Mārtiņi pa īstam.

Esmu kopā ar Mārtiņu jau 12 gadus un apmēram tikpat Mārtiņdienas dažādos izpildījumos līdz ar to redzējusi mūsmājās. Taču nez kāpēc tieši šogad man beidzot radās vēlme noskaidrot, kāpēc un kā šie svētki svinami! :D

 Ja Wiki nemelo, tad par Mārtiņiem šos svētkus sauc kopš Livonijas ordeņa laikiem, kad, zirgā sēdēdams, karavīrs Martinus devies savu apmetni salstošam ubagam, kurš vēlāk viņa sapnī izrādījies Jēzus. Negribēdams tomēr šī iemesla dēļ par bīskapu kļūt, Martinus slēpies no vietējās draudzes vistu kūtī. "Tādēļ arī latviešu Mārtiņu ticējumi un pareģojumi ir saistīti ne tikai ar zirgiem un drēbēm, bet arī ar mājputnu kaušanu un Mārtiņbērnu gājieniem." - tā Wiki.
Un zosis šajā dienā vispār cepot ģermāņi. Tā lūk.

Taču pēc senlatviešu paražām Mārtiņdiena ir oficiālas rudens beigas/ziemas sākums.
Mārtiņi ir tā diena, kad beidzas lopu ganos laišana un zemes darbi. Zeme tiek laista pelnītā atpūtā. Beidzas Veļu laiks un sākas Ledus laiks.

Bet mūsmājās šis turpmāk būs "laiks, kad  mūsu ģimenē ienāca gailis!" Iepazīstieties Rokoko Eiro Knābsis Pētergailis! Mūsu ģimenē katrs grib izpausties vārda došanas jautājumā... :)

Pirmo nakti apmulsušais lopiņš pavadīja datorkabinetā. Atrada sev laktiņu skapjaugšā un sakakāja, līdz ar to, Kundziņa darba mapes. Un kā jau īsts gailis, godam nostrādāja par modinātaju nākamajā rītā! :D:D:D Labi, ka tikai 10 minūtes pirms modinātāja! :)

Lai cik amizanti ir telpā turēt putnu, ir iemesli (visiem saprotami ;)), kāpēc to labāk nedarīt. Tāpēc arī mūsu skaistulītis jau šodien pārvācās uz šķūni, kur Kundziņš viņam uztaisīja laktiņu. Tikai laktiņas vietā gailis pagaidām tomēr izvēlējās medību tornīti... :)
Uf, es ceru, ka tā radībiņa pamazām sāks arī ēst... Pēc pāris nedēļām došu jums ziņu, kā tad mūsu Rokoko E.K.P. sokas jaunajā mājvietā. :)