Nu sajūta bija kā ierodoties Mārtiņa mammas bēniņos pirmo reizi (tieši tur sakņojas mani stingrākie PSRS laiku sadzīves priekšmetu mīlēšanas iedīgļi)! :D Vai piemēram kā toreiz, kad spēru soli pāri Jelgavas dzīvokļa slieksnim!!! Ak... Tāda sajūta man bija arī šinī muzejā!
Nu tāāāāādas atmiņas! Vai atcerieties šos iepakojumus? Uzreiz prātā nāk vienistabas dzīvoklīša vannasistaba, kurā ar māsu allaž tikā kopā vannā liktas un tad no sirds berzāmies ar "Dzintariņa" ziepēm, tīrījām zobus ar tāda paša nosaukuma zobu pastu un stundām spēlējāmies ar "Krja Krja" šampūna radītajām putām matu ērkulī!...:)
Vai šinī bildē - mūždien karstais un rokas apsvilināt kārais "čaiņiks" vecmammas mājās... No tāda pildīta ne viena vien krūzīte kafijas agrajos skolas rītos (nenosakāmu iemeslu dēļ maniem senčiem ir licies, ka 10 gadīgai meitenei ik rītu baudīt kafiju ir normāla lieta :) )...
Un tas putukrējuma kūlējs man vēl tagad Zaubes mežiņā atvilktnē iedomu put`krējumu kulsta! :D
Un duršlāgs! Par tipiskajām PSRS laiku karotiņām nerunājot - man šķiet, ka katrā mājā vēl pa vienai iraid!
Un tad vēl bonbondziņas un citi našķi! Nu šie konkrētie iepakojumi manas acis iepriekš vēl nebija sastapuši, bet bija izstādes stendā viens plaukts (nav nobildējies) ar tipiskām manas bērnības asortu kastēm un zefīrkastēm :) Eh...
Nu, jā... Gaļasmašīnītes... Ar tādām bērnībā ne tikai gaļu malām, bet, izmantojot speciālu uzgali no PET pudeles (laikam jau vēlā bērnībā :D), pildījām desas... Un ar citu uzgali/ripu, spiedām smilšu cepumus laukā! ...
Runājot par suluspiedi un virtuves kombainu... Uh... Brangie agregāti :D Mārtiņš mani vēl pagāšgad spieda ar "Žuravinku" sulu brūvēt!
Pudeļu etiķetes! Kurš gan nekrāja limonādes un aliņu etiķetes?! :D
Puišeļi šito noteikti pārzinās labāk... Mopēds man asociējas ar manu pirmo mīlestību Liepā vasarā pie vecmāmiņas. :) Bet tas mokiks Mini ir tik stilīgs!!!!!
Un te - puiku sapnis. Ko tur liegties - arī mans!
Jums jau apnīk? Nu pag, nu tikai mazliet vēl! Karstie ruļļi, loksķēres, matu laka Sandra - manas mammas arsenāls!
Nu bet tas viss jāredz! Daudz kas taču tāpat palika aiz tumšajiem, graudainajiem, dzeltenajiem kadriem! :)
Sagatavojieties noelsties, smaidīt un smīnēt, atcerēties un runāt par atmiņām - šajā izstādē čalo visi! :)
Izstāde būs skatāma līdz 23. oktobrim!
Es, protams, iesaku aiziet!
Būs man ar jāaizripo:)
AtbildētDzēstpar kafiju runājot, mana mamma kādu laiku tīņa gados spieda dzert kafiju, lai nav tik zems asinsspiediens un nemocos ar reiboņiem. un taisīja turklāt nenormāli stingru. bet izstāde arī man ielikta darbu listē :)
AtbildētDzēstCik daudz reiz redzētas lietas atausa atmiņā, un pie reizes nodomāju, o, šitā un tā manta mums vēl mājās kaut kur ir!!
AtbildētDzēstBūtu jāizbrauc,kaut vai puikas dēļ, viņš opa u.c. stāstīto informāciju par "krievu laiku"(tāds viņa vārdu salikums) burtiski aprij..
Jā,reiz bija..
Vai ne!!?? pārkāpjot par zāles slieksni...bija sajuta kā atgriežoties bērnībā...Viss bija tik pazīstams..tik daudz atmiņu :) čalas nudien nepārtrūka :D Emīla favorīts bija mocīts, ko pamanījām pirmo , ieejot zālē :D
AtbildētDzēstAtceraties, ka kafiju dzērām arī bērnudārzā??:D:D:D Tā bija miežu kafija ar pienu.
AtbildētDzēstDīvaini-man arī liekas labas tās mantas, taču tāda nostaļģija pēc tām nav. Man vairāk tīk 50-70gadu lietas. Bildēs diezgan daudz kas ir jau pēc 80 gada ražots. Un tad jau sākās širpotrebs-ātrāk nolieto un pērc jaunu. Līdz tam kaut kā uzražotais kalpo daudz ilgāk.
He he - katrā bildē no tām saimniecības lietām vismaz 2/3 bija mūsmājās :D tie sildāmie ruļļi Vija vispār bija kaut kāds čudo-jodo! :D un ziepītes Mīts...jē, vēl tagad atceros, kā pirmajās klasītēs ziemassvētkos tētim pirku šitās un liku zem eglītes. vnk nekam citam no kabatas naudiņas nesakrāju :D
AtbildētDzēstNu mani tās ziepītes konkrēti uzrunāja:):) Arī tie alumīnija krāsas ruļļi atsauca šādas tādas tirpiņizjūtas:) Paldies tev par šo virtuālo ieskatu izstādē!
AtbildētDzēst