Norvēģija. Pirmās divas dienas- drusciņ skaisti.

Un tagad solītais ceļojuma apraksts.

 Grūti tagad pēc ceļojuma pateikt, vai tas bija ilgi plānots. Man pašai liekas, ka, salīdzinājumā ar Lietuvas trīsdienīti, šis no sākumdomas mirkļa līdz realizācijai paņēma ievērojami mazāk laika. Bet ir cilvēki, kas saka, ka es par šo runājot jau gadu! :D
Neapzināti vai varbūt apzināti centos par šo mūsu ieceri doties uz Norvēģiju nerunāt blogā, lai arī vēlme dzirdēt kādu reālu pieredzi bija visai liela, atzīšos. Un neba māņticības vadīta es slēpu mūsu plānus - vienkārši iepriekšējā pieredze ar gadiem ilgo īdēšanu un galubeigās ne pārāk skurpulozi saplānoto Lietuvas ceļojumu man lika būt verbāli piesardzīgai.
Šis ceļojums no iepriekšējā atšķīrās ar vairākām lietām. Pirmkārt - jau no janvāra mūsmājās parādījās ceļojumu krājkasīte. Tajā gan nesakasījās daudz, bet gandrīz pietiekami prāmim turp atpakaļ, kas mums kā četru cilvēku ģimenei ar auto nozīmēja ~420EUR.
Bet vēl ceļojumu īpašu darīja apstāklis, ka pirms kāda laika man iegadījās iepazīties klātienē ar Dabasmammu Leldi. Mūsu tikšanās laikā viņa laipni piedāvājās dot naktsmājas, ja nu kādreiz izdomājam līdz Norvēģijai nokļūt.
Kad apmēram pirms pus gada dēls sāka fanot par iespēju izbraukt ar prāmi līdz Stokholmai, nolēmām, ka ceļojums uz Norvēģiju iekļautu ļoti daudzas mūsu ģimenes sapņu lietas sākot no vizināšanās ar lielu kuģi un beidzot ar makšķerēšanu okeānā. Meitas pases termiņš beidzas jūlijā - tas ļāva izveidoties ceļojuma laika rāmim. Un pēc mēnesi ilgas gatavošanās un dažām smieklīgām, jautājumiem pilnām Skaipsarunām ar Leldi, bijām gatavi ceļam. :)

***

Prāmis kā prāmis. Pār jūru pārpeldētgribētāju vidū smacējošā vairākumā braļukas. Un tādi tipiski - ar zeķēm ādas zandalēs, paģirainiem sejas vaibstiem un 80% no šo vaibstu īpašniekiem no rīta pēc pūšanas trubiņā paliek atskurbt turpat Stokholmas ostas teritorijā.
Ja vairāk burzās pa kuģa septīto stāvu, kurā tūliņ aiz rindas tīņiem paredzētu spēļautomātu iekārtota Lotes istaba un bumbistaba pirmsskolas vecuma bērniem, tad tos iepriekšminētos tēvaiņus redzēt daudz nenākas. Mums protams noveicās, ka neviens no bērniem vēl nav sasniedzis 7 gadu vecumu - tiem kam 7+ diemžēl paredzētas citas "izklaides" tīņu istabā- visas par žetoniem.
Ja ir vēlme atvadīties no Daugavas krastiem uz klāja, tad jārēķinās, ka svaigais gaiss jādala ar smēķētājiem. Ņemot vērā, ka pēdējo un ģimeņu ar bērniem ir proporcijā 50/50, īsti neizprotu prāmja politiku, bet acīmredzot zem vārda "Izklaide" katrs saprot ko savu...

