Zaubes mežiņš.

Laiku pa laikam ielūros arī Kundziņa fotogrāfiju mapītē datorā  - nereti gadās uziet acij tīkamus kadrus!

Turklāt gribēju jums parādīt, ko tieši Kundziņš dara Zaubes mežiņā un kāpēc mūsu ģimenīte šeit dzīvo, un kālab es daru tieši to, ko daru - rokdarbojos, audzinu mazos un blogoju par to :)!

 Zaubes mežiņš no Kundziņa skatu punkta.












Paldies Dieviņam par iespēju šādi dzīvot!

Read more...

Bērni, bērni, bērni.

Eh, pa kuru laiku viņi izaug? Pa kuru laiku???

Bijām raugos pie Zanītes mazā brāļuka, kuram  nu jau mēnesis!!!!!!!! Vesels mēnesis! Pa kuru laiku!
Un man taču visu laiku likās, ka man ir maziņš bērniņš! :D

Līdz brīdim, kad šis mans maziņais bērniņš pietipināja pie Reinīša gultiņas un mātišķi nespēra prom ne soli! Un, tiklīdz Reinīša rociņa izslīdēja no viņējās, lēja gaužas asaras par to, ka nespēj komunicēt ar drostaliņu!



Un šādos mirkļos man sagribās trešo bēbīti. Ievēroju, ka pirms paliku stāvoklī ar EmSī, kādu laiciņu ar baltu skaudību raudzījos uz grūtniecēm un mazbēbīšu māmiņām. Nepagāja ilgs laiks, kad pati zem sirds sāku nēsāt mazuli!

Un tagad arī man ir tā baltās skaudībiņas sajūta... Ne tik izteikti kā toreiz, taču ir! Es jūtos īpaši pacilāta ikreiz, kad uzzinu, ka kāda sieviete manā draugu, paziņu, pat vienkārši populāru cilvēku vidū sāk gaidīt mazuli! Turklāt manā dzīvesplānā bija paredzēts jau decembrī sākt mēģināt atkal komunicēt ar stārķi :DDD

Taču tagad, kad decembris jau tepat aiz stūra un darbu tik daudz, un tikai 4 mēnešus izbaudīta brīvība no krūts ēdināšanas, un mazie paliek tik patstāvīgi, ka var mierīgi tikt izsūtīti minitrimdā ar Mārtiņu pie omes - manī ir dalītas jūtas. Viena daļa manis saka - ja ne tagad, tad kad?! Jo es nevēlos pēc gadiem 20 būt nogurusi (neteikšu veca, jo cilvēks ir tik vecs, cik jūtas) mamma , kurai jaunākā atvase tikai uzsāk skolas gaitas!
Otra daļa saka - nē! Tagad vismaz vēl divus gadus vēlos veltīt sev - savai izaugsmei,  savam ķermenim un, galu galā, veltīt pietiekami uzmanības abiem esošajiem rakarīšiem!

Kad labāk atpūsties - tagad vai vēlāk?... 

Un bērni jau ir tik patstāvīgi, ka bēbīša niša mūsmājās prakstiski teju teju tiks atbrīvota! Emīlija jau pati kombinē apģērbu, pārsteidzot mani visdažādākajos ampluā!



Un nu jau pēdējo divu nedēļu laikā apmēram setiņas reizes mazajai EmSī izdevies arī pasēdēt uz podiņa! Drīz atbrīvosimies no pēdējā bēbīšu aksesuāra - autiņbiksītēm!



Un brālis.. Nu, jā, brālis uz sava viļņa...


Apmēram mēnesi viņš tualetē liek man iet prom un aiztaisīt durvis! Un vēl viņš šonedēļ noskatījās multenes krievu valodā un mani vairs nesauc par "Mammīti", bet par "Mammu"!!!
"Mama"- viņš plati saka ikreiz, kad uzrunā mani un mani tas tiešām tracina!!!! Un no 150 "Es tevi mīlu" reizēm dienā , viņš pārgājis uz sulīgām piecām... Ne jau tālab, ka mazāk mani mīlētu, bet tālab, ka kļūst "liels"!...
Un atliek vien klišejiski nopūsties: "Ak, cik gan īss ir tas mirklis, kad esi kādam tik ļoti neaizstājams! Cik īss tas brīsniņš, kad var opā panēsāt visu dienu vai sapūst pierīti pēc kārtējā puna!"...

