Tie, kas ik pa laikam pagorās Tviterī un seko tur Mammas Rokām, jau zina, ka pēdējās dienās esmu uzsākusi jaunu eksperimentu!
Proti!
Lielākā daļa zina, ka es strādāju mājās. Šuju savā pārkrautajā darbistabiņā teju katru dienu. Un nereti dienas dunai sākoties nemaz nesteidzos izrāpties no pidžambiksēm. :D Taču ievēroju, ka šāds omulīgs ietērps liek man pagatavot vienu karsto dzērienu pēc otra un, tā vietā, lai moži mestos darboties, mēdzu pieplakt pie datorekrāna vai ierausties dīvānā pie TV. Nekādas pašdisciplīnas. Nekādas. :D
Lūk vakar atklāju foršas zāles pret šādu nesankcionētu laiskošanos: darba ietērpu!
Viss sākās ar audumu meklēšanu virtenēm. Procesā uz horizonta uzpeldēja spilgti rozā vintage svārki. Pirms sagriezt tos smalkos gabaliņos, nospriedu sākumā piemērīt - "ar ko velns nejoko", kā saka. :D
Un svārkiem nemanot pievienojās blūze, jaciņa, zābaki uz augstiem papēžiem, grims, matu sakārtojums, rotas... Angliski ir skaists apzīmējums - "carried away", kas būtībā nozīmē riktīgi aizrauties! Tad lūk ar mani notika tieši tas!
Un pēkšņi es vairs nebiju "Laine- nošļurkusī pidžama"! Es biju "Laine- bring it on!" Mugura iztaisnojās, pakaļa atšāvās, kafija smaržoja nu jau darbistabā, audumi šķīlās, adata ņirbēja! Pēkšņi man bija spēks telefonzvaniem, kurus atliku, papīru sakārtošanai mapēs, pat pusdienu gatavošanai pieķēros ar sen neizbaudītu prieku! Un visam pāri - pacilājoša ritma sajūta! Vareni!
Nē, nu es it kā zinu šo to par pašiedvesmu un pašsuģestiju, utml. Taču negaidīju, ka efekts būs tik kolosāls! Cik patiesi interesanti iekārtotas mūsu pelēkās šūniņas!
Cik zinu - manu eksperimentu šodien iedzīvināja arī Dabasmamma Lelde! Un viņa saka to pašu! :)
.JPG)
Proti!
Lielākā daļa zina, ka es strādāju mājās. Šuju savā pārkrautajā darbistabiņā teju katru dienu. Un nereti dienas dunai sākoties nemaz nesteidzos izrāpties no pidžambiksēm. :D Taču ievēroju, ka šāds omulīgs ietērps liek man pagatavot vienu karsto dzērienu pēc otra un, tā vietā, lai moži mestos darboties, mēdzu pieplakt pie datorekrāna vai ierausties dīvānā pie TV. Nekādas pašdisciplīnas. Nekādas. :D
Lūk vakar atklāju foršas zāles pret šādu nesankcionētu laiskošanos: darba ietērpu!
Viss sākās ar audumu meklēšanu virtenēm. Procesā uz horizonta uzpeldēja spilgti rozā vintage svārki. Pirms sagriezt tos smalkos gabaliņos, nospriedu sākumā piemērīt - "ar ko velns nejoko", kā saka. :D
Un svārkiem nemanot pievienojās blūze, jaciņa, zābaki uz augstiem papēžiem, grims, matu sakārtojums, rotas... Angliski ir skaists apzīmējums - "carried away", kas būtībā nozīmē riktīgi aizrauties! Tad lūk ar mani notika tieši tas!
Un pēkšņi es vairs nebiju "Laine- nošļurkusī pidžama"! Es biju "Laine- bring it on!" Mugura iztaisnojās, pakaļa atšāvās, kafija smaržoja nu jau darbistabā, audumi šķīlās, adata ņirbēja! Pēkšņi man bija spēks telefonzvaniem, kurus atliku, papīru sakārtošanai mapēs, pat pusdienu gatavošanai pieķēros ar sen neizbaudītu prieku! Un visam pāri - pacilājoša ritma sajūta! Vareni!
Nē, nu es it kā zinu šo to par pašiedvesmu un pašsuģestiju, utml. Taču negaidīju, ka efekts būs tik kolosāls! Cik patiesi interesanti iekārtotas mūsu pelēkās šūniņas!
Cik zinu - manu eksperimentu šodien iedzīvināja arī Dabasmamma Lelde! Un viņa saka to pašu! :)
.JPG)
Uz visuvarēšanas viļņa pat izdevās beidzot dēlu uzvarēt "Cirkā"! (Par šo paturpināšu nākamreiz.)
