Beidzot. Beidzot piecēlos ar rīta gaiļiem. Beidzot man izdosies pieķerties blogam! Jo ir īstāks par īstu brīdis pienācis un gaiss tieši tā smaržo, lai es varētu šeit- savā emuārā, savā dienasgrāmatā- atstāt kādu ilgi lolotu ziņu gūgles dzīļu nākamībai. Ir pats, pats, Pats mirklis parunāt par kādām burvīgām mājām...
***
Ir tādas mājas Zemgalē, ir tāda vieta, kurā mīt mīlestība pārākajā no pakāpēm. Vieta, kurā ģimene sapņo un veldzē dvēseli. Dzimtas mājas. Pagalms ar lieliem, laiku laikus pieredzējušiem kokiem, upe, kuras krastos čalodamas dzimst atmiņas. Šajā mājā vasarās sirdsilti saimnieko mazais Georgs ar ģimeni, bet cauru gadu nedēļas nogalēs te Georgu sagaida Zuze un opis.
Kad Linda pērnā gada nogalē man uzrakstīja par šo vietu, viņas stāsts mani aizkustināja līdz asarām. Viņa aprakstīja savas mājas tik sirsnīgi un izjusti, ka gandrīz sajutos pati pabijusi tur- tālajā Zemgales nostūrītī. Godīgi, brīžiem nobijos, vai man maz izdosies visu viņas stāstīto pienācīgi, bez dvēseles lētuma atainot sašūtā grāmatiņā,... kas vēl turklāt domāta kā rotaļlieta... Gāja laiks. Ilgi divi vai pat ar asti mēneši. Es Lindai sūtīju jautājumus, viņa (at)bildes. Es viņai liku zīmēt, mērīt, filmēt, stāstīt. Iet vakara tumsā ārā un bildēt virtuves logu. Tad iet vēlreiz un nofrotografēt no lielāka attāluma :D...Lai viss izdotos. Lai būtu vis-vis-vis...! Un viss notika. Pareizās dzirksteles kosmosā uzšķīlās. Enerģija tika dota un gūta. Es ļoti aizrāvos, ieguldījos detaļās. Gribējās rokās izšūpot šo ģimeni, tās stāstu un vērtības! Un es to darīju. Katrā dūrienā, katrā domā, katrā pirmajā uz septītajā mēģinājumā. ar Lindu kļuvām par virtuālām draudzenēm; cerams šovasar izdosies turēt solījumu un apciemot stāsta galvenos varoņus dzīvē, izkliedēt ekrāna migliņu, tā sajūtām pievienojot klāt balsis, skaņas un smaržas. Vēl īstāku īstumu.:)
Bet tikmēr mazais Georgs izstaigās savas mājas: kāps kokos, pušķos pagalmu svētkiem, brauks ar kvadraciklu, vīs vainagus, dziedās līgodziesmas un ziedos jāņugunij, ierausīsies klēpī opim, makšķerēs un izpeldēsies Iecavā. Arī grāmatā, arī Rīgas dienās.
Kad Linda pērnā gada nogalē man uzrakstīja par šo vietu, viņas stāsts mani aizkustināja līdz asarām. Viņa aprakstīja savas mājas tik sirsnīgi un izjusti, ka gandrīz sajutos pati pabijusi tur- tālajā Zemgales nostūrītī. Godīgi, brīžiem nobijos, vai man maz izdosies visu viņas stāstīto pienācīgi, bez dvēseles lētuma atainot sašūtā grāmatiņā,... kas vēl turklāt domāta kā rotaļlieta... Gāja laiks. Ilgi divi vai pat ar asti mēneši. Es Lindai sūtīju jautājumus, viņa (at)bildes. Es viņai liku zīmēt, mērīt, filmēt, stāstīt. Iet vakara tumsā ārā un bildēt virtuves logu. Tad iet vēlreiz un nofrotografēt no lielāka attāluma :D...Lai viss izdotos. Lai būtu vis-vis-vis...! Un viss notika. Pareizās dzirksteles kosmosā uzšķīlās. Enerģija tika dota un gūta. Es ļoti aizrāvos, ieguldījos detaļās. Gribējās rokās izšūpot šo ģimeni, tās stāstu un vērtības! Un es to darīju. Katrā dūrienā, katrā domā, katrā pirmajā uz septītajā mēģinājumā. ar Lindu kļuvām par virtuālām draudzenēm; cerams šovasar izdosies turēt solījumu un apciemot stāsta galvenos varoņus dzīvē, izkliedēt ekrāna migliņu, tā sajūtām pievienojot klāt balsis, skaņas un smaržas. Vēl īstāku īstumu.:)
Bet tikmēr mazais Georgs izstaigās savas mājas: kāps kokos, pušķos pagalmu svētkiem, brauks ar kvadraciklu, vīs vainagus, dziedās līgodziesmas un ziedos jāņugunij, ierausīsies klēpī opim, makšķerēs un izpeldēsies Iecavā. Arī grāmatā, arī Rīgas dienās.
Priecīgs un atmiņām pilns sveiciens jums tur Brankūžos! Tiekamies vasarā! :)
Ļoti skaisti!
AtbildētDzēstVar redzēt darināts ar mīlestību!
Brīnišķīgi darbi! Katra sīkākā detaļa skaista un ar lielu rūpību darināta. Prieks par autores gaumi un talantu!
AtbildētDzēst