Tikpat sentimentāls un tematisks kā mans Bērnu Blūzs sanāca arī rokdarbiņš kādam jaukam ziedu salonam.
Kristībās, jubilejās un citos īpašos notikumos dāvātos ziedu pušķos nu sasēdīsies mazi auduma bērniņi! Valentīndienā, māmiņdienā, sieviešu dienā  - pušķus papildinās mazas sirsniņas!




Manuprāt šīs būtu arī lieliskas eglīšu mantiņas!

Eh, iešu pavērot savu rakarīšu miedziņu - viņi šodien pa ilgiem laikiem aizmiga ar tēti - pat nepamanīju, pa kuru laiku mājās iestājās klusums! :DDD

Read more...

Darbs turpinās!



Drusku vēl esmu tādā kā eiforijā un tomēr - tas nav liedzis manām - mammas - rokām atkal radīt ko jaunu!

Un atkal jau lietiņas Emīlijai... Zinu, ka ir lasītāji, kas gaida, kad būs kāds apģērba remake arī puikam. Tas ir plānos - noteikti, noteikti! Grasos atkal ielēkt "Celebrate the boy" virsrakstā un ja ne mēnesi, tad nedēļu vismaz, radīt lietas tikai puikām! Bet ne šobrīd. Nikam tika robots, tālab nu bija māsas kārta :D

Kleita no džempera.

Savā 50 santīmnieku humpalbodē sadabūju feinu strīpainu kokvilnas/poliestera džemperi. Man ir kaut kas uz strīpām! That`s my thing - kā šodien Niklāva multenēs mācīja... Strīpainiem krekliņiem, džemperiem un legingiem allaž ir priekšroka citu vidū :DDD
Nezinu - varbūt tā ir ģeometrija, varbūt secīgums, varbūt raksta peredzamība - kaut kas man liek mīlēt strīpainus izstrādājumus! Bet, atgriežotiespie Refashion tēmas - sezonas vajadzība - džemperkleita. Emsī ir tikai viena ne pārāk bieza, ne pārāk plāna kleitiņa - prasījās pēc otras. Nu ir divas!



Un, tad sekoja viens neparedzēts darbiņš. Kamēr strādāju ar tekstila krāsu, EmSī paķēra krāsas burciņas korķīti un sasmērēja pirkstus, kuri, loģiski, momentā tika noslaucīti krekliņā :D
Krekliņu mums ik kā netrūkst, taču mest laukā žēl! Un arī nevajag! Jo šajā gadījumā var "izārstēties ar to, ar ko saslimis"! 

Krekliņa glābšana.

Vispirms uz nelīpoša papīra uzlīmēju līmplēvi - man palika pāri atgriezumi no līmējamās tāfeles. Var arī nepārlīmēt līmpapīru uz cita papīra, taču menējais bija tik ļoti sarullējies, ka vajadzēja uzlīmēt uz līdzenas virsmas. Tad uzzīmēju "E" burtu vēlamajā lielumā. 
Burtu izgriezu, līmplēvi noplēsu un uzlīmēju uz krekliņa.

Pirms krāsošanas krekliņā ieliku iekšā grāmatu, lai krāsa neizsūcas cauri abām kārtām! It kā sīkums, bet noderīgs, jo pavisam viegli var sanākt riktīgs "UPS"!




