Pateikties.

Kopš nopublicēju rakstu par man atdoto šūšanas grāmatiņu, sacēlies teju retro šūšanas grāmatu orkāns un esmu tikusi pie veselas biliotēkas!



Daļu atradu vecmammas atdotajā žurnālčupiņā, lielu daļu fantastiskās bibliotēkas uzdāvināja Kristīne   (paldies, labā), daļu nopirku pati, pietam atklājot fascinējošu retro grāmatu iepirkšanas prieku ibook.lv !

Un pēdējā grāmata pie manis nonāca šopirmdien. No Balvu puses. Kopā ar sprādzīti Čikai, meža zemeņu tēju, trim retro kleitām un priekšautiņu, un vēstuli uz divām lapām! Un sajūtu, ka ... ir tik forši Cilvēkam būt!





Paldies milzīgs, Ingūna, ja šito lasi! Teicu tev e-pastā un saku vēlreiz - kastītei bija sirds! To jutu pukstam ik vēstules teikumā un ik lietā, ko no kastītes laukā cēlu! Čika ar savu dzelteno puķi šodien pat sēņot gāja! Un es pati šobrīd malkoju meža zemenīšu tēju. Rīt ķeršos pie grāmatā aprakstītajiem priekšautiņiem un mēģināšu reinkarnēt arī tavējā piegrieztni! Darbs dzen darbu, bet pāri visam milzīgs Cilvēkprieks - par to, ka viens otram šai Pasaulē Cilvēki esam! Tik forši!





***

Un te papildinājums no Ingūnas:

"Mēģināju rakstīt komentāru Tavā blogā, bet tā arī nesapratu - aizsūtījās vai nē, vai arī Tu savus komentārus apstiprini? Tā ka iekopēšu te arī, ja vēlies vari pievienot rakstam:

Man jau liekas, ka tas lielākais prieks šai visā ir man - dāvināšanas un atdošanas prieks :) Ja kādreiz gadās nokļūt manā pusē - iebrauc, cienāšu ar vīgriežu tēju un čiekurzapti. Varbūt būšu sakrājusi vēl kādu maišeli ar atdodamām kleitām, jāiet tik mammas māja parevidēt  - tas lai ir kā stimuls braukšanai ;) Vai arī sarīkosim kastīšu locīšanas meistarklasi. Esmu griboša parādīt un pastāstīt - ja nu kāda no manis ne tik tālu dzīvojoša blogotāja ir gatava pasēdēt ar mani pie kamīna, sabildēt un nopublicēt procesu savā emuārā? Lainei jau rakstīju, ka savas internetaktivitātes esmu apgriezusi līdz minimumam, jo gribas baudīt mirkli un izdzīvot, nevis piefiksē t un aprakstīt. Tādēļ vēl jo vairāk paldies Tev, ka raksti un stāsti,un dalies, jo Tavs blogs ir arī mans iedvesmas avots. 


Ingūna "

Read more...

Idejas bērnistabai laukos!

Tiklab pilsētā. Taču es dzīvoju laukos un visas no šīm idejām iedomājos šeit - provincē - labas esam! 
Turklāt mani allaž piesaista bildes, kurās redzu interjerus un mēbeles, kuras neprasa milzu ieguldījumus un ir gana kreatīvas + vienkārši uztaisāmas!

Bērnistaba sākas ar gultu. Manā fantāzijā šim nolūkam nepieciešama vien čupiņa dēļu!




Manas absolūtas favorītes ir šīs divas gultiņas (vismaz nevienam nav jācīnās par gulēšanu otrajā stāvā) :


 Dēlīši palika pāri? Uztaisīsim pakaramo!

Un vienu upes apskalot` mietiņ` pakaramajiem...


Nākamais solis - mēbeļu reciklēšana!

Nevajadzīgs žurnālgalds var pārtapt par tāfeļgaldu:


Gultiņa, kas vairs neveic savu sākotnējo funkciju, var turpināt dzīvi bērnistabā šādi:


Viens vecs skapis var kļūt par slepeno ieeju bērnistabā! (Ideja ko noteikti reiz aizņemšos! )


Un ja jau reciklējam, tad lūk veids, kā aizstāt naktslampiņu:


Pēc iespējas vairāk rokdarbu, retro un vienkāršības interjerā! Un pats galvenais - balts fons visiem krāsainajiem sīkumiem!


