Mātei meita, meitai kleita.

Pēc intensīva darba pie ceļojuma aprakstiem, beidzot pienācis laiks kaut kam, kāpēc vispār sāku rakstīt šo blogu! Vēl jo vairāk tālab, ka pamatīgi iekrājies atrādāmo lietu skaits... Un vēl, vēl jo vairāk tālab, ka ārā notiek vasarskarstums un tāpēc iespējams kādu no jums uzrunās zemāk redzētais.

Pa šiem gadiem, kopš ar šūšanu esmu uz Tu, neskaitāmas reizes esmu sev klusībā solījusies patapināt meitai kādu kleitu no krekla. Tīmeklī atrodams ne mazums versiju par šo tēmu. Un te manējā.






Ņēmu savu veco kreklu un ļāvos iedvesmai. Rezultāts = pilnīga improvizācija par tēmu. Nekādu mēru vai piegrieztņu. Augšdaļu gofrēju ar elastīgo diegu. Lencīšu daļai centos izmantot jau gatavās krekla daļas, kā arī aizdegos ar ideju par pīnīti no strēmelēs sagriezta klekla turpinājuma. Jāteic pīnes piešūšanas procesā gan kleitas aukšdaļa zaudēja krietnu daļu sava elastīguma.
Dāma kleitu uzvilt neatteicās, bet aiz sajūsmas gaisā arī nelēca. :) Nav jau rozā un ar spīduļiem... :D

Mēģināšu pierunāt mazo spindzeli vēl pāris fotosesijām, jo secināju, ka vēl šis tas ievērības cienīgs no darbistabas uz Emīlijas skapi aizceļojis. :)

Read more...

Norvēģijas ceļojums beidzies. Mājupceļš.

Stāsta iepriekšējo daļu un norādes uz citām iepriekšējām meklējiet šeit.

***

Kad ezerslapjās drēbes bija nomainītas pret siltu plīša kārtu, pēdējais telts mietiņš ieliksts teltssomā un noklaudzēja mašīnas bagāžnieka durvis, sapratām, ka iedomātā rāmā brauciena vietā mūs sagaida pamatīgs riksis, lai tiktu līdz Stokholmai laikā. To, vai izdosies pārvest mājās suvenīrus (jo kā jau katrs aizrāvies tūrists, arī mēs par šo daļu bijām piemirsuši Norvēģijā :D ), tobrīd mēs vēl nezinājām.
Par laimi Zviedrijā ir bāņi, uz kuriem tiešām ir zīmes 120 km/h. Tad nu pārsniedzot atļauto ātrumu pieklājības robežās ;), sakasījām apmēram 45 minūtes veikala apmeklējumam. Mēs nemeklējām ledusskapja magnētus vai krūzītes. Mēs vienkārši iegājām pārtikas veikalā un sapirkāmies to, ko Latvijā neesam redzējuši un kas šeit maksāja mazāk kā pie mums. Tā iepirkumu grozā nonāca kafijas, zemeņu zaptes un visādu kalibru bonbonkas.



Atpakaļceļš no turpceļa uz prāmja nedaudz atšķīrās. Pirmkārt bērniem bija daudz vairāk aktivitāšu (nezinu personāla apsvērumus, bet ceļā no LV uz Zviedriju nebija seju apgleznošanas un piecu rotaļu vietā Lote spēlēja tikai vienu. Piebildīšu, ka abos virzienos braucām ar vienu prāmi un abas bija pirmdienas), otrkārt vairs nebijām tik iespringuši par katru cenu ietaupīt, tāpēc atļāvāmies arī pavakariņot uz prāmja. Vakariņas te iespējamas vismaz trīs dažādās vietās un cenu kategorijās un par laimi pie bērnistabas ir bistro ar demokrātiskāko (cik nu uz prāmja tas iespējams) cenu galu.







Salīdzinājumā ar pirmo nakti uz prāmja, kad modos vairākas reizes naktī un cīnījos ar bezmiegu, šoreiz mēs visa ģimenīte pamodāmies no balss kajītes radio, kas vēstīja, ka brokastis ir gatavas un pēc stundas prāmis jau būs Daugavā. :) Atlika izberzt miegu no acīm un vākt kopā pekeles!



