Īpaša māja sapņu piepildījumam!

Pēdējā laikā (laikam cilvēki sāk pamazām domāt par vasaru - remonta laiku) uz manu blogu bieži atgūglē, meklējot idejas lauku interjeram!
Reiz jau rakstīju par savu sapņu virtuvi. Šoreiz uzrakstīšu par pašu māju. Lai neveidotu vēl vienu etiķeti, nolēmu šo rakstu piemest pie sadaļas "interjers laukos", lai arī tas ne tuvu nav interjers...

Jā, man jau sen ir sapnis par Īpašo Māju. 

Māju, kurā pēc gadiem 10 pilnā sparā varētu darboties "Mammas rokas" un čakli strādātu vēl vismaz 5 citas mammas! Māju, kurā varētu atpūsties, dzerot pašu audzētas tējas, pērties pirtī ar pašu sietām slotiņām, šūt mīļas, oriģinālas smukumklietas un uzņemt ciemiņus no visām pasaules malām!

Tāda ir mana Īpašā Sapņu Māja.

Tā noteikti būs māja uz viena no Piebalgas pakalniem. Ideālā variantā starp kokiem, mazāk ideālā, blakus. Tālu prom no veikaliem un šosejas, bet tuvu kaimiņiem - biteniekiem un fermeriem!
Tā būs māja, kas organiski iekļausies vidē un māja, kurā valdīs pilnīga harmonija starp darbu un atpūtu. Jā, tā būs vairāk māja darbam, bet vizuāli nelīdzināsies parastam ofisam.

Pirms kāda laika mani pilnīgi pārņēma doma par māju/šķūni, jeb māju, kas vizuāli līdzinās sķūnim, tāpēc arī mana  Īpašā Sapņu Māja izskatīsies līdzīgi kā kāda no šīm skaistulēm:

klikšķiniet uz bildēm...











 Priecīgu nedēļas sākumu visiem! Un kādi ir jūsu sapņi?

Read more...

Simtjūdžu meža kubs!

Sen, sen atpakaļ - kad man vēl nebija Gaismas Kastes (tātad pirms nedēļas :D:D:D) tapa attīstošais rotaļu kubs mazam puisēnam Ralfam! Tas bija mans parādiņš Agnesei (Kundziņa radiniecei) par lieliskajiem materiāliem, ko viņa man atdeva, tāpēc mirklī, kad pie kuba nodošanas kā pateicību par darbu no Agneses saņēmu burvīgās Pūres konfektes, joprojām sajutos kā parādniece :D:D:D

Lai vai kā - pirmo reizi taisīju kubu, kas tematiski pakārtots kādam ne manis izdomātam stāstam. Tātad šoreiz - stāstam par Vinniju Pūku. Jo Ralfa pirmā mīļākā rotaļlieta bija Tīģeris un mīļākā miedziņa grāmata ir par Vinniju Pūku. Un tā izskatās

Ralfa ciemošanās Simtjūdžu mežā


Kur Trusītis joprojām darbojas dārzā...


Mājas joprojām ir kokos...


"Vecais, dumjais lācis" joprojām cīnās ar bitēm un medu...


Ēzelītis joprojām meklē savu nokritušo asti...


Un visi kopā draugi allaž dodas "ekspotīcijās" pretim jauniem atklājumiem un piedzīvojumiem!




Un lūk atsauksme no Agneses: 

"Pirmkārt mīļš Paldies par jauko kubu, visi pieaugušie, kas paspēja izpētīt pirms Ralfa, katrs veltīja vismaz 5 min., lai izpētītu to no visām pusēm un visiem patika.
Ralfs, saņemot dāvanu, sēdēja acis iepletis un skatījās uz to koku ar pogām - viennozīmīgi patika tTad izvilkām koku un atklājām tārpiņu zem tā, smieklīgākais, ka tārps Ralfam patika, bet paņemot rokās, momentā mēģināja iebāzt atpakaļ, pie tam šādi izpildījās vairākas reizes! Pēcāk secinājām, ka laikam viņam tas audums likās dīvains uz tausti, jo no skata patika, bet rokās paņemt baile.
Tad trusīša dārzā ieraudzījis dārzeņus- abus mēģināja noprovēt uz zoba un bija drusku vīlies, ka tas burkāns izskatās tik īsts, bet nav ēdams , vēl kārtīgi nopētīja Vinniju pūku un viņa biti, kā arī vēl vienā pusē šņorītēs ievērtos knibulīšus visu izpētīja, bet pirmajai dienai tas jau bija sasniegums tik ilgi nosēdēt pie vienas mantas, jo šobrīd viņš sper savus pirmos soļus un ir nodarbināts ar apkārtnes izpētīšanu."

