Māmiņdiena.

Nost ar zivīm! Par tām paspēšu parunāt. :) Bet Māmiņdienu jāpaspēj atcerēties, kamēr vēl maijs aiz loga! :)


Dziesmas  un dzejoļus viņi gatavoja jau makten laicīgi. Pat pārāk, ja man jautātu.:) Es no tiesas citreiz vairs negribētu mācīt dēlam dzejoli, kas viņam jāskaita man. ;) Bet nu šoreiz abi kopā veiksmīgi iestudējām:
Tēti, tēti paskaties māmiņai vaigi zied!
Tēti, tēti paskaties māmiņai acis zied!
Tēti, tēti paskaties māmiņai rokas zied!
Tēti, tēti ļoti gribu lai māmiņa vienmēr zied!
Un, nopulēts līdz briljantspīdumam, dzejolis pat piedzīvoja variācijas brīžos, kad ar jaunskungu sagājām ragos. :D Šis man dusmās : "Es teikšu: "Tēt, tēt, māmiņai nekas nezied! " Es šim: "Neiešu tad uz māmiņdienu!"" Kā mazi bērni... :) Abi. :)
Bet es protams pat domu nepieļāvu nebūt. Lai arī Čika pēdējā mirklī pateica, ka viņa labāk pasēdēšot maliņā... un lielos vilcienos pusi pasākuma arī tā darīja.:)
Daži no viņiem no satraukuma raudāja, citi atteicās runāt savas partijas, dziesmu teksti aizmirsās, mēlītes pinās - tieši tik forši, bērnišķīgi fantastisks bija mazais koncertiņš! Es smējos, priecājos un raudāju laimes asaras! Par bērnību - skaisto, īsto, nemāksloto!:)...






Un tad portretu uzminēšanas spēle. Daži no tiem tādi, uz kuriem nepiesakās neviena mamma :D Jo tas, ka mammai ir īsi, rudi mati dzīvē, nenozīmē, ka nevarētu būt gari, melni gleznā! Un, savu mammu raksturojot, ar fantāziju apveltītākie paši izdomā mammas mīļāko krāsu. Rozā esot. Kā panterai. Jurģa mamma pēcāk tik pārsteigumā acis plikšķina! :D
Es savu mākslinieku rokrakstus atpazinu veiksmīgi un tad atlika vien iekrampēties krēslā un gaidīt raksturojumu. :D Bet par laimi dēls mani redz citādu, kā es pati sevi. Viņš mani uzlūko kā tādu foršu un mīļu būtni- tādu, kas visu šuj, fočē un liek veikaliņā.:) Man garšojot sarkanā zupa un nepatīkot, ja man dara pāri!
Bingo! Pat es nevarētu precīzāk! :D Pēc apraksta varētu likties, ka esmu dēlam mājās mācījusi ne tikai dzejolīšus! :D



Un tad māmiņas uzlidoja gaisā. :) Papīra balons ar māmiņu autogrāfiem drosmīgi cēlās pretim saulei. Reiz ar Kristīni štukojām, cik tālu aizlido gaisā palaistie baloni, kas ar tiem notiek, kur un kā tie beidzas. Šoreiz arī mēs - kūlas dedzināšanas sodu sabiedētie - baudījām lidojumu ar jautājošiem komentāriem par ugunsdrošību! Nu bet tā pa jokam. :)



Dabūt viņus visus vienā kadrā ir liela veiksme.Uztaisīt tādu kadru, kurā visi skatītos uz mani ( sevišķi, ja acis grauž saule, fotogrāfīt :D) jau būtu varoņdarbs! Māte Varone vēl neesmu. Esmu tikai parasta "māmiņa". Un es tiešām raudāšu tajā dienā, kad Niklāvs pārstās mani tā saukt...


Visi četri vienā kadrā tiekam vēl retāk kā tas iepriekšējais bariņš! :) Bet te nu esam!


Novēlots sveiciens un visvisvismīļākie laba vēlējumi visām blogpasaules māmiņām!
Un īpašs paldies Zaubes dārziņa audzītēm. No sirds. PALDIES par gādīgajām rokām un mūsu bērnu auklējumu laikā, kad viņus neauklējam mēs! :)

Read more...

Karūsas, Ērces un nedienas ar datoru.

Nu vienreiz ir pamatīgā dimbā. Jau sen jutu, ka ar manu kompļūteri ne viss ir tā kā man gribētos, bet, kad viņš beidzot noklapēja tā pavisam, tapa aizvests pie datordaktera. Pēc pamatīgas operācijas mans "slimnieks" gan sāka daboties, taču ir pazaudējis lielāko daļu savu uzstādījumu un atmiņu. Ja n-tie bukmārki un pirātiskās mūzikas lejuplāžu kalni vēl būtu zaudēts sīkums, tad par pēdējā pusgada bilžu arhīvu gan nolēju gaužas asaras. Tiešā nozīmē. Kad pirmais šoks norima, sāku prātot, ka daļu bilžu atgūšu no bloga, vēl daļu no tiem, kam ar tām esmu dalījusies. Pāris dienas pirms Lielā Negadījuma ierakstīju čupiņu bilžu zibatmiņā. Čupiņu ar nosaukumu "Drukāšanai". Tātad svarīgu čupiņu. Diemžēl 2013. gadā piesēsties bilžu kārtošanai vēl nebija sanācis...
Un te nu mana jaunā apņemšanās: rakstīt blogu biežāk. Šoreiz ne tikai tāpēc, lai jūs mani atkal sāktu ņemt vērā, bet arī tāpēc, lai kaut kur izplatījumā, ja nu visi striķi trūkst, man būtu kaut neliels arhīvs bilžu!

