Un atpakaļ Dzirkstiņos...

Pērngad rakstīju par mantoto lauku īpašumu un neizmērojamo darba apjomu tajā.
https://mammasrokas.blogspot.com/2016/06/dzirkstinu-celiens.html

Šī gada plāni vēl grandiozāki:
1) Jāpabeidz iesākto augļudārza atdžungļošanu (šim nolūkam agrā pavasarī sperti arī daži mērķtiecīgi, seminārveidīgi soļi izglītošanās virzienā)
2) Iekopt dārzu un siltumnīcu
3) Iestādīt!!! (Katru gadu uzskatu par svētu pienākumu ļoti burtiski pildīt ķīniešu sakāmvārda "Lai mūsu bērni veldzētos ēnā, mums jāiestāda koki"(vai kā tml.) otro daļu.) Šogad tās nebija ābeles kā pērn, bet pieci dažādi gardumkoki/krūmi/vijas. Plūškoks, korinte, aronija, citronliāna, aktinīdija (Ziemeļu kivi). Dārza piestādīšanu ar smukumkrūmiem atstāšu pensijas vecumam- tagad man svarīgi ierīkot paradīzes dārzu, kurā ik uz soļa aug kas gards un veselīgs! :)
4) Mētru bārs. Izstaigājot tirdziņu, uzzināju par šokolādes mētrām, zemeņu, banānu mētrām un arbūzu mētrām! Pilnīgi traks ĢMO, bet smaržoja tik burvīgi! Eksperiments!
5) Akas projekts novests līdz dzeramajam ūdenim. Āmen.
6) Šūpoles, roku mazgājamais toverīt`s un ugunskura vieta ir tikai ekstras, bet ļoti nepieciešamas, lai darbos pamazām iesaistītu jaunāko paaudzi.
7) Vēl miljoniem citu mazu darbiņu.

 Un atklāti? Man ārkārtīgi patīk sajūta, kad darāmajam neredz galu! :) Tas liecina, ka šeit- Dzirkstiņos- notiks iesakņošanās, veidosies atmiņas, pieredze. Dzīve ritēs. Skaisti!