Iedvesmas pilnu dienu jums!

Read more...

Pēdējās augusta nedēļas nogales prieki!

Brīnumaini (at)vasarīga, kaut gan... nē - kārtīgi vasarīga nedēļas nogale tikai piedzīvota Piebalgas pakalnos!

Prieks atvadīties!

Zaubes mežiņš uz pāris dienām atstāts ziedošs un lielo sēņošanu tā arī nesagaidījis...



Satikšanās prieks!

Zosēnmājā, uz kuru bez mums trim bija atbraukušas arī četras ~10 gadus vecas meitenes, valdīja pamatīgs haoss un jampadracis! :D
Mans personīgais atklājums - bērni šajā vecumā spēj izteikties šādi: " Elīz` vai tu lasīji manu observatorijas relīzi? Galaktika ir netīra! "
 Wow... Observatorijas relīzi? Nopietni, Daina? Es tavā vietā labāk izbaudītu iespēju būt bērnam!!!!!!!!!!!!!!!!!!! :D:D:D:D
Visādi citādi - meitenes kā meitenes. Sapriecājušās par iespēju grūstoties un ķiķinot iet zvaigžņotā naktstumsā kalnā marsu skatīties (tas zemei esot bijis tik tuvu kā nekad un nākamreiz būšot tik tuvu tikai pēc vairāk kā simt gadiem...)... Dalot sēdvietas pie galda, strīdoties par to ar kuru kura gulēs... Paliekot nomodā līdz 6:30 rītā pie Monopola spēles un  peldoties rudenīgā ūdenī...:) 



Un pa vidu topošo tīņu izdarībām - bērnu ballīte. Mazajai kaimiņu Alisei 3 gadi! 

Bērniem - piepūšams prieks!
Mans prieks - vērot paaudžu simbiozi!...








Zīmētprieks.

Niklāvs jau reizes 5 uzzīmējis žirafi un kādu dienu noteikti sadūšosies uzzīmēt ne tikai kaklu :)





Prieks apzināties...


...Ka kaut kad, kad Laima, Dēkla, Kārta, Jumis un kaut vai Allahs un Buda tā būs lēmuši, Jaunpiebalgas pagasta "Dzirkstiņos" uzsliesies mana māja radošajiem sapņiem!
Pagaidām - pārāk ātri postā ejošas drupas, aizaugušas atmatas, pussabrukusi klētiņa un nogaidīšana, un bezgalīgs jautājums - kur manam sapnim naudu ņemt?... :D


Atklājuma prieks!


Bites, izrādās palīdz iztīrīt dravinieka inventāru! Taču, kā teic Mārtiņa mamma - skolota biteniece - tas varot izvērsties arī par ne tik patīkamu pasākumu, ja uz medaino tīrīšanu pielido kaimiņdravas bites. Tās tad nokožot vietējās. Skarba daba.






Priecīgu pirmdienu, draugi!
 

Read more...

Par un ap MukLuki-iem...

Rokdarbu blogos tagad tik daudz runu ap muklukiem, tik daudz jaunvārdu rezultātā tapis! :D  Ir sajūta, ka ir laiks pārtraukt man eiforisko jaukajās atmiņās kavēšanos un nedēļu kristāltīra slinkuma: raksts par MUKLUKIEM!

Sākšu ar to, ka vārds "Mukluk" nav manas fantāzijas auglis, kā iespējams nodomāja lielākā daļa blogdraugu burziņa dalībnieču! :D

Mukluki jeb Kamiki ir zābaki, kurus Arktikas aborigēni gatavo no briežu vai roņu ādas. Bet neiedziļināšos sīkumos - palasiet Wikipēdijā...

Un otra lieta, ko uzreiz vēlos piebilst - mukluku gatavošana no filcētiem džemperiem nav mans izgudrojums!!! Labu laiciņu atpakaļ vienkāršu mukluku darināšanas pamācību uzgāju interneta dzīlēs Alissas Sorensones blogā!