Read more...

Par tām gaismas kastēm jeb "light box", "softbox", "light tent"...

Vakar jau pieminēju savus centienus tikt pie Gaismas Kastes. Visos trīs pa ceļam izskrietajos veikalos pārdevēji uztaisīja milzīglielas acis, un tad es sāku: "Nu gaismas kaste - light box. Nu speciāla pop-up - nu tāda, ko izvelk no maisiņa un viņa izšaujas - kaste, kurai no sāniem novieto lampas, ieliek iekšā fonu un tad liek iekšā objektu, kaut vai vāzi, un tad taisa smuki apgaismotas bildes! " 
Un tad es vēroju, kā sarunu biedru acis kļūst aizvien lielākas un lielākas, galvas nošķiebjas uz sāniem un atskan gara nopūta...
Lūk atbildes vārds vārdā :
1) Nē, kundze (Ak, šausmas! Tajā brīdī es vairs nepievērsu uzmanību pārējam tekstam! Vēl pirms nedēļas man kasiere "Rimi" pasi prasīja, vīnu pērkot, un tagad šis cilvēks mani par Kundzi nodēvēja :D:D:D:D. Steidzami jāgūglē pēc pretgrumbu krēma...) , jūs meklējat nepareizā vietā" - teica čal`s no  "RD Electronics" - "jums jāskatās specializētos foto veikalos!"
Un es atbildēju, ka paši vainīgi, jo produkts patiesībā taču ir ļoti lēts un varētu būt pat ļoti ejošs! Pf! Pagriezos uz papēža un gandrīz vai teatrāli cēli izlaipoju no veikala! Kundze... Atradies jaunēklis....

2) "Česno govorja, vi pervaja, kto mņe o takoi škatulke sprašivajet! "  - sacīja vīrietis Deglava ielas "Rimi" esošajā fotolavočkā, uz kuru mūs nosūtīja 1188... Es viņam pretīm: "No šīs dienas ticiet - ne viens/a vien prasīs pēc tādas kastes!"
Nezinu, ko īsti gribēju viņam pateikt ar šo teju vai lāstu :D, bet doma bija tāda: "Johaidī! Ko tad tu, cilvēk, maksā 1188, un norādi, ka tirgo fotopreces, ja neko vairāk par fotosomu un atmiņas kartēm nemaz netirgo!..."

3) Trešajā vietā - Alfas "Elcor" - man pat izdevās parādīt pārdevējam internetā, ko es gribētu iegūt savā īpašumā, uz ko viņš atbildēja, ka štučka esot patiešām forša! Tā nu atvadījāmies ar manu koķeto ieteikumu parādīt šo štučku arī saviem darba devējiem! :)

Nu nav jau tā, ka Latvijā neviens netirgotu Gaismas Kastes... Tirgo jau gan... Bet es tak` biju iedomājusies, ka tāds salīdzinoši nedārgs produkts būs diezgan plaši pieejams!!! Nekā...
________________________________________________________________________

Tad lūk, tas, ko es biju iedomājusies nopērkamu esam teju katrā kioskā :D:D:D, ir pavisam vienkārša kastīte:


Vai drusku lielāka, kuru ieraudzīju amīšu E-bayā:


Bet izrādījās, ka šāds produkts laikam Latvijā savu slavas ceļu vēl tikai sāks. Nu, piemēram, pateicoties šim rakstam! Jo mūsu - rokdarbnieču - ir tik daudz!!! Un vairums no mums taču piedomā pie savu darinājumu kvalitatatīvas atrādīšanas, vai ne? Turklāt šādas kastītes pat Latvijā nemaksā bargu naudu! Laikam būs jāsāk tirgot pašai... :)

BET TIKMĒR! Stāsts par to, kā bez šīs kastītes var arī iztikt, ja vien esam ar mieru būt čaklas un, tādējādi, protams, arī ietaupīt!

Tātad: šādu kastīti pavisam vienkārši iespējams pagatavot arī mājas apstākļos! Viss, kas jums vajadzīgs ir paliela kartona kaste un divas galda lampas, vai viena lampa, ko novietot virs kastes! 
Šādas gaismas kastes variantu un tās tapšanas procesu variet papētīt kaut vai  mājas lapā "Digital Photography school":




Vēl viens, manuprāt pat vienkāršāks, variants ir vienkārši uzmest audumu uz kāda piemērota karkasa!
Paskatieties vienu no karkasu variantiem "Eye Fetch"mājas lapā:



 Visbeidzot - šis raksts nebūtu pilnīgs, ja neparādītu manis pašas entuziasmu iespējami ātrāk tikt pie kārotās Gaismas Kastes, tāpēc pastāstīšu jums variantu, kuru uz ātru roku iemēģināju arī es!

