Darba svētku datumu izmantojām tā, kā to izmantoja lielākā daļa Rīgas vecāku tajā dienā- aizgājām uz Zoo. Un kāpēc ne... "Laiciņš ārā baigi foršs"+ sagadījās būt taipusē, tāpēc lēmām par labu Rīgas Nacionālajam zoodārzam. Kaut šķiet, ka zivtiņu nosaukumus un žirafju spalvu skaitu šeit jau no galvas zinām...
Un tad ir cits uzstādījums: PĀRSTEIGTIES! Ieraudzīt jau zināmajā ko vēl neredzētu un pārsteidzošu! Gan jau katram no mums tas bija kas cits, bet mani pārsteigumi/prieki bija sekojoši: kazuārs (nereāls putns- kā no dinozauru laikiem!!!), vistas gultas risinājums, trīs pa teritoriju klaiņojoši kaķi, skeletu ekspozīcija ziloņu mājā un tas, kā bite iztīrīja vēderu manā acu priekšā. Mūžu dzīvo, mūžu mācies! Beigās tomēr tik daudz jauna nācās ieraudzīt! :)
Spriežot pēc apkures sezonas Grand Finale, vajadzētu būt pavasarim! Šallē un vilnas zeķēs tērpusies, mašīnpilno pagalmu no darbistabas loga vērojot, par to arī paceļu cigoriņkafijas krūzi! Priekā! Par pavasari siltum silto!
Pilligi sagribējās uz Zoo...sen tur nav būts
AtbildētDzēstPatiesi ceru, ka pavasaris nu ir klāt un uz palikšanu. Priekā! Man gan parastā karstā mellā kapija :)
Nu būs daži gadi paskrējuši, kad dīdījos, jo Zoo būts dažādos gadalaikos, izņemot pavasari... Togad bija tā 100 gadu jubileja viņiem, jo atceros atraitnīšu dobi 100 formā. :) Zinu, ka pat ieblogoju par to gājienu. Atceros vilšanos. Toreiz kaut ko pārkārtoja. Un daļa zvēru mammu ar jaunām rūpēm, tāpēc nolīdušas tālu no skatītāju acīm... Tāds tukšums. Drūmums. Un nevarēju tā arī saprast, vai tas tāds pavasara drūmums vai tik togad?
AtbildētDzēstMan doma tagad, šajās brīvdienās, tāpat vien pa Mežaparku pastaigāt, bez Zoo... Gan jau sirds sarausies, ieraugot, kur nesen izzāģēja daļu meža, bet...