Bilžu samazināšanas prieks!




Es neesmu datorgīks... Es pat neesmu tehnisks cilvēks. Bet saprotu to, ka bildes ar izmēru 5,6MB diez ko viegli blogā neielikt un pa e-pastu nenosūtīt. Taču kā samazināt bildi, nezaudējot tās kvalitāti, līdz šim īsti nezināju. Kādu laiku, kamēr man bija Windows XP, izmantoju skaistu, mazu Microsoft rīciņu bilžu samazināšanai un ar rezultātu biju pagalam apmierināta. Bet tad ienāca mūsmājās Datoršļūdonis (ja atceraties vasaras sākumā bēdu stāstu par manu datoru un bilžu pazušanu) un manam datu nesējam tika uzinstalēta cita Windows versija. Ar jauno versiju mazais "Pisture Resizer" rīciņš kliboja un kavējās un es attapos lielāko daļu savu bilžu samazinot ar Paint: atveru bildi Paint, ieķeksēju ar zīmulīti vienu punktiņu un saglabāju (un man nav ne jausmas, kas šajā procesā liek sarauties bildei, cik ļoti tiek traumēta tās kvalitāte un vai man tas ir būtiski, ņemot vērā, ka nevienu no bildēm lielāku par 15x10cm dzīvē drukāt negrasos...).

Kādu laiku atpakaļ pa acu galam kaut kur redzēju, ka esot iespējams samazināt bildes ar Picasa. Un, tā kā es jau krietni sen esmu šī Google produkta fane, saņēmos izpētīt, kā tieši notiek samazināšana. Kad runa ir par "how to...", tad gūglēšana jau sen iepaliek jūtūbošanai! Un tā nu es atradu lielisku video gabaliņu, kurā (tiesa angliski, bet lūk ar to video arī ir labāks par aprakstu - visu, ko nesaprot no runāšanas var saprast skatoties!) skaidri un saprotami parādīts, kā samazināt bildes ar Picasa3!

Protams man vēl beidzot jāieplāno laiks kāda profesionāļa konsultācijai, kurā uzzinātu, kas tieši ir visi tie bilžu parametri (pagaidām es saprotu vien` pikseļus)... Un tiklīdz es to būšu izdarījusi, došu jums ziņu!

Read more...

`Mukas lietas!

Ak, pavisam piemirsu jums pastāstīt, ka pirms kāda laika uzšuvu vienu pamatīgu porciju mīļrotaļlietu `Mukajam veikaliņam Baznīcas ielā!

Tātad - ja plānojat apdāvināt kādu, kas rotaļāšanās priekus vēl tikai sāk apgūt, tad droši dodieties uz Muki.lv un lūkojiet pēc raibām čūskām un tikpat krāsainām bumbiņām!



Bet ballīte būs trīsreiz krāšņāka, ja tā notiks zem Mammas Roku virtenēm! :) Tāpēc vairāki desmiti metru varavīksnes arīdzan tagad pieejami iekš Muki.lv!


Re kā! Labi, ka atcerējos pastāstīt, citādi jūs noteikti esat nosprieduši, ka šujmašīna man noklāta putekļiem! :)

Read more...

Zebras nebaltā strīpiņa...

Nu kaut kā man te pēdējos mēnešus neiet ar bloglietām. :)
Atskatos uz sevi pirms 3 gadiem - mājsaimnieci, entuziasti, mazas, bet skaistas pasaulītes iedzīvotāju...
Pa šo laiku mazie vairs nemaz nav mazi un, jo vairāk laika atrodu sev, jo mazāk jums, mīļie lasītāji.
Kaut kur dziļi sirdī ceru, ka jūs pie datora vasarā pavadāt tikpat maz laika kā es, tāpēc esmu sasparojusies jaunam, darbīgam uznācienam rudenī.
Tiem, kas kādreiz mani lasīja pie rīta kafijas - par jums domāju visbiežāk. Zinu, cik nepatīkami ir, kad pazūd kāds no iemīļotiem rituāliem. Bet gaidiet! Gaidiet tumšos rudens rītus - būs! Apsolu! :)

Bet ne vienmēr atslodze no datorlietām sanāk dēļ dzīves burvīgās. Ir arī mirkļi, kad dūša pašai tik šļaugana, ka iedvesmot citus nemaz nav spēka.

