Tēva diena Ērgļos

Nezinu kā jums, bet man pie sirds vislabāk iet tieši mazie svētki. Sieviešu, vīriešu, mammu, tētu svētki- manis pēc varētu būt savi svētki arī vecmāmiņām, opīšiem, suņukiem, kaķēniem, jo grāmatām, maizei, sieram un citām ikdienai būtiskām lietām savi svētki taču jau ir! Svētku nevar būt par daudz, tam ticu no sirds!
Mūsu ģimenes pēdējā laika lielākais izaicinājums ir integrēšanās Ērgļos. Tāpēc, kad uzzināju, ka Ērgļu entuziasti rīko tēva dienas pasākumu, nolēmu aicināti/neaicināta ielauzties šajā ballītē kā dalībnieks un mācīt tētīšiem siet kaklasaites. :) Forši! Pie reizes pati iemācījos!


...Un guvu atbildes uz galvā šad tad ierausušos jautājumu par to, kā tiek gatavoti knaģi.


...Ar lielu interesi sekoju līdzi armijas lietām. Padomju Vs Nato.







...Kāri tvēru fotomirkļus, kad tēvi svērās kopā ar savām atvasēm...



Un ik pa laikam atgriezos pie savas daudzkaklu tūjas, lai kārtējam interesentam iedīdītu roku Vinzoras un pusVinzoras mezgla siešanā...




Un, lai jums nešķistu, ka tāds mačo pasākums vien bij`, pastāstīšu, ka bija arī tētis, kas cepa pankūkas un mammas, kas pievilkās.




Samīļojiet savus tētus, vectēvus, vīrus, dēlus! Mīļos, stipros, gādīgos! Samīļojiet biežāk! Arī dienās, kad to neprasa svētku programma...



Read more...

Grāmatiņa raudzībām.

Vienmēr ir interesanti uzņemties īpašus uzdevumus. Lelles, kubi un grāmatiņas, kurās ietverts kādas ģimenes stāsts, ir kā svarīgi eksāmeni man pašai un, pabeidzot šādus darbus, parasti ir milzīgs gandarījums.
 Emīla mīļcilvēki mani uzrunāja vēl pirms mazais puisēns bija piedzimis. Ilgās sarunās noskaidroju, kā satikās un iepazinās Emīla vecāki, kur un kādi radiņi Emīlu gaida nākam pasaulē un cik mājdzīvnieku kopumā ir šiem radiem. Kamēr uz papīra uzmetu idejas, pasaulē ieradās Emīls un atlika vien grāmatiņas lappusēs iešūt īpašos datumus un stundas, centimetrus un minūtes, lai Emīls un viņa laimīgie vecāki saņemtu raudzību dāvanā neatkārtojamu ģimenes suvenīru!










Veselību, laimi un pacietību jaunajai ģimenei! Lai saules pieliets ik katrs jaunās ikdienas solis!

Read more...

Uz Āfriku.

Septembris ir ne tikai lietus, sēņu un skolas mēnesis, bet arī oficiāls darba dunas sākums Zaubes mežiņa darbistabiņā. Kaut, ja teiktu, ka vasaru pavadīju laiskojoties, melotu. :)
Tā neilgi pēc Jāņiem kādā skaistā, vēlā vasaras vakarā Mammas Roku auto transportēja svarīgu sūtījumu uz Gaujas krastu Siguldā. Un iestūrēja tieši atvadu ballītē. Tur kāda latviešu ģimene atvadījās no mājās palicējiem, lai paši nākamajā rītā dotos tāltālā ceļā uz Āfriku. Tanzānija. Tā ir jaunā mājvieta vienai gaišmatainai lellei un diviem viņas kaķiem! Arī rotaļu kubs, neskatoties uz saviem izmēriem, tika ielikts ceļasomā.
Džambo, Šarlote! Dod ziņu, kādu vārdiņu ieliki lellei! :)







Vispār tā mana darba dzīve ir varen` interesanta. Teju katrs jaunais uzdevums ved pie nākamā un tikpat bieži nākas iepazīties ar jauniem, interesantiem cilvēkiem un viņu stāstiem.

Kopš kļuvu par Šarlotes rotaļlietu feju, man ir tas prieks saņemt savā e-pastā Āfrikas stāstus no Šarlotes mammas. Jau vasarā minēju, lai viņa sāk rakstīt blogu. Tas noteikti kļūtu par vienu no maniem mīļākajiem! Atļaušos jums ielikt nelielu citātiņu no pasakai līdzīgās vēstules:

"Katru vakaru tieši plkst. 19:26 kā pēc komandas sikspārņi dodas vakara medībās.  Tas mirklis ir fenomenāls, jo no terases jumta diviem caurumiem ārā spurdza garas sikspārņu līnijas.Tā kā konfetti, ko pamet gaisā un kas izjūk uz visām pusēm! Viņu iekšējā kārtība, disciplīna un izvietojums droši vien līdzinās armijai. Brīdī, kad sikspārņi sāk spurgt ārā, debesis kļūst pilnīgi melnas no viņiem! Tik daudz viņu ir! Šaujas visos virzienos ar ārprātīgu precizitāti, jo nekad neviens neatduras ne manos matos, ne sejā, ne baseina malās avi apkārtesošajos kokos un objektos!"...

Vai es neteicu, ka aizraujoši? :) Eh, būtu tai` Tanzānijā maķenīt ātrāks internets...


Gaiši visapkārt! Lai katra jauna diena nes jums pārsteigumus!

Read more...

Pirmklasīgi.

Tas ir noticis. Mans vecākais bērns ir pirmklasnieks.
Lieki piebilst, ka laiks paskrējis nemanot. Man ir sajūta, ka skolas jautājums, par spīti pēdējo gadu intensīvajam izziņas procesam par šo tēmu, mani pārsteidzis nesagatavotu. Gluži kā toreiz, kad ar bažām sākām piebraukāt uz bērnudārzu, arī tagad galvā vicinās skepses un neticības zobeni. Uz A4 lapas uzskrecelēti jautājumi dēla skolotājai. Svarīgi jautājumi. Par vērtībām, pārliecībām, vērtēšanas sistēmu un kritērijiem...


 Ģimenes vīrieši nešķiet ne uz pusi tik norūpējušies. Vecākais uzskata, ka neko labāku mēs mājmācot nenodrošināsim, bet jaunākais kāri steidz ieplūst sistēmā kā zāles vēnā. Šodien, stāvot gladiolu un rudens vēja apskāvienos, sajutos vientuļlepna. Vai lepnvientuļa. Viņš no mums aiziet. Atdalās. Nopurina manējo roku no savējās, jo pie 12klasnieka pieiet grib viens nevis mammas pavadībā. Un par to man saldsērīgs prieks. Viņš ir patstāvīgs! Viņš ir patstāvīgs...

Jaunā skola vēl jāiepazīst mums visiem. Ja direktore pirmajā septembrī met pūlī papīra lidmašīnas, tad to atļaušo uzskatīt par labu zīmi. :)






Laiki mainās. Ja manā laikā 12. klases skolēni būtu parūpējušies par tik plašu izklaides programmu kā šodien, man iespējams skola neliktos tik murgaina vieta zemes virsū. Kaut protams spēles ar mērķi "ātrāk, tālāk, augstāk" nekā diži nevairo pašapziņu tiem, kas pa pēdējām vietām.:). Bet par zzināmu jautrību sūdzēties nevar.

Mans jaunatklājums šodien spēle "Stārķis un vardes". Ķerenes revised. :) Ķērājs lec uz vienas kājas, ķeramie lēkā. Jestri! :)





Brūnās krāsas smarža skolas gaiteņos. Grīdas dēļi zem gadiem krāta kultūrslāņa... Soļu atbalsis koridoros. Ir lietas, kas tomēr mainās lēnāk, lai neteiktu nemaz. Tas daļēji pat priecē. :) Vismaz kaut kas vēl notiek manā ritmā. :D

Telpas drīkst nebūt lielas, ja griesti ir augsti. Lai domām ir kur izskrieties. Un Niklāva klasē ir skaistas stiklrūtotas durvis. 
Skolotāja sagatavojusi dāvanas. Pīlādžu ķekaru, tāfeles krītiņus un našķus. Rupjmaizi ar medu es saucu par īstu rudens našķi. Paldies skolotājai Lienai. Tā maizes šķelīte bija labs plāksteris daudzām manām bažām un raizēm.:) Ievads atbildei uz jautājumu par vērtībām.








Un ceru gūt atbildi arī uz jautājumu par tēva vārdu... (?)


Bet vispār ir pāris pirmā septembra klišejas, ko dievinu: gladiolas un kafejnīca. Šo divu dēļ es būtu gatava kaut pati atkal uzsākt skolas gaitas. :)



Skaistu, krāsainu un priekpilnu mācību gadu visiem pirmklasniekiem, pārējiem skolas bērniem un mums- viņu vecākiem!

Read more...