Es te laikam vienā no rakstiem izteicos drusku neprecīzi par TO grāmatu! :D:D:D
Vienkārši - ik pa laikam man liekas, ka es ar jums runāju, kā ar labiem draugiem, kuri seko katram manam solim (ierakstam) un ir apmēram lietas kursā par manām jaunākajām aizņemtībām. :D:D
Viena no manām aizņemtībām gadu mijā bija grāmatas lasīšana!
Jau stāstīju jums, ka nejauši atšķīru Mārtiņa plauktā stāvošo Lato Lapsas "Zelta zeme, kuru pametusi Ziemeļblāzma".
Un no pirmajiem teikumiem mani tā tik ļoti aizrāva, ka beidzot pēc, ja nemaldos, 6 gadu pārtraukuma, atkal esmu izlasījusi vienu grāmatu!
Tā kā mani pēdējos mēnešos nez kāpēc vilina viss slāviskais, (seko linku saraksts):
PSRS laiku rotaļlietas,
krievu multenes,
krievu glezniecība
PSRS laiku pamestie ciemi,
tad lasīt grāmatu, kura sarakstīta pēc autora ceļojuma pa skarbo Sibīrijas pusi, likās tikai likumsakarīgi!
Jāteic, ka šī grāmata, kas no skata vairāk atgādina kādu slikti tulkotu, lētu ezotērisko literatūru, patiesībā ir tiešām interesanta, pārdomām, faktiem un kolorītiem cilvēkstāstiem piesātināta un brīžiem pat atbaidoši skarba.
Tikai uz beigām lasot iedomājos, ka kopš 2004. gada, kad Lato Lapsa uzrakstīja šo ieskatu Krievijas ziemeļu ikdienā, ne viena vien upe aiztecējusi un noteikti daudz kas mainījies arī Tur - "zemē, kuru pametusi ziemeļblāzma"...
______________________
Bet visiem, kas iedomājās, ka "pabeidzu SAVU grāmatu", :D:D:D priecīga ziņa: to, ka reiz uzrakstīšu savu rokdarbu grāmatu, zinu tikpat droši, kā zināju, ka reiz rakstīšu savu blogu!
Vienkārši - ik pa laikam man liekas, ka es ar jums runāju, kā ar labiem draugiem, kuri seko katram manam solim (ierakstam) un ir apmēram lietas kursā par manām jaunākajām aizņemtībām. :D:D
Viena no manām aizņemtībām gadu mijā bija grāmatas lasīšana!
Jau stāstīju jums, ka nejauši atšķīru Mārtiņa plauktā stāvošo Lato Lapsas "Zelta zeme, kuru pametusi Ziemeļblāzma".
Un no pirmajiem teikumiem mani tā tik ļoti aizrāva, ka beidzot pēc, ja nemaldos, 6 gadu pārtraukuma, atkal esmu izlasījusi vienu grāmatu!
Tā kā mani pēdējos mēnešos nez kāpēc vilina viss slāviskais, (seko linku saraksts):
PSRS laiku rotaļlietas,
krievu multenes,
krievu glezniecība
PSRS laiku pamestie ciemi,
tad lasīt grāmatu, kura sarakstīta pēc autora ceļojuma pa skarbo Sibīrijas pusi, likās tikai likumsakarīgi!
Jāteic, ka šī grāmata, kas no skata vairāk atgādina kādu slikti tulkotu, lētu ezotērisko literatūru, patiesībā ir tiešām interesanta, pārdomām, faktiem un kolorītiem cilvēkstāstiem piesātināta un brīžiem pat atbaidoši skarba.
Tikai uz beigām lasot iedomājos, ka kopš 2004. gada, kad Lato Lapsa uzrakstīja šo ieskatu Krievijas ziemeļu ikdienā, ne viena vien upe aiztecējusi un noteikti daudz kas mainījies arī Tur - "zemē, kuru pametusi ziemeļblāzma"...