Tagad, kad melnā strīpiņa garām, varu atrādīt Niklāviņa bildi. Pagājušā nedēļā mūsmāju bērnus piemeklēja temperatūras viendienītis, kurš diemžēl nolēma tuvāk sadraudzēties ar Niklāvu. Mazais mocījās ar nežēlīgām vēdersāpēm un pabijām pat slimnīcā. Joprojām netieku īstu gudra - kas, kāpēc un no kā...

Bet nu viss labi. Viss garām. Bērni ir priecīgi, veseli. Un es zinu, ko dara neticīgie brīžos, kad ir izmisuši: lūdz Dievu! :) 


 

Bet tāda jau tā dzīve, ak, dzīvīte ir: viena diena pildās priekiem, cita nes izmisumu un bezspēcību... Nu gluži kā gadījumā ar bezdelīdzēniem, kas šogad vairāk kā citus gadus krīt no ligzdām. Visus putniņus izglābt nav iespējams. Un nemaz nevajagot, saka dabas cilvēki. Daba Gudrā pati zina, cik un kas tai nepieciešams. Bet cilvēkam grūti malā būt. Arī šim mazajam nīkulītim tika mīlestība, uzmundrinājumi un lidošanas stundas... Vienā no tām putnēns iekrita lielajā zālē un pazuda. Mazie domā, ka aizlidoja. Bet es zinu, ka bezdelīgas no zemes pacelties nemāk... Tomēr, izlasījusi par milzu rūpēm, kas būtu jāiegulda, lai putnēns izdzīvotu, es  pieņēmu lēmumu atstāt mazo radību Dabas ziņā. Dieva ziņā.


Niklāvs pēdējā laikā man nebeidz jautāt, kā izskatās Dieviņš un kad viņš varēs viņu ieraudzīt. Es saku, ka Dieviņš ir varavīksnē skaistā vasaras dienā, ziedu pļavā, labos darbos un domās. Mēģinu skaidrot, ka Dievs nav cilvēks, bet Viss Labais pasaulē... Un dēls domīgi norūc, ka ir dusmīgs uz Velnu, tātad, par to, ka tas viņam slimību uzsūtīja... :)
 Bet, tikko saruna beidzas, tā pie debesīm parādās Varavīksne! Un Niklāvs spiegdams skrien to raudzīt! Dievs! Dieviņš pagalmā!


Stāstu nosaucu par melno zebras strīpiņu. Bet tās strīpiņas, es taču zinu, paši krāsojam. Tāpēc es ņemu iedvesmas molbertu, apņēmības otu un zīmēju lieliem triepieniem to dzīvi krāsainu! 
Būs labi. Būs jau labi!






Read more...

Nedēļnogale ar vecmāmiņu.

Tepat mežiņā vien esam. Sagaidījām ciemiņus. Un pastaigās šajā nedēļnogalē gājām vairāk kā visā vasarā kopā ņemtā!
Zaubes mežiņš izskaltis, izslāpis. Pagājušā gadā ap šo laiku pirmās gailenes pannā likām un melleņu bumbiņas pa bļodām dancinājām, ar pienu un cukuru apčubinātas. Šogad mežā melleņu kriksīši un gaileņu čušīši. Jeb citiem vārdiem - nav gaileņu, nav.
Štrunts par gailenēm! Priecājamies par vecmāmiņu, kura starp divu skolu beigšanu un uzņēmuma dibināšanas darbiem pie mums uz mežiņu izrāvusies! Un beidzot vienā bildē ar visiem trim mazbērniem!


 Bet bez ēsmas nekādi - melleņu lasīšana ir ēsma vecmāmiņai. Tās dēļ, kaut tur vai plīst, uz Zaubi jātiek! Tāpēc vienu gumijas zābakos tērptu vakaru sausajā mežā tomēr pavadījām.




Pastaiga, lai aizmidzinātu. Bet tas, kuram būtu jāaizmieg, beigās izrādās visaktīvākais. Cits ar kurpēm, cits ar vīzēm, vēl kāds ar māsas divriteni, bet mazākais- rāpojot zirnekliski! :) Tomēr nonākam vietā, kur uz brīdi apstājas laiks. Izšūpojam nogurumu un ejam atpakaļ.




