Divpasaules.


... Man patiešām bija doma beigt blogsatikšanos ciklu. 

... Lielākoties tāpēc, ka pēdējos gados vasaras plāns lielākai daļai jau gatavs vēl maija mēnesī un arvien mazāk paliek to radošo, iedvesmojošo dāmu, kas būtu gatavas nesties pāri pusei Latvijas, lai padalītos savā personībā ar citām tikpat fantastiskām sievietēm. Kaut gan... Statistika nepielūdzami rāda, ka, publiski aicinātas, uz katru pasākumu parasti nemainīgi ierodas vidēji 16 lieliskas sieviešbūtnes!

... Tāpēc laikam galvenais iemesls, kāpēc sāku atslābt, ir tā trakā plānošana (kuru beigās jau protams visi novērtē un kura man patiesībā sagādā ne mazums prieka:)) reizēm aizņem nedēļu no vietas, bet reizēm vēl divtik vairāk. Nu tā, ka visi pārējie darbi malās jāsabīda! Viņas jau tikai saka, ka viņām pietiktu ar pasēdēšanu un kafiju. :D Divu dienu garumā. Ha! :) Nākotnē gan laikam vajadzētu ieplānot arī to. :) Jo pie šitik dedzīga plāna, kāds bija šogad, sarunām atlika vien mazs, noguris vakara stundas kriksītis. 

... Bet es ļoti ceru, ka viss šis mans nemateriālais ieguldījums atstāj neizdzēšamus nospiedumus ļaužu dzīvēs. Man tas ir svarīgi. Re, tāda ir mana ambīcija šī pasākuma sakarā. Un es zinu, ka izdodas!
Kāda ieguva pārliecību, ka nākotnē viņai būs savs kūku bizness, kāda iedvesmojās bagātināt savas ģimenes ikdienas pārtikas klāstu, kāda iespējams mēģinās atkal nokļūt pie šķīvīšu mešanas disku golfā, kāda pasteidzinās pārcelšanos uz dzīvi laukos, kāda sajuta nepieciešamību pēc autovadītāja apliecības, kāda saprata, cik laimīga viņa ir par iespēju pati veidot un organizēt savu dzīvi- ielaist tajā jaunus, aizraujošus cilvēkus, kas diedziņu pa diedziņam turpmāk vij jau pavisam citu- daudz krāsaināku, pilnīgāku dzīves audeklu!

















Pēc pasākuma tradicionāli saņēmu suvenīrus. Patīkamus, pārnesti un burtiski medainus, pērļainus, radoši garšīgus! Un simboliski man ir sajūta, ka mēs visas esam kā tās stikla labumburciņas, ko tu man, Kikī, iedāvāji- katra ar savu īpašo, atšķirīgo iekšējo pasauli! Uz tikšanos nākamgad! Apsolu!


Read more...

Šujamdziesma.

Nekāda garā stāsta nebūs. Vien mazi fragmenti no šīs nedēļas rosīšanās. 
Augusta ballītes noskrējušas. Pa ceļam gadatirgos noandelēts tukšs Mammas Roku i-veikals, i plaukti, i pūra, kā saka, lādes. 
Pirmajām lapām kokos dzeltenām topot, darbistabā un arī dzīvojamajā naski šujas mazie kubiņi.
10  stundu darbdiena + pusdienu pauze, kurā es nevis ēdu, bet gatavoju pusdienas. 
Darba dienas beigās uz palodzes 7 krūzes ar dažādiem šķidrumiem -kafijas, tējas, ūdeņi...
Tā, krāsaini rosoties, top mazi, priecīgi kubiņi...





Read more...

Par šleipēm un prieku.


Savā dziļākajā būtībā esmu bezgala praktisks cilvēks. 
Bet ir man viena vājība- bērnu prieks! Tā priekšā atkāpjas pat racionālākās no domām.
Esmu gatava labi dziļos plauktos nolikt ikdienišķos apsvērumus, ja pēc tam par to saņemu sajūsmas spiedzienus un dzīvespriecīgus smaidus! Ja redzu, kā manā acu priekšā tiek piedzīvota prieka pilna bērnība un radītas atmiņas! :)

Tāpēc- ja mazās princeses pieprasa, lai aiz kleitas vilktos garumgara šleipe, tad tāda tur arī būs- vienalga, ko par to domātu es pati vai vecāki! 
Vienalga, ka šādā kleitā tālāk par māju aiziet ir teju neiespējami un, ja tas tomēr izdevies, tad jāapgūst vesela kleitas nēsāšanas etiķete, jo princese, kas krīt no trepēm vai slauka grīdu savā glaunajā kleitā nemaz nav nekāda princese :::)))

Kleita ar šleipi.





Modeles lomā mazā jubilāre Rū Rū.

Read more...

Bez pastiprinātājiem.


Ir mums perifērijas ļaudīm starp visām citām vēl viena superforša priekšrocība: 
baudīt kvalitatīvus kultūras pasākumus šaurā cilvēku lokā. 
Šāda tuva plecu plecā kopā būšana ar tiem, kas dod un tiem mums, kas ņem, ļauj pasākuma saturu izdzīvot daudz dziļāk kā sēžot arēnā vai ļaužu pilnā zālē. 

