Septembra kubi un īpaša dāvana.

Septembris - kubu mēnesis! :) Nu vismaz Mammas Roku radošajā virtuvē noteikti.
 Par to, ka bērna attīstībai jau nemaz tik daudz nevajag, tagad ir informēta teju katra māmiņa. Radošākie esot bērni, kas uzauguši bez rotaļlietām un tālab bijuši spiesti tās izdomāt paši. Zinu, zinu... :) Un tomēr - bērnība ir priekam! :) Dzīve vispār ir priekam!!! Tāpēc es par savu galveno radošo uzdevumu turpinu uzksatīt prieka radīšanu! Sameklēt prieku krāsās, izstāstīt prieku stāstā, sašūt prieku kubos! Dot iespēju mazajām roķelēm lipināt lipekļus, trenkāt rāvējslēdzējus, pogāt pogas, grabināt, čaukstināt, ielikt, izņemt, pavilkt un brīnīties! Celt, velt, ņemt, likt, domāt-redzēt-secināt.Un darīt to visu aizraujoši!
Un tad vēl tāda neliela radoša ambīcija - cerēt, ka šie kubi vismaz daļai to saimnieku dzīvē sekos līdzi iepakoti kastītē ar nosaukumu "Bērnības atmiņas"... :)

***

Kubs dabas pētniekam Zigmāram jeb Zimmim.


Kubs gaviļniecei Kristiānai.



Jautrā pagalma kubs mazajam Bruno.


Kubs zinātkārajai puķu meitenei Aurēlijai!



Un vēl 3 burvīgi kubi rindu gaida! Tas nozīmē, ka drīzumā būs vismaz par trim Mammas Roku iepriecinātiem mazuļiem vairāk! Paldies, ka ļaujat man būt par jūsu, jūsu radu, draugu un citu mīļo mazcilvēku rotaļlietu Mammu! Esmu sajūsmā par katru jauno uzdevumu! 
 Tiem, kas kubiņus vēl tikai grasās pasūtīt, ziņoju, ka turpmāk tie maksās vairāk. Tagad, kad roka piešāvusies un rezultāts mani pašu apmierina vismaz 99,9% gadījumu :), uzskatu, ka ir laiks par ieguldīto darbiņu saņemt priecīgāku atalgojumu. Paldies jums visiem, kas piedalījāties manas izaugsmes procesā un devāt man iespēju noslīpēt manas iemaņas! Esmu no tiesas jums pateicīga!

Un tagad galvenā ziņa!
Ļoooooooooooooooti ilgi gaidīju un beidzot sagaidīju vienu makten apaļu ciparu bloga sekotāju sarakstā! 500 uzticami Mammas Roku virtuālie draugi! Es nevarētu būt vēl lepnāka! Un par godu šim īpašajam notikumam es dāvāšu vienu kubu! Tā kā dāvana ir nopietna, tad arī ceļš līdz tai būs īpašs. Tā vietā, lai sarīkotu vienkāršu virtuālo loteriju, nolēmu, ka šoreiz sarīkošu nelielu konkursiņu, kurā jums- acīgie lasītāji- būs jāpadarbojas Mammas Roku arhīvos un jāsameklē atbildes uz pieciem jautājumiem! :) 
Jautājumus un konkursa/loterijas noteikumus uzzināsiet rīt!


Read more...

Audumi.

Kamēr gaidu pdf failus tam upju rakstam, drusku pastāstīšu par jaunumiem manā darbistabā.
Vai ziniet, cik reizes pēdējo gadu laikā esmu dzirdējusi par gadījumiem, kad "Mežroze" tikusi apmeklēta pēc mana blogieraksta izlasīšanas? Lai arī precīzu skaitu nepateikšu, tomēr tās noteikti ir tieši tik pietiekoši daudzas reizes, lai man, kā viņu informatīvajam atbalstītājam, sāktu gribēties pamatīgas atlaides šajā audumveikalā ! :D

Kopš 6. tramvaja sliedes un tām piegulošā teritorija ieguvusi Eiropas standartiem atbilstošu veidolu, arī Mežroze sasparojusies! :) Lai arī pārdevējas/piegriezējas joprojām ir tādas "ne zivs, ne gaļa" (un šis biklums, manuprāt, skaidrojams ar valodas barjeru), audumu kalni ļauj nedomāt ne par ko citu, kā vien par neskaitāmiem šedevriem, kas no tiem varētu tapt!

Pēdējās "Mežrozes" sesijas laikā šķīros no 35 LVL un, mājās pārbraucot, vēl arvien bija mazuma piegarša. :) Esmu apņēmusies brīvbrīžos sākt šūt gultasveļas sev un saviem tuvākajiem. Nu lētāk tak` sanāk un smukāk jau nu noteikti!

Īss ieskats audumos, kas iegūla manās rokās pirms pāris nedēļām: 
Rudenspuķu toņi...

Pasakaini impregnētie audumi...
 

Puiku krāsu audumi, tostarp viens ar mājām, kura atrašanos savā plauktā tagad drusku nožēloju... :D


Nezinu, kas "Mežrozei" kaiš saražot visu krāsu parastus kokvilnas audumus?  Nekad nevaru dabūt visus vēlamos toņus. Aizbraucu mājās bez spilgti oranža, tirkīzzila, sinepju dzeltena un ķieģeļsarkana. Neraža...

 Gultas veļas audums mazajai radiniecei...

Un dažādi krikumi smuku audumu, lai taptu gultasveļa pašas lolojumam! :)


Un pie reizes uzšuvu Niklāvam sen solīto rūķīti melnā krāsā. Uz krūtīm uzšūtā sarkanā poga paklusām tika noamputēta nost, jo, rau, viņam patīkot "rūķīši bez sarkanām pogām". Nu labi... :)


Lai jums varena iepirkšanās, draugi! Bet man tagad uzdevums pārvērst mākslasdarbos to, ko esmu sapirkusies! :)

Read more...

Vali, mierā!

Brīvdienas nosvinētas!
Lai arī nekādu svētku nemaz tā īsti nebija, tomēr ir sajūta, ka brīvdienas izdzīvotas pamatīgi pilnasinīgi. Pēdējo saulaino nedēļas dienu- piektdienu (trīspadsmito!!! :D)- pavadījām Valmierā. Iemesls tam bija kādas brīvbiļetes, ko pirms laika ieguvu savā īpašumā. Taču nolēmām "nošaut tos vairākos zaķus" un tā mūsu ceļš no sākuma aizlīkumoja līdz Sajūtu parkam. Bērniem bez maksas, pieaugušajiem pa latam, 30 santīmi par karti un skaista stundas-pusotras pastaiga pa mežu garantēta! Bērnus sajūsmināja līdzsvara atrakciju josla, vecmāmiņa priecājās par iespēju pabradāt pa dažādajiem materiāliem basām kājām, bet man elpa aizrāvās pie Gaujas stāvkrastiem. Brīžiem aiz sajūsmas, brīžiem- kad bērni pielavījās pārāk tuvu kraujas malai- aiz bailēm.









Un te arī pieminētās biļetes! Ja atceraties, ieminējos, ka esmu sašuvusi smukvirtenes Gaujas Tramvajam. Tad lūk tajā brīdī ieguvu savā īpašumā arī biļetītes braucienam ar šo īpašo peldlīdzekli, ko tā radītājiem nez kāpēc ienācis prātā nodēvēt par tramvaju. :)



Un, kamēr mēs tā zvilnējām uz Gaujas tramvaja piestātnes, gaidījām savu reisu un barojām ar (atkal jau aizlienētu) maizi pilsētas pīli (jo par mežapīli šo putnu saukt laikam nav korekti :)), ievērojām, ka krastā sācies īsts cīniņš starp makšķernieku un viņa lomu! Saliektā spininga galā bija pieķēries kas pamatīgs un mēs visi - gan es ar fotokameru, gan bērni, gan makšķernieka kolēģi krastā un pat tuvējās ēkas celtnieki- aizturētu elpu gaidījām, kas pacelsies no dzīlēm! Kad milzu zivs tika izdabūta krastā, uz notikuma vietu straumītēm vien saplūda visi iepriekšminētie šīs makšķerēšanas epizodes līdzjutēji! :)
Es neesmu iemācījusies nofočēt zivis tā, lai bildē atainotu to patieso lielumu. Dzīvē tā līdaka tiešām likās liela un man ne mirkli neienāca prātā apšaubīt makšķernieka aptuvenās aplēses par tās 7kg svaru. Bet visi, kas pēta bildes, teic, ka ne vairāk kā 3kg... Tāpēc vienīgi pēc foto ar manām 41. izmēra pēdām var nojaust, ka līdaciņš tiešām ir maktens! Gaujā tādu nomedīt esot liela veiksme! :) Un vai gan mēs neesam varen` laimīgi tūristi, ka varējām savām acīm redzēt brīdi, kad šis varoņdarbs tika veikts?... :)




Mirkli pēc tam sēdējām uz Gaujas Tramvaja klāja un klausījāmies kapteiņa Toma stāstos par Valmieras, Gaujas un pārējo krasta ainavā redzamo objektu izcelšanos.
Niklāvs un Emīlija ik pa laikam apvaicājās man: "Vai tie ir pekstiņi?" :D
Nu skai`c, ka pekstiņi! Kā gan Velns varētu Gauju uzbūvēt... Un vai tad Valmiera savu vārdu no tiesas būtu radusi  no suņa vārda Valis un uzsauciena "Vali, Mierā!"?...
Ik pa laikam Niklāvs pārtrauca kapteini Tomu, lai papildinātu stāstījumu ar savu pieredzi no sērijas "Mēs ar kaimiņieni Anniju un viņas suņuku Buci arī reiz...", saņemot par to ovācijas un smieklu šalti. Bet daži no mazā zēna jautājumiem bija gana jauki un loģiski, taču kapteinis Toms, tāpat kā maksķernieks krastā vēl nav pieraduši, ka sešgadīgs bērns var pienācīgi iesaistīties sarunā, tāpēc uz pāris jautājumiem Niklāvs atbildes tā arī neguva...
Brauciens bija jauks, bet īss. Manas virtenes kalpojušas godam, lai arī saulītē pamatīgi pabalojušas.  
Un, ja jūs prātojat, kā forši pavadīt pēcpusdienu/jubileju/darba ballīti vai kādu citu pasākumu, tad ziniet, ka vēl līdz 30tajam septembrim to varat izdarīt uz Gaujas Tramvaja klāja, grilējot, klausoties mūziku un baudot Gaujas krastu peizāžas! :)









Pirms doties mājup, nolēmām ieturēties kādā no vietējām kafejnīcām un šoreiz izvēlējāmies to darīt tavernā-picērijā (kā viņi paši sevi dēvē) Liepziedi un Rozmarīns. Picu mēs varētu ēst arī Čili picā, tāpēc šoreiz lūkojām pēc kā cita. Lai arī vīlāmies bērniem piedāvātajā pastā ar mocarellu un arī grieķu salāti nebija izcili, tomēr vistas un cūkas gaļa ar svaigi darinātajām pesto un tomātu mērcēm un ceptajiem lielkartupeļiem bija visai ēdami. Bet mēs piedodam ēdiena kvalitāti vietai, kurā drēgnā rudens pievakarē varam justies kā mājās! Otrā stāva interjers, ko vairāki ēstgribētāji mūsu acu priekšā atzina par smacīgu, mums, gluži pretēji, likās kā silti kurināts vecmammas jumta dzīvoklītis! Ar rotaļu stūri bērniem un divām gultveidīgām nišām, kur mazajiem ne tikai iztrakoties ar spilveniem, bet arī paslēpes uzspēlēt, šī vieta ātri lika aizmirst, kur atrodamies! :) Un, kas man nebūt neliekas mazsvarīgi - Liepziedos un Rozmarīnā pie pusdienām var dzert tīru, filtrētu ūdeni bez maksas=cik tik lien! Vēl obligāti jāpiemin katra iestādījuma vizītkarte - tualete! Tā šeit ir lieliska! Tātad par atmosfēru 10, par ēdienu attiecībā pret cenu 5.




Bija burvīgi iepazīt Valmieru no Gaujas puses!
Bet svētdien enerģiski un ar milzu aizrautību turpināju savu Gaujas nedēļnogali- darbojos Gaujā Piebalgā. Par to vai un kā upēm ir jāpalīdz attīrīties- nākamreiz.

Read more...

Piecminūšu lakatiņš!

Šis rudens ir tik silts! No rīta uz dārziņu dodamies zābakos un vējjakās, atpakaļ  - basām kājām un t-kreklos! Un tomēr rudens. Tiklīdz uzpūš vējiņš vai nākas ilgāku laiku pavadīt ēnā, tā sēņu un krāšņo lapu gadalaiks neļauj sevi sajaukt ar nevienu citu.
Un tāpēc šodien tapa lakatiņš šādam laikam- kad mauriņš vēl lekni zaļš, bet miesas plikumos steidz iekost Ziemelis... :)


Turpinām t-kreklu reciklēšnas tēmu. Vienīgais instruments, kas šoreiz būs nepieciešams, ir šķēres. Process gaužām vienkāršs un tās virsrakstā minētās piecas minūtes paredzētas tiem, kas šķēres tikko mācās turēt rokā ! :D:D:D Prasmīgām šķērētājām es noliktu laiku 2 minūtes! :)

Tātad - izgrieziet trijstūri un iešķērējiet tam Kombuļu Ineses cienīgas bārkstis...
Un tad šīs bārkstis pavelciet un iesieniet katrai galā mezgliņu. Punkts! :)


Šodien neparasta kāre fotogrāfēties bija uznākusi mūsu Audžikam. Un paldies viņam par to, jo man, savukārt, nenācās lūgties mazajai modelei pozēt! :D




Priecīgas brīvdienas draugi!

Read more...

Mans Mazais septembrī!

Labrītiņ! Ziņa tiem, kas vēl savu šī mēneša "Mans Mazais" nav iegādājušies! Šoreiz numurs padevies makten aizraujošs.

   Ar lielu interesi izlasīju Sindijas Meluškānes rakstu par to, kā viņu ģimenē iejuties adoptētais puisēns. Pilnīgi godīgi - kopš pirmo reizi pirms kāda laika uzzināju, ka šī ģimene saņēmusies šim ļoti nozīmīgajam solim, ik pa laikam iedomājos, nez kā viņiem šodien  iet. Un šomēnes guvu atbildi. Paldies MM. Ļoti patiess Sindijas stāsts.

   Mani pilnībā apbūra raksts par meitenīti Amatu, kura dzima skaistajā Amatciemā! Vēl jo vairāk tālab, ka ciems ir mūsu Latvijas pusē un nereti sanāk tam garām braukt. Lasot rakstu gan smējos, gan asara izskrēja, bet noliekot žurnālu gūglēju pēc Amatciema. Jo esmu nolēmusi, ka, ja Dieviņš dāvās mums vēl atvases, tās nevēlos laist pasaulē slimnīcā.

   Man ir jauna autoritāte - seksologs Arturs Šulcs. Viņš tik forši apstāsta pikantās lietiņas, kuras ir un notiek katras ģimenes ikdienā un, atšķirībā no daudziem psihologiem, nebiedē vecākus ar iespēju sačakarēt bērna seksualitāti, piemēram, guļot ar bērnu vienā gultā vai tml. Šoreiz par mamas un tēta bučošanos un mīļošanos - cik daudz būtu jāredz bērnam un ko labāk pietaupīt mirkļiem divatā.Turpat blakuslapā neliels atgādinātājs par to, kā pāriem pareizi strīdēties. Un manuprāt "Mans Mazais" vēl drosmīgāk varētu iet šajā - vecāku un pāru attiecību- virzienā. Jo bērns sākas no diviem cilvēkiem un nereti tieši fāzē, kad "jūra līdz ceļiem" un "brilles visroz-ākās uz acīm". Tāpēc bieži vien saskaroties ar grūtībām attiecībās, trūkst praktisku padomu.

   Bet pāri visam - reciklēšana! Šomēnes mēs ar Anitru Toomu vienā atvērumā esam pieķērušās t-kreklu re-darbiem! Viņa uztamborēja paklāju, es grozu rotaļlietām! Jānis Kairis, savukārt, uzstellējis šūpolītes no ķerras riteņa. Un vēl žurnālā par to, kā forši un praktiski izmantot sadzīves kartonu - kastes un tualetes papīra rullīšus! :)



Paklačosimies? Kas no šī mēneša žurnāla Mans Mazais jums likās visinteresantākais?

Read more...