 Mazā māsīca veselu nedēļu pa mežiņu dzīvos! Un līdz ar jauno viešņu arī korekcijas mājas noteikumos. Klusās stundas. Vienā no šādām klusajām stundām apciemojam Vedzi. Akmeņupīti, pie kuras varētu visu dienu dzīvot!  Kaut ūdens kā no ledusskapja... Bet vecmāmiņu nebiedē aukstais ūdens un tāpēc iešana uz šo upīti ir viņas un mazbērnu "Lieta".
Pēc nesenās veiksmes ņurņiku ķeršanā Tulejas upītē Zosēnos, Niklāvs pārliecināts, ka mazos akmeņgrauzīšus noķert būs tīrais nieks! Tomēr izrādās citādi. Secinājumi izdarīti.





Upesmalā rotaļlietu atlikulikām! Šīs pastaigas trofeja - kūjiņa. Un Emīlijai izdodas pats smieklīgākais večiņas atdarinājums, kādu esmu redzējusi! :)


Un kas var būt labāks par kopīgu grāmatas lasīšanu ar vecmāmiņu!... Novēlotā dzimšanas dienas dāvana trāpīta desmitniekā! Mazais kosmosa pētnieks sajūsmā un arī vecmāmiņai pašai izdodas uzzināt daudz jauna!


Paldies, ka ciemojies, māmiņ! Gaidi mūs ciemā Jelgavā pavisam drīz!


Read more...

Zombij-vecmāmiņa.

Zinu, ka ir cilvēki, kuri kolekcionē āra ķemertiņu bildes. Ja atmiņa mani neviļ, tad ir pat drukāts izdevums, kurā šādas fotogrāfijas apkopotas. Es ticu, ka noteikti ir arī kāds, kas kolekcionē bildes ar Latvijas Putnubiedēkļiem! Cilvēk, ja tu šo lasi, tad pieraksti adresi: Pasaku namiņa dārzs, Zaubes mežiņš, Amatas novads. Jo šeit šodien ir tapis Putnubiedēklis!!!
Manā agrajā bērnībā mājā putnubiedēkli atceros tikai vienu reizi. Haki krāsas brezenta darba halātiņā ietītu. Oskars viņu sauca. Kā šodien atceros! Nav ne jausmas, ko Oskars sargāja toreiz mūsu dārzā. Iespējams tieši to pašu, ko šovasar sargās mūsējais - bērnības prieku un " mēs gribam un tātad varam" sajūtu. :)
Pēc vakarvakara pasaciņas "Putnubiedēklis" izlasīšanas mūsu mājas mazcilvēku padome divu biedru sastāvā nosprieda : biedēklim būt! Lai arī no putniem mums nav ko sargāt, tomēr četru mazu acu mirdzums un ideju plūsma lika tapt putnu biedēklim! Niklāva sākotnējā radošā ideja par briesmīgo putnubiedēkli ar zigzagzobiem tika at+norunāta līdz daudzmaz mīļākam dārza tēlam - vecmāmiņai ( jo viņa ir tā, kas veica pēdējo grandiozo ravēšanu:)). Sacīts - darīts. Man tika stilistes gods, kamēr mazie mākslinieki iedzīvināja sejas pantus un apgaismoja mani karkasa būvēšanas knifos. :)

***
Šitam puikam ir skaidrs, ka āmurs ir šķūnī, bet ja nav, tad var izmantot akmeni. Mammas piemeklētās naglas gan izrādās pārlieku lokanas...


Kamēr kāds strādā, cits skatīšanos uztver ar vienlīdz lielu nopietnību un pieeju tai - skatītājos ne vien Pate, bet arī visa zvēru varza!


Man, ja kas, ir problēma. Tā slēpjas NEspējā neiejaukties bērnu darbošanās radošajā procesā. Vai drīzāk (mierinu sevi)  izpaužas kā vēlme līdzdarboties kā trešajam dalībniekam, piemirstot, ka viņu attīstībai spēja "izdomāt pašiem" šobrīd ir daudz svarīgāka kā manējai! ;) Apbruņojusies ar "ka tik nesāktos strīds" attieksmi, deliģēju: "Brālis darīs šo un māsa šo." Uz ko māsa man pieklājīgi norāda, ka viņai nekas nav pret darbošanos KOPĀ ar brāli. Nokaunos un notinos virtuvē, ļaujot jaunatnei vienkārši BŪT.





