Brāli un tēti izsūtījām uz "Tēta māju" ( tā tagad bērni sauc Zosēnu māju :)) remontu taisīt. Vai gan var būt labāki apstākļi remontam kā lietains laiks?
Vai gan var būt labāks laiks mother-doughther attiecībām kā vējbakas? :D Viss notiek kā tam jānotiek!
Jāatzīst - Emīlijas vējbaku pieredze nebija tik vienkārša kā Niklāva... Bija gan temperatūra līdz 39 grādiem, gan divreiz vairāk izsitumu... Tagad, kad otrā bērna slimošana aiz muguras, varu droši teikt, ka esam izdarījuši pareizu izvēli, jo nu abām atvasēm ir iegūta imunitāte visai dzīvei! Bet bija brīži abu bērnu slimošanās, kad iedomājies sevi kā ļaunu mammu esam... :)
Un tomēr- tagad, kad viss ir pagājis, jāatzīstas, ka mums bija tiešām viegla slimošana un īstajā laikā! Secināju, ka noteikti smagāk slimo bērni zem 3 gadu vecuma, jo tik maziem vēl grūti iestāstīt gan šķidruma uzņemšanas būtisko nozīmi, gan lūgt nekasīt niezošos izsitumus... Pat Čika, slimības pārņemta, mani neklausīja... Nezinu, vai drīkst vilkt paralēles pumpu daudzumam un šķidruma patēriņam, taču šķiet Emīlija sapumpojās vairāk, jo pavisam negribīgi lietoja ne tikai ūdeni, bet pat sulas un manu šķietamo glābēju arbūzu...
Lūk kā mums gāja:
Brīdī, kad sāku domāt, ka Čika iespējams nesaslims, mūs sveica pirmās pumpas! Urā! Borspirts + atbalsts + pacietība...
Bet slimniekam viss ir atļauts - labākās multenes un saldākie našķi!
Ja slimnieks līdz mielēm iemīļojis Dambo, tad tam noteikti vajag Dambo spilvendrānu! Notikuma sakarā es pat iemācījos savu savvaļas ērzeli - piecdiegu retro overloku piejaucēt! Audums - "Mežrozē" iegādāts kādu laiku atpakaļ...
Bet atgriežoties pie pumpām.... Diena otrā: medicīnas enciklopēdijas cienīgi kadri... Pumpas ir visur. Ārā un iekšā. Zobus tīrot ievēroju, ka mutē/rīklē arī dzīvojas vismaz viens pumpu desmits... Nabaga bērns...
Trešā diena. Vairs nav smieklīgi un jautri. Ir sāpīgi un temperatūra liek bažīties...
Bet, kad dakteri apzvanīti un rasts sirdsmiers, turpinām ārstēties! Ceturtajā dienā EmSī beidzot piekrīt arbūza terapijai :)...
Un piektā diena jau ir oficiālas slimības beigas! Pilnīgi nopietni - kā pēc grafika! Kādas vairs pumpas... - aiziet atgūt nokavēto!
Šodien mazā modes dāma pucējas pa seši lāgi dienā. Un pat izpalīdz mammai fotosesijās!
Bakas ir prom. Aiz muguras. Vējbaku stāsts mūsmājās ir beidzies!
apsveicu, meitenes!
AtbildētDzēstVarena cīņa izcīnīta! Sveicieni drosmīgajai mammai un meitai!
AtbildētDzēstBrašas meitenes!
AtbildētDzēstAr bažām, bet arī nepacietību gaidu, kad vējbakas atradīs arī mūsu adresi. Skaidrs gan ir viens - izslimot ir labāk kā potēties.
Nu malači mazie un malacis mamma! :)
AtbildētDzēstApsveicu, apsveicu ar uzvaru pār pumpām...
AtbildētDzēstVisu cieņu par drosmi un izturību! Un tā pēdējā bilde ar zilo mētelīti ir lie-lis-ka!
AtbildētDzēst