piektdiena, 2011. gada 25. februāris

Emīlijas dzimšanas dienas dāvanas...

Atgriežoties pie EmSī dzimšanas dienas - sanāca mums ballīte ar teju tematiskām dāvanām! Ņemot vērā, ka mazās madāmas redzeslokā šobrīd otrā mīļākā lieta aiz "Shawn The Sheep" skatīšanās (traks var palikt - mana meita taču vispār multenes neskatījās, bet te pēkšņi no divu gadu jubilejas to vien dara, kā jau no brokastlaika diņģē Auniņu Šonu!!!) ir leļļu auklēšana, tad likumsakarīgi uz viesu jautājumu : "Ko dāvinā? " atbildēju : " Lellei to un lellei šito..."!

Mēs ar Kundziņu savam mazajam meitenīgajam lolojumam uzdāvājām leļļu ratiņus! Nopirku veikalā parastus poļu ratiņus un pāršuvu sēžamdaļu! Un pavērās pavisam cits skats uz dzīvi! :D


Tagad katru dienu ratiņi tiek stumti te Emīlijas, te Niklāva pavadībā! Pirmie kašķi par mantas dalīšanu jau noplakuši un nu jaunais priekšmets mājās sāk gaidīt vasaru, lai dotos garās leļļu pastaigās! :) Jāpiebilst, ka šai lellei Emīlija vispār ratos sēdēt neļauj, jo tie esot Reinīša rati! Kopš mūsu radupulkam piebiedrojās Reinītis, visas bēbīšlelles un arī visi bildēs, u.c. ieraudzītie bēbīši tiek nokristīti Reinīša vārdā! :D



Un kā mīļš pārsteigums bija Zanītes (manas māsīciņas)  tēta paša darināta koka gultiņa Emīlijas lellei! Pēc manas mammas sašutuma par dārgajām leļļu gultām bērnu veikalos, Zanītes tētis nogājis uz šķūnīti un atgriezies pēc stundas ar gultiņu rokā! Pārsteigta bija ne tikai mana mamma, kurai nu bija iespēja uzdāvāt EmSī leļļu gultiņu, bet arī mēs pārējie, saņemot tik jauku, galvenais - rokām darinātu - dāvanu ! Lūk ko var izgatavot no dēļu atgriezumiem, ja rokas aug no pareizās vietas! Paldies, Raimond!

Tagad tikai plānoju kādu dienu iedalīt mazajiem krāsas, lai zīmē ornamentus! Un tad es pati varētu uz šīs gultiņas pirmoreiz mūžā pamēģināt atstāt kādu dekupāžas nospiedumu! :) Kā redziet - darbi jau ieplānoti!



Bija, protams, arī citas ne mazāk mīļas dāvaniņas - "Fantadroma" disks un trauku servīze lellēm, sirsnīgas aploksnītes :D:D:D, krītiņi, gardumi un citi mīļi nieciņi!

Bet vienu dāvaniņu, piedod, Ainār, es vienkārši nočiepu un piesavinājos! :D:D:D:D

Tā ir krāsu bundžās izvārtījusies pūcīte/broša no "Divām Dīvām"!
Es apsolu - ja Emīlija kādreiz prasīs, vai tā ir viņas, tad melot nemelošu, bet tikmēr ( 18 gadus) nēsāšu šo brošu pati! :D:D:D:D


Man patiess prieks, ka ar savu rokdarbošanos un mīlestību pret visu rokām darināto, izdevies aplipināt arī manus mīļcilvēkus!
 Man prieks, ka dāvaniņas ar katru gadu paliek arvien vienkāršākās un sirsnīgākas!

Un lielākais prieks par to, ka, svarīgāka par dāvanām tomēr ir kopā būšana!

8 komentāri:

  1. Ratiņiem ļoti meitenīgs risinājums :)
    Un noteikti gaidi arī mirkli, kad varēsi sašūt gultasveļas komplektiņus u.c. fīčas jaunajai gultiņai (ne tikai "dekupažēt"!)
    Jaukas dāvaniņas!