 Atliek vien nopindzelēt! Iespējams, ka ota nav labākais variants šim darbam, bet visai pieņemams - sevišķi ja runājam par to, kā lietas darās mājas apstākļos.:D Kamēr krāsoju burtu, ievēroju, ka uz krekliņa ir vairāki rozīgi traipi no iepriekšējām reizēm - tā kā - mākslai vietas te vēl gana! :D


 

Kad krāsa drusku apžuva un sasūcās, plēsu nost līmplēvi un nesu gludināt. Ir arī opcija nolikt uz radiatoriem un ļaut pa nakti izžūt. Vai jums būtu tik daudz pacietības? :D Man nē! Tāpēc parasti gludinu. Tas nav manas fantāzijas auglis - šādu iespēju paredz arī ražotājs un norāda to uz krāsas burciņas!:D

Paņemu nevajadzīga auduma strēmeles, uzlieku zīmējumam no abām pusēm un riktīgi visu izžāvēju ar karstu gludekli! ar visu grāmatu vidū, starp citu! Dikti baidījos, ka krāsa var izspiesties caur abām kārtām!



Un tad - lai notušētu negludumus, kas radušies procesā, kā arī padarītu darbiņu fifīgāku, nošuvu visapkārt burtiņam ar kontrastējošu mulinē diegu! 





Nu re! Atkal divi jauni apģērba gabali mazās dāmas garderobē!  Īzī pīzī! :DDD

P.S. Sasodītā rudens/ziemas sezona ar sasodītajām slikta apgaismojuma iekštelpu bildēm... Man poparāts šitādus skatus nu nekādi negrib smuki uztaisīt! Fotogrāfiju kvalitāte ...eh... ko nu tur gausties... :D Labāk iešu kaut ko uzšūt!

Read more...

Kubs dosies pie...

Kuba loterija noslēgusies!

Visas pēdējās trīs dienas saņēmu vienu par otru sirsnīgākus e-pastus! Tiešām sirsnīgus! Tik sirsnīgus, ka katram no sirds vēlēju veiksmi un katrs likās tik mīļš, lai tieši pie viņa aizceļotu šis attīstošais kubs - žurnāla zvaigzne! :D

Loterijai pieteicās 21 cilvēks! 


1. Elīna Sprūde       elina@...
2. Ketija Pumpure       keca_acek@...
3. Eva Freiberga         eva.freiberga@...
4. Una Upīte            upite.una@...
5. Eva Brasava        evabrasava@...
6. Ilze Nipere              ilzenipere@...
7. Dzintra Ludborža      dzintra.reke@...
8. Eva                     mazuxx@...
9. Marika             zkss@...
10. Lita                lita.dudele@...
11. Agnese Brūvere     agnese.bruvere@...
12. Rita Grīnberga     rigri@... 
13. Mairita                murzillka@...
14.gincc                   gincc@...
15. Evita                  evucs@...
16. Karina Nikaze     karina.nikaze@...
17. Jelena Dimante    jdimante@...
18. Ilze                    sauleil@...
19. Inga Zvaigznīte      inga.zvaigznite@...
20. Una Ahuna         una_ahuna@...
21. Olita                 123ceita@

Un tad bija tāds pavisam īsiņš mirklītis Random.org, kad ailītēs ievietoju ciparus no 1 līdz 21  un sekundes laikā, bez nekādas intrigas un bungu rīboņas :DDD Randoms man izmeta cipariņu 11




Tātad kubs ceļo pie Agneses Brūveres, kura rakstīja :

" Sveika, Laine!

Pati ar rokdarbiem nodarbojos ne tik sen, tikai kopš pagājušajiem Ziemassvētkiem, kad mūsu ģimene taupības laikā nolēma dāvināt viens otram tikai pašu gatavotas dāvanas, tā nu jau gadu gatavoju tamborētas un citas rotas. Netīšām uzgāju arī tavu blogu un kopš tā brīža rūpīgi sekoju jaunumiem. Ar lielu aizrautību pētu katru jauno rotaļu kubu, jo manai meitiņai šobrīd pogājamais un rāvējslēģu laiks (2g4m). Ceru, ka kādreiz tikšu pie savas šujmašīnas un varbūt uzšūšu šādu kubu pati, bet ieraudzīju par iespēju šo kubu laimēt un nolēmu uzrakstīt.
Un pats galvenais - paldies, ka tu esi! Tu mani iedvosmoji radīt smukumus bērniem, kas protams par to ir priecīgi... Un tikai tevis dēļ manī sēž velniņš, kas visu laiku dīc, ka man vajadzīga šujmašīna. Es pilnīgi iedomājos, kādas smukas kleitiņas pēc taviem padomiem varētu šūt savai peciņai. Lai veicas!