Galvenais varonis manā situācijā ir tas poļu barojamais krēsliņš, kuru jūs pazīstat no burvīgajām pārvērtībām. Nekad nebūtu domājusi, ka reiz tas man kalpos kā fotokaste :D:D:D:D:D

Un tomēr! Pagriezts pareizā rakursā, pārklāts ar cauri spīdošu baltu audumu un izgaismots no dažādām pusēm, tas radīja manus pirmos Gaismas Kastē nofotografētos darbus!

Sēdēju piegalda, ēdu, ieskatījos tajā krēsliņa apakšā un radās Doma!!! Tāpēc pirmo variantu izmēģināju turpat uz virtuves galda - lampa no augšas, papīra apakša noliekusies un tomēr rezultāts jau tīri ciešams...




 Un šodien jau eksperimentēju savā darbistabā ar lampām no sāniem (tagad Jysk ir mazās lampas par 1,99 LVL). Un galvenais, ka tam krēsliņam tik parocīgi ievietot to papīru (pirktu kancelejas preču veikalā)!!! Šorez, lai papīrs neliektos, apakšā paliku lielu grāmatu.



Un lūk arī darbiņu bildes!




Eksperimenti, protams, vēl turpināsies... Pirmie secinājumi jau izdarīti - traucē tie divi dēlīši priekšā un maniem Garajiem grabuļiem tāda kaste ir drusku pašaura, tāpēc, tiklīdz varēšu, uzmeistarošu lielāku rāmi un mēģināšu, mēģināšu, mēģināšu!

Eh, meitenes!!! 
No sirds vēlu, lai jums šī diena paiet zem Gaismas Kastes zīmes!

Read more...

Jauni audumi arsenālā.

Biju izskrējusi līdz Rīgai pāris dienas atpakaļ un lūk ko pārvedu vezumā:

"Mežrozē" nopirku divus audumus puišu štellēm (atstāju plauktos visus sulīgos, kolosālos puķainos, jo nozvērējos, eh, nozvērējos, ka tādus nepirkšu, jo tādu man gana! Noturējos ! :)). Tātad pirmais tāds ļoti bērnišķīgi mīļš, noteikti noderēs, šūdinot smuklietiņas pavisam maziem bērniņiem:


Un otrs tāds ar jautājumu.... Lai gan, atbraucot mājās, nožēloju, ka nepaņēmu lielāku metrāžu, lai pašūdinātu Niklāvam gultas veļu...
Nu man jau it kā patīk - krāsas un mazie nešpetnuļi... Bet tad atkal dažas epizodes šķiet netaisnīgi baisas...  Nu spriediet paši:


Bet "Abakhan Fabrics" - dārgajā audumu veikalā, kuram Maskavas ielas filiālē uz skatlogiem salīmēti atlaižu saukļi pat divās valodās (esmu palaidusi garām divvalodības likuma pieņemšanu valstī, vai kā?) tomēr nenoturējos un izdevu daļu maka satura par smuku, smuku rozā čībainas apdrukas audumu!


Patiesībā uz Rīgu braucu pēc sintepona, fotoaparāta un gaismas kastes jeb "light box" un vaļinkiem... Neatradu neko no tā, ko vēlējos...



Un tāpēc vēršos pie jums:


1) Vai kāds/a tuvākajā laikā negrasās doties uz Pērnavu? Man vajadzētu no turienes sinteponu!


2) Kur Rīgā varēja tos vaļinkus nopirkt? Jo centieni izdarīt to centrāltirgū beidzās ar 2 kg zivju, 3 maisiņiem dažādi marinētu kāpostu un citiem labumiem nokrautām rokām! :D Vienvārdsakot - dabūjām visu, tikai ne vaļinkus!...

3) Ja jums būtu jāpērk Canon 500D (plus divi pirmie objektīvi) - kur jūs to darītu? Bet mani interesē patiešām jūsu, draugu, radu vai paziņu REĀLA pieredze!!! Meitenes (un zēni) ar spoguļkamerām - palīdziet meitenei no Zaubes mežiņa ar informatīvo bāzi! ;)

Par to Pērnavu - rakstiet lūdzu uz e-pastu, par pārējo, ja vēlaties, variet rakstīt komentāros, jo jūsu informācija var gadīties ļoti noderīga!

Read more...

Galdautiņš Irēnas konkursam!