Ceļojums bija beidzies. Aiz muguras tieši nedēļa piedzīvojumu. Kaut likās, ka pagājis jau mēnesis. Atmiņas nu jau paspējušas sasēsties hierarhijas plauktos- zemākajos tehniskās detaļas, augstākajos gūtās sajūtas un neaizmirstamie dabasskati. Un izdarīts galvenais secinājums: ir ik pa laikam jāizbrauc no Latvijas, lai  uzjundītu sevī iekšējo nemieru un motivāciju mūsu valsti par labāku vietu veidot. Skaidrs, ka kalni, upes un ūdenskritumi no jauna neradīsies- Gaiziņš un Ventas rumba ir un paliks mūsu griesti, bet ir jomas, kurās ja ne mūsu, tad nākamajai paaudzei vēl darba gana. Šis ceļojums lika aizdomāties par Latvijas ceļu stāvokli, par darba laikiem kā valsts tā arī privātajās darba vietās, par algām, par bērnudārziem, par lauku un pilsētu iespēju nevienlīdzību, par pašpietiekamību, ārišķībām, utt... Tik daudz vielas pārdomām guvām septiņas dienas padzīvojot citurienē...
***
Lai cik apcerīga būtu šī stāsta noskaņa, zinu, ka daudziem interesē arī tehniskās detaļas. 

Visupirms jau likumu nianses- skaidri un izsmeļoši par ceļošanu uz šo valsti, nepieciešamajiem dokumentiem, par ēdienu, dzērienu kvotām, utt., uzzinājām mājaslapas norvegija.lv linkos.
 Sauss konspekts mūsu gadījumā bija šāds:
derīgas pases
EVAK jeb Eiropas veselības apdrošināšanas kartes (pilnīgs bezmaksas pasākums, kuru, turklāt, nokārtojām stundu pirms došanās uz prāmi)
pilna bāka degvielas
līdz 10kg augļu un dārzeņu
alko produkti pēc augstākminētā linka parauga
Mēs gan izbraukājām Norvēģiju bez atskaitīšanās, tomēr iespēja tikt muitā pārbaudītam jāparedz un atkāpes būtu jāizdara normas robežās. ;)

Norvēģijas oficiālais tūrisma portāls ir visitnorway.com, taču parasti gatavojoties ceļojumam es vairāk uzticos reāliem stāstiem kā tūrisma firmu vai PR aģentūru piedāvātajai informācijai. Tāpēc vareni vērtīgi bija gūglē uziet sarunas forumos un privātos blogus. Tādējādi guvām priekšstatu par gaidāmajām izmaksām un iespējami nepieciešamajām lietām.

Tikpat vērtīgi bija arī izjautāt Norvēģijā dzīvojošu draudzeni (Leldi). :) Viņa jautājumu "Kas tev tagad mugurā?" uztvēra bez divdomībām, jo kurš gan cits spēj dot labākas norādes par līdzņemamo apģērbu kā trīs bērnu mamma, kas dzīvo mērķvalstī! :)
Ar apģērbu, jāpiebilst, greizi var nošaut tikai tad, ja to paņem par maz (Pie nosacījuma, ja vecākiem ar uzstādījumiem viss kārtībā un bērniem netiek norādīts peļķēm apiet lielākos līkumus un kalnus vērot no auto loga.:)). Paši redzējāt, cik daudz dažādas klimatiskās situācijas piedzīvojām nieka 7 dienu laikā. Lietus, sniegs, karstums... Pirmais priekšnoteikums bija ĒRTI un tad, balstoties uz šo, piekrāmējām varenu somu.
Mēs veļu mazgājām vienreiz- pie Leldes ģimenes, bet par nelielu samaksu veļasmašīnu var izmantot arī kempingos.

Pirms sākt uzskaitīt mūsu līdzpaņemto lietu sarakstu, atzīšos, ka esmu nelabojama komfortmīle un mani nekas nepiespiedīs traukties pa pus pasauli ar vienu mugursomu plecos. Sauciet mani par gliemezi, bet man patīk, ja mana māja man visur braukā līdzi. :) Pat ja kādam rūdītam ceļotājam mūsu saraksts liks nodrebēt :), te nu tas ir:

*Četrvietīga telts (aizlienēta) un tāds kā virsmatracis, uz kura vietas pietika mums visiem četriem.
 Šis matracis nebija mazs un aizņēma ievērojamu vietu mašīnā, bet es to klasificētu kā paciešamu neērtību, jo kvalitatīvs miegs naktī man ir viens no nākamās dienas labsajūtas svarīgiem priekšnosacījumiem (eu, gluži kā no Dormeo reklāmas :D).
* Guļammaisi, spilveni, segas. 
Citā gadījumā mēs ņemtu tikai guļammaisus, bet, tā kā ceļojuma laikā neizslēdzām iespēju nakšņot kempingmājelēs (un ieraudzīju dažās kempingu mājaslapās liegumu gulēt gultās guļammaisos), tad paķērām arī pāris segas. Godīgi sakot man kā visai salīgai personai bija prieks, ka nakts vidū varu uzraut virsū papildus siltumu.
*Gāzes deglis un gāzes baloniņi.
Speciāli šim pasākumam un ar domu par nākotni, nopirkām gāzes deglīti un trīs gāzes baloniņus/pudeles (reāli pat neiztērējām vienu). Galvenokārt vārījām ūdeni un attiecīgi to izmantojām ēdienu/dzērienu pagatavošanai.
* Kastroļu komplekts (draugu aizdots).
Kad ģimenes draugi mums aizdeva tūrisma traukus ar piebildi, ka nekas labāks šajā jomā nav izdomāts, viņi nejokoja. Lai arī mums īsti nebija ar ko salīdzināt, tomēr daudzpusīgā lietošana, asprātīgi kompaktais dizains un plānais kastroļu materiāls mums liek ticēt viņiem uz vārda. Varbūt pilnai laimei pietrūka vienīgi bļodiņu, bet mēs izlīdzējāmies ar krūzītēm. Šim koplektam gan ceļojuma laikā sanāca pašam savs stāsts, jo tas tika piemirsts Alkšņu rezidencē, attiecīgi pusi no ceļojuma laika mums nācās izlīdzēties ar uz vietas Norvēģijā iegādātu mazkastrolīti (par negantiem ~16LVL). Ap Jāņiem Lelde atveda traukus uz Latviju un nu tie nonākuši atpakaļ īpašnieku rokās, tāpēc droši varu stāstīt šo stāstu! :D
*Aukstuma kaste (arīdzan aizņēmāmies).
Mums bija putuplasta kaste ar saldējamiem elementiem tajā. Princips vienkāršs- saldējamie elementi šajā kastē rada aukstu vidi, līdz ar to ir iespēja paņemt līdzi tādus produktus, kas citos apstākļos ārti bojātos. Mūsu gadījumā tie bija salāti pirmajām dienām, žāvēta vista ciemkukulim, siers, desa, mājās ceptas kotletītes, karbonādītes, u.c. Elementi atkūst ~ diennakts laikā, tāpēc jālūko tos atkal sasaldēt. Šeit atkat noderēja pietura pie Alkšņiem, bet brīžiem bijām spiesti būt kreatīvi un izlīdzējāmies ar auksta kanu strautu ūdens pudelēm un maisiņos saliktu sniegu.
* Pārtika
To, ka Norvēģijā ir dārga pārtika, lielākā daļa tā kā saprot. Zviedrijā cenas pārtikai ir kaut kur pa vidu starp LV un NO. No mājām paņēmām līdzi tādus pamatu pamatus kā kafiju, tēju, sāli, cukuru. Kā jau nopratāt, daļu ēdmaņas sagatavoju iepriekšējā vakarā pirms izbraukšanas, taču pārējo sapirkāmies lielveikalā. Lielu uzsvaru likām uz augļiem, dārzeņiem, apbruņojāmies arī ar maizes krājumiem. Zinājām, ka stundām sēdēt pie gāzes degļa, lai pagatavotu ģimenes vakariņas, negrasāmies, tāpēc iegādājāmies zupas, plovu stikla burkās, ātri vārāmās auzu pārslas. Par gurmānisku baudījumu šādu ēšanu droši vien nenosaukt, bet vēsā vakarā pēc garas dienas soļanka piecās minūtēs ir īsta svētība. :)
Našķim nopirkām šokolādes krēmu, zemesriekstu krēmu un burciņu ievārījuma. Apbruņojāmies arī ar šokolādītēm ātrai enerģijai, kad tāda būtu nepieciešama.
*Zāles
Es neesmu nedz farmācijas fane nedz sīvākā noliedzēja. Svešā valstī man neliels zāļu skapītis vienkārši deva drošības sajūtu. Mūsu aptieciņā bija paracetamols, Nurofen, oglīte, Linex, plāksteri un jūrasūdens degunam. Linex un plāksterus, starp citu, pat izmantojām.:)
* Makšķeres un to ekipējums.
Konkrēti par vobleriem un vizuļiem šoreiz gan neizplūdīšu -tas vairāk Kundziņa lauciņš :), bet varu pastāstīt, ka bērniem līdz 16 gadiem makšķerēšanas licenzes Norvēģijā nebija jāpērk. Pieaugušajiem diennakts pīckošana mūsu apdzīvotajās kempingteritorijās maksāja 100NOK. Licenzes iegādājāmies pie kempingu saimniekiem. Makšķerēšana jūrā visiem ir bez maksas.
*Apģērbs, apavi.
Jau minēju iepriekš- ērtums bija galvenais kritērijs. Biju nobijusies, ka kalnā kāpšana var traumēt bērnu potītes, sapringu par speciālu puszābaku iegādi, bet beigās abi uzrāpās virsotnē zandalēs. :) Taču līdzpaņemtie pārgājienu zābaki noderēja sniegotajās virsotnēs.
Jārēķinās, ka kalnos laikapstākļi var mainīties strauji. Kamēr nebijām paši piedzīvojuši šādu situāciju Sidžu virsotnē, man šis likās tikai tāds Discovery izdzīvotājraidījumu kultivēts mīts. :) Bet reālitātē - pat ja sāk pārgājienu karstumā krekliņos un šortos, mugursomā līdzi vajadzētu būt plīša jakai un ideālākajā variantā arī lietus jakai.

