Mātei meita, meitai kleita.

Pēc intensīva darba pie ceļojuma aprakstiem, beidzot pienācis laiks kaut kam, kāpēc vispār sāku rakstīt šo blogu! Vēl jo vairāk tālab, ka pamatīgi iekrājies atrādāmo lietu skaits... Un vēl, vēl jo vairāk tālab, ka ārā notiek vasarskarstums un tāpēc iespējams kādu no jums uzrunās zemāk redzētais.

Pa šiem gadiem, kopš ar šūšanu esmu uz Tu, neskaitāmas reizes esmu sev klusībā solījusies patapināt meitai kādu kleitu no krekla. Tīmeklī atrodams ne mazums versiju par šo tēmu. Un te manējā.

Ņēmu savu veco kreklu un ļāvos iedvesmai. Rezultāts = pilnīga improvizācija par tēmu. Nekādu mēru vai piegrieztņu. Augšdaļu gofrēju ar elastīgo diegu. Lencīšu daļai centos izmantot jau gatavās krekla daļas, kā arī aizdegos ar ideju par pīnīti no strēmelēs sagriezta klekla turpinājuma. Jāteic pīnes piešūšanas procesā gan kleitas aukšdaļa zaudēja krietnu daļu sava elastīguma.
Dāma kleitu uzvilt neatteicās, bet aiz sajūsmas gaisā arī nelēca. :) Nav jau rozā un ar spīduļiem... :D

Mēģināšu pierunāt mazo spindzeli vēl pāris fotosesijām, jo secināju, ka vēl šis tas ievērības cienīgs no darbistabas uz Emīlijas skapi aizceļojis. :)