Negulēšu vasariņu...

Īsa bija Jāņu nakts... Patiesi īsa un tieši tik pasakaina, lai pirmo reizi Zosēnlīgo vēsturē mēs pa kaimiņsētām izbradātos, sadziedātos un saēstos visvisādus labumus! :) Un izdevās arī saules ausmu sagaidīt!


Jāņu siers, Jāņu vaiņagi, Jāņu tārpiņi pilnmēness piespīdētās ceļmalās...
Līgo mājās, šķūņos, nojumēs, klētiņās...
Gari brunči un rasa kājās...
Patīkams miers...
Un Jāņuzāles - labas visas, visas! Plūc kā gribi - vāzē izskatās burvīgi!

Šogad saulgriežos mācījām mazjauniešiem uguni radīt, piejaucēt un cienīt. Pirmo gadu ļāvāmies arī ugunskura lēkšanas priekiem! Tas, kā atzīst jaunā paaudze, esot bijis pats interesantākais Jāņos! :)

Un ar lepnumu vēroju svētku galdu - gluži kā pasakā par zvēriem un abru taisītāju - no malu malām savesti mājas kūpinājumi, pašu sieti sieri, rītausmā lasītas meža zemenes, zivtiņas tikko no kūpinātavas...

Apēstais jāizdancā! To arī darījām! :)

Saulgrieži piedzīvoti. Jāņu nakti negulēju, tātad ir cerība negulēt visu vasariņu! Par to priecājos, jo nu jāsāk pamatīgāk pievērsties Mammas Rokām! :) 
Aiziet darbos!