Un tad es tos pārdēvēju par zeķzābakiem un pat paskaidroju latviski, kā pie tādiem tikt! Pamācība tika publicēta žurnālā "Mājas viesis".  Ja redze jums laba, tad ielinkotajā bildē viss zeķzābaku process  ir melns uz balta uzrakstīts - atliek vien sekot informācijai!:)

Gatavojoties Gadatirgum, nolēmu  kaut ko muklukveidīgu pašūdināt arī andelei. Tā es iemācījos zeķzābakus šūt ar šujmašīnu. Lai čībveidīgie zābaciņi (tiklab zābakveidīgās čībiņas) neslīdētu, piešuvu ādas zolītes.

Šonedēļ gan galīgi prāts nenesās uz šūšanu, jo pēdējās divas nedēļas nogales un ar tām saistītā burvīgā sagatavošanās ir paņēmusi visus manus spēkus. Taču mukluki gan top! Esmu iegājusi tāāāādā azartā!

Ja arī jūs grasāties kādu no saviem vilnas džemperiem (sastāvā jābūt vismaz 40% vilnas - jaunās, merino, angoras, mohēras, utt. - vienalga) pārvērst par materiālu zeķzābaku radīšanai, jums: 
1) Jāizmazgā šo džemperi veļas mašīnā visaugstākajā temperatūrā vismaz pāris reižu
2) Nelieciet klāt veļas mīkstinātāju - tas traucē filcēšanās procesam!

Drēgnām dienām sākoties, pie zeķzābakiem tikuši arī mani mazie brīnumi. Un kas galveni - neviens no vieņiem nebļaun, ka nepatīk, neriktējas no saviem muklukiem laukā un mukluki neriktējas nost no kājām! Super! Vai var būt vēl izcilāk?!





Un šodien uznāca iedvesma zeķčībot Blogdraugu ballītē sagrieztos džemperu pārpalikumus!



MUKLUKsiltu nedēļas nogali, mīļās/ie! 
No nākamās nedēļas esmu apņēmusies atkal iepriecināt tos, kas "Mammas rokas" lasa kā ikrīta brokastu avīzi! Bez fanfarām un galvas likšanas ķīlā, taču domāju, ka, ar retiem izņēmumiem, jaunumi blogā parādīsies piecas darba dienas nedēļā. Jo septembrī beidzas mana neoficiālā "atpūtas" sezona! Darbi jau gaida rindā!

P.S. Mīļās ciemiņmeitenes - padodiet ziņu, cik ļoti sarāvās vai nesarāvās jūsu mukluki pēc mazgāšanas! Šodien izmazgāju vairākus no jūsu džemperu pārpalikumiem vēlreiz un tie sarāvās diezgan pamatīgi! Pagaidām izskatās, ka lielākais pārsteigums sagaidāms Inesei no Gadalaiku skicēm! :D

Read more...

Siltemociju nektārs - blogdraugu satikšanās.

 Teju visas meitenes par to ir jau uzrakstījušas.

 Inese no "Gadalaiku skicēm" to dēvē par "radošās dzirksts lādiņu". Inese - tavs īstais attēls un skaņa man laikam bija vislielākais pārsteigums! :D Tiešām! Paldies, ka atlicināji laiku lai ierastos! Paldies par smiekliem lapenē un rūpīgi izmeklētajām (no darba galda saslaucītajām :D) sīklietiņām! Arī ziepju burbuļi jau pa pusei izpūsti...


Kristīne - tā kas bloga "Klusi sajust sajūtas" rakstītāja, teic, ka "smaids sejai pielipis joprojām"... Man arī, Kristīn, jo tu biji garāka un tievāka, un jaunāka kā es tevi iedomājos! :D Ak, jā - arī runātīgāka! Meitene, kas blogā izsakās Rabindranatiski Tagoriski izrādījās pavisam normālos tekstos runājoša iekš dzīves!
Paldies, Kristīne par dekorācijām - es jau tev teicu. Tikai vēlreiz gribu, lai tu zini, cik pateicīga tev esmu! Nemaz nerunājot par milzīgo kaudzi sarkano neļķu un grāmatu čupu piedevām! Un Valtera papildspēkiem, kas gan jau arī ir tavs nopelns :D! Tevis dēļ es pirmo reizi pagaršoju lielogu mellenes un nesatraucies - tos muklukus un strīpaino džemperi, ko atvēlēji tik cēlam mērķim, es tev atdošu (izmazgātu) pie tikšanās  :D




Otra Inese savā emuārā "Pie Ineses" atzīst, ka pēc notikušā salidojuma jūtams saldsērīgs piesitiens... Man arī tā ir! Saldi sērīgi... viss par jums vēl atgādina un šķiet, ka esat tikai uz mirkli izgājušas pastaigā, lai tūliņ atgrieztos!
Tu, Ines`, biji tieši tāda, kā es tevi iedomājos!
Visu dienu/vakaru pavadīt basām kājām - to vajag varēt! Un taisni žēl, ka neuzšuvi muklukus - tie noteikti nekavējoties tiktu pie rozēm un citiem izskaistinājumiem, vaine? :) Taču - ja tu būtu šuvusi zeķzābakus, mums visām nebūtu lielā pulka bilžu, kuras tu pacenties mums visām sagādāt! Turklāt paldies, Pilsētas Laumiņa, ka atšoferēji uz Zaubes ārēm vēl divas pasažieres!

 /un vēl aiz kadra palicis viens kvadrātveida šķīvis un mazās Lindas sporta bikses šorīt atradu :D/

Piemēram Irēnu no "Redarbiem"! Ja nebūtu viņas, secen ietu dekupāža, kas kā izrādās man padodas ne visai :D! Turklāt paldies, Irēn`, par Cigun piecminūti! Tajās drupās notika kaut kas maģisks!
Un milzīgi tencinu arī par Grāmatu! Tiekamies tās svētkos?



Aija, kura savu ikdienu ieskicē blogā "Aijas lietas",  
atzīstas, ka pēc šī burziņa beidzot salikusi pa plauktiņiem savus uzticamākos komentētājus! :D
Aiju, tu šķiti drusku norūpējusies. Bet var jau būt, ka tas tik šķitums... Paldies tev liels par loterijas melno dabiņu! Un, tiešām, apbrīnoju, kā cilvēkam, kam nekad agrāk nav veicies loterijās, nedēļas laikā laime uzsmaidījusi 4kārt!



 
Santa no "Bibu" bloga mūsu tikšanos jauki dēvē par "brīnišķīgo sajūtu darbnīcu"! Un tieši tā arī man tagad to gribās saukt. Jo tas, ko mēs darījām, varbūt nebija tik hipersvarīgi kā tas, kādas sajūtas mēs guvām! Un pāri visam - sajūta, ka esam savējās! Pilnīgi tāda pati sajūta arī man, Santu! It kā mēs tiktos jau n-to reizi - visas meitenes likās tik pazīstamas un brīnumjaukas! :) 
Paldies par "Bibu" krītiņiem - manējais jau sazīmēts varavīkšņu desmitos!

Pie reizes jāpasakās arī Agnesei - viņai bloga nav = linka uz blogu nav, tāpēc paldies šeit. Par superīgajiem retro audumiņiem un citām retro štellītēm un Pesto, kurš man negaršo, taču kuru jau tagad zinu kam mīļi iedāvināt! :)


Vistrakāko ceļu pie manis mēroja Linda no "Miomilo" bloga. Atbraukt vellsviņzincik km ar rolleri, pa ceļam nogāzties un tad slavēt Dievu, ka vīns nopirkts tetrapakā nevis stikla pudelē :D + pastāstīt unikālu grūtniecības stāstu un citādi smīdināt mūs ar savu reālistisko pieeju lietām - Linda tu esi SAVS cilvēks! Turklāt mēs taču to savu ziepju recepti patentēsim pirms to nav izdarījusi Kitija, vaine? :D
Paldies, cita starpā, par siltajiem kruasāniem brokastīs!