Nu, ko, meitenes mājās darbojošās - izaicinu arī jūs pamēģināt triku ar pucēšanos darbam! Dodied ziņu, kā izdevās!
es gan mājās nestrādāju, bet cenšos vismaz savest seju un matus kārtībā. drēbes žēl, jo tās diezgan garantēti tiks pie piena devas. Bet jā, man patīk sapucēties arī dzīvojot pa māju, tā uzlabojot garastāvokli
AtbildētDzēstun mam žēll Tava dēla - cirks tak rada tādu bezspēcības sajūtu - labāk domino
Nu tur jau tā lieta, Elīn, ka nestrādā! :) Ja es būtu barotāja, tad nemaz no pidžamas laukā nelīstu! :D
AtbildētDzēstBet par Cirku - nu ar varu jau nespiežu - viņam ļoti patīk! Pats uzprasās! :D Pirmo reizi zaudēja un raudāja. Tagad ātri apsveic mani ar uzvaru un jau met kauliņu revanšam! Tik satrakojas viņš pa traku, tas gan! Bet būtībā viņam tāds temperaments, ka visas emocijas ir skaļas un pamatīgas!
Toties priecīgi, ka šajā vecumā paceļam tēmu par to, kā zaudēt un kā izturēties pret sāncensi, kas vienlīdz cīnījies. Kaut kas no sportiskas cieņas, es pat teiktu!
Ļoti apsveicams pasākums! Sanāk tāda sava veida ierasto lietu un darbību ierāmēšana smukākā rāmītī, un dvēsele sāk dziedāt. Es pidžamošanos jau esmu iznīdējusi no dienas apģērbu arsenāla ( izņēmums būtu Ziemassvētku rīti) . Dikti gribēju redzēt Tavuz svārciņus un zābakus:)
AtbildētDzēstMan dažreiz bail tik pareizai izklausīties... Mājās strādāju gadiem un šajā ziņā esmu visnotaļ disciplinēta. Par apģērbu runājot, nekad neesmu sēdusies un šuvusi pa tiešo no nakts guļas. Vienmēr no rīta sataisos kārtīgi - kā uz ārā iešanu, kaut ārā tiešaām eju jau pēc septiņiem. Kad atgriežos, dažreiz pārģērbjos vēlreiz - tas tiešām rada sajūtu, ka esi darbā. Bet mājas drēbes - man tāda praktiski nav - nepatīk 'ērtais mājas apģērbs', halāti, pūkainas čības, un plāni novalkāts krekliņš ar ar pleķīti - jo mīļākais taču!
AtbildētDzēstVīrs gan joprojām dažreiz uzjautā - tu kaut kur biji, ka tā sapucējusies? :)- jo viņam "mīkstās" mājas bikses ir teju svēta lieta! :))
Lai izdodas arī turpmāk!
tas labi, ka vairs nepārdzīvo :) un man protams vēl jo vairāk prieks, ka grib spēlēt vēl
AtbildētDzēstMan ērtas drēbes ir makten svarīgas labam darbam, bet zinu, ka ir dienas, kad vienkārši nespēju ieiet darbos, bet tās tādas nejaukas...Dzīve piespiež kustināt sapucētu dupsi, ja bērniem ir dažādas ārpusmājas nodarbes. Dejošana, gleznošava,vingrošana...spēj tik pucēt kedas :D
AtbildētDzēstLai gan ir arī reizes, kad no krokšiem negribas pārkāpt un papēžzābakiem
Kaut kur i-neta tīmekļos nozudusi ir bilde:) ar tiem retro svārkiem un Tevi sapucējušos.... - Vajag bildi:)
AtbildētDzēsthe Laine, man jau sen savs darba ancuks ;) mans rituāls no rīta mazie uz dārziņu, tad atnāku mājās, brokastis virtuvē pie seriāla mīlas viesulis, un tad eju pucēties :D drēbes, meikaps, pričene. un gatava darbam ;) ieraušos savā darbnīcā ar SWH fonā un darbojos līdz kamēr attopos ka vēder pie mugurkaula un jāiet bērniem pakaļ :D
AtbildētDzēstHi :)
AtbildētDzēstTa ka ikdiena stradaju offisa un tur ir jaizskatas gliiti tad parnakot majas es milu ielist sava milaja terpa un dariit visu ko velos. dazreis uzpuceeties pa maju jau patiik, bet man galvenais ir ertums...