nevaru nociesties un visticamāk šovakar taps arī ceturtā kleitiņa! Tās šūt ir tik viegli! Ja nu kādai/am ārkārtīgi interesē, kā tas paveicams, sakiet - tad taisīšu augšā aprakstu!

Read more...

Eksperimenti ar fotoaparāta režīmiem

Nē, šis nebūs profesionāls un uz zināšanām balstīts raksts par fotografēšanu (drīzumā būs arī tāds - šobrīd tulkoju). Šis būs raksts par manu pēcpusdienas niekošanos ar fotoaparātu, kurš kopā ar mani ir jau 3,5 gadus - apmēram tik ilgi cik Niklāvs.

Manu īpašo draugu sauc Canon Power Shot 640


Toreiz, kad viņu pirkām, galvenais parametrs bija iekļauties 200 LVL  - pārējo mums veikalā paskaidroja pārdevējs. Teikšu godīgi  -es no fotoaparātiem kā toreiz sapratu maz, tā arī tagad īpaši vairāk nesaprotu :D Uzticējos pārdevējam un īsti nav nācies nožēlot. Man patika, ka fotoaparāts ir melns un ka tam ir 4 baterijas - tātad ilgāk darbosies (tad kaut kā neaizdomājos par lādējamajām baterijām, kas tagad ir visiem maniem draugu fotoaparātiem... no otras puses man ir bijis tā, ka beidzās akumulatoriņi pasākuma laikā, aizjozu tik uz bodi pēc "pirkstiņiem"un fočēju tālāk!)

Anyway. Tā nu mēs nopirkām šito aparātu. Pēc apmēram 2 gadiem viņš piedzīvoja pirmo remontu, jo biju viņu atstājusi ārā ratiņos, ratiņi bija mašīnas piekabē un es pati ceļā. Un uznāca mežonīgs lietus... Fotoaparāts bija pamatīgi samircis...

Fotoaparātu izmantoju daudz. Katru dienu. Visu laiku. Tāpēc tagad, kad drusku apdilušajam korpusam kopš mammas pludmales ballītes pievienojusies arī smilšu skrapstoņa objektīvā, pamazām ievirzu sevi domās par jauna fotoaparāta iegādi.  Un tiklīdz precīzi sev noformulēju, ko vēlos, tā man palika šī aparātiņa žēl... Īpaši tādēļ, ka patiesībā nekad tā arī neesmu atradusi laiku, lai iepazītos ar pilnīgi visām tā piedāvātajām funkcijām!

Un tātad - palikusi viena mājās, atradu laiku ne tikai mājas kopšanai, bet arī rotaļām ar fotoaparātu!

Paspēju papētīt "P" jeb "Program" režīmu. No sākuma izpētīju, kā darbojās regulējamā zibspuldzes intensitāte...


Izvēlējos zibspuldzes intensitāti -1 un tad viekārši rotaļājos ar uzstādījumiem. Konkrēti ar to josliņu, kur var pamainīt bildes toņus un krāsu noskaņu (nemēģināju vien B&W un Sepia, jo tos zinu no galvas)



Un lūk kas no tā visa sanāca. Sagriezu papīra gabaliņus, lai pēčāk redzu, kas ir kas, turēju rokās, uzstādīju taimeri un fotogrāfējos, fotogrāfējos, fotogrāfējos.... Klau, nu es taču neesmu vienīgā, kas kaut ko tādu dara, vai ne?...




Un ziniet, lūk mani secinājumi - vismaz visu šo vasaru fotoaparātu nemainīšu! Kālab man citu fotoaparātu, ja šis ir tik mīļš un piedāvā kolosālu uzstādījumu "Darker skin tone"! Šis ir mans šīsvasaras prieks un atklājums!


Cerībā, ka jūsu datora monitors noregulēts tā, ka jūs krāsas redzat tāpat kā es, atvados, lai skrietu uzšūt Čikai vēl vienu kleitu!

Read more...

Aizvadītā nedēļa bildēs.

Mans nedēļas rokdarbs - divas kleitas Emsim, ko vilkt uz Igauniju! Par kleitām sīkāk drīzumā...


 Mana nedēļas saņemšanās - sīko lietiņu sakārtošana darbistabā...


 Mans nedēļas dabas brīnums - ozols! Nu gluži kā no bioloģijas grāmatām! Nenocietos, adoptēju viņu, jo ilgs mūžs tumšajā egļu paēnā viņam tāpat nebūtu.


 Mani nedēļas saviļņojošākie skati no terases....




 Mana nedēļas šizofrēnija - man likās, ka māja skatās uz mašīnām!!!


Mana nedēļas ideja - blīgznai mājaspriekšā jau šovasar jātiek par soli tuvāk "Tree house"  statusam!!!



Mana nedēļas apmācība - nogriezt tomātiem liekās lapas (paldies Līgai Vasiļūnai). Tā arī darīju: griezu un pie sevis skaitīju: "Uz ķekaru lapa, uz ķekaru lapa, un šitā visužēlīgi papildus tiek atstāta" - un tā viesiem ~ 30 stādiem! Nu, Līga, turi īkšķus! Ja paliksim bez tomātiem, brauksim ciemos pie tevis! :D

Mans nedēļas pēkšņais darbs - bērnu krēsliņa atkārtota atjaunināšana. Iepriekšējais audums bija tik nosmulēts, ka burtiski auroja pēc veļasmašīnas. Pa trim gadiem beidzot biju viena mājās 2 dienas - atradu laiku nomainīt audumus - rudeni gaidot ūdens necaurlaidīgs audums ar lapu rakstu...


 Nedēļas prieks par bērniem, patiesībā divi prieki: Pirmais - kad māsai kāda rotaļlieta uzkrīt uz šķembu seguma un ikurāt kājas basas, brālis džentelmeniski atgādā rotaļlietu atpakaļ (izmantojot arvien radošāku pieeju šim procesam):


 Otrs prieks - redzēt, cik saliedēti abi darbojas! Pa sētas durvju lodziņu vēroju, kā abi ņemās ap mālu peļķi, metot tajā akmeņus, bet, kad māsa netīšām ieslīdēja peļķē un tīras palika vien mazās acis, abi secināja, ka tūdaļ jādodas pie mammas. Tik mīļi!


Mans nedēļas secinājums - pipari uz mēles tiem, kas teic, ka mēs ar EmSī esam kā ūdenslāses. Nee, tā nav vis! Es tak teicu, ka viņa tēva meita! Skat, kādi man divos gados lieli mati un kādi lieli pleci!


Nedēļas lielākais darbs - ģenerāltīrīšana mājās! Jā, tieši šādi es izmantoju savas divas brīvās dienas - netraucēti slaucīju, sūcu, berzu, tīrīju, kārtoju, metu ārā, klausījos Florence and The Machine albumu Lungs ( sevišķi dziesmu Dog days are over - tā man šisvasaras hīts), un pa vidam malkoju šampanieti!


Mans nedēļas pārsteigums - dārzā pēkšņi masveidā sākusi parādīties raža!


Manas nedēļas pārdomas - rudens tepat aiz stūra un jau no nākamās nedēļas oficiāli sāku gatavot krājumus ziemai! Tai skaitā pirts slotiņas. Mārtiņš pasūtīja simts - viena, bērzu + piparmētru,  jau ir vēl vajag tikai 99! :D


Jauna nedēļa, jauni darbi! Uz priekšu!

Read more...