Par naudām...
Diemžēl nespēšu jums precīzi atbildēt uz klasiskāko no jautājumiem "Cik jums izmaksāja ceļojums uz Norvēģiju?"
Mūsu gadījumā tas iekļāva sevī arī mašīnas remontu pirms tam, pases maiņas izdevumus un citas lietas, ko iespējams neieplānotu izdevumos, ja negrasītos doties ceļojumā. Un tomēr pat neskaitot visu šo noteikti jārēķinās ar summu virs 2000EUR. Drīzāk tuvāk pie 3000EUR. Un tas ir pie noteikuma, ka mēs pārsvarā baudījām dabu, ne muzejus vai speciālas tūristu izklaides vietas.
Sālīti, protams, taču šīs atmiņas piesēdušās tām zemāko plauktu atmiņām. :)

Read more...

Blogu rakstītāju un lasītāju salidojums!

Stāstam par Norvēģiju palikusi vien astīte ar mājāsbraukšanas sīkumiem un tehnisko informāciju, bet, tā kā dodos nedēļnogālē (lasīt prom no datu nesēja ), tad gribu ieblogot kādu svarīgu ziņu, kura iespējams kādai no jums gājusi secen.
Proti, nu jau kādu laiciņu ir zināmi šīsvasaras blogsatikšanās datumi! Šoreiz tiksimies darbdienās- pirmdien, otrdien, trešdien (attiecīgi no 28.-30. jūlijam)! Un šīsvasaras tikšanās ir īpaša, jo pirmo reizi namamāte nebūšu es, bet Lelde no bloga Dabasmamma! Programma šīm trīs dienām ir ļoti aizraujoša un sola gan iepazīt Saldu un apkārtni, gan satikt iedvesmojošus cilvēkus, gan padarboties un tikt pie jaunām prasmēm!
 Ja kas, es braucienu uz Saldu uzsākšu no Jelgavas, tāpēc, ja kāda jelgavniece grib man pievienoties, man mašīnā ir vēl vismaz 2 brīvas vietas! :) Papildinājums:  sākotnējais plāns uzākt ceļu no Jelgavas ir mainījies! Braukšu pirmdien caur Rīgu agri no rīta!

Lai Lelde varētu rēķināties ar dalībnieču skaitu, lūdzu laicīgi dodiet viņai ziņu e-pastā!
Tiksimies Saldū un apriņķī!


Read more...

Sestā un septītā diena Norvēģijā- zapstmaizes ar pienu un neforeles.

Iepriekšējos ceļojuma ierakstus lasiet šeit.

