Stāsta iepriekšējo daļu un norādes uz citām iepriekšējām meklējiet šeit.
Kad ezerslapjās drēbes bija nomainītas pret siltu plīša kārtu, pēdējais telts mietiņš ieliksts teltssomā un noklaudzēja mašīnas bagāžnieka durvis, sapratām, ka iedomātā rāmā brauciena vietā mūs sagaida pamatīgs riksis, lai tiktu līdz Stokholmai laikā. To, vai izdosies pārvest mājās suvenīrus (jo kā jau katrs aizrāvies tūrists, arī mēs par šo daļu bijām piemirsuši Norvēģijā :D ), tobrīd mēs vēl nezinājām.
Par laimi Zviedrijā ir bāņi, uz kuriem tiešām ir zīmes 120 km/h. Tad nu pārsniedzot atļauto ātrumu pieklājības robežās ;), sakasījām apmēram 45 minūtes veikala apmeklējumam. Mēs nemeklējām ledusskapja magnētus vai krūzītes. Mēs vienkārši iegājām pārtikas veikalā un sapirkāmies to, ko Latvijā neesam redzējuši un kas šeit maksāja mazāk kā pie mums. Tā iepirkumu grozā nonāca kafijas, zemeņu zaptes un visādu kalibru bonbonkas.
.JPG)
Atpakaļceļš no turpceļa uz prāmja nedaudz atšķīrās. Pirmkārt bērniem bija daudz vairāk aktivitāšu (nezinu personāla apsvērumus, bet ceļā no LV uz Zviedriju nebija seju apgleznošanas un piecu rotaļu vietā Lote spēlēja tikai vienu. Piebildīšu, ka abos virzienos braucām ar vienu prāmi un abas bija pirmdienas), otrkārt vairs nebijām tik iespringuši par katru cenu ietaupīt, tāpēc atļāvāmies arī pavakariņot uz prāmja. Vakariņas te iespējamas vismaz trīs dažādās vietās un cenu kategorijās un par laimi pie bērnistabas ir bistro ar demokrātiskāko (cik nu uz prāmja tas iespējams) cenu galu.
Salīdzinājumā ar pirmo nakti uz prāmja, kad modos vairākas reizes naktī un cīnījos ar bezmiegu, šoreiz mēs visa ģimenīte pamodāmies no balss kajītes radio, kas vēstīja, ka brokastis ir gatavas un pēc stundas prāmis jau būs Daugavā. :) Atlika izberzt miegu no acīm un vākt kopā pekeles!
Ceļojums bija beidzies. Aiz muguras tieši nedēļa piedzīvojumu. Kaut likās, ka pagājis jau mēnesis. Atmiņas nu jau paspējušas sasēsties hierarhijas plauktos- zemākajos tehniskās detaļas, augstākajos gūtās sajūtas un neaizmirstamie dabasskati. Un izdarīts galvenais secinājums: ir ik pa laikam jāizbrauc no Latvijas, lai uzjundītu sevī iekšējo nemieru un motivāciju mūsu valsti par labāku vietu veidot. Skaidrs, ka kalni, upes un ūdenskritumi no jauna neradīsies- Gaiziņš un Ventas rumba ir un paliks mūsu griesti, bet ir jomas, kurās ja ne mūsu, tad nākamajai paaudzei vēl darba gana. Šis ceļojums lika aizdomāties par Latvijas ceļu stāvokli, par darba laikiem kā valsts tā arī privātajās darba vietās, par algām, par bērnudārziem, par lauku un pilsētu iespēju nevienlīdzību, par pašpietiekamību, ārišķībām, utt... Tik daudz vielas pārdomām guvām septiņas dienas padzīvojot citurienē...
Visupirms jau likumu nianses- skaidri un izsmeļoši par ceļošanu uz šo valsti, nepieciešamajiem dokumentiem, par ēdienu, dzērienu kvotām, utt., uzzinājām mājaslapas norvegija.lv linkos.
Sauss konspekts mūsu gadījumā bija šāds:
derīgas pases
EVAK jeb Eiropas veselības apdrošināšanas kartes (pilnīgs bezmaksas pasākums, kuru, turklāt, nokārtojām stundu pirms došanās uz prāmi)
pilna bāka degvielas
līdz 10kg augļu un dārzeņu
alko produkti pēc augstākminētā linka parauga
Mēs gan izbraukājām Norvēģiju bez atskaitīšanās, tomēr iespēja tikt muitā pārbaudītam jāparedz un atkāpes būtu jāizdara normas robežās. ;)
Norvēģijas oficiālais tūrisma portāls ir visitnorway.com, taču parasti gatavojoties ceļojumam es vairāk uzticos reāliem stāstiem kā tūrisma firmu vai PR aģentūru piedāvātajai informācijai. Tāpēc vareni vērtīgi bija gūglē uziet sarunas forumos un privātos blogus. Tādējādi guvām priekšstatu par gaidāmajām izmaksām un iespējami nepieciešamajām lietām.
Tikpat vērtīgi bija arī izjautāt Norvēģijā dzīvojošu draudzeni (Leldi). :) Viņa jautājumu "Kas tev tagad mugurā?" uztvēra bez divdomībām, jo kurš gan cits spēj dot labākas norādes par līdzņemamo apģērbu kā trīs bērnu mamma, kas dzīvo mērķvalstī! :)
Ar apģērbu, jāpiebilst, greizi var nošaut tikai tad, ja to paņem par maz (Pie nosacījuma, ja vecākiem ar uzstādījumiem viss kārtībā un bērniem netiek norādīts peļķēm apiet lielākos līkumus un kalnus vērot no auto loga.:)). Paši redzējāt, cik daudz dažādas klimatiskās situācijas piedzīvojām nieka 7 dienu laikā. Lietus, sniegs, karstums... Pirmais priekšnoteikums bija ĒRTI un tad, balstoties uz šo, piekrāmējām varenu somu.
Mēs veļu mazgājām vienreiz- pie Leldes ģimenes, bet par nelielu samaksu veļasmašīnu var izmantot arī kempingos.
*Četrvietīga telts (aizlienēta) un tāds kā virsmatracis, uz kura vietas pietika mums visiem četriem.
Šis matracis nebija mazs un aizņēma ievērojamu vietu mašīnā, bet es to klasificētu kā paciešamu neērtību, jo kvalitatīvs miegs naktī man ir viens no nākamās dienas labsajūtas svarīgiem priekšnosacījumiem (eu, gluži kā no Dormeo reklāmas :D).
* Guļammaisi, spilveni, segas.
Citā gadījumā mēs ņemtu tikai guļammaisus, bet, tā kā ceļojuma laikā neizslēdzām iespēju nakšņot kempingmājelēs (un ieraudzīju dažās kempingu mājaslapās liegumu gulēt gultās guļammaisos), tad paķērām arī pāris segas. Godīgi sakot man kā visai salīgai personai bija prieks, ka nakts vidū varu uzraut virsū papildus siltumu.
*Gāzes deglis un gāzes baloniņi.
Speciāli šim pasākumam un ar domu par nākotni, nopirkām gāzes deglīti un trīs gāzes baloniņus/pudeles (reāli pat neiztērējām vienu). Galvenokārt vārījām ūdeni un attiecīgi to izmantojām ēdienu/dzērienu pagatavošanai.
* Kastroļu komplekts (draugu aizdots).
Kad ģimenes draugi mums aizdeva tūrisma traukus ar piebildi, ka nekas labāks šajā jomā nav izdomāts, viņi nejokoja. Lai arī mums īsti nebija ar ko salīdzināt, tomēr daudzpusīgā lietošana, asprātīgi kompaktais dizains un plānais kastroļu materiāls mums liek ticēt viņiem uz vārda. Varbūt pilnai laimei pietrūka vienīgi bļodiņu, bet mēs izlīdzējāmies ar krūzītēm. Šim koplektam gan ceļojuma laikā sanāca pašam savs stāsts, jo tas tika piemirsts Alkšņu rezidencē, attiecīgi pusi no ceļojuma laika mums nācās izlīdzēties ar uz vietas Norvēģijā iegādātu mazkastrolīti (par negantiem ~16LVL). Ap Jāņiem Lelde atveda traukus uz Latviju un nu tie nonākuši atpakaļ īpašnieku rokās, tāpēc droši varu stāstīt šo stāstu! :D
*Aukstuma kaste (arīdzan aizņēmāmies).
Mums bija putuplasta kaste ar saldējamiem elementiem tajā. Princips vienkāršs- saldējamie elementi šajā kastē rada aukstu vidi, līdz ar to ir iespēja paņemt līdzi tādus produktus, kas citos apstākļos ārti bojātos. Mūsu gadījumā tie bija salāti pirmajām dienām, žāvēta vista ciemkukulim, siers, desa, mājās ceptas kotletītes, karbonādītes, u.c. Elementi atkūst ~ diennakts laikā, tāpēc jālūko tos atkal sasaldēt. Šeit atkat noderēja pietura pie Alkšņiem, bet brīžiem bijām spiesti būt kreatīvi un izlīdzējāmies ar auksta kanu strautu ūdens pudelēm un maisiņos saliktu sniegu.
* Pārtika
To, ka Norvēģijā ir dārga pārtika, lielākā daļa tā kā saprot. Zviedrijā cenas pārtikai ir kaut kur pa vidu starp LV un NO. No mājām paņēmām līdzi tādus pamatu pamatus kā kafiju, tēju, sāli, cukuru. Kā jau nopratāt, daļu ēdmaņas sagatavoju iepriekšējā vakarā pirms izbraukšanas, taču pārējo sapirkāmies lielveikalā. Lielu uzsvaru likām uz augļiem, dārzeņiem, apbruņojāmies arī ar maizes krājumiem. Zinājām, ka stundām sēdēt pie gāzes degļa, lai pagatavotu ģimenes vakariņas, negrasāmies, tāpēc iegādājāmies zupas, plovu stikla burkās, ātri vārāmās auzu pārslas. Par gurmānisku baudījumu šādu ēšanu droši vien nenosaukt, bet vēsā vakarā pēc garas dienas soļanka piecās minūtēs ir īsta svētība. :)
Našķim nopirkām šokolādes krēmu, zemesriekstu krēmu un burciņu ievārījuma. Apbruņojāmies arī ar šokolādītēm ātrai enerģijai, kad tāda būtu nepieciešama.
*Zāles
Es neesmu nedz farmācijas fane nedz sīvākā noliedzēja. Svešā valstī man neliels zāļu skapītis vienkārši deva drošības sajūtu. Mūsu aptieciņā bija paracetamols, Nurofen, oglīte, Linex, plāksteri un jūrasūdens degunam. Linex un plāksterus, starp citu, pat izmantojām.:)
* Makšķeres un to ekipējums.
Konkrēti par vobleriem un vizuļiem šoreiz gan neizplūdīšu -tas vairāk Kundziņa lauciņš :), bet varu pastāstīt, ka bērniem līdz 16 gadiem makšķerēšanas licenzes Norvēģijā nebija jāpērk. Pieaugušajiem diennakts pīckošana mūsu apdzīvotajās kempingteritorijās maksāja 100NOK. Licenzes iegādājāmies pie kempingu saimniekiem. Makšķerēšana jūrā visiem ir bez maksas.
*Apģērbs, apavi.
Jau minēju iepriekš- ērtums bija galvenais kritērijs. Biju nobijusies, ka kalnā kāpšana var traumēt bērnu potītes, sapringu par speciālu puszābaku iegādi, bet beigās abi uzrāpās virsotnē zandalēs. :) Taču līdzpaņemtie pārgājienu zābaki noderēja sniegotajās virsotnēs.
Jārēķinās, ka kalnos laikapstākļi var mainīties strauji. Kamēr nebijām paši piedzīvojuši šādu situāciju Sidžu virsotnē, man šis likās tikai tāds Discovery izdzīvotājraidījumu kultivēts mīts. :) Bet reālitātē - pat ja sāk pārgājienu karstumā krekliņos un šortos, mugursomā līdzi vajadzētu būt plīša jakai un ideālākajā variantā arī lietus jakai.
Par naudām...
Diemžēl nespēšu jums precīzi atbildēt uz klasiskāko no jautājumiem "Cik jums izmaksāja ceļojums uz Norvēģiju?"
Mūsu gadījumā tas iekļāva sevī arī mašīnas remontu pirms tam, pases maiņas izdevumus un citas lietas, ko iespējams neieplānotu izdevumos, ja negrasītos doties ceļojumā. Un tomēr pat neskaitot visu šo noteikti jārēķinās ar summu virs 2000EUR. Drīzāk tuvāk pie 3000EUR. Un tas ir pie noteikuma, ka mēs pārsvarā baudījām dabu, ne muzejus vai speciālas tūristu izklaides vietas.
Sālīti, protams, taču šīs atmiņas piesēdušās tām zemāko plauktu atmiņām. :)
***
Kad ezerslapjās drēbes bija nomainītas pret siltu plīša kārtu, pēdējais telts mietiņš ieliksts teltssomā un noklaudzēja mašīnas bagāžnieka durvis, sapratām, ka iedomātā rāmā brauciena vietā mūs sagaida pamatīgs riksis, lai tiktu līdz Stokholmai laikā. To, vai izdosies pārvest mājās suvenīrus (jo kā jau katrs aizrāvies tūrists, arī mēs par šo daļu bijām piemirsuši Norvēģijā :D ), tobrīd mēs vēl nezinājām.
