Nekas tāds. Vienkārši rudens. Aiz loga un drusku sirdī. Un drusku pēdu pirkstos, jo grīdas aukstas un vēl nekurina daudzstāvu mājas te Cēsīs... Bet rudens. Brūnais ir mans jaunais melnais. Citiem rudens pelēks, man brūns. No govju līdz dubļu. No spilgta brūna, līdz putekļani dūmakainam. Vēl jāpieradinās pie sarkanbrūna un laime būs pilnīga. Brūna. :)
Tad nu stāstot par rudensbrūnām sajūtām, jāpievieno kādi ilustratīvie materiāli, un tādi man kā reizē ienākušies no pēdējās reizes, kad devos ekspedīcijā uz Gulbeni. Tur ir kāda bodīte- drusku tumša un drusku pēc pelējuma smaržo, bet pērļu tur daudz, ja pērļojat kā es. Dūjai zābaki, man bļodas, vēl kāds jokains grebumiņš no koka- roku darbs galu galā un ar raksturu. Un čības. Būnas, jā.
Tad nu stāstot par rudensbrūnām sajūtām, jāpievieno kādi ilustratīvie materiāli, un tādi man kā reizē ienākušies no pēdējās reizes, kad devos ekspedīcijā uz Gulbeni. Tur ir kāda bodīte- drusku tumša un drusku pēc pelējuma smaržo, bet pērļu tur daudz, ja pērļojat kā es. Dūjai zābaki, man bļodas, vēl kāds jokains grebumiņš no koka- roku darbs galu galā un ar raksturu. Un čības. Būnas, jā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru