Divpasaules.

... Man patiešām bija doma beigt blogsatikšanos ciklu. 

... Lielākoties tāpēc, ka pēdējos gados vasaras plāns lielākai daļai jau gatavs vēl maija mēnesī un arvien mazāk paliek to radošo, iedvesmojošo dāmu, kas būtu gatavas nesties pāri pusei Latvijas, lai padalītos savā personībā ar citām tikpat fantastiskām sievietēm. Kaut gan... Statistika nepielūdzami rāda, ka, publiski aicinātas, uz katru pasākumu parasti nemainīgi ierodas vidēji 16 lieliskas sieviešbūtnes!

... Tāpēc laikam galvenais iemesls, kāpēc sāku atslābt, ir tā trakā plānošana (kuru beigās jau protams visi novērtē un kura man patiesībā sagādā ne mazums prieka:)) reizēm aizņem nedēļu no vietas, bet reizēm vēl divtik vairāk. Nu tā, ka visi pārējie darbi malās jāsabīda! Viņas jau tikai saka, ka viņām pietiktu ar pasēdēšanu un kafiju. :D Divu dienu garumā. Ha! :) Nākotnē gan laikam vajadzētu ieplānot arī to. :) Jo pie šitik dedzīga plāna, kāds bija šogad, sarunām atlika vien mazs, noguris vakara stundas kriksītis. 

... Bet es ļoti ceru, ka viss šis mans nemateriālais ieguldījums atstāj neizdzēšamus nospiedumus ļaužu dzīvēs. Man tas ir svarīgi. Re, tāda ir mana ambīcija šī pasākuma sakarā. Un es zinu, ka izdodas!

Kāda ieguva pārliecību, ka nākotnē viņai būs savs kūku bizness, kāda iedvesmojās bagātināt savas ģimenes ikdienas pārtikas klāstu, kāda iespējams mēģinās atkal nokļūt pie šķīvīšu mešanas disku golfā, kāda pasteidzinās pārcelšanos uz dzīvi laukos, kāda sajuta nepieciešamību pēc autovadītāja apliecības, kāda saprata, cik laimīga viņa ir par iespēju pati veidot un organizēt savu dzīvi- ielaist tajā jaunus, aizraujošus cilvēkus, kas diedziņu pa diedziņam turpmāk vij jau pavisam citu- daudz krāsaināku, pilnīgāku dzīves audeklu!

Pēc pasākuma tradicionāli saņēmu suvenīrus. Patīkamus, pārnesti un burtiski medainus, pērļainus, radoši garšīgus! Un simboliski man ir sajūta, ka mēs visas esam kā tās stikla labumburciņas, ko tu man, Kikī, iedāvāji- katra ar savu īpašo, atšķirīgo iekšējo pasauli! Uz tikšanos nākamgad! Apsolu!