Trīsdienu Jāņunakts.

Skaistie vasaras vidus svētki pavadīti. Par spīti tam, ka neviena sarkanā āboliņa govis uz tīruma vaiņagiem nebija atstājušas un papades un citas Jāņu zāles vēl pumpuros, un degungals uz rīta pusi sala vairāk kā Ziemassvētkos :)... Par spīti visam - šie bija gaiši un svinīgi Saulgrieži. Pat ja lielākā ballēšanās notika dienu pirms un lielākā atpūta dienu pēc Līgovakara. :)

Kādam šie Jāņi būs vieni no neaizmirstamākajiem. Jo divi lieli lepnumi datējami šajā dienā. Pirmais - pašnopīts vainags pirmo reizi mūžā (un īsti džentlmeņi nopin vaiņagus ne tikai sev, bet arī dāmām) un otrais- līgodziesmām skanot izrauts piena zobs! "Prmo reizi mašīnā!"-secina mazais pašzobārsts...

Pirtiņa. Visiem guļbaļķu, mums čigānu! Plēve gan nav mana stihija, bet tie, kas zem tās, astoņu meiju ielenkti, uz akmeņčupas garu meta, sacīja, ka esot varena!...

Un par ko tad īsti ir šie svētki? Mīļie pagāni un kristieši- nesteidzieties lauzt šķēpus - šie svētki ir par gaismu. Par Sauli. Par to, ka tā griežas - neatkarīgi no reliģijas un pārliecības.

Līgodama vien staigāju
Šo garo vasariņu,
Būs visiem pieminēt
Manu skaistu līgojumu.