Par laimi Zviedrijā ir bāņi, uz kuriem tiešām ir zīmes 120 km/h. Tad nu pārsniedzot atļauto ātrumu pieklājības robežās ;), sakasījām apmēram 45 minūtes veikala apmeklējumam. Mēs nemeklējām ledusskapja magnētus vai krūzītes. Mēs vienkārši iegājām pārtikas veikalā un sapirkāmies to, ko Latvijā neesam redzējuši un kas šeit maksāja mazāk kā pie mums. Tā iepirkumu grozā nonāca kafijas, zemeņu zaptes un visādu kalibru bonbonkas.
.JPG)
Atpakaļceļš no turpceļa uz prāmja nedaudz atšķīrās. Pirmkārt bērniem bija daudz vairāk aktivitāšu (nezinu personāla apsvērumus, bet ceļā no LV uz Zviedriju nebija seju apgleznošanas un piecu rotaļu vietā Lote spēlēja tikai vienu. Piebildīšu, ka abos virzienos braucām ar vienu prāmi un abas bija pirmdienas), otrkārt vairs nebijām tik iespringuši par katru cenu ietaupīt, tāpēc atļāvāmies arī pavakariņot uz prāmja. Vakariņas te iespējamas vismaz trīs dažādās vietās un cenu kategorijās un par laimi pie bērnistabas ir bistro ar demokrātiskāko (cik nu uz prāmja tas iespējams) cenu galu.
Salīdzinājumā ar pirmo nakti uz prāmja, kad modos vairākas reizes naktī un cīnījos ar bezmiegu, šoreiz mēs visa ģimenīte pamodāmies no balss kajītes radio, kas vēstīja, ka brokastis ir gatavas un pēc stundas prāmis jau būs Daugavā. :) Atlika izberzt miegu no acīm un vākt kopā pekeles!
Ceļojums bija beidzies. Aiz muguras tieši nedēļa piedzīvojumu. Kaut likās, ka pagājis jau mēnesis. Atmiņas nu jau paspējušas sasēsties hierarhijas plauktos- zemākajos tehniskās detaļas, augstākajos gūtās sajūtas un neaizmirstamie dabasskati. Un izdarīts galvenais secinājums: ir ik pa laikam jāizbrauc no Latvijas, lai uzjundītu sevī iekšējo nemieru un motivāciju mūsu valsti par labāku vietu veidot. Skaidrs, ka kalni, upes un ūdenskritumi no jauna neradīsies- Gaiziņš un Ventas rumba ir un paliks mūsu griesti, bet ir jomas, kurās ja ne mūsu, tad nākamajai paaudzei vēl darba gana. Šis ceļojums lika aizdomāties par Latvijas ceļu stāvokli, par darba laikiem kā valsts tā arī privātajās darba vietās, par algām, par bērnudārziem, par lauku un pilsētu iespēju nevienlīdzību, par pašpietiekamību, ārišķībām, utt... Tik daudz vielas pārdomām guvām septiņas dienas padzīvojot citurienē...
***
Lai cik apcerīga būtu šī stāsta noskaņa, zinu, ka daudziem interesē arī tehniskās detaļas. Visupirms jau likumu nianses- skaidri un izsmeļoši par ceļošanu uz šo valsti, nepieciešamajiem dokumentiem, par ēdienu, dzērienu kvotām, utt., uzzinājām mājaslapas norvegija.lv linkos.
Sauss konspekts mūsu gadījumā bija šāds:
derīgas pases
EVAK jeb Eiropas veselības apdrošināšanas kartes (pilnīgs bezmaksas pasākums, kuru, turklāt, nokārtojām stundu pirms došanās uz prāmi)
pilna bāka degvielas
līdz 10kg augļu un dārzeņu
alko produkti pēc augstākminētā linka parauga
Mēs gan izbraukājām Norvēģiju bez atskaitīšanās, tomēr iespēja tikt muitā pārbaudītam jāparedz un atkāpes būtu jāizdara normas robežās. ;)
Norvēģijas oficiālais tūrisma portāls ir visitnorway.com, taču parasti gatavojoties ceļojumam es vairāk uzticos reāliem stāstiem kā tūrisma firmu vai PR aģentūru piedāvātajai informācijai. Tāpēc vareni vērtīgi bija gūglē uziet sarunas forumos un privātos blogus. Tādējādi guvām priekšstatu par gaidāmajām izmaksām un iespējami nepieciešamajām lietām.