Šovasar vien ir bijusi iespēja dzirdēt Iļģus Drustu baznīckalniņā maizes festivāla ietvaros ,
 nesen netālu no mūsu Zosēnmājām viesojās Kārli Kazāks un viņa Velomūzikas komanda,
 pirms pāris nedēļām Latvijā zināmas un mazāk pazīstamas dziedošās dvēseles no malu malām pulcēja Dziesminieku saiets.

Bet pēdējā nedēļas nogalē Zosēnu Oļu kalnā pie Māras akmens 
pašdarinātas kokles skaņu pavadībā latviešu spēka dziesmas dziedāja Inga Karpiča. 
Un kopā sanākušie. Mēs, Mūzika, Kalns, Saule, Vējš, Mākoņi, Ezers un protams Mīļā Māra. 
Un katram sevī dziļi, dziļi maza kokle. Kartam pašam savas stīgas... 
Paldies Žanetei par viesmīlīgo pagalmu un garšīgo kāpostu zupu pēc koncerta!













Tā lūk mēs te laukos dzīvi tveram. Tuvu viens otram. Un ar visām maņām. Bez skaņas, garšas un dzīves pastiprinātājiem...
Šajā nedēļas nogalē mēģināsim baudīt Ezera skaņas pie Ērgļiem, bet pēdējās augusta brīvdienās pie mums Zosēnos ciemosies Framest. Vasara turpinās! :)

Read more...

Vasara viss.


Nu tāda mums šogad vasara- jūnijā zem piecām jakām, bet augustā beidzot svelme!
Netipiski mūsģimenei jeb, citiem vārdiem, plānoti devāmies pēdējās karstās vasaras dienas baudīt uz Kurzemes piekrasti. Jo jūru gribējās un Kurzemi. Vismaz man. Diviem mazākajiem ģimenē bija vienalgakatikjūra, bet partneris alka Tūjas. Uzvar tas, kurš pie stūres, tāpēc aizbraucām uz Kurzemi. Pulkstens astoņos skaistā otrdienas vakarā iestūrējām Ķemeru Gausās kāpas teritorijā un izbaudījām pasakaini siltu jūras ūdeni!






Labunakti sagaidījām Mērsragā. Jo kā vienmēr nebijām izdomājuši, kur nakšņosim. Vienīgajā man zināmajā- Latvijas Finiera atpūtas bāzē Abragciemā-  pie pašas ieejas milzu zīme vēstīja, ka suņiem te ieeja noliegta uz visstriktāko. Slikta ziņa saulei rietot, ja mašīnā taksis. Miegainām vārdu apmaiņām auto salonā skaļi skanot, iebraucām Mērsraga Saules kempingā. Šeit suņus neienīda, telti ļāva ierīkot, kur sirds kāro, turklāt tas viss neklātienes sarunā pa telefonu. Pirms saldā miega gari pastaigājāmies, meklējot pludmali un izbaudot reibinoši siltas gaisa plūsmas no naksnīgās Mērsraga jūras.




Labrīts Mērsragā! Saule te aust ātri un uzreiz! Jau septiņos teltī jautās sutoņa un tālāko mūsu ceļojuma gaitu noteica divas vajadzības: vajadzība elpot un vajadzība kaut ko ieraudzīt pirms dodamies atpakaļ mājup. Ieraudzīšanu sākām ar Mērsraga pludmali.





















Galamērķis Kolka. Kolkasrags savā vietā. Pārbaudījām. Klāt nākušas vien Melnsila mučeles, daudz kritušo, jūras malu sargājošo koku un medūzas. Ausainās aurēlijas. Sasolītos dzintara krikāmus tā arī neieraudzījām. Toties līdzpaņemtajā maišelī savietojās vairāki apskaloti dēlīši, pāris saujas gliemežu čaulu, dažnedažādi jūras apmīļoti ādas izstrādājumu gabali un citi Dārgumi.








No Kolkas uz Mazirbi. Likās, ka bērniem pēc vairāku gadu pauzes jāredz laivu kapsēta un jāizbauda Lielās jūras viļņu bangas. Kapsēta, kā jau šādām vietām pienākas, apēdusi koka laivas līdz nepazīšanai. Bet Mazirbes jūra, lietus mākoņos tīta, bija visai rāma un pieklājīga.






Sapirkuši četru veidu kūpinātas zivis, devāmies mājup. Pa ceļam piestājām iepriekšējās dienas sākumvietā. Un te beidzot izbaudījām pamatīgus viļņus! Jūras sagādātās ūdensizklaides lieliski noslēdza divdienu piejūras ceļojumu. 

Atbraukuši mājās secinājām, ka, aizspurdzot uz Kurzemi, mums netīšām izdevies izvairīties no zibeņpērkona negaisa pie mājās! Par to, ka dabas rīkotais šovs bijis grandiozs, nu liecināja pāri ceļam krituši koku fragmenti un līdz malām pildītās lāmas!
Nākošā diena ausa gana salta lai viss saulainajās pludmalēs piedzīvotais šķistu kā sapnis. Noķērām sauli aiz astes. Izdevās. Paldies Dievam.

Read more...