Mammas Rokas: 2010

Šorīt pateiktas ardievas pēdējiem ciemiņiem un beidzot uzvārīti un apēsti arī Ziemssvētku zirņi...:D
Jāteic, ka bija pierasts pie mīļcilvēku čalošanas un patīkamās kņadas, un šorīt, kad no mums atvadījās pēdējie ciemiņi, māja šķiet pagalam tukša...

Diemžēl arī manu līdz šim šķietami stipro veselību pievārējis kaut kāds vīruselis. Bet es šim nelūgtajam ciemiņam neļauju vis pārāk uzkundzēties - dzeru Coldrex, ēdu puķkāpostus ar ķiploku mērci un laimīgi atļaujos jau 3. dienu staigāt pidžamā un pa ilgiem laikiem nodoties grāmatas lasīšanai! Lasu Lato Lapsas "Zelta zeme, kuru pametusi ziemeļblāzma" - sāku lasīt to pavisam nejauši un, ziniet, ticot tam, ka liktenis mums ik uz soļa rāda zīmes, kam sekot, šī grāmata ir nonākusi manās rokās īstajā laikā.

Pēdējās dienas pirms svētkiem bija negulēto nakšu dienas - tapa dāvanas tiem, kurus visvairāk mīlu! Šogad par laimi dāvanu gatavošanā iesaistījās arī mazie, tāpēc darbiņš bija uz pusi vieglāks!

Vecmāmiņai Marutai tika sašūta sen gaidītā iepirkumu soma no auduma, kuru pirms tam ar tekstilkrāsas plaukstiņām izkrāsoja mazie mākslinieki! Savukārt manai mammai un tētim tika Niklāva apgleznoti augļu/cepumu šķīvji - manuprāt rezultāts sanāca superstilīgs! Turklāt saviem vecākiem nu jau otro gadu pēc kārtas taisu tādu kā izlasi ar maziem kurioziem videogabaliņiem no mazbērnu ikdienas - tas gariem ziemas vakariem, mundrai omai!

Un man pat izdevās uzšūt mantiņas pašas eglītei! Kombinācijā ar Mārtiņa iemīļotajām krāsainajām bumbām eglīte šogad bija burvīga!

Šogad Ziemssvētki atšķīrās no citiem. Jo es jutos savādāk. Parasti esmu diezgan saspringta, domājot par maltīti un mājas kārtību, turoties pie iepriekš izveidota plāna. Taču šogad ēdiena gatavošana bija fona process, ko visi darīja kopā un tā nenostājās pāri sirsnīgām sarunām, lēnīgai karstvīna malkošanai un eglītes aizraujošajiem meklējumiem ar mašīnas iepēršanos! Māja bija tieši tik kārtīga, lai pa to varētu netraucēti pārvietoties - nekādi īpašie pirmssvētku spodrināšanas darbi, kā citus gadus netika veikti.
Laikam šo īpašo neiespringuma mieru izjuta visi, jo vēl nekad neesmu saņēmusi tik daudz patiesu prieka vārdu par atpūtu, ko izdevies sagādāt saviem viesiem!

Neviens pat nesatraucās, ka īpašākais no Ziemssvētku simboliem - piparkūkas - tikai uzceptas vien otrajā svētku dienā.

Interesanta bija arī apdāvināšanās daļa. Niklāvam nu nepavisam negāja pie sirds "Ziemassvētku vecītis", kuru, nespēdams pierunāt kaimiņu, jau trešo gadu imitē pats Mārtiņš :D
Niklāvs uzreiz zināja, ka tas ir tētis un ļoti apvainojās, ka šis pārģērbies viņu "biedē". Tikmēr EmSī, ceļodama no viena klēpja uz otru gan likās tīri aizrauta ar redzēto! :D

Trešā svētku diena bija īpaša ar to, ka beidzot man izdevās uzspēlēt ilgi kāroto Scrabble. Nu, ja godīgi, tad tā nebija vis Scrabble, bet šīs spēles divreiz lētākā māsīca Upwords - kā minēja pārdevējs veikalā - no dārgākās radinieces šī atšķiroties vien ar mazāku spēles laukumu. Un, tā kā mirklī, kad izdomāju tikt pie Scrabble, izrādījās, ka tās reklāmas kampaņa darījusi savu un latviešu valodā tā nav nopērkama nevienā no Daugavas labās puses lielveikaliem Rīgā, samierinājos, ka nāksies rotaļāties ar spēli-līdzinieci! Un tā tiešām ir viena varena spēle! Atbilst visiem maniem priekšnoteikumiem par interesantu spēli! Iesaku visiem krustvārdu mīklu cienītājiem!