Kitija, kura blogu neraksta, jo baidās no tā publiskas pieejamības, nu ir samācīta, kā blogot un atrādīt savu emuāru vien tiem, kam vēlas to atrādīt! :) Un ļoti ceru, ka es būšu tā ar to paroli :D Jo man patiesi interesētu sekot līdzi tavai EKO produktu kaislībai un EKO dzīves uztverei!
Paldies, Kitija, par ekskluzīvo iespēju savārīt ziepes!:) Tas nekas, ka elektriskās plītiņas dēļ nedega smukās spuldzītes :D 
Un paldies par feino papriciņu puķpodā un eko maizīti!Ā un brauniji! Tavi izcilie šokolādes pufcepumi! Ņammm... un vēl paldies, ka sagādāji karalisku gultu Laurai un Cilvēka mazulim!




Laurai ,"Ideju krellēs" apcerot mūsu pasākumu, vairākkārt  izlaužas vārds "fantastisks"! Fantastisks ir īstais vārds - brīžiem nespēju saprast, vai tiešām tā bijusi īstenība...Laura kopā ar visu savu 4 mēnešus veco ķiparu ceļu uz Zaubes mežiņu mēroja teju pāri visai Latvijai! Un Lauras puisēns nu ir ticis pie jaunas palamas, jo Niklāva : "Mammu, nāc paskaties, rekur cilvēka mazulis! " ir aizgājis blogtautās!
Paldies Laura par taviem mājdzemdību stāstiem - tu mani iedvesmo uz šito štelli + papildu paldies, ka aizvizināji manu māmuliņ` līdz Jelgavai! 

Un bija vēl viena Laura, kas blogu vēl neraksta, bet dikti, dikti iedvesmojas un, kas zina, drīz varbūt pirksti noniezēs sākt likt teikumos blogburtus! :D Tev, Laura, bija taisnība - esam dvēseles radinieces. Vai vismaz  man tā likās. Tevis dāvāto Kristīni šodien aiznesu uz vannasistabu ;) Paldies, ka saorganizēji lapenē tik sentimentālu atrakciju - šodien teju asara izspruka lasot visas tās lapeles :) Ko lai piebilst - tev manas mājas durvis allaž vaļā un taciņa uz saldētavu allaž iemīta!;D




Vinita arī vēl neblogo. Taču jūtu, ka drīz sāks! Vaine, Vinit`? :) Un tev jāblogo! Tik smuki tie filczvēriņi, ko mums uzdāvāji! Šodien piespraudu pūcīšbrošu pie savas pelēkās jakas - pilnīgi vienāds pelēkums - it kā tā jaka kopā ar to pūcīti nopirkta būtu! Turklāt - tas ir oficiāli - kopš šīs pūcītes es sāku pūcīšbrošu kolekcionēšanu! Divas jau man ir :D
Un mazie šorīt mulsa par Timiju! Tik timijisks tas izskatās!




Aija, kuras ideju un darbošanās kopums tiek krāts blogā "Mans grozs", uz burziņu atbrauca ar meitiņu Lindu. Tādējādi kompānijā radās divas Aijas un divas Lindas!
Aija, milzīgs tev paldies, ka pastaigas laikā stiepi manu Emīliju cauri visam mežam! Un paldies par Tavu apburošo vienkāršību!

 Līga savā " Liki Burtnīcā" mūs visas nodēvē par "talantīgo meiteņu komūnu".Līgu, Tu arī izrādījies pavisam citāda, kā manās iedomās. :D Daudz dzīvespriecīgāka un atklātāka! Paldies, Līga, par šoferēšanos un paldies, ka paliki pa nakti un devi šādu iespēju savām pasažierēm! Paldies par vienkāršo un veselīgo uztveri un, hei, tavam dekupētajam pakaramajam nebija ne vainas :D 


/meitenes - no pāri palikušajām lietām mums mierīgi sanāk vēl viena ballīte!/


Pasākuma trešā Inese jeb "Wērmeļmeita" pati saka, ka nav rokdarbniece, taču viņa ir mana kaimiņiene un vēderdeju kolēģe! Un arī humpalkolēģe - abas esam teju vienādi azartiskas :D  Neskatoties uz to, ka Inese pārsvarā pasākumu vēroja no malas, viņa atzīst, ka pozitīvās emocijas pilnībā pielējušas arī viņas sajūtu apcirkņus!
Paldies, Ines`, ka izbraukāji uz Ērgļiem pakaļ Lindai un atradi aukļus viņas rollerim! Paldies par burvīgajiem augļu groziem (plūmītes palika pāri arī kompotam :)) un paldies, ka ļāvi man sajust, ka esi viens no pasākuma klusajiem balstiem! 


