Dzīvojamies pa Jelgavu!
15:23
Kamēr Kundziņam Zaubes mežiņā jāuzņem dāņu mednieku delegācija, mēs ar mazajiem līdz marta sākumam esam atbraukuši ciemos pie manas mammas uz Jelgavu. Radu onkulis, 86 gadu vecumā aizejot viņsaulē, atstājis viņai mantojumā ne tikai dzīvoklīti, bet arī tik daudz mantu, ka vakar visu iztīrot šķita, ka dzīvoklim parādījusies vēl viena istaba! Ak, onkuli Jāni, žēl, ka nebijām tuvāk tikušies - tu pat iedomāties nevari, cik daudz mums kopīga! Ja tu tagad no mākoņmaliņas vēro, tad zini, ka arī man ir grūti izmest laukā lietas, jo vienmēr liekas, ka no tām vēl kaut ko var pagatavot un uzmeistarot! Biju sajūsmā par taviem krājumiem!!!
Paldies tev par jaukajām retro podziņām, audumiem un lentītēm
Paldies tev par jaukajām retro podziņām, audumiem un lentītēm
Par Padomju laiku plauktu sistēmu, kuru vasarā pārkrāsošu un būs man beidzot šujamistabā plaukti un galds uz kā šūt
Par unikāliem apģērba gabaliem, kurus esi saglabājis no 1980-tajiem! Zeķes un siltā veļa (manam medniekam)
Par māla traukiem un kristāla glāzēm kas manai mammai nepatīk, bet man tik ļoti, ļoti patīk!
Par riekstiņu formiņām, kuras mūsdienās nevienā veikalā neesmu redzējusi
Par noderīgām grāmatām un superīgu pulksteni mūsu ar Kundziņu nākotnē ieplānotajam PADOMJU LAIKU SADZĪVES PRIEKŠMETU MUZEJAM, paldies par stilīgo koferi!
Paldies, Jāņonkul, ka visām šīm lietām ir patīkama aura un nedusmo, ka izmetām to plastmasas kūku formu - tai bija saskrāpēts sāns un vispār pēc mūsdienu standartiem tā pārāk neierullēja! ;)))
Rakstīšu martā, kad būsim atkal mājās!
7 comments
Sveika!Rakstīju šeit komentāru, bet tas ir pazudis vai nav saglabājies.
AtbildētDzēstJauki, ka tava onkuļa atstātās lietas dzīvos tavos darbiņos, tā it kā turpinot viņa dzīvi. Manai meitai rudenī bija iespēja līdzīgā situācijā iegūt mīļas tantes lietiņas, senas(padomju laiki viņai, protams, ir seni laiki)), par ko viņa bija sajūsmā - lellītes tautas tērpos, vāzītes, nozīmītes.
Nu, re, izrādās, ka es neesmu tāda viena! :))
AtbildētDzēstSuper pogu kolekcija. Un tā jau ir-man arī patīk veclaiku mantas-dažreiz baigi ierullē mūsdienām:))
AtbildētDzēstpar riekstiņu formām - dabūju gan, un pat nesen, ne uz šiem, bet gajājušiem ziemassvētkiem. Pie mājas iegāju veikaliņā, kas saucas 1000 sīkumu Ventspilī, un tur uzgāju riekstiņu un sēnīšu formas, kas vēl bija eļļainas no fabrikas, ar ukrainas fabrikas zīmogu. izpirku visas ko dabūju. :)))))
AtbildētDzēstNu redz, cik feini!!!! Ka ir vēl tādas ražotnes, kas ražo šitos mīļos brīnumus!
AtbildētDzēstBet teic, vai arī mūsu dienās viņas no alumīnija? Jo alumīnijs esot diezgan slikts ēdienu gatavošanai, sevišķi pie skābiem ēdieniem - tas noārdās un mēs to apēdam, tādejādi ļoti nbojājot sev atmiņu! Pirms gadiem trim izmetu visus alumīnija traukus (nu prezīzāk jau noglabāju mūs nākotnes muzejam :D)
nē nav no alumīnija, bet no kārtīga metāla, tik nepatiekšu no kāda. Tagad pat prasās aizčāpot līdz tam veicītim, un parevidēt plauktus, mošk vēl ko noderīgu ieraugu. jo cik toreiz iemetu aci, tā tāda bodīte, kur visādus šitādus štruntus no PSRS laikiem varētu atrast :))))
AtbildētDzēstNe, nu ir jau protams redzētas gan ar roku kurbulējamas gaļas mašīnītes, gan čuguna pīles - arī tak Padomju klasika - pati Mego to sautējamo "pīli"tak pirku! Labi vispār, ka atgādināji!!!! Paldies! Būs jāiečolē tā firma, kas ražo! Tikai tad, kad ej uz to veici, lūdzu apskaties arī, kā sauc to kompāniju, kas tās formiņas ražo!!!
AtbildētDzēst