Tātad. Trīs mēneši jaunajā Cēsu situācijā aizvadīti. Skoliņas dzīve iepazīta esot abās pusēs- gan kā vecākam, gan kā skolotājai. Šie bijuši atklāsmju, brīnumu, realitātes un jaunumu pilni mēneši. Bērniem atrastas ārpusskolas nodarbības- balets, muzicēšana un tautas sports- orientēšanās. Ziemai sākoties- baseins un sniega prieki.
Pati papildu darbiem iemanījos pieteikties korī. Cēsu Pils. Sākumā plānoju pajust, kā man kordziedāšana iet pie sirds, sagaidīt pirmo koncertu un tad atpūsties Ziemassvētku darba cēlienā. Bet... Ir kaut kas magnētisks tajos kolektīvos. :) Dziedu joprojām. Patīk. :)

Tikām Mammas Rokas visu šo rudens laiku darbojās standby režīmā- dažbrīd pa projektam dienā, citbrīd- nedēļā, bet pārsvarā pēc pēcpusdienas darba skolā spēka un iedvesmas varoņdarbiem pie šujmašīnas tikpat kā nebija.
Tas nebija viegls lēmums- atteikties no daļas pienākumu skoliņā un sākt piemest ogles Mammas Roku vilcienam. Bet nu tas izdarīts! Gatavošanās svētkiem rit pilnā sparā! Ziemassvētku darbu rinda teju pilna. Sadarīts daudz brīnišķīga! Tikpat daudz vēl darāmā.