Agnese Brūvere"


Paldies, Agnes, par superjaukajiem vārdiem! Apsveicu tevi ar to, ka šoreiz izrādījies visveiksmīgākā un pavisam drīz kubs ceļos pie tavas mazās meitiņas! Sazināšos ar tevi e-pastā!

Un milzīīīīgs paldies visām pārējām mīļajām meitenēm/sievietēm/mammām/dāmām, kas izmēģināja veiksmi! Jūs tiešām padarījāt šīs trīs dienas neaizmirstamas! Es pat jūtos tā skumīgi, ka kubs ir tikai viens... 
Taču vienu zinu noteikti - šī loterija jeb dāvināšanās nebūt nebūs pēdējā! Noteikti atkārtošu tādas vēl un vēl! Jo ir tāāāāds prieks kādam kaut ko vienkārši uzdāvināt!!!

Līdz rītam! Paldies, vēlreiz!

Read more...

Rotaļu kubs "Mājas Viesī"!

Esmu lepnuma pilna paziņot, ka "Mammas roku" pirmā parādīšanās presē nu ir notikusi!
Vairs nekādu noslēpumu, mistikas un intrigas uzturēšanas!


Latvijas Avīzes pielikumā "Mājas Viesis" šodien aprakstīts, kā pašūdināt pašiem savu rotaļu kubu trīsgadniekiem (nu atklāti jau laikam 3- 4-5 gadus veciem bērniem)!


Paldies, Aija, ka atsūtīji jaukās "Mājas viesa" dāmas uz Zaubes mežiņu! Tagad par iespēju pagatavot pavisam vienkāršu kubu no ikkatram pieejamiem materiāliem uzzinās ne tikai mana bloga lasītāji, bet arī "Mājas viesa" lasītāji!

Ja arī jūs vēlaties redzēt publikāciju, tad kioskos meklējiet pēc lillīga "Mājas Viesa" numura ar Jāni Jubaltu uz pirmā vāka! :D


Ja kādu iemeslu dēļ līdz kioskam tikt tomēr neizdodas - nav liela bēda - jo raksts un fotogalerija pieejami arī "Latvijas avīzes" mājas lapā!



Un vēl esmu sagādājusi jums pārsteigumu! Pirmo reizi, kopš blogoju, esmu nolēmusi kubu uzdāvināt kādam no jums!



Pateicībā par jūsu nerimstošo interesi un lielo atbalstu! Bez jums es šobrīd nebūtu tur, kur esmu! Nē, nu laikam jau Zaubes mežiņa atrašanās vietu jūs tomēr nevarētu ietekmēt, lai kā gribētu :DDDDDDDDD, bet to, cik pacilātā dvēseles stāvoklī šobrīd atrodos - to gan!
Tāpēc:  visi, kam ir vēlme iegūt īpašumā šo īpašo kubu/žurnāla zvaigzni :D (mammas, kuru mazajiem šobrīd ir pirkstu veiklības vingrināšanas vecums, bērnudārzu audzītes un mīļcilvēki kam vienkārši ir kāds radu vai draugu bērniņš, kam kubu uzdāvāt) droši rakstiet man uz e-pastu līdz pirmdienas 23:00 !!!

Tad no saņemtajiem e-pastiem izlozēšu šajā reizē veiksmīgāko!

Read more...

Sasodīti apaļa pasaule - ar laiku viss atpakaļ nāk!

Es nupat izdarīju kā tāda bulvārprese- - uzliku šķietami skaļu virsrakstu ar potenci uz skandālu, izraisīju interesi un tagad pastāstīšu par kaut ko ne pavisam ne skandalozu un galīgi jauku, patiesībā! :D

Jo tas, par ko es šoreiz runāju, ir mani darbi !!!

