Kā man pašai tas neienāca prātā!
Pirms pāris dienām Čika atbīdīja no sienas plauktiņu un ietēloja sevi strādājam pie kases aparāta viņpus letes! Ģeniāli! Izrādās, ka ar vienu rokas kustību mūsu mazā rotaļu virtuvīte ir transformējama veikalā!
Un tas nekas, ka veikalā tiek tirgoti korķīši, čiekuri, knaģi un citādi knibuļi, un tas nekas, ka pārdevējai nereti žēl šķirties no preces :D, tik un tā ir jautri!
Un uz pircējiem ar` ilgi nav jāgaida...
Tagad mammai jāpadomā par veikala preču sortimentu! Visticamāk Emīlijai uz vārdadienu nāksies uztapināt pārtikas produktus!
Radošu un idejām bagātu dienu!
aha, gaidīšu rezultātu, kas tad būs "sašmorēts" un "izaudzēts :D
AtbildētDzēstun tētim jādrukā nauda!:)) forši, tā laikam viena no mīļākām lomu spēlēm bērniem...
AtbildētDzēst..."ka pārdevējai nereti žēl šķirties no preces" - hahaha! Manai lielajai meitai arī bija dalītas jūtas pret pašas tirgoto preci. Visām lietām bija viena cena - trīs dolāri, bet, kad bija laiks preci iemainīt pret naudu, tad bija skābs ģīmis, un spēle "How much, how much", vairs nelikās tik ineteresanta. Jā, un vēl viņa mēģināja vienu un to pašu preci pārdot diviem cilvēkiem vienlaicgi:)
AtbildētDzēstVeikalu spēle arī mūsmājās aktuāla. Mums "pārdevējas" ir ļoti laipnas un plaši apraksta preci. Parasti mūsu veikalā nez kāpēc viss maksā 1 latu vai arī 100! Un līdzi dod dāvanas! :D
AtbildētDzēstman pārdod visu pa 5 lati un vēl preci atņem :D
AtbildētDzēstjā, un tētis lai naudu uzdrukā, sazāģē koka divlatnieka ripiņas ;)
o, tā bija mana mīļākā bērnības spēle, visa bēniņu istaba bija pievilkta pilna ar tukšām tējas, konfekšu, utt. kastītēm. Nauda bija- vecie labie rubļi un kapeikas :)
AtbildētDzēst