tag:blogger.com,1999:blog-7843433560384676403.post6983745100381278199..comments2023-11-28T10:19:11.200+02:00Comments on Mammas Rokas: Lietuva. Trešā daļa. Pabeidzam Lietuvu.Lainehttp://www.blogger.com/profile/04184377277852142139noreply@blogger.comBlogger3125tag:blogger.com,1999:blog-7843433560384676403.post-14285538842176834392013-09-09T10:49:31.754+03:002013-09-09T10:49:31.754+03:00Nu riktīgs pārsteigumu ceļojums!;)
Atcerējos, ka e...Nu riktīgs pārsteigumu ceļojums!;)<br />Atcerējos, ka es pirms gadiem 20 esmu pabijusi tajā Raganu kalnā, bet tā pa Lietuvu neesmu vairāk ceļojusi, ka'tikai uz Viļņas tirgu jaunībā:))))<br /><br />Vakar bijām Pokaiņos, ļoti skaista un maģiska vieta. Gids teica, ka šo vietu ļoti iecienījuši ir tieši lietuvieši un krievi, latvieši nemaz tik daudz to neapmeklē kā varētu domāt. Dainahttps://www.blogger.com/profile/09637176192863212121noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-7843433560384676403.post-27697749968258688052013-09-07T08:23:52.779+03:002013-09-07T08:23:52.779+03:00Garš, bet riktīgi labs! :D Bet taisnība - visādi &...Garš, bet riktīgi labs! :D Bet taisnība - visādi " ekšeni" ceļojumu beigās tikai izskaistina un atmiņas līdz ar to kontrastainākas! Un galu galā ar visiem kontrastiem rodas ļoti labs priekšstats par valsti! :)<br />Bet nu jūsu Parīzes viesnīcai mūsējā pat klāt nestāv! Apsveicu! :DLainehttps://www.blogger.com/profile/04184377277852142139noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-7843433560384676403.post-51268826272063578162013-09-07T00:17:16.079+03:002013-09-07T00:17:16.079+03:00Stāsts par viesnīcu man atgādina mūsu "viesnī...Stāsts par viesnīcu man atgādina mūsu "viesnīcas" numuru Parīzē, kad mazākajai meitai bija desmit mēneši un tieksme spiegt tā, ka logiem plīsa stikli. Numurs par 70eiro remontu (un laikam arī putekļusūcēju) nebija redzējis pēdējos 50gadus, tualete un duša bija ārpusē, pie sienas liels uzraksts - izlietnē veļu nemazgāt! Un tad, kad man kāds pie pakauša - es nepārspīlēju - sāka klepot, izrādījās, ka aiz durvīm, kuras atradās aiz mūsu gultas, atrodas vēl viens numurs ar vēl vienu viesnīcas viesi. Piedegušās brokastis mums pasniedza (pēc sajūtas nomirušas omes) istabiņā vienacains jocīgas uzvedības vīrietis. Ar diviem maziem bērniem brīžiem nezinājām vai raudāt vai smieties (smieties šādā gadījumā ir ļoti svarīgi), bet jāsaka, ka šādas atmiņas - tāpat kā skaistākās - ir tās neaizmirstamākās. P.S.Sanāca garš komentārs.Anonymousnoreply@blogger.com