Manas somas, rotaļlietas un zeķčības, kas atnākušas pie manis fotogrāfiju veidā! Turklāt apveltītas ar īpašu, manai sirdij ietrīcēties liekošu auru, jo bildēs mani darinājumi ir mijiedarbībā ar to jaunajiem īpašniekiem!

Nu piemēram ārkārtīgi vasarīgas bildes ar smaidīgām meitenēm - manas māšeles draudzenēm, kas tika apdāvinātas ar manis šūdinātām somām:



 

Vai piemēram māšele pati Polijas vidū ar traki glītā Ikea auduma somu:


Un fantastiskie bērņuki, kam šūdināju somiņas un zeķčības, atcerieties?



Turklāt Liam un Chloe, kā man palūdza palabot, nedzīvo vis Vācijā, bet ASV!!! Tātad - Mammas roku mīļdarinājumi tikuši pat pāri okeānam! 

Un atcerieties zaķukus?

Lūk Chloe ar savu zaķmeiteni! Tik smaidīga un priecīga par savu draudzeni, ka nespēju nesmaidīt līdzi!


Tas viss man liek aizdomāties par rokdarbošanās būtību un milzīgo, koncentrēto, labo enerģiju, ko tā dod! 

Pirmkārt man - radīšanas procesā
Otrkārt dāvinātājam - dāvināšanas prieka procesā
Treškārt saņēmējam - iegūšanas un iepazīšanas, un lietošanas procesā!

Nu paskatieties vēlreiz uz šīm bildēm - tās visas caurstaro 1000 voltu prieks!!!

Read more...

Roboti.

Šīs vasaras sākumā māsa mani iepazīstināja ar "Marina and the Diamonds" dziesmu "I am not a robot". Man tā pamazām iepatikās un attiecīgi tika klausīta pietiekoši daudz reižu. Nu tieši tik daudz, lai vasaras beigās, izdzirdot Lindex reklāmu pa televizoru, Niklāvs palēcienā skrietu pie manis un teiktu "Māmī, māmī! Ro(u)bot song!!!"
Tā mūsu mājās ienāca roboti... Nē,  protams, dinozaurus tie vēl nav izkonkurējuši, taču interesi radījuši pietiekošu. Arī man - tāpēc vakar, kad Niklāviņš izvilka no skapīša plastilīnu un sagribēja kopā palipināties, pirmais, ko ienāca prātā uztaisīt bija robotiņš.

Uztaisīju robotu un uz brīdi aizgriezos, lai pagatavotu kafiju. Pa to laiku dēls bija izveidojis pats savu robotu!!! Savu pirmo robotu! Savu pirmo plastilīna būtni vispār! Tiiiiiik mīļi!






Nolēmu uzsākto tēmu todien paturpināt un, kad uz jautājumu "Gribi, mamma uzšūs tev robotu?" Saņēmu apstiprinošu atbildi, ķēros pie lietas! Tik sen nebiju šuvusi kaut ko citu kā kubus! :DDDDDD
Lai arī tās dienas vakarā Niklāviņš aizmiga robotu nesagaidījis, pasēdēju virsstundas, piešuvu robotam rokas un kājas un noliku to vietā, kur dēlēns no rīta tam uzskries virsū! Un šorīt pamodos no kārtējā priecīgā "Māmī, māmī - ro(u)bot!" izsauciena.


Visādi centos padarīt robotu "jūtīgu"- kā tajā dziesmā: "I`m vulnerable, I`m vulnerable... "
Un man šķeit, man sanāca. Mani palīglīdzekļi efekta panākšanai:
1) Melanholiska grimase
2)Uz vēdera ekrāna uzšūts sirdspuksts
3) Uz muguras uzšūta kabata ar sirsniņu virsū


Robotu sauc Noks... Traki, vaine? Vārds radās, kad darbiņš bija pabeigts un ievēroju, ka uzšūtajā baltajā burtu/ciparu kvadrātā uz vēdera izceļās 4 burti - no tiem arī tapa vārds. Pieņemu, ka Niklāvs savu Noku ar laiku pārkristīs :DDDDDDDD Bet pagaidām - neskatoties uz sarežģīto vārdu - viņi ir lieli draugi!