Man prieks par omulīgi aizvadītiem svētkiem! Iešu papildināt karstā dzēriena krūzi un atšķirt grāmatu jau 60.tajā lappusē!

Nu vispār, jā, šis joprojām ir rokdarbu blogs, kurā tiek slavētas un daudzinātas rokām darinātas mīļlietas sev un tuvajiem! ;)

Taču ir rotaļlietas, ko gribēdama uzšūt nevaru... Piemēram lielu spēļu auto, kas brauktu uz priekšu ar visu bērnu tajā, vai lego klucīšus vai, piemēram, rotaļu šujmašīnu!!!

Turklāt - esmu bijusi pietiekami čakla gada laikā - gan lelles Emīlijai, gan robots Niklāvam ir uzšūts, tāpēc svētki iespējams ir mirklis, kad uzdāvāt mazajiem kaut ko, ko manas rokas pie labākās gribas nevarētu uzmeistarot!

Tātad parunāsim par rotaļlietām. Ne rokām darinātām.

Par tādām, kas mūsmājās darbojas jau labu laiku un nav tikai kādam konkrētam vecumam paredzētas un tiek izmantotas bieži - UN!!! nekādi nav uzšujamas ar rokām! :D:D:D Turklāt tās ir rotaļlietas, kuras ir pietiekami dārgas, lai tās nevarētu atļauties ikdienā, bet piemēram, drusku iekrājot. Nesaukšu visas mūsu mājā atrodamās, bet dažas, kuras izturējušas laika un izturības pārbaudi! Ticu, ka katrā mājā tās ir savas - tāpēc droši papildiniet domu komentāros!

________________________________________________________________________________________

DIDI CAR (Plazma car).

Lūk šo auto es no sirds iesaku visām puiku (un meiteņu) mammām!!! Mēs savējo nopirkām pirms diviem gadiem TopShop par ~ 30 LVL. Tagad gan tādas tur vairs nemanu.TAČU!!! Sanāk gandrīz, ka nejauši reklamēju Xnet.lv, bet, iegūglējot, uzskrēju uz viņu šī brīža piedāvājumu šīm mašīnītēm!!! 24 LVL un piegāde bez maksas!!!

Plusi: Mašīna uz priekšu ripo grozot stūri uz vienu un otru pusi - tīrā fizika. Nekādu akumulatoru, nekādas degvielas vai pedāļu!!! Vienkārša, izturīga mašīna, kura, starp citu spēj izturēt arī pieaugušo svaru!!!Detalizēts info šeit.

Mīnusi: Tagad netieku vaļā no Top Shop uzbāzīgajām reklāmām e-pastā un zvaniem katrā jubilejā - gan vārdadienās, gan dzimšanas dienās (jo viņiem ir mans personas kods), piedāvājot man īpašas atlaides sakarā ar maniem svētkiem :D

UN: laikam jau īsti nederēs mazu dzīvoklīšu īpašniekiem, jo mašīnai vajag telpu, kur skrieties.

Neesam savējo izmēģinājuši uz asfalta, bet feini ripoja lielajā šķūnī uz betona seguma. Un protams tiek dragāts pa virtuvi, apkārt galdam! Tagad brālis vizina māsu un otrādi! Nu feina mašīna, tiešām!

"Jingle Bell" Briedis.
Viena traka rotaļlieta - ne attīstoša, ne vizuāli uzdevuma augstumos, bet bērniem tiiiik ļoti patīk un kaut kā ar visu intensīvo lietošanu izturējusi līdz šai baltai dienai, kaut kalpo jau teju 4 gadus. Ne tikai Ziemassvētkos. ;)

Kā jau minēju - bez pretenzijas uz muzikālās gaumes etalonu. Un tomēr - briedītis, kas šūpojot galvu un virinot muti mikrofonā dzied "Jingle Bell" (nevis klasisko, bet citu), bērnus kaut kā spēj sajūsmināt atkal un atkal. Arī šovakar noskatījāmies ar Kundziņu Nika un EmSī deju maratonu, ko pavadīja Brieža dziesma :D:D:D Pozitīvas emocijas gan mums, gan mazajiem. Jāpiebilst uzreiz, ka mums mājās ir ne viena vien dziedoša rotaļlieta, bet Briedis tāpat izkonkurē visas!

