Studentes dienasgrāmata. Janvāris.


Esmu nolēmusi šogad blogā vismaz reizi mēnesī apkopot uzzināto, sajusto pedagoģijas studijās. Visdrīzāk kā atskaiti/grāmatzīmi man pašai, ne tiem, kas te ielūkojas cerībā uz rokdarbu vai bērnkopības iedvesmu :). Šie ieraksti vairāk būs kā pārdomas par manu šī brīža statusu un pārliecību.

Tātad: pirmais ieraksts. Janvāris.
Mans janvāris pazuda kaut kur starp "postmodernisma estētiku" un "pedagoģijas pētniecības metodēm"... Un es tiešām nesaprotu, kā cilvēki to iespēj... Es gribu studēt. Nu, tā ka- Studēt! Es gribu iedziļināties, ieurbties, ieburties, izprast jēgu/izcelsmi, salīdzināt, analizēt un izveidot viedokli. Mācības šādā kvalitātē man aizņem piecas dienas nedēļā!!! Šobrīd mācīšanās notiek pēc principa "pasniedzējs dod uzdevumu un es izaicinu sevi šajā uzdevumā." Tas ir gana jautri, taču jūtu, ka sāku nogurt... Jūtu, ka lietas, kas mani patiešām interesē tagad un tūlīt, grāmatas, kuras vēlos lasīt tagad un tūlīt, tiek noliktas arvien tālākos plauktos un gaida, kad beidzot beigsies viss Vispārīgais... Pedagoģija, psiholoģija, utt....


Nē, nav jau slikti uzzināt arī pedagoģijas vēsturi, protams. To zināt, lai izveidotu pieklājīgu viedokli par pedagoģijas nozīmi un izprastu lietas kopsakarībā, vajadzētu katram kurš skaļi domā par pedagoģiju. Par to pārliecinājos. Daudzas pārliecības sakārtojas pa plauktiem, kad ir iespēja paraudzīties uz priekšgājēju pieredzi un uz pašu pedagoģiju vēstures kontekstā. No šī viedokļa raugoties, it kā pat sanāk pareizi sākt studēt pedagoģiju, vispirms iedziļinoties tās pagātnē. No otras puses- esmu vienmēr aizstāvējusi "dziļumā iešanas" mācīšanos. Tā ir tāda mācīšanās, kura sākas no neliela (vai liela) informācijas/situācijas impulsa, un tas, kurš mācās, pamazām apaudzē šo impulsu ar aizvien padziļinātāku informāciju. Šie impulsi pedagogam un vecākiem ikdienā tālu nav jāmeklē. Katru dienu mēs satopamies ar identiskiem jautājumiem, identiskām situācijām. Turklāt šīm situācijām ir vajadzīgi risinājumi tūlīt. Tagad! Kāpēc bērni negrib iet skolā? Ko darīt ar vardarbību skolās? Vai mācību saturs atbilst bērna vecumam? Kas skolā galvenais- mācīšanās vai socializēšanās? Kādam jābūt labam skolotājam? Kā ieviest veselīgāku pārtiku skolās?... Un tā tālāk... Vai neizklausās pēc augstskolas īskursiem? :) Vai nevarētu būt tā, ka mums papildus standarta studijām reizi mēnesī ir arī kāds aktuālais kurss ar jaunāko informāciju nozarē?...


Tikmēr mana personīgā pārliecība par bērnu audzināšanu no pedagoģiski pamatotas pamazām sāk sliekties tādas pārliecības virzienā, kas pastāv uz iespējami mazāku iejaukšanos bērna dzīvē, bērnībā, domās, izziņas procesā. Vai unschooling ideoloģija šodien ir iespējama arī mūsu valsts teritorijā, par to pagaidām šaubos...

Man priekšā Angļu valodas eksāmens, naktsskapītī stāv arī čupiņa bērnu grāmatu, kas līdz martam jāiespēj izlasīt Bērnu literatūras kursa ietvaros. Referāts Civilaizsardzībā. Normāls akadēmiskais kokteilis.
Bet vispār gribētos grāmatu par permakultūru izlasīt...

Ar degunu grāmatā
Laine

Read more...

Ziema un jauns gads Latvijā


Visiem tiem, kas joprojām ielūkojas Mammas Rokās, visiem tiem, kas te ienāk gūglēdami, visiem maniem draugiem, radiem, paziņām, blogdraugiem tuvu un tālu- 
Laimīgu jauno 2016. gadu! 
Kad es saku laimīgu- es tiešām domāju tādu, lai apsēžoties vecgada vakarā pie galda būtu labi padarīta darba sajūta. Pilnasinīgi nodzīvota dzīves gada sajūta.

Mammas Rokām šis nav bijis visai dinamisks gads, drīzāk otrādi, radošais gads pavadīts ar nosacīti atpakaļslīdošu dinamiku, ja runājam par darba apjomu. Tomēr šis gads ir bijis īpašs, jo tajā ir bijuši daži nozīmīgi atskaites punkti. Viens no tiem ir mana iekšējā sajūta par Mammas Rokām. Lai šo sajūtu iegūtu pagāja ne viens vien pārdomu mēnesis. Šo pārdomu rezultātā Mammas Rokas manā apziņā iekārtojās sev piemērotā nišā, ieguva nākotnes aprises un turpmāko gadu vīziju. Par to, kāda tā ir, pamazām uzzināsiet nākamā gada laikā.

Kopumā, tomēr, mans gads ir bijis virzībā uz augšu. Uzsāktās pedagoģijas studijas pavēra man jaunus apvāršņus uz lietām, par kurām pirms tam neaizdomājos un nostiprināja jau līdz šim iegūtās atziņas un vērojumus pedagoģijā. Mācīšanās ir ārkārtīgi aizraujošs un, jā, laikietilpīgs process. Katrs brīvbrīdis paiet iegūstot un analizējot arvien jaunu informāciju par pedagoģiju un ar to saistītajām zinātnēm. Jūtu, ka šajā jomā man ir daudz ko teikt, bet, kas svarīgāk, daudz ko darīt. Ceru līdz tam nonākt tuvāko gadu laikā.

Kā pilnīgi jauns pavērsiens manā dzīvē ir tūrisma joma. Līdz šim esmu bijusi aktīva tūrisma baudītāja. Līdz ar to nācies saskarties gan ar perfekti atrisinātiem tūrisma jautājumiem, gan ar tādiem, kuros vēl ir daudz vietas izaugsmei, un tuvākā gada laikā, papildus visam esošajam, vēlos iedziļināties arī šajā jomā.

Jūtu, ka šīs nebūt nav viena no otras atdalītas intereses un neviena no tām nepieprasa otras izslēgšanu. Gluži pretēji- jūtu, ka šīs jomas ir viena no otras neatraujamas, jo savā būtībā attiecas uz vienu un to pašu, proti, dzīvesveidu!

P.S. Vai jau teicu, ka pēdējā laikā manī ieperinājusies doma par vācu valodas apgūšanu?... :)

To arī novēlu visiem jums- būt kustībā, bet ik pa laikam apstāties un izbaudīt to, kas jau sasniegts!
Gaišu Jauno gadu!

 







Read more...