Un tā - uz jaunās ( tiklab lasīt -vecās vai -simtu pirmās) apņemšanās viļņa, blogoju par Ērču un Karūsu čempionātu Tiltiņos!



Lai arī pasākums notika trešo gadu, man tajā sanāca piedalīties pirmo reizi. Un es jau tagad zinu, ka noteikti piedalīšos atkal!  Tam par iemeslu noteikti nav iegūtā trešā vieta par 3 noķertām ērcēm un 51 karūsu. :)
Man patika viss! Atmosfēra, draugi, aktivitātes, ideja, izpildījums, putra, kafija un cope! Kā man veicās! Ja jūs zinātu! Es tiešām necerēju, ka izvilkšu tik daudz mazo kustonīšu! Mūsmājās pierasts, ka zivju cilvēks ir Kundziņš! :) Tāpat es necerēju uz trim ērcēm, kad, tērpusies baltajā kosmoskostīmā, bridu mežā!
Par un ap ērcēm mūs pirms tam smalki informēja ērču eksperte. Un mana no tehniskā stāstījuma izkonspektētā taktika "iet pa mežazvēru takām" nostrādāja godam.






Lai arī trīs ērces nebija man vienai, absolūtais rekords jau otro gadu pieder Teirai. Trīs vecas un četras svaigas ērces viņas trauciņā! :)



Par to garšīgo biezputru saimnieks Mārcis tiešām nejokoja!



Jaunajai paaudzei savi ceļi. Brīžos, kad nenotika koka medaljonu apgleznošana, uz pilnu klapi notika komunikācija! :) Es savus mazos ar apdomu pakārtoju citiem plāniem. Gribēju atpūsties pati. Bet nākamgad esmu apņēmības pilna startēt ģimeniski! :)

 


Un ir patiešām liels lepnums un gandarījums, kad uz pašas sameistarotas pīckas izdodas noķert 51 zivteli!
Bet papildu paldies fotogrāfam par to, ka viņš man sliekas ne tikai piedāvāja, bet vēl klāt pienesa! :)



Nākamais raksts atkal par zivīm. :) Bet, pirms pārdēvēt blogu no "Mammas Rokas" uz "Zivju vasara" , pačukstēšu, ka esmu sašuvusi visādus smukumus, kurus saņemšos vēlreiz nofotografēt un atrādīt.
Tagad kādu laiku varēšu aibildināties ar bilžu pazudumu. Kaut klusībā ceru, ka pa šo nedēļas nogali otrs datordakteris tiks ar visu galā. Kā feja. Vienkārši ceru!

Read more...

Pavasaris Latvijas kartē.

Paldies, paldies, PALDIES Tam Lielajam Gudrajam tur augšā par tik fantastisku laikapstākļu sēriju! Un jau ceturtdien būšot pērkoņzibeņi - tātad baso kāju sezonas sākums! Urā!

Zaubes mežiņā siltā pirmsvasaras iestāšanās sveikta godam. Brīdī, kad pa darbistabas logu ar skatienu saganu savas atvases, notiek spaiņa un pelēkā kaķa galvas savienošanas mēģinājums. Kaķis kā jau kaķis- ātri vien pierāda piederību savai dzimtai. Un, kamēr neviens neredz, ka es vēroju, tikmēr šī "zobs pret zobu" pasaules kārtība visiem situācijā iesaistītajiem šķiet gana sakarīga. Mirkli vēlāk tomēr mana spiegošana tiek pamanīta un tad no mazajām acīm sākas pavasari pali, bet dakterei mammai jākorķē vaļā jauniegādātā ūdeņraža pudelīte...
Kopš Zaubes namiņa pagalmā dzīvo Liks un Džeks (vārdus piedomāja Niklāvs, bet māsa tik un tā abus par Audžikiem saukā), Emīlija mājās iedabūjama vien` ap tumsu. Un tad tie stāsti! :) "Mam`, kaķītis pakakāja un tad sakasīja savai kakai virsū lapas!", "Mam`, kaķītim ir netīras ausis." Un tā ik minūti! Un es tāāāā priecājos, ka manu bērnu redzeslokā šie neaicinātie, bet liktenīgie mājdzīvnieki parādījušies tieši šajā vecumā, kad viņi dalās ar mani savos jaunatklājumos verbāli!!!