Kuģa kajītes uz abām pusēm izvēlējāmies četrvietīgas bez logiem uz 5.,6.,7 klāja (info tiem, kas redzējuši vai nākotnē redzēs Tallink mājaslapu) un savu izvēli nenožēlojam. Jo 2. klājs ir zem mašīnām, bet kajītes ar logiem maksā ievērojami vairāk. Ņemot vērā, ka laiku līdz naktsmieram mierīgi var vadīt vaktējot mazos pie rotaļistabām, logu kajītē nemaz neprasās.
Kajītes nelielas, taču pietiekami pieklājīgi aprīkotas. Mini viesnīcu numuriņi. Ar dušu, tīrām gultasveļām, dvieļiem un plastmasas glāzītēm. Un podu-putekļusūcēju, kuru iemēģināt pirmajai iegadījās Čikai. Sekoja neliela pauze un tad pamatīgs raudājiens, jo nu troksnītis ir tiešām ispaidīgs. :) Bet vēlāk jau tika rīkotas pat bērnišķīgi mīļas kakrotaļas un notika visāda citāda poda spēju testēšana. Pirmā lielā ceļojuma atmiņa gatava vēl nenokāpjot no prāmja! :D

Atceros, ka pirms gadiem padsmit braucot ciemā pie Kundziņa, kurš tobrīd strādāja Zviedrijā, biju sajūsmā no rīta izejot uz klāja un ieraugot no Latvijas tik atšķirīgu ainavu. Sajūtas sirreālas. Nekas, pilnīgi nekas nav pat tuvu līdzīgs mūsu valstij un šis mirklis, kad pirmo reizi ieraudzīju mazās arhipelāga saliņas man ir palicis atmiņā uz mūžu. Tas gan nenozīmē, ka mazie šo burvīgo peizāžas maiņu uztvēra ar vienlīdz lielu apbrīnu - visā ceļojumā kopumā ievērojām, ka dabas skati mazos saista ievērojami mazāk kā pati iespēja būt dabā, "piedalīties" tajā. Jebkura pietura tika uztverta ar sajūsmu, jebkurš pārbrauciens bija izaicinājums mums vecākiem un tāpēc mīļākie bija tie, kuros bērni gulēja ...:)

Lai kompensētu prāmī pavadīto ceļojuma pirmo dienu, otrās dienas mērķis bija iestiepties iespējami dziļāk Norvēģijā, lai trešo dienu jau sāktu ar šai valstij cienīgu atpūtu. Nobraukuši no prāmja, nekavējoties centāmies pamest Stokholmu virzienā uz Oslo. Apvienojot daudzos Karlsona pilsētas ceļu remontus un Tom Tom īpašo gaumi, šis process mums paņēma vairāk kā stundu. Un tad pa E18 taisnā urbienā uz Norvēģiju. Pie Norvēģijas robežas nonācām 16:35 pēc vietējā laika, kas ir stundu atpakaļ no mūsējā. Tātad 17:35 pēc LV laika.

Netālu no Norvēģijas robežas vēl Zviedrijā būdami izmantojām iespēju uzpildīt degvielu par zviedru cenām, kas uz to mirkli bija 14,44 kronas litrā. Un šī bija pēdējā pietura pirms naktsmājām, ja neskaita mazās čurpauzītes ik pa laikam.

Mūsu Norvēģijas ceļojuma maršruts bija izvēlēts vadoties pēc diviem nosacījumiem:
1) mēs devāmies (arī) ciemos un turklāt bijām pateikuši, kad ieradīsimies,
2) mums bija 7 dienas laika.
Ciemošanās bija paredzēta uz Stordas salas un mums atlika vien izvēlēties, pa kuru ceļu līdz tai nokļūsim. Izvēlējāmies 40. ceļu no Kongsbergas līdz Geilo. Lai drusku norautu gabaliņu šosejas un pie reizes izbaudītu mazo ceļu burvību, izvēlējāmies iegriezt auto ceļā Skotselv- Lampeland. Kādā no ceļotāju forumiem biju lasījusi, ka šis izrādījies neliels, bet varen` skaists ceļš. Taču TomToms mūs iemudžināja vēl sīkākos celiņos, liela daļa no kuriem bija zemes ceļi, kas veda cauri mellenāju un kalnu strautu klātiem mežiem. Sajūtas pirmajā pievakarē svešā zemē diezgan dīvainas. Bērni bija noguruši un kļuva nepacietīgi un Kundziņš jau bija gatavs stutēt telti turpat mežā, taču man tas šķita nedaudz par ekstrēmu, tāpēc nolēmām tomēr turpināt ceļu un apmesties pirmajā kempingā, ko ieraudzīsim.

