ceturtdiena, 2017. gada 26. oktobris

Lāču ģimenes Saulkrasti.

Nu kaut kas taču ir tajās zvaigznēs. Klusums, klusums un tad pēkšņi trīs e-pastos pēc kārtas lūgums pašūdināt grāmatiņu. Varbūt tie ir  garie rudens vakari, kas liek pievērsties lasīšanai :), bet varbūt vienkārši apziņa, ka starp beciņu saldēšanu, ķirbju kambaros likšanu un ābolu guldīšanu pagraba plauktos ir vēl kāda konservējama lieta: Bērnība. :)
Un tāpēc vēl viena brīnišķīga grāmatiņa tapusi. Daudz laimes, mazā Nikola!














Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru