Pastum-izvelc! jeb kā Tauta Pie Gaujas pastalas taisīja.


Esat ievērojuši, ka vienā vecumā cilvēks sāk izjust vajadzību uztaisīt "neizdarīto, bet vienmēr gribēto" darbu sarakstu? Man tagad ir tāds vecums. :) Attiecīgi- jau kādu laiku man šāds saraksts ir. Ne gluži uz papīra, bet domās ir! :) Šajā sarakstā ir daudz ar ceļošanu, lasīšanu un garšas kārpiņām saistītu vēlmju, bet lielākoties tajā ir prasmes, ko vēlos piepulcināt jau esošajām. Nesen izsvītroju vienu. "Pastalu gatavošana."
 
Un man par to jāparunā šeit, citādi pēc bildes Tviterī tagad daudziem šķiet, ka no virteņu un bērnu rotaļlietu šūšanas esmu pārmetusies uz pastalu gatavošanas rūpalu. :) Nē, nē. Vēl nē. :D  Bet viens- pašai savs- īpaši mīļš un pašas roku izlolots, pastalu pāris man tagad ir!

Divas nedēļas atpakaļ. Labs rīts, laba kompānija, labs nodoms un mērķis. Projekts. "Piebalgas senās un jaunās amatu prasmes". Projekta laikā iecerētas četras darbnīcas. Ādas apavu darbnīca pirmā no tām.






Pastalas izgatavot nemaz nav grūti. Nedaudz piņķerīgi, bet nav grūti. Ko nevarētu teikt par zābaciņiem. Tiem vajadzīgs īsts vīra, ja ne visu deviņu, spēks!





Darba gaitā tematiska jautrība. Durt, spiest, raut, vilkt, likt divus vienā caurumā, pastumt, pastumt stiprāk, atrast galiņu, elst, pūst... Mēs joprojām par pastalām, ja?... :)






Dažreiz paldies izklausās nodrillēti un pārāk ikdienišķi, bet, kamēr Latvijā cits, visdziļāko cieņu un pateicību aprakstošs vārds nav izdomāts, 
PALDIES, Vitai, Marikai par projektu un to, ka jums rūp! 
PALDIES meistarei Inesei Jansonei par pacietību un biezu ādu- tiešā un pārnestā nozīmē! :)


Read more...

Gauja. Pavasaris.


Jaunpiebalga. Gauja. Posms no Garā kroga līdz Dzelzceļa tiltam.
Ar domubiedriem sākam apdzīvot Gauju, izprast tās sniegtās iespējas, novērtēt tās lomu vietējā un valsts mērogā. Top plāni un plāniņi.

Auksts pavasara rīts. Gauja šogad no krastiem izgājusi tikai nedaudz. Tradicionālo palu vietā nelielas, pārlecamas pļančkas. Bērnības taciņas vairs tikai nojaušamas. Toreizējie mazie kociņi tagad izstiepušies, klusās noriņas aizaugušas ar krūmiem. Mēģinot restaurēt bērnu dienu gājumu, varētu apmaldīties trīs priedēs...

No toreizējām nemainīgajām vērtībām pāri palikuši vien daži betonbluķi un vietējo iedzīvotāju stāsti.
Tā piemēram, nelielā dzertuvīte Gaujas krastā netālu no daudzdzīvokļu mājām, tautā saukta par Jautro odu vai Sievu asarām, jo šeit darbdienu vakaros kolhoza laikos pazuda ģimeņu galvas un nereti arī visi ģimenes ienākumi. :) Kādai laulenei tas reiz piegriezās līdz brošiņai un šī ļāva sev piepildīt ilgi loloto bērnības sapni- paspēlēties ar sērkociņiem. Krastmalas krodziņš no postījumiem tā arī neattapās, bet mums- jaunpiebaldzēniem- nu ir par vienu urbānu atmiņu stāstiņu vairāk.




Te, kur manā bērnībā bija ambulance + darbojās šaušalīgākais cilvēks, ko toreiz pazinu- zobārsts- tagad top Jaunpiebalgas Mākslas un mūzikas skola. Skolas beidzot būs zem viena jumta. Viena skaista, gaumīga, mūsdienīga jumta.




Kur sabiedrība, tur atkritumi. Kur atkritumi, tur mīlīgs ugunskuriņš to likvidēšanai... 4m līdz Gaujas krastam... Gribētos cerēt, ka mana bērnības sabiedrība ar laiku, informāciju un dievpalīgu spējīga uz labāku saimniekošanu. Ceru. Ļoti.




Gaujas krasta posms no Dzirnavām līdz Garaušiem man šķita visinteresantākais. Klusi slīdot gar rāmo upi, apdzīvotas vietas tuvums tepat aiz krūmu pudura liekas nereāls. Daba, Gauja, Straume...






Garaušu tilts un pēc mirkļa Dzelzceļa tilts. Mēs esam to pagastu skaitā, kam nu cauri vijas bijušo sliežu nu jau smilšainā taisne, kuras malās tup pa kādam toreizējās infrastruktūras objektam. Cerams, ka būs iespējams to visu kā jēdzīgi izmantot.
P.S. Jaunpiebalga pa trotuāru noteikti ir garāka kā Jaunpiebalga gar Gaujas krastu. :)






Pārgājiens noticis, secinājumi izdarīti, plāni pielāgoti. Desas apēstas, ķirzaka atrasta.





Un es tiešām gribētu lai man ir piecreiz vairāk laika, lai varētu ne tikai piedzīvot, bet arī pastāstīt visu to interesanto un iedvesmojošo, kas notiek man apkārt! Es gribu kaut kad parunāt arī par augstskolā apgūto un izdarītajiem secinājumiem. Gribu arī pienācīgi ziņot par to, kas joprojām ar nemainīgu intensitāti notiek pie šujmašīnas. Gribu, bet neatrodu laiku! Manu bloglaiku izkonkurējuši augstskolas referāti. :D Miega stundas arī vairs nespēju ziedot. Gribētu, bet nespēju- nāk miegs! Laikam vecums... :)

Tiekamies!

Read more...

Ballīšu virteņu jaunumi!


Kā nu kurš meditē: cits Indijas alās, cits Latvijas mežā, cits istabā uz paklāja, bet es- es dažreiz meditēju griežot. Mūzika, gludināmais dēlis, lupatu kaudze un šķēres... Vesels maiss krāsainu svārku, blūžu, bikšu un galdautu, kas dažādos Eiropas nogabalos kļuvuši lieki, nonākuši Latvijā Zaubes mežiņā, izmazgāti, izgludināti tiek sašķērēti paklausīgos taisnstūrīšos.

Mazās četrstūru lupatiņas saliku raibās rindās un uztapināju jums šīs sezonas ballīšu aksesuāru karodziņu virtenes! Pavasari sagaidot, ballīti rotā Akvarelis- gaišbrūnas pļavas, pirmie zāles asni, sniegpulksteņi, bērzu sulas, vizbuļu pumpuri, krokusi, māllēpes, pavasara lieti...




  Pavasara-Vasaras jaunums- Alise Brīnumzemē! Puiku un meiteņu versija.








Visas šeit atrādītās virtenes lūkojiet Mammas roku i-bodītēs. Veikaliņā redzamās virtenes pieejamas un pasta karietē var iesēsties 2 darbadienu laikā kopš pasūtīšanas brīža! Rakstiet e-pastā vai sazinieties caur labajā pusē redzamo blogger saziņas rīku! 
Gaidu ziņu!





Read more...