______________________
Bet visiem, kas iedomājās, ka "pabeidzu SAVU grāmatu", :D:D:D priecīga ziņa: to, ka reiz uzrakstīšu savu rokdarbu grāmatu, zinu tikpat droši, kā zināju, ka reiz rakstīšu savu blogu!
Bet ko šobrīd lasāt jūs?
O, interesanti. Es šobrīd lasu Mērijas Šellijas "Frankenšteinu", jo man ir plāns izlasīt pusi no labāko grāmatu simtnieka (skolās un visādos citādos apstākļos ir gadījies izlasīt 24 grāmatas no konkrētā saraksta, nu esmu ķērusies pie skaita palielināšanas.) Frankenšteinu nopirku jau skolas gados, kad vācu visas iespējamās grāmatas angļu valodā, bet vienmēr bija bail lasīt. :D
AtbildētDzēstMan laikam būtu grūti pārkāpt priekšstatam par Lato Lapsu, lai lasītu viņa grāmatu, bet forši, ka šī ir izdevusies.
Čau, Diāna!
AtbildētDzēstMan laikam paveicies, jo man līdz šim nav pijis priekšstata par Lato Lapsu! :)
Redz, tagad man ir priekšstats! :D
Un kāds tad ir apkārtvaldošais priekšstats, ja nav noslēpums? Kaut kā emsu palaidusi garām...
Un vēl - kur var dabūt to sarakstu ar simtnieku labāko grāmatu?
P.S. nākamā man plānā Muktupāvelas "Cilpa" vai "Šampinjonu derība".
Nu jau atkārtoti lasu Volfs Dīters Štorls "KOSMOSS DĀRZĀ". Tā kā šajā pavasarī ogumājas ir tikušas pie maza zemes pleķīša, tad šai grāmatai šobrīd ir pavisam cita nozīme. Un pavasaris tiek gaidīts divtik stipri :) Grāmatā atradīsi par to kā būt tuvāk dabai, kā būt daļai no tās un kā dzīvot zaļi. Par to kā veidot dārzu, kā tas tika veidots mūsu senču laikos un, ka dārzs nav tikai parasts dārzs ar kartupeļu vagām un pāris puķēm, bet gan dzīva, organiska daļa no tā īpašnieka. Ne velti saka - parādi man savu dārzu, un es tev pateikšu, kas tu esi! :)
AtbildētDzēstLaba grāmata, tiešām laba grāmata!
Muktupāvelas "Šampinjonu derība" bija baigi labā, man ļoti patika :)
AtbildētDzēstPašai blakus stāv Pjūzo "Pēdējais Dons", bet tā nav ne tuvu tik forša kā slavenais "Krusttēvs" :(
Pakļāvos masu psihozei un nopirku slaveno Ēd, lūdzies, mīli - ir laba, tiešām. Bet vispār bērni mani tieši atgrieza pie grāmatu lasīšanas, īpaši to darīju, kamēr baroju pirmo bērnu, jo šis process ilga stundu katru reizi. Esmu pa šiem dažiem gadiem krietnu kaudzi izlasījusi. Ja nebūtu jālasa mācību literatūra, tad vēl vairāk varētu.
AtbildētDzēstPaldies par linkiem uz mākslas blogu :) Man ļoti interesē glezniecība, un tajā blogā ir daudz kur acis pamielot :)!
AtbildētDzēstPar to, ko es lasu-nesen pabeidzu "Pūķa Ķērāju" un uzreiz "apriju' otru tā paša rakstnieka darbu- abi darbi ir labākie ko esmu lasījusi pēdēja laikā! Abas noteikti būs manu labāko grāmatu topā! Patreiz iesāku klasiku "Pride and Prejudice"
Jogij, vai to "Pūķa ķērāju", ko naktī no sestdienas uz svētdienu rādīja kino formātā pa TV3? Smaga filma... Tiešām laba, bet smaga filma... Daudz raudāju... Bet man tas raksturīgi :D
AtbildētDzēstFilma lika novērtēt iespēju dzīvot Latvijā, kurā nenotiek karadarbība... Tā kā brāļuks nesen no Afganistānas atgriezās, tad redzētajam bija divtik liela nozīme...
Tikko piebeidzu Millenium triloģijas pēdējo daļu "Meitene, kas izpostīja sirseņu pūzni". Iesākta stāv novele no Krēslas sērijas "Brī Taneres īsā otrā dzīve".
AtbildētDzēstsveika :)
AtbildētDzēstEs lasu savu "profesionālo" literatūru - šobrīd iesākta Vladimira Agafoničeva "Dzīvniekterapija", kuru uz laiku pārtrauc vajadzības spiesta "Vides zinātne" (ar dikti daudz autoriem).
No izlasītajām ar paliekošu iespaidu ir Džordža Orvela "Dzīvnieku ferma" (filosofiskā jēga tajā ir valsts iekārta, pēc kā palika baisi, jo mūsu pie varas esošie pirmrindnieki nu dikti līdzīgi tām cūkām, kas dz.fermā :D) un Regīnas Ezeras "Cilvēkam vajag suni" ar padomijas laika izpratni par suņa pirkšanu centrāltirgū, bet nu vismaz ar pozitīvu piesitienu...
Bet pēdējo laiku mīļākā grāmata man ir Aksela Muntes "Stāsts par Sanmikelu" - tā nu ir katra burta vērta!!!
P.S. Diemžēl vairs nespēju lasīt kādreiz sev tik mīļo "lēto literatūru", kaut gan tā gribētos atslēgties kādā romantiskā mīlasstāstā...
Ļoti gribu vēlreiz (ar šībrīža skatījumu) izlasīt "1000 un 1 nakts pasakas" - tajā mani fascinē interesantā valoda un stāstījums, bet diemžēl grāmata pašlaik nav pieejama. Gan jau kaut kad tikšu pie tās :)
Laine! Jā tā pati filma! Bet grāmata ir daudz-daudz iespaidīgāka! Noteikti iesaku izlasīt!
AtbildētDzēstEs biju ļoti pārsteigta ka pa TV rādīja, pat nereklamēja, nejauši uzdūros!
Filmā bija vairāk par emocionālo pusi, savukārt grāmata diez gan plaši par Afganistānu- dokumentāli, kas man izraisīja nelielu pārsteigumu, ka samērā attīstīta valsts 30 gados ir novesta Gruvešos!
AtbildētDzēstŠo komentāru ir noņēmis autors.
AtbildētDzēst:) Es, kā vienmēr, atšķiršos no pūļa un kāds kārtējo reizi par mani varēs pasmaidīt - es tagad vakaros lasu "Makšķernieka gadagrāmatu 2011"! :D
AtbildētDzēstBet no nopietnā plaukta pēdējā izlasītā ir "Rembrants" - sen izdota grāmata, kas lasījās visai grūti, bet spēcīgi atpoguļo dzīves vērtības.
Lainei veiksmi ar SAVU grāmatu!
Prieks par Diānu. Arī man tāds plāns ik pa laikam nāk prātā.
AtbildētDzēstTas ko Lato Lapsa raksta par politiku nav man, taču viņa ceļojumu, kultūras un tautu apraksti ir ļoti labi.