Tikpat vērtīgi bija arī izjautāt Norvēģijā dzīvojošu draudzeni (Leldi). :) Viņa jautājumu "Kas tev tagad mugurā?" uztvēra bez divdomībām, jo kurš gan cits spēj dot labākas norādes par līdzņemamo apģērbu kā trīs bērnu mamma, kas dzīvo mērķvalstī! :)
Ar apģērbu, jāpiebilst, greizi var nošaut tikai tad, ja to paņem par maz (Pie nosacījuma, ja vecākiem ar uzstādījumiem viss kārtībā un bērniem netiek norādīts peļķēm apiet lielākos līkumus un kalnus vērot no auto loga.:)). Paši redzējāt, cik daudz dažādas klimatiskās situācijas piedzīvojām nieka 7 dienu laikā. Lietus, sniegs, karstums... Pirmais priekšnoteikums bija ĒRTI un tad, balstoties uz šo, piekrāmējām varenu somu.
Mēs veļu mazgājām vienreiz- pie Leldes ģimenes, bet par nelielu samaksu veļasmašīnu var izmantot arī kempingos.
Pirms sākt uzskaitīt mūsu līdzpaņemto lietu sarakstu, atzīšos, ka esmu nelabojama komfortmīle un mani nekas nepiespiedīs traukties pa pus pasauli ar vienu mugursomu plecos. Sauciet mani par gliemezi, bet man patīk, ja mana māja man visur braukā līdzi. :) Pat ja kādam rūdītam ceļotājam mūsu saraksts liks nodrebēt :), te nu tas ir:
*Četrvietīga telts (aizlienēta) un tāds kā virsmatracis, uz kura vietas pietika mums visiem četriem.
Šis matracis nebija mazs un aizņēma ievērojamu vietu mašīnā, bet es to klasificētu kā paciešamu neērtību, jo kvalitatīvs miegs naktī man ir viens no nākamās dienas labsajūtas svarīgiem priekšnosacījumiem (eu, gluži kā no Dormeo reklāmas :D).
* Guļammaisi, spilveni, segas.
Citā gadījumā mēs ņemtu tikai guļammaisus, bet, tā kā ceļojuma laikā neizslēdzām iespēju nakšņot kempingmājelēs (un ieraudzīju dažās kempingu mājaslapās liegumu gulēt gultās guļammaisos), tad paķērām arī pāris segas. Godīgi sakot man kā visai salīgai personai bija prieks, ka nakts vidū varu uzraut virsū papildus siltumu.
*Gāzes deglis un gāzes baloniņi.
Speciāli šim pasākumam un ar domu par nākotni, nopirkām gāzes deglīti un trīs gāzes baloniņus/pudeles (reāli pat neiztērējām vienu). Galvenokārt vārījām ūdeni un attiecīgi to izmantojām ēdienu/dzērienu pagatavošanai.
* Kastroļu komplekts (draugu aizdots).
Kad ģimenes draugi mums aizdeva tūrisma traukus ar piebildi, ka nekas labāks šajā jomā nav izdomāts, viņi nejokoja. Lai arī mums īsti nebija ar ko salīdzināt, tomēr daudzpusīgā lietošana, asprātīgi kompaktais dizains un plānais kastroļu materiāls mums liek ticēt viņiem uz vārda. Varbūt pilnai laimei pietrūka vienīgi bļodiņu, bet mēs izlīdzējāmies ar krūzītēm. Šim koplektam gan ceļojuma laikā sanāca pašam savs stāsts, jo tas tika piemirsts Alkšņu rezidencē, attiecīgi pusi no ceļojuma laika mums nācās izlīdzēties ar uz vietas Norvēģijā iegādātu mazkastrolīti (par negantiem ~16LVL). Ap Jāņiem Lelde atveda traukus uz Latviju un nu tie nonākuši atpakaļ īpašnieku rokās, tāpēc droši varu stāstīt šo stāstu! :D
*Aukstuma kaste (arīdzan aizņēmāmies).