Kas var būt labāks par iztrakošanos ar draugu?...:


Tā vien liekas, ka Noks saka: "Guess wha-a-a-a-t? I`m not a robot, a robot..." :DDD

Read more...

Pārmaiņas mājas interjerā.

Vai zināt, ko mūsmājās nozīmē gaidīt ciemiņus?

Tas nozīmē beidzot pieķerties veļas groza satura gludināšanai, citādi apakšējās drēbes tajā jau izgludinājušās no virsējo svara! :D

Tādos brīžos dažkārt jūtos kā šopingā, jo par dažiem apģērba gabaliem izrādās jau esmu paspējusi pat piemirst! Un vēl tādos brīžos apjaušu, cik ļoti daudz maniem bērniem ir drēbju, ja varu negludināt veļu mēnesi un neizjust kāda apģērba gabala trūkumu! :O


Gaidīt ciemiņus - tas citreiz nozīmē tikt pie jauna interjera!:DDD
Atcerieties, jau pieminēju jauno bērnu virtuvītes papildinājumu... Jā, piekritīšu, ka pirmā versija bija izcila un jaunajai prasās pilnīgi pārveidot augšdaļu. Taču jau tagad priecājos cik daudz reizes baltais skapītis ir  pielietojuma ziņā prakstiskāks, kā iepriekšējās kastītes! Un līdz ar nākamajiem ciemiņiem, iespējams pārvērtības virtuvītē turpināsies!:DDD

Baltā skapīša dvīņu brālis atrada vietu bērnu stūrī otrajā stāvā. Starp citu, mūsu bērniem pat nav savas istabas, jo to savām radošajām izpausmēm esmu okupējusi es! :) Taču viņiem ir sava aizdīvāne un savs slīpais stūris. Es allaž brīnos, kāpēc pilsētās ietves netiek būvētas tieši tur, kur gājēji jau ieminuši taciņas! Kāpēc par to runāju? Tāpēc, ka mūsmājā uz skursteņa, kuru mazie jau bija pamatīgi apšvīkājuši, tika pielīmēta tāfele, pirkta DEPO par ~6,50 LVL. Man tas liekas dārgi, teikšu godīgi. Reiz pirkām tur tādu līmplēvi šaurākā rullītī un tā sanāca daudz lētāka. Taču tagad skaitīt naudu vairs nav jēgas, jo lielā māksla atsver visus izdevumus! Tagad nākas noraudzīties uz savu portretu (Niklāvs vienmēr zīmē mani un, kad sanāk maza galva, tad saka, ka tā ir Čika :DDDD) vairākas reizes dienā :DDDDD




Lielākās pārvērtības piedzīvoja mana darbistaba! Gaidot ciemiņus beidzot no pozīcijas "viena otrai virsū" uz pozīciju "viegli pārskatāmas" pārkārtojās n-tās audumu kastītes! Gan tās, kurās audumi sašķiroti pa krāsām, gan tās, kuras atvēlētas īpašiem materiāliem, velvetam, zamšam, plīšam, mākslīgai kažokādai, utt! Tagad jūs redzat, kur paliek lielie krājumi, kurus nododat manā īpašumā! 



Un gaidīt ciemiņus tas nozīmē arī beidzot sākt strādāt uz normāla galda, gludināmajam dēlim, svaigi pārvilktam ar smuku audumu, ļaut pildīt tā īstās funkcijas :DDDD


Vienīgais, ko tiešām nepaspēju pirms ciemiņu braukšanas - nokrāsot kokiem zaļas lapas! :DDDDDDDDDDD

Radošu un kārtības pilnu dienu jūsmājās!

Read more...