    AtbildētDzēst
  2. Puķainie ratiņi ļoti skaisti, bet, manuprāt, arī zilajiem lācīšiem nebija ne vainas:)

    AtbildētDzēst
  3. :)) Varbūt Emīija varēs mainīt ratu dizainu atkarībā no tā, ko gribēs vizināt jaunajos ratos! Ja meitēnu - tad puķainie, ja zēnu - tad lācīšu rati;))
    Tiešām tagad Tev būs darba pilnas rokas, kamēr apcakosi jauko leļļu gultiņu:)))

    AtbildētDzēst
  4. Ļoti jaukas dāvanas, Emīlijai paveicies ne tik vien ar mammu,kura visu kaut ko var uzcakināt pati, bet pat ar radiem!! Super!

    AtbildētDzēst
  5. Ratu jaunais ietērps lielisks! Un gultiņa vienkārši brīnišķīga! Man jau gan tā šķiet ideāla tāda, kāda ir, bet saprotu, ka ornamenti jau uz tās parādītos vienalga, vai tas tiktu īpaši koordinēts vai ne...

    Otra Baiba (nu, tā pati, kas toreiz par to maizes krāsni :D )

    AtbildētDzēst
  6. pūcīte šika!!! Tik dzīvespriecīga un citiem prieku rada :)
    Par ratiņiem arī sākumā nodomāju, priekš kam jauniem ratiem mainīt auduma daļu, bet tad atcerējos, cik nekvalitatīvs darinājums un cik briesmīgs audums (ja to vispār par audumu var nosaukt...) bija brāļa meitas leļļu ratiņiem - tad gan ir skaidrs, ka to momentā gribas nomainīt uz ko skaistāku un taustei tīkamāku :)
    Es arī vienmēr priecājos par pašdarinātām dāvanām, bet pati gan vēl kautrējos tādas dāvināt - tās tiek tikai retajiem, par kuriem zinu, ka tie neraustīs degunu, zinot, ka tas ir paštaistīts...

    AtbildētDzēst
  7. Rati forši ar puķaino ancuku!
    Un leļļu gultiņa!... mums atkal kas kopīgs. Uz Ziemassvetkiem es arī vēlejos meitam uzdavināt leļļu gultiņas, bet veikalos pieejamām gultiņām dizains ar izpildījumu un cenu nu nekādi negāja kopā ar manām vēlmēm. Tad tētis pēc mana pasūtījumavuzmeistaroja divas lieliskas pašgatavotas koka gultiņas. Sākotnēji lelles gultiņās tika guldinātas, bet pēdējā laikā dāmītes tajās vizina viena otru! :)

    AtbildētDzēst
  8. Čau, mīļās!

    Elīn - tiesa - aizmirsu piebilst par gultas štellītēm - tās ar ir darbu sarakstā!

    Inese - totāla taisnība - es šitajā bildē skatos un liekas - abi labi!
    Bet dzīvē tas poļu plēvaudms, ir tāds kā plāns švirksteklis, visus diegi un neakurātas vīles - jak!
    Turklāt tu mani ļoti pārsteidzi! Lai nu kurš, bet iedomājos, ka tu jau nu noteikti allaž ciemojies tikai ar saviem glamūrīgajiem roku ražojumiem :)! Tev tak kvalitāte viņiem ir izcila! Es kad dāvinu vēl lieku cilvēkam sajusties kā baigajam izredzētajam, ka viņam manu aizņemto roku produkts ticis :D:D:D:D:D:D:D

    Baiba (maizes krāsns) :D - tieši tā - apgleznošana tai draud jebkurā gadījumā - tāpēc kapēc gan to nepārvērst par īpašu, organizētu notikumu! :D

    Sintija - tev tētis baigais malacis!!!! Es jau noskatījos, kā viņš ar tām dakšiņām tur štellējas! Super, ka vīrietim ir zelta rokas! Un galvenais vēlēšanās šīs zelta rokas lietā likt! :D

    AtbildētDzēst