Ā, par darbu runājot...

Nu ko gan piebilst - pavasara lauku darbi rit pilnā sparā. Saimniecībā paveikto esmu iemūžinājusi un atrādīšu citu dienu. Šonedēļ plāns vairāk atgādināt par to Mammas Roku pusi, kura pie šujmašīnas, ne lāpstas strādā. :)

Lai arī jau savlaicīgi izziņojos ejam brīvdienās no maija sākuma, tomēr maijs izrādījies raženāks kā citi šī gada mēneši! :D Esmu sašuvusi čupiņu jaunu tērpu meitai (arī par to kādu citu reizi :) ), bet ir tapušas arī rotaļlietas.

Pēc vairāku mēnešu minstināšanās tomēr nolēmu Mammas Rokas nosūtīt arī uz Tukumu. Lai arī mana līdzšinējā pieredze ar mazo pilsētu veikaliņiem nav bijusi diez cik ražena, tomēr veikala "Dūda" mamma Zane ir pārliecināta, ka tukumnieki ir cilvēki ar labu gaumi un izcilu izpratni par zemei draudzīgām, rokām darinātām lietām. :)

Bet kad 32 gadīgais ģimenes draugs Valters palūdza, lai uzšuju viņam lelli ar divām kleitām, Emele bija pārsteigta ne pa jokam. Vai tad Valters vēl spēlējoties ar lellēm? :D Viņš ne, bet kāda forša dāmiņa gan drīz tiks pie jaunas draudzenes! :)

Retu reizi pieķeros arī kadam priekšautiņam. Tā cikucakošana tomēr ir īsts pacietības treniņš! Acīmredzot jātrennē vēl pulka, jo priekšautiņi top ar ātrumu apmēram viens mēnesī! :D Bet galvenais jau nav kvantitāte. Man pašai ir neaprakstāms prieks, kā saliekot kopā gabaliņu pie galabaliņa, rišiņu pie rišiņas beigās top īsts šedevrs virtuves darbiem un kādai mazai virējai iespējams atmiņas visam mūžam!

Šī nedēļa ir darbīgākā šajā gadā. Esmu apņēmusies piedalīties Miera ielas svētkos jau šo sestdien! Man līdzi uz Rīgu dosies virtenes, Garie draugi, čūsklēni un vēl šis tas, ko paspēšu uztapināt.

Bet tagad atpakaļ pie darba!