Uh, saberzēju es priekā rokas, kad uzzināju par Irēnas konkursu! Ne jau uzvaras kāres dēļ, bet izaicinājuma dēļ! Pretēji vairākām meitenēm, kam daudzie noteikumi uzreiz lika sašaubīties, man tie jau pirmajās minūtēs deva vairākas ierosmes garadarbiem!

Lavierējot starp domām par bērnu un pieaugušo dāvanām nonācu pie idejas par galdautiņu - tādu, kas der gan bērniem, gan pieaugušajiem... Varbūt sanāca ar uzsvaru uz daiļo dzimumu, un tomēr - lai būtu galdautiņš!...

Konkursam "Lai top dāvana!" piesaku Galdautiņu!


Vajadzīgie materiāli:
dažādi audumi ar lieliem (vai mazākiem) rakstiem
šķēres

Darba ilgums 1,5-2 stundas.

Patiesībā galdautiņa ideja pavisam vienkārša: sagriezt aplikācijas...


... salikt tās vēlamajā galdautiņa siluetā, veidojot mežģīni, saspraust...


...un saspraustajās vietās sašūt!!!
Tas, ko jūs noteikti gribētu zināt ir tas, ka, ja man vajadzētu līdzīgu darbiņu darīt otrreiz (nu, attiecīgi, mācoties no manām kļūdām, jūs to varētu darīt uzreiz), es darītu tā:

Paņemtu vecu tilla aizkaru (t.s. "dienas aizkaru") , saspraustu virsū aplikācijas un nošūtu kontūras! 

Galdautiņš iegūtu stingrāku formu un nebūtu tik burbuļains! 
Taču pagaidām - arī šāds rezultāts neslikti izskatās EmSī virtuvītē, uz dīvānmalas un citās tam piemērītajās vietās!




Lai veicas! Gan man, piedaloties konkursā, gan jums - ja izdomāsiet uzmeistarot ko līdzīgu!

Read more...

Mammas roku iedvesmoti!

Jā, zinu... Noziedzīgi ilgi neesmu uzrakstījusi nevienu rokdarbu aprakstu! Un ne jau tāpēc, ka rokdarbi netaptu!  Jau rīt solos laboties, Irēnas konkursa "Lai top dāvana!" ietvaros!
Bet, kamēr gaidu bildējamo apgaismojumu aka dienasgaismu, padalīšos priekā, kāds pārņem, kad ieraugu manis iedvesmotus darbiņus!
__________________________________________________________________________________________

Vispopulārākie roku darinājumi, kas iedvesmoti no "Mammas rokām", ir kubi!

Lūk Irēnas kubi, ja jau iesāku par viņu runāt! Viens kubiņš šeit un otrs šeit!



Šeit kubiņu meitiņai uzmeistarojusi Ginta:


Šeit Ivetai tapis kubs-mākslasdarbs:


 Inese atrāda savu bērnu vecmāmiņas darinātos kubus šeit:


Madara atsūtīja bildes un norādīja, ka kubiņa tapšanas process vērojams šeit:


Kubiņu saviem delveriem pagatavojusi arī Vineta šeit:



Pēdējā laikā aizvien vairākas kājas tiek ieautas zeķzābakos jeb Muklukos!

Vieni ieraugāmi šeit "Bēniņos" pie Unas:


Un vieni šņorējami zeķzābaki uztapuši Griezei šeit:


Laura uztaisījusi atjautīgu zeķčību variāciju!



Man liels prieks par pacietīgajām rokdarbniecēm, kuras izmēģinājušas roku rotaļu trases veidošanā!

Viena no čaklītēm, Una, atrāda savu trasi šeit:




Aijas darbīgās trases variācija apskatāma šeit:





Par iespēju uzdāvināt neatkārtojamu dāvanu krustdēliņam, neiztērējot kaudzi naudas, priecājas arī Santa:




___________________________________________________________________________________

Šī ir tikai neliela čupiņa, ko man izdevās pašai saganīt tīmeklī! Laikam jau latviskā "ko tad es..." attieksme daudziem traucē savus burvīgos darbiņus sūtīt uz manu e-pastu! :)
Taču, mīļie/ās - nereti šāda e-pasta saņemšana padara gaišāku kādu dienu, liek atkāpties slinkumam vai dod iedvesmu darbošanās idejām! 
Ir taču tik svarīgi apzināties, ka darbiņš, ko ieguldu veidojot aprakstus, kādam ir patiešām noderējis un kādu ir iedvesmojis! 


Tāpēc pavisam drīz izsludināšu kādu dāvaniņu apmaiņā pret manis iedvesmotu darbu bildēm (ja jau citādi nekādi :D:D:D) - turiet acis un ausis vaļā un bildes peles klikšķa attālumā!

Read more...