Pirmspēdējais stāsts par to, kā pametām Norvēģiju un tikām līdz prāmim.

***
Pamodāmies, tātad,  E16 malā. Nedaudz atpakaļ vakarstundā bijām ievērojuši vienu ūdenskritumu un suvenīrveikaliņu, tāpēc pēc brokastīm devāmies ķeksīšbraucienā pēc klasiskajiem tūrisma suvenīriem. Un šeit secinājām, ka ar Troļļiem Norvēģija visticamāk asociējas tiem tūristiem, kas šurp dodas lielos tūrisma autobusos. Mūsu sirdīs Norvēģija bija vikingi, kalni, krāčainas upes, klintis un aitas!
 Mokoši ilgi mazajam zēnam nācās domāt suvenīrkioskā - visu gribējās! :) Mirkli pēc tam, kad tika nolemts par labu miniatūram vikingu kuģītim, viņš tomēr ieraudzīja saliekamo nazīti un tik laimīgu mēs mazo zēnu vēl nebijām redzējuši visa ceļojuma laikā! :D Un nu jau mēnesi nazītis ir TOP rotaļlietu sarakstā. Turpretī māsa nopirka piespraudīti un tajā pašā dienā jau aizmirsa par tās esamību...:)



No ieceres par Bergenas zivju tirdziņu atteicāmies. Pārāk tālu prom no mākoņpilsētas jau bijām iepriekšējā naktī aizvizinājušies. Nācās skatīties uz priekšu un funktierēt, kuru ceļu labāk izvēlēties. No vienas puses varējām rikšot pa E16 līdz pat Oslo, taču mūs sabiedēja 25 km garais tunelis (kurš, kā uzzināju rakstot šo rakstu, ir garākais pasaulē (va vellos, varbūt izdarījām nepareizu izvēli) :D), tāpēc nospriedām tieši pirms tuneļa nogtriezties pa labi un pa 50.ceļu caur Aurlandsdalen jeb Aurlandes ieleju nonākt līdz Hol ciemam un tad lūkot, cik laika atlicis, lai sameklētu pienācīgas naktsmājas.
Mūsu izvēlētais ceļš sākumā vijās pa ielejas zemieni. Gar malām slīdēja pastkaršu cienīgi skati- upes, upītes un dažādu izmēru ūdenkritumi.




Tad ceļš neatlaidīgi kāpa augšup un pēc intensīva, centīga brauciena vertikālā stāvoklī, apstājāmies vietā, kur ieraudzījām stāvvietu/skatu laukumu. Nebijām vienīgie-  šis tehniski necilais ceļš par spīti neizgaismotajiem, šaurajiem tuneļiem un brīdinājuma zīmēm par iespējamiem krītošiem klinsgabaliem, izskatījās pēc tūristu iecienīta ceļa. Te stāvlaukumā sastapām gan vācu tūristu busu, gan dāņu motociklistu koloniju. Arī mēs izmantojām iespēju nofotografēties ar gleznaino Aurlandes ainavu fonā, nomazgāt rokas dizainiski glīti ierīkotājās labierīcībās un pieskarties ūdenskritumam ceļa pretējā pusē.




Pēc pāris vēderu kutinošiem tuneļbraucieniem attapāmies kalnos. It kā tik līdzīgos iepriekšējiem sniegotajiem, taču tajā pašā laikā pavisam citādos. Plašuma sajūta, nekurienes malas sajūta, vientulības un cilvēka roku veidotas elektrosistēmas apbrīnas sajūta.


Un bija tik labi tā vienkārši būt- sēdēt Dabas varenības ieskautiem, baudīt siltu tēju un zaptsmaizes ar pienu. Un nebija svarīgi, vai upē zivis dzīvo, vai ne- lai kur apstājāmies, spiningi tika izvilkti no bagāžnieka.





