Vasara viss.

Nu tāda mums šogad vasara- jūnijā zem piecām jakām, bet augustā beidzot svelme!

Netipiski mūsģimenei jeb, citiem vārdiem, plānoti devāmies pēdējās karstās vasaras dienas baudīt uz Kurzemes piekrasti. Jo jūru gribējās un Kurzemi. Vismaz man. Diviem mazākajiem ģimenē bija vienalgakatikjūra, bet partneris alka Tūjas. Uzvar tas, kurš pie stūres, tāpēc aizbraucām uz Kurzemi. Pulkstens astoņos skaistā otrdienas vakarā iestūrējām Ķemeru Gausās kāpas teritorijā un izbaudījām pasakaini siltu jūras ūdeni!

Labunakti sagaidījām Mērsragā. Jo kā vienmēr nebijām izdomājuši, kur nakšņosim. Vienīgajā man zināmajā- Latvijas Finiera atpūtas bāzē Abragciemā-  pie pašas ieejas milzu zīme vēstīja, ka suņiem te ieeja noliegta uz visstriktāko. Slikta ziņa saulei rietot, ja mašīnā taksis. Miegainām vārdu apmaiņām auto salonā skaļi skanot, iebraucām Mērsraga Saules kempingā. Šeit suņus neienīda, telti ļāva ierīkot, kur sirds kāro, turklāt tas viss neklātienes sarunā pa telefonu. Pirms saldā miega gari pastaigājāmies, meklējot pludmali un izbaudot reibinoši siltas gaisa plūsmas no naksnīgās Mērsraga jūras.

Labrīts Mērsragā! Saule te aust ātri un uzreiz! Jau septiņos teltī jautās sutoņa un tālāko mūsu ceļojuma gaitu noteica divas vajadzības: vajadzība elpot un vajadzība kaut ko ieraudzīt pirms dodamies atpakaļ mājup. Ieraudzīšanu sākām ar Mērsraga pludmali.

Galamērķis Kolka. Kolkasrags savā vietā. Pārbaudījām. Klāt nākušas vien Melnsila mučeles, daudz kritušo, jūras malu sargājošo koku un medūzas. Ausainās aurēlijas. Sasolītos dzintara krikāmus tā arī neieraudzījām. Toties līdzpaņemtajā maišelī savietojās vairāki apskaloti dēlīši, pāris saujas gliemežu čaulu, dažnedažādi jūras apmīļoti ādas izstrādājumu gabali un citi Dārgumi.

No Kolkas uz Mazirbi. Likās, ka bērniem pēc vairāku gadu pauzes jāredz laivu kapsēta un jāizbauda Lielās jūras viļņu bangas. Kapsēta, kā jau šādām vietām pienākas, apēdusi koka laivas līdz nepazīšanai. Bet Mazirbes jūra, lietus mākoņos tīta, bija visai rāma un pieklājīga.

Sapirkuši četru veidu kūpinātas zivis, devāmies mājup. Pa ceļam piestājām iepriekšējās dienas sākumvietā. Un te beidzot izbaudījām pamatīgus viļņus! Jūras sagādātās ūdensizklaides lieliski noslēdza divdienu piejūras ceļojumu. 

Atbraukuši mājās secinājām, ka, aizspurdzot uz Kurzemi, mums netīšām izdevies izvairīties no zibeņpērkona negaisa pie mājās! Par to, ka dabas rīkotais šovs bijis grandiozs, nu liecināja pāri ceļam krituši koku fragmenti un līdz malām pildītās lāmas!

Nākošā diena ausa gana salta lai viss saulainajās pludmalēs piedzīvotais šķistu kā sapnis. Noķērām sauli aiz astes. Izdevās. Paldies Dievam.