Inga, kuras kaislība uz auduma ziedu veidošanu atainota tāda paša nosaukuma blogā - "Auduma ziedi", arī ir vietējā zaubēniete. Paldies, Inga par palīdzību sagādājot džemperus MukLukiem - darbiņš nebija no vieglajiem :D Un cepurīte! Tā ir ekskluzīva! Čikas somiņai tagad prasās klāt pagādāt kādu atbilstošu apģērbu! Un paldies tev par sarīkoto izlozi, kurā tiku pie kārotās baltās puķes!




Paldies, Mārtiņ, ka palīdzēji Kristīnes Valteram sastellēt dekorācijas un vēl izvizināji viņu mazā ekskursijā pa Zaubes mežiņu! Un paldies, jaukais, ka ap 18:00 aizvizinājies prom ar mūsu dārgumiem, ļaujot man netraucēti baudīt meiteņu kompāniju!
Paldies, mammīt, ka biji viens no stiprākajiem maniem emocionālajiem un fiziskajiem balstiem - klusais, stabilais plecs, kas parūpējās par visiem (it kā) sīkumiem! Ceru, ka arī tu kaut ko guvi no visa redzētā!




Paldies par bildēm Inesei B., Irēnai, Ingai, Kristīnei, Aijai... (no abām pārējām Inesēm bildes vēl laikam gaidu, ja?)!




Uh.... Laba sajūta tā pateikties un attiecīgi sakārtot emocijas!
Šodien man konservēšanas diena. Vismaz iecerēta noteikti! :)



Read more...

Loterijas rezultāti!



/foto Inese Bāra/

Ir 5:30 pirmdienas rītā. Vakar aizgāju gulēt ap sešiem vakarā un pamodos (loģiski) trijos naktī mundra un izgulējusies! :D Tāpēc, kafiju malkojot, pamazām sāku darboties ap bildēm no malu malām...

Man tāpat kā lielākajai daļai blogdraugu tusiņa dalībnieču prasās pēc domu un prieka, un atmiņu salikšanas "pa failiem", pirms rakstīt par emocijām, kas manī mājo pēc šīs satikšanās... Pagaidām viens LIELS paldies visām ciemiņmeitenēm - jūsu savestie labumi un aizmirstās lietas liek man justies tā, it kā jūs vēl nekur nebūtu aizbraukušas! :)

Kājās man pašas darinātas zeķčības, fonā skan Santini dāvātais St Germain, krūzē Kitijas dārgā kafija :D un, kamēr prāta apcirkņos nosēžas labās domas, pieļauju, ka jūs ziņķārojat uzzināt izlozes rezultātus!

Blogdraugu tusiņa ietvaros no trīs dažādām bļodiņām tika izvilti trīs laimējušo kārtas numuri! Process gan nav nofilmēts, taču ticiet - viss notika taisnīgi un korekti :)

Tātadiņ!

1. Soma aizceļoja kopā ar vienu no atbraukušajām blogdraudzenēm - Agnesi Lipšāni! 

2. Zeķčības tika Aijai Elliņai, kura arīdzan dāvaniņu saņēma klātienē! Aijai tas esot jau trešais laimests nedēļas laikā! Nu ko lai piebilst - Aiju, ķer zvaigzni aiz astes un varbūt aizpildi kādu "Latloto" biļetīti ;)



3. Bēbīšlietas gan vēl stāv Zaubes mežiņā un gaida došanos uz pastu un pēc tam ceļojumu pie Ingas Zvaigznītes!


Uz sazināšanos, Inga! 


Pārējām - milzu PALDIES par tik aktīvu piedalīšanos! Domāju turpmāk jūs apbalvot ik mēnesi! Tāpēc esiet možas un turiet acis un ausis vaļā! :)







Read more...