Gluži nepelnīti esmu noklusējusi vienu no ārpus+standarta darbu grafika rokdarbiem - vilnas kripatiņu segu.
Atcerieties - pirms kāda laika salām visi visā Latvijā?... Hmmm.. Nu tagad, kad Kurzemē "sniegs" ir tikai vārds vārdnīcā, atmiņu mākonīšus izcilāt būs pagrūti, bet mēģiniet iedomāties, ka ir ļoti, ļoti auksts un tā vien gribas siltā plediņā ieritināties :)...
Kad pirms kāda laika visa man pieejamo vilnas džemperu čupa tika pārvērsta muklukos, pāri palika 2 maišeļi ar kripatiņām, kuras man bija žēl izmest ārā. Uz "izmest ārā", turklāt, nemaz nebūtu ne manā gaumē, ne pārliecībā...
Patiesībā, nesen pētot vienu savu vēlās bērnības dienu albumu, secināju, ka man neregulāras formas gabaliņu stiķēšana laikam ir sava veida terapija. Esmu šādā tehnikā gan džinsu bikses sev šuvusi, gan samta kostīmu ( piebildīšu - tikai un vienīgi ar rokām!!!). Pat nezinu, kas man patīk tajā gabaliņu kopā likšanā... Pieļauju, ka tas ir puzles efekts... Tāds kā prāta asināšanas uzdevums. Piedevām - jebkurš drānas gabals, kas top šajā tehnikā, milzīgi audzina pacietību. Jā, laikam man ļoti patīk retumis izaicināt sevi, uzņemoties visai sarežģītus uzdevumus un tad zvērēt otrreiz vairs neko tādu nedarīt :D
Un tā! Soli...
...pa solim...
...tapa bērnu ( paldies Dievam par veselo saprātu) sega!
Pilnīgs krāsu haoss, bet siltums - ūuuuuuu, tajos mīnusos alku, kaut tomēr būtu saņēmusies lielākam deķim :)
Bet ziniet par ko vislielākais prieks un lepnums? Par to, ka divi Rimi maisiņi vilnas lupatiņu nonāca nevis atkritumos vai ugunī, bet kļuva par praktisku, siltu, enerģētikas pildītu, iedvesmojošu, paliekošu, iespējams ne vienu vien stāstu radošu lietu! Es no sirds ceru, ka šādu lietu atrašanās mūsu ģimenes dzīves telpā, iedvesmos manus bērnus būt čakliem, radošiem + Zemei draudzīgiem cilvēkiem!
jauka sega! Tas ir arī mans variants visu dzīvi:)
AtbildētDzēstVēl jau palika leļļu segām, vai ne?:)
Tajā neizmešanas - kaut kamā citamā pārveidošanas procesā ir sava burvība! Un lupatu deķītis Tev ir ļoti mīļš sanācis:)
AtbildētDzēstNezinu, vai tas tikai manam kompim, bet man tā trešā bilde no augšas Tavā ierakstā ir "nobrukusi"...
AtbildētDzēstSkaistas tās lupatiņu pārvērtības jūsmājās izdevušās! Bet kurš Tev sastāstījis, ka Kurzemē nav aukstuma un sniega? Ir gan viens, gan otrs!
AtbildētDzēstVakar Mārtiņam medību biedrs šitā man stāstīja! :)
AtbildētDzēstBūs citā Kurzemē bijis! :D:D:D:D
Kolosāls deķītis! Turklāt, ar pievienoto vērtību!
AtbildētDzēstLasīju par Taviem agrīnajiem džinsa un samta stiķējumiem un atcerējos, ka pati arī šādi esmu šuvusi gan džinsa somas, gan svārkus, gan kop-tamborējusi 2 milzīgus džemperus no miljons gabaliņiem! Piekrītu par puzles efektu un aizrautību, gaidot - kas tad beigu beigās sanāks!
Ui...par to sniegu Kurzemē...tā te ir pat pārāk daudz! Vismaz Tukuma lauki ir ieputināti balti, un mēs daždien bez sniega pūtēja nemaz netiekam laukā no pagalma. Un kamēr mums aiz loga BALTS, tikmēr Liepājā vakar reģistrēts pirmais kūlas dedzināšanas gadījums...! Vai Tukums un Liepāja ir 2 dažādos kontinentos?!
:) :) :)
Fantastisks deķītis :)
AtbildētDzēstApbrīnojama pacietība sastiķēt to visu kopā!!!
N :-Mammu man "mukulukoloks" par smalll, uzšuj -please jaunu...
AtbildētDzēstL :- Aizej palien zem segas:)
Man patīk sega.. :))))
:D:D:D:D Kādas reizes 4 lasīju, kamēr sapratu, par ko runa! :D
AtbildētDzēstNiklāvs vairs tikpat kā nelieto angļu vārdus. Nu ja nu vienīgi dziedot angļu dziesmas un tad, ja pāreju ar viņu uz angļu valodu :)
Un esmu pret bērniem saudzīga - viņiem mukluki ir vienkārši "čības" :D
Un Emīlija atsakās vilkt muklukus ( kaut neesmu vēl mēģinājusi pēdējo = rozā krāsas trumpi), bet Niklāvs mīl un nesmādē! :)
sega burvīga - mans sapnis ar tādu radīt, tik nav tik daudz izejvielu sakrājies :))) Ja es nebūtu tik sasodīti skopa, ņemtu un sagraizītu mazās bērnu drēbītes (bet pagaidām uzvar skopums) :D
AtbildētDzēst