Es šobrīd lasu. Franču mūsdienu dzejas izlasi (interesēja dzejnieks Reverdī, ko bija iecienījusi Šanele), tad Starp mums meitenēm runājot (pārizdota, bet līdz šim nebiju lasījusi)un Sofijas pasauli (filozofija iesācējiem. Vēlos nolikt eksāmenu filozofijā, tādēļ no kaut kā jāsāk. Sokratu jau izanalizēju). Es mēdzu lasīt vairākas grāmatas paralēli. Lasu visu no vāka līdz vākam vienmēr! Pat izlasu, kas tulkojis un cik lappaspuses. No skolas laikiem tā iegājies. :)
Pirmo reizi komentēju, jo gramatas man mīļas. Bet esmu tikai pāris grāmatas izlasījusi kopš mana meitiņa piedzima 16 mēnešus atpakaļ, un tām ir bijuši praktiski tēmati, dārzniecība un bērnu barošana un audzināšana. Bet gandrīz gadu atpakaļ iesāku savu personīgo Bībeles lasīšanu, un kad lasu kādu nodaļu ar iespēju tanī īsti iedziļoties, lasīšanas un pārdomas laiks ir salds!
AtbildētDzēstBez tā, ko es īsti vēlos pabeigt ir manas vectantes dzīves stāstu, ko viņa uzrakstīja ar daudz informācīju par manu ģimenes vēsturi. Būs jāmeiģina to pabeigt pirms es viņu apciemoju Februārī. Ir jauki, ka ir rakstniece ģimenē!
(Ceru, ka mana valoda nav par slikta. Uzaugu un vēl joprojām dzīvoju ASV.)
Ak jeee...ku feini!!! un visādi citādi izsaucieni izskanēja šaipus datora ekrānam...
AtbildētDzēstEs burtiski iemīlējos tais zābaciņos...Vaļinkos...
Rotaļlietas kā atgriešanās bērnībā :) mans 15 gadīgais dēls tās ieraugot iesaucās-es ar ar tādām spēlējos :)
Un multenītes...super!
Bet par grāmatām runājot...parasti paralēli lasu vairākas...Bībele ir vienmēr uz nakstgaldiņa...pārējās grāmatas mainās...šobrīd te ir Sāras Bon Bronikas "Ikdienas pārpilnība"...(iepriekš izlasīju šīs autores grāmatu " Vienkāršā pārpilnība" ļoti patika) "Pašnodarbināto grāmatvedība un nodokļi" tas pa manu darba līniju :) un izklaidei Vaineres "Laba gultā"- jautrs gabals...
Gadu mijā ķeros pie neizlasītajiem Ievas Staštiem,jo visu rudeni lasījuu grāmatas. Pirmās divas "Spēles ar...", arī otri Larssona, gaidu, kad šīs trešās būs bibliotēkā.
AtbildētDzēst"Pūķa ķērājs"smaga tiešām, vai varētu vēl noskatīties filmu, nezinu, bet uzzināju daudz ko, par ko vispār nebija pat priekšstata.
"Stāstu par Sanmikelu" laikam ar būtu jāizlasa ar citu - tagadējo domāšanu un pieredzi.
Ak jā, bezelektrības dienās izlasīju "Šokolādes" otro grāmatu "Saldās kurpītes", tik feini varēja izjust Monmartras noskaņas, ja ir tr būts...
Kā reiz aizvakar pabeidzu "Glamour",lubene :) Iepriekšejos 5gadus lasīju visdažādāko speciālo literatūru: par dārziem(visvairāk, tās ir sapirktas kvantumos un pat uz bibleni gāju), par augiem, kokiem;puķēm un zālienu, par mājas iekārtošanu, dizainiem, krāsām, mēbelēm, rokdarbiem, kā arī dažādas enciklopēdijas.
AtbildētDzēstAr grāmatām man ir īpašas attiecības. Es kā kolekcionārs tās vācu :) Citi met ārā, es stiepju uz mājām. Vīrs barās:) Ja ieeju grāmatnīcā-vāks pilnīgākais!, iziet bez pirkuma nevaru. Bet! ja pērku daiļliteratūru, tad tikai par akcijas cenām, nocenotu vai lietotu. Parasti ieraugu kaut kādas ideju grāmatas, nu jau pārsvarā svešvalodās, kuras nocenotas uz pusi, vai pat trīskārši(nu nevaru nenopirkt piem.no šitās sērijas http://www.blackanddeckerbooks.com/default.asp?subtopic=1)