Un rezultātā manis iecerētās vecmāmuļas vietā tapa Vecmāmiņa-Zombijs! :D:D:D:D
Jo, acīmredzot, Niklāva izpratnē Putnu BIEDĒKLIM ir jābūt biedējošam! :D


Zeme dārzā, lietavas gaidīdama (un tā arī nesagaidīdama), cieta kā akmens. Tomēr kaut kādu caurumeli tajā iebakstīt ar pūlēm tomēr izdodas. Tā nu stāv mūsu Putnubiedējamā Vecmāmuļa platā melnsejas smaidā smaidīdama un gaida pirmos biedējamos klientus. Lai arī maz ticams, ka putneļi uz šo joku uzķersies. Drīzāk jau es pati, pēc dillēm iedama, neomulīgi sajutīšos! :D


 Eh, jauka tomēr mums tā Zombīniete padevusies! Ja vēl kurmju simtus no dārza varētu iemācīt viņai aizbiedēt, tad pati personīgi pat tupeles šai piemeklētu un vēl par pārinieci pieteiktos! :) Bet pagaidām lai paliek kā ir - viņa dārzā, bet es mājā pie šujmašīnas. Un datora. Zombijvecmāmiņai darbs biedēt, man - slavu viņai gādāt. :)




Read more...

"Satiksimies Piebalgā" un zvaigžņu medības...

Zinu jau zinu... Rakstīt par kādu pasākumu aizgājušajā nedēļas nogalē ir , tā teikt, (kā minimums) neveikli. Ņemot vērā, ka lielākā daļa latviešu atradās Mežparkā. :) Bet tie, kuri biļetes nedabūja vai, piemēram, tie, kuriem gana svarīgi liekas arī otri latviešu nacionāli-lokālie svētki - Kapu svētki :)- pagājušajā sestdienā saspietoja Jaunpiebalgā. Bet neba par kapusvētkiem stāsts. :) Stāsts par ikgadējo festivālu "Satiksimies Piebalgā", kas uz Jaunpiebalgas estrādi Gaujas ielokā sapulcē ne tikai pašus jaunpiebaldzēnus un Jaunpiebalgas viesus, bet arī visāda kalibra zināmcilvēkus!
 Un man jau ceturto gadu pēc kārtas bija tas prieks būt pasākuma vadītājai! Kopā ar skatuves kolēģi Mārci Feldbergu līdz rīta gaismai uzpasējām māksliniekus un uzmundrinājām publiku!
Bet ar draudzeni Evu, savukārt, ķērām bildes ar Latvijas esošajām, bijušajām un uzlecošajām zvaigznēm. :)













Labs darbiņš kas padarīts! 
Bet rīt - siltumnīcā tomātus siet. Un vienai princesei kleitu šūt.
Un beidzot mājās kārtību ieviest.

Read more...

Balons Balkons Plunkš!

Šodien, kad mazie kārtējo reizi pievērsās mākslai (un pie reizes secināja, ka pa vasaru speciāli šim nolūkam paredzētie priekšautiņi sāk sarauties:)), nolēmu procesā ieviest papildu tehniku. Jo pirmkārt jau man pašai ļoti interesēja - vai ir iespējams krāsot ar piepūsta balona palīdzību?... Iepilināju balonā ar ūdeni sajauktu krāsu, piepūtu un mēģināju!... Un rezultātā paliku stāvam spiegdama un ar netīru kreklu. Mazie no smiekliem gar zemi! Es arī gandrīz. Tikai ne no smiekliem, bet no domām par savu negudrumu... :D
Bet tad istabā ienāca tētis! Un, it kā jau tā viss nebūtu pietiekami salaists dēlī, draiski pastāstīja mazajiem eksperimentmīļiem stāstus no kopmītņu laikiem "par meitenēm, trešo stāvu un ūdeni pildītiem baloniem"... Mums tobrīd pa rokai bija viss, izņemot "tās meitenes". Neviena galva, dvēsele un pašcieņa eksperimentā, par laimi, necieta. :)






Trīs divi viens... Plunkš!



Bet, pirms vispār sākt darbošanos, uzstādīju svarīgu noteikumu: pašiem pēcāk savākt balonu driskas no bruģa un zāliena. Lai arī noteikumu diktējot biju pārliecināta, ka vēlāk pukstēdama pati lasīšu tās driskas, tomēr ar prieku nācās secināt, ka priecīgi satraukti bērni ir spējīgi turēt solījumus! :D


Un dzīve ir jautra!...

Read more...