Bet mums pagalms tāds, kurā neizdarīt blēņas varētu vien sasiets bērns. Pusbrūkošās drupas aicina parāpelēties, lielā peļķe aiz kalniņa lūdz iemēģināt kedu mitrumizturību, mazās kļaviņas galotne piedāvā izmēģināt plastmasas puķpodu katapultēšanu, kaķis uzprasās uz staipīšanu, tēta traktors-uz kurbulēšanu! Viss tik interesants un aicinošs! Maniem šuvējas/blogeres nerviem bērnu mēģinājums palaist traktoru izrādījās izturības slieksnis. Šajā brīdī "ļauj bērniem būt" attieksmi nomainīja "dod viņiem nodarbošanos" attieksme. Un tad kādas minūtes 10 pieklājības pēc tapa bruģa māksla.
 Zīmējumi kā senajā Ēģiptē. "Es, Māsa un Peļķe."


Taču jau pēc mirkļa atkal atradās interesantāka nodarbe! Terārija pārbaude. (Kas jau tā notiek nepieklājīgi bieži, ja man jāsaka.) Brrr, bet viņi ir tik bezkaislīgi, ķeksējot ārā no bedrītēm vardes, ķirzakas un citus... labumus! Un es pasitu sev pa plecu, sak`, taisnība bija manai bioloģijas/ veselības mācības skolotājai Laumai Micānei, ka bailes mēs iemācāmies, ne piedzimstam ar tām... Lai kā man nesimpatizētu mazākie no dabas draugiem, es turu muti un priecājos līdz`, kad tieku kārtējo reizi pasaukta veikt fotosesiju! :)
Un pēdējā no šīm reizēm patiešām skaists atradums! Mazais cirslītis! Viņš tā baidījās no tās uzbrūkošās vardes! :D Nekad nebūtu domājusi!



 Bet Niklāvam ir pašam sava "girl next door"! Kaimiņiene un grupiņas biedrene. Un, kad taujāts, kāpēc viņam tieši Evita patīk labāk par visām meitenēm, atbilde ir ātra: "Tāpēc, ka viņa ir visgarākā pasaulē"! :)
Kad ciemos kaimiņmeitene, tad mazajam puikam neviens darbs nav par grūtu, neviens koks nav par augstu un velosipēds stūrējas ar vienu roku! :):):)
Un es savā šujamdarbu grafikā cenšos neapjukt un neaizmirst par citām svarīgām lietām. :) Piemēram banānu kēksu launagā. Lai forša bērnība tiem jaunajiem cilvēkiem!







Mūsmāju tētis nav tikai mednieks. Viņš ir arī arājs, ecētājs, kultivētājs, siltumnīcas kaļķotājs un vēl daudzucitusvarīgulietudarīt-ājs.
Un Viņi, protams, grib piedalīties visās svarīgajās tēta lietās! Tāpēc, katru dienu, apmēram stundu pēctam, kad viņi visi trīs iz aiztraktorējušies art tīrumu, atskan telefona zvans, lai braucot pakaļ aizmigušajiem... :)





Martā es satiku cilvēku, kas taisa kartes. Latvijas. Es viņam uzdevu, šķiet, visus pasaules jautājumus par šo tēmu! :D Tik aizraujoši! Vai zinājāt, ka karte sākas ar īpašu, speciālām kamerām aprīkotu lidmašīnu? Tā lidinās pāri Latvijai noteiktā laikā un secībā un, tiklīdz viens pārlidošanas maratons noslēdzies, tā viss sākas no jauna!
Un tas cilvēks man pat pateica īstu datumu, kurā lidmašīna būs virs manas mājas, bet tās interesantās informācijas bija tik daudz, ka šo kaut kā palaidu garām. Bet jūs gan - uztaisiet pārsteigumu tiem pilotonkuļiem vai tantēm! Nu kaut vai mauriņā mājvārdu izpļaujiet, kā tas viens Kurzemē pirms dažiem gadiem! ...:)
Bet, ja gadījumā šī lidmašīna bija īstā un jūs kartē Zaubes mežā ieraugāt oranžu māju, apartus tīrumus un bluķīti ar banānu kēksu virsū - ziniet - tās ir mūsu mājas.


Read more...

Darbi zem fotolupas.

Vakar es izdarīju TO. Paņēmu un nofočēju visu, kas uz sirds. Precīzāk - visu, kas šūts lavierējot starp pasūtījumiem un sagūlies "Kaut kad nonāks veikaliņā" plauktā! :)

Lūk, kādi foršumi gaida savus saimniekus drīzumā:

Grāmatiņas "Mežā"


Ballīšu karodziņu virtenes "Aveņu ievārījums".


Karodziņu virtenes "Retro".


Ēdamlietu komlekti.


Gargrabuļi.






Un top vasaras kolekcija! Svārciņi, šortiņi, iepirkumu tašiņas! Daudz skaistu jaunumu, bet par tiem citreiz!

 

Tā lūk! Darba pilnas (Mammas) rokas! :)
Pacietīgākie gaida ceturtdienas vakaru, kad visu salikšu veikaliņā, nepacietīgākie tikmēr raksta uz e-pastu lapinalaine@inbox.lv ! :)

Read more...