Kad pa 50. ceļu nonācām uz 7. ceļa, bija skaidrs, ka jāmeklē nakstmājas, lai neatkārtotos iepriekšējās nakts scenārijs. :) Pirmais, kurā ieklīdām, bija pieczvaigžņu kempings. Tajā par teltsvietu + mašīnu bija jāmaksā 300 kronas, kas it kā ir 2x vairāk kā parastos kempingos, taču kādam te ļoti varētu patikt dizainiski augstvērtīgo ierīcību un restorāna kvalitātes pusdienu dēļ. Zemāk viens attēls no kopējās bērnu dušastelpas. Tualetītes ar maziem podiņiem, bērnu mazgājamās vannītes un duša ar akmeni vidū... Vēl jau skaistā kopējā virtuve ar galdiem sēdēšanai, bērnu rotaļlaukums, utt. - lieliski ģimeņu magnēti! :) Kas attiecas uz mūsģimeni - mēs piecas zvaigznes tomēr dodam privātumam. Vietas, ko mums ierādīja kā iespējamās teltsvietas nu nekādi neraisīja asociācijas ar atpūtu pie dabas, tāpēc devāmies tālāk un cerējām, ka mūsu vēlmēm atbilstošu vietiņu tomēr atrast izdosies.


Un tālu nebija jābrauc- jau nākošajā līkumā ieraudzījām zīmi un pierullējām pie krūmiem ieskauta kempinga upes malā! Te bija viss, ko sapratām ar atpūtu - nomaļa teltssliešanas vieta upes malā, iespēja šajā upē spiningot, bezmaksas duša, aprīkota kopējā virtuvīte un laipna saimniece!
Foreles pat redzējām plunkšķinoties, tomēr rokā šīs brokastu maizīšu karalienes tik viegli vis nedevās. Palikām gariem deguniem. :)






Tik skaistā vietā būtu gandrīz grēks agri celties un skriet prom. Tā mēs baudījām saules peldes, makšķerējām, dzērām trīs brokastkafijas un domājām, ko darīt ar savu pēdējo Norvēģijas dienu...
Izbraucām īsi pirms pusdienlaika un ļāvāmies gadījumam. Šis gadījums mums lika nogriezties no ceļa cerībā palūkoties uz īstu meteorītkrāteri! Nonākuši mērķī, īsto krāteri tā arī neieraudzījām, toties pastaigājāmies pa miljoniem gadu vecām lavas straumēm un paēdām no Latvijas līdzpaņemto auksto zupu. Šajā karstajā dienā labākas pusdienas nebija iedomājamas!










Pa 7.ceļu devāmies līdz E16, tad uz Oslo un attiecīgi mūsu viesošanās Norvēģijā bija beigusies. Mazais vakara mērķis- šķērsot robežu un paspēt paēst vakariņas kādā Zviedrijas kebabērijā. :) Izdevās. Pirmajā miestā aiz robežas.




Laiskā vakarēšana mūs gandrīz atkal atstāja bez naktsmājām. Mums pamatīgi noveicās, kad trešajā zviedru kempingā, kurā iegriezāmies, izdevās saskrieties ar pašu saimnieku, kurš tobrīd bija ieradies labot tehniskas ķibeles. Tā mēs tikām pie naktsmājām Vänern ezera krastā.Ceļā uz kempingu ieraudzījāma arī vienu no Skandināvijā izdaudzinātajiem aļņiem. Beidzot dzīvajā, ne tikai ceļazīmē! :)

Ja kādreiz brauksiet garām, tad ziniet- Sandaholmas kempingā ir superīgs saimnieks, forša smilšu pludmale, taču nepatīkama tūristu drūzma un maksas duša. Un tā tie ļaudis tur "atpūšas"- saliek kempvagonus viens otram uz galvas, norobežojas ar aizslietni, sēd un lasa grāmatas. Kāpēc šādām nodarbēm jānotiek masu kempingā - nejautājiet. Pārsteidzošā vairākumā šeit bija tieši norvēģu tūristu! Laikam jau nomainīt klintis pret smilšu pludmali ir pietiekams iemesls ceļošanai pie kaimiņiem. :)








Otrā rītā mūsu bērni- latvju neaudzinātie- metās ezerjūrā. Ar visām drēbēm. Mums smiekli, mazajiem ceļojuma kulminācija! :)





Tieši tik jautri bija sākusies pēdējā ceļojuma diena. Tās galvenais uzdevums- tikt uz prāmi puspiecos. Uzdevumu izpildījām ar uzviju- traucoties pa bāņiem ar atļautā ātruma zīmēm 120km/h, ne tikai paspējām uz savu Izabelli, bet pat izkārtojām stundiņu veikalu ķemmēšanai.

Un nu bija laiks mājup...



Read more...