Pirkts (patiesībā jau manas mammas dāvāts) klišeju veikalā JYSK par 7 LVL, ja pareizi atceros!

Lielāki "Lego" tipa kluči.

Tad, kad pirms vairāk kā diviem gadiem nolēmām nopirkt svam mazajam šo attīstošo rotaļlietu, vēl nezinājām, ka šodien modē būs šādus klučus uzskatīt par sliktiem un nepareizas fantāzijas rosinošiem. (Valdorfieši apgalvo, ka likt klučus vienu uz otra un nesagaidīt kritienu, tātad - neredzēt gravitācijas pamatprincipus, ir nekorekti. Un vēl viņi neatzīst krāsas, kādās ir šie skluči. Es atkal uzstāju uz to, ka mājās jābūt gan bezkrāsainiem koka klucīšiem, gan šādiem, jo celtnieki jau mājas ceļot, piemēram, arī izmanto betonu un ķieģeļi turās viens pie otra un, tpu, tpu, tpu, zemē nekrīt ;) Tāpēc, ja mazais var rotaļāties ar visādu veidu klučiem un attiecīgi izdarīt savus secinājumus, man tas šķiet pat daudz lielāks ieguvums!)

Kluču komplekts pirkts "Rimi" un maksāja +/- 10 LVL.

Plusi: Tieši izmērs - jau ļoti agrā vecumā Niklāviņš iemācījās uzcelt torņus un pats jutās ļoti gandarīts par veikumu.

Turklāt šāds kluču izmērs atvieglo to savākšanu :)

Mīnusi: Nu, jā, tas nav pašu kluču mīnuss, bet sīko rotaļlietu mīnuss kopumā - kluči ir pa visu māju... Bet tā tiešām nav kluču vaina... :D:D:D

Stumjammašīna.

Konkrēti mūsējā pat nav labākais piemērs, bet fakts kā tāds - tāda stumjammašīna ir viena varena štelle! Tādu mašīnu Nikam uzdāvināja uz 2 gadu jubileju. Veikalos tādas maksā ap 30 LVL.

Bet, kā jau minēju, mūsējā nav labākais piemērs vairāku iemeslu dēļ:

1)tā ir pārāk viegla, tāpēc, piemēram, posmā, kad EmSī mācījās staigāt, nācās uz mašīnas novietot papildus smagumu.

2) dizains nav pārāk gaumīgs

3) šādas tādas detaļas (piemēram priekšējā ass) jau piedzīvojušas remontdarbus

Plusi: Nu Niklāvs laukā no tās nešķiras ne ziemu, ne vasaru - viņam patīk skriet turoties pie šīs mašīnas un pat tālākos pārgājienos tā vienmēr ir līdzi! Turklāt viena feina lieta ir šīs mašīnas bagāžnieks - tajā tiek likti gan akmeņi pastaigu laikā, gan vardes, kamēr mamma neredz :D

Un Emīlijai ļoti patika mācīties tipināt, izmantojot tieši šo mašīnu.

Lūk tāds manu delverīšu izturīgāko un iecienītāko ne rokām darināto rotaļlietu tops!

Nolēmu Emīlijai uz Ziemssvētkiem uzdāvināt mazu rotaļu šujmašīnīti, jo nu ļooooti mazā dāma pēdējā laikā asistē pie manas lielās. Un, tiklīdz man iegadās piecelties no krēsla, tā mazā naski ieraušas manā vietā un ņemas spaidīt un grozīt sev tik interesantās līdz šim TABU mašīnas pogas. Tāpēc nospriedu, ka jāiekārto darbistabā viņai pašai sava šujamvieta :)

Tā nu, atzīšos, es trešās adventes vakarā klaiņoju pa lielveikaliem mazu šujmašīnīti meklējot. Svētku drudzis?... :D Nē, vienkārši dažkārt dzīvojoties ar mazajiem pa māju tik savrupā vietā kā Zaubes mežiņš, uznāk ilgas pēc pilsētas, kino, lielveikala, utt.... un ar svētku drudzi tam nav nekāda sakara. ;)

Seko

Dod ziņu!

Darbi

Arhīvs

Iedvesma

Paldies, ka atradāt laiku, lai ielūkotos manā blogā!