Līdz pēdējam mirklim nebiju pārliecināta vai tikšu tirgoties un vai man maz to vajag. Darbu šajā laikā lauku sētā netrūkst, arī darbistabā paprāvs sarakstiņš iekrājies. Taču ziņkārība ņēma virsroku un pēdējās dienās pirms tirdziņa izdarīju visu iespējamo un pat drusku neiespējamo, lai tomēr pabūtu izdaudzinātajā "hipsterpasākumā".
Kā jau allaž- tirgojoties no paša pasākuma redzēt izdodas pavisam maz. Tad nu čupiņa foto no mana skatupunkta.
Sveiciens visiem šajā dienā satiktajiem! Kas attiecas uz radiem -biju kā kalns pie Muhamediem. Bet bija arī pāris patīkamas epizodes pie tirdzniecības stendiem, kad izdevās beidzot virtuālajai bildei un tēlam pievienot arī balsi un reālo cilvēku.
Ja runājam par materiālajiem ieguvumiem- mīnusos nepaliku. Baigajos plusos arī. Tāpēc vēl jo vairāk prieks, ka mājās pārbraucu ar jaunām "Liels un mazs" grāmatām, "Zāles galvu" un "Malduguns" brūvēto aliņu "Sānslīde".
Viena nakts salda miega un atpakaļ darbos! Šonedēļ vienam mazam/lielam cilvēkam pirmais izlaidums un iepazīšanās ar potenciālajām skolām arīdzan. Turpinām rosīties!
Nu kaut kas jau tur ir- tajos tirdziņos! :) Ka ik pa laikam gribas vēl... Man jau laikam tā ir komunikācija ar pircēju vai vienkāršu garāmgājēju. Un jā, koki, kas met lielu ēnu... kas var būt labāks! :) :)
AtbildētDzēstAiju - jā, kaut kas tajos tirdziņos ir, bet tajā pašā laikā neko daudz no tā tirdziņa jau neredzi un nepiedzīvo, ja jāstāv vienā vietā. :) Tāds atsevišķs pasākums. Man brīžiem sajūta līdzīga kā kad bērni mazi bija - visi tusē, bet man jāauklē. :D Tā arī tirdziņos - kamēr visi spēj izbaudīt tirdziņu atmosfēru, pārdevējiem tas ir darbs, kurš sākas jau nedēļu iepriekš. Visa tā uzkrāmēšanās, plānošana... Turklāt manā gadījumā jau nemaz nav tik forši, ka tik daudz skatītāju/čamdītāju, putekļu, utt. - tās tomēr ir rotaļlietas, ar kurām paredzētds spēlēties ļoti maziem bērniņiem! Priekšautiņi somas - cita lieta, protams... Nezinu, man šķiet, ka neieguvumu arī ir pietiekoši. Ļoti bieži šos neieguvumus kompensē nauda, bet, ja andele neiet kā iecerēts, tad skābumiņa sajūta tomēr ir. To, ka uz pilsētu vairs netriekšos, tagad zinu skaidri. Palikšu pie ekskluzīvā - vienreiz gadā Piebalgā. :)
AtbildētDzēstJā, pilnīgi piekrītu Tevis teiktajam... man tāpat ir ar Kalnciema ielu- ja varu tur nokļūt no mājas 20 minūšu laikā, tad tas ir mans ideālais tirdziņš :D, lai brauktu kaut kur pāri pusei Latvijas... stipri jāpadomā :) Un jā, labi, ja tirgotāji ir vismaz divi, tad ir iespēja ik pa laikam arī novērsties un pastaigāt un paskatīties apkārt! :)
AtbildētDzēst