Izmaldījušies ārā no egļu puduriem, ieraudzījām pirmo elpu aizraujošo skatu ar augstiem kalniem un sniegotām virsotnēm aiz tiem! Bērni bija tik piekusuši, ka uz mūsu ar Kundziņu sajūsmas pilnajiem saucieniem tikai noburkšķēja: "Nav smuki, tikai drusciņ..." Šis mīļi smieklīgais "drusciņ skaisti" sekoja mums visu turpmāko ceļojuma laiku un tika pielietots brīžos, kuros parasti bija kas krietni vairāk par "drusciņ skaisti"! :D

Kad nonācām kempingā Veggli ciemā (un mēs tiešām braucām pirmajā ieraudzītajā), pulkstenis rādīja jau 20:00. Šis bija grūts pārbrauciens gan mums, gan bērniem. Tāpēc mēs bijām pārlaimīgi, kad beidzot varējām pamatīgi izkustēties. Telts stutēšana blakus auto un spiningošanas iespēja mums kopā izmaksāja 260 kronas, kas ir apmēram 21LVL (eirās rēķiniet paši).
Šeit (un vispār šāda tipa kempingos) bija arī kopējā virtuve ar silto ūdeni, trauku mazgājamo līdzekli un elektrisko plīti, kuru gan neizmantojām, jo ceļojuma vajadzībām bijām iegādājušies gāzes degli un aizņēmušies varenu katliņkomplektu. Gatavot dabā mums šķita lielāks piedzīvojums, kā virt maltīti aprīkotā virtuvē. Tā uz liesmiņas tapa gan kafija, gan Spilvas soļanka, gan auzu pārslu putra brokastīs. :)

Atsevišķs stāsts par ūdenskritumu pāri ceļam. Kundziņš pīckodams pamanīja šo daiļo veidojumu un tā- pavisam bez iepriekšējas sagatavošanās- notika mūsu ģimenes pirmais kāpiens norvēģu kalnos. Kāpiens bija stāvs un personām bez fiziskas sagatavotības un ar lieku ekipējumu (es, mani liekie ~9kg un mans fotoaparāts) ik pa laikam vajadzēja paņemt atelpas pauzīti. Un es nerunāju tēlaini. Man tiešām vajadzēja atelpoties! :D Silts ieteikums visiem, kas plāno Norvēģijā izkāpt no mašīnas un kaut ko arī piedzīvot uz savas ādas - paskraidiet kādu mēnesi, divus iepriekš! Fiziskā sagatavotība noderēs! :D
Atgriežoties pie dabas skatiem un kāpiena - gan pie šīs klints, gan arī visā turpmākajā ceļā mani ļoti pārsteidza ceļā sastaptie sīkie ziediņi! Tieši šie sīkie, bet sīkstie klinšu ziediņi, kas atrod vietu savai esībai pat mazākajās klinšu spraudziņās, man turpmāk asociēsies ar pašiem norvēģiem.

Nakti pārlaidām teltī. Paldies Niklāva bērnudārza kolēģes ģimenei par četrvietīgo telti! Pirmā un arī pārējās tajā pavadītās naktis bija ļoti komfortablas. Kaut jāpateicas, protams, arī normālam matracim, kurš, lai arī aizņēma vietu mašīnā, tomēr ļāva no rīta pamosties bez stīvuma kaulos un tas nav mazsvarīgi, ja priekšā atkal gara, iespaidiem bagāta diena...

Turpinājums sekos...