Mums bija putuplasta kaste ar saldējamiem elementiem tajā. Princips vienkāršs- saldējamie elementi šajā kastē rada aukstu vidi, līdz ar to ir iespēja paņemt līdzi tādus produktus, kas citos apstākļos ārti bojātos. Mūsu gadījumā tie bija salāti pirmajām dienām, žāvēta vista ciemkukulim, siers, desa, mājās ceptas kotletītes, karbonādītes, u.c. Elementi atkūst ~ diennakts laikā, tāpēc jālūko tos atkal sasaldēt. Šeit atkat noderēja pietura pie Alkšņiem, bet brīžiem bijām spiesti būt kreatīvi un izlīdzējāmies ar auksta kanu strautu ūdens pudelēm un maisiņos saliktu sniegu.
* Pārtika
To, ka Norvēģijā ir dārga pārtika, lielākā daļa tā kā saprot. Zviedrijā cenas pārtikai ir kaut kur pa vidu starp LV un NO. No mājām paņēmām līdzi tādus pamatu pamatus kā kafiju, tēju, sāli, cukuru. Kā jau nopratāt, daļu ēdmaņas sagatavoju iepriekšējā vakarā pirms izbraukšanas, taču pārējo sapirkāmies lielveikalā. Lielu uzsvaru likām uz augļiem, dārzeņiem, apbruņojāmies arī ar maizes krājumiem. Zinājām, ka stundām sēdēt pie gāzes degļa, lai pagatavotu ģimenes vakariņas, negrasāmies, tāpēc iegādājāmies zupas, plovu stikla burkās, ātri vārāmās auzu pārslas. Par gurmānisku baudījumu šādu ēšanu droši vien nenosaukt, bet vēsā vakarā pēc garas dienas soļanka piecās minūtēs ir īsta svētība. :)
Našķim nopirkām šokolādes krēmu, zemesriekstu krēmu un burciņu ievārījuma. Apbruņojāmies arī ar šokolādītēm ātrai enerģijai, kad tāda būtu nepieciešama.
*Zāles
Es neesmu nedz farmācijas fane nedz sīvākā noliedzēja. Svešā valstī man neliels zāļu skapītis vienkārši deva drošības sajūtu. Mūsu aptieciņā bija paracetamols, Nurofen, oglīte, Linex, plāksteri un jūrasūdens degunam. Linex un plāksterus, starp citu, pat izmantojām.:)
* Makšķeres un to ekipējums.
Konkrēti par vobleriem un vizuļiem šoreiz gan neizplūdīšu -tas vairāk Kundziņa lauciņš :), bet varu pastāstīt, ka bērniem līdz 16 gadiem makšķerēšanas licenzes Norvēģijā nebija jāpērk. Pieaugušajiem diennakts pīckošana mūsu apdzīvotajās kempingteritorijās maksāja 100NOK. Licenzes iegādājāmies pie kempingu saimniekiem. Makšķerēšana jūrā visiem ir bez maksas.
*Apģērbs, apavi.
Jau minēju iepriekš- ērtums bija galvenais kritērijs. Biju nobijusies, ka kalnā kāpšana var traumēt bērnu potītes, sapringu par speciālu puszābaku iegādi, bet beigās abi uzrāpās virsotnē zandalēs. :) Taču līdzpaņemtie pārgājienu zābaki noderēja sniegotajās virsotnēs.
Jārēķinās, ka kalnos laikapstākļi var mainīties strauji. Kamēr nebijām paši piedzīvojuši šādu situāciju Sidžu virsotnē, man šis likās tikai tāds Discovery izdzīvotājraidījumu kultivēts mīts. :) Bet reālitātē - pat ja sāk pārgājienu karstumā krekliņos un šortos, mugursomā līdzi vajadzētu būt plīša jakai un ideālākajā variantā arī lietus jakai.
Par naudām...
Diemžēl nespēšu jums precīzi atbildēt uz klasiskāko no jautājumiem "Cik jums izmaksāja ceļojums uz Norvēģiju?"
Mūsu gadījumā tas iekļāva sevī arī mašīnas remontu pirms tam, pases maiņas izdevumus un citas lietas, ko iespējams neieplānotu izdevumos, ja negrasītos doties ceļojumā. Un tomēr pat neskaitot visu šo noteikti jārēķinās ar summu virs 2000EUR. Drīzāk tuvāk pie 3000EUR. Un tas ir pie noteikuma, ka mēs pārsvarā baudījām dabu, ne muzejus vai speciālas tūristu izklaides vietas.
Sālīti, protams, taču šīs atmiņas piesēdušās tām zemāko plauktu atmiņām. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru