Mājas kurinātāja lomai ir savas priekšrocības. Un es nerunāju par pirmo acīmredzamāko, miesaijūtamāko- siltuma padeves un intensitātes turēšanu grožos. Ir arī citas tīkamas blaknes šim statusam. Piemēram, iespēja tikt pie izejmateriāliem. Ik pa laikam gadās kādu ieraudzīt.


Zināšanu par to, kā top mūzikas instrumenti, man nav. Toties esmu aprīkota ar Vēlmi Mēģināt un Nebaidīšanos Kļūdīties. Un vēl ar pāris ādas jakām, diegiem, adatām... :)





Uz vietu folkloras ansambļa mūzikas instrumentu kolektīvā manas buņģeles noteikti nepretendē, taču ikdienas muzicēšanai mājās ritmiņu uzsist uz tām var. Bet galvenais, ka pasaulē ir par vienu laimīgu pagali vairāk... :)

Sen, ļoti sen, ļoti, ļoti sen manam "Kādreiz jāpamēģina" sarakstam pievienojās Virtuves Cimds. Parasti, sagaidījis savu kārtu, šis darbiņš ātri vien atkal nonāca saraksta apakšgalā, jo lielveikalos izpārdošanu laikā šādus cimdus nereti var iegādāties 4 EUR robežās un loģiski, ka pie šāda apstākļu izkārtojuma Mammas Rokas drīzāk izpilda "ielikt grozā" kustību kā liekas 10 kustības pie šujmašīnas. :)

Bet pienāca viena no tām dienām, kad Radīšanas Mūza nolaidās man uz pleca un iegadījās, pietam,  tieši tajā dienā man Spārītes rakstu vēl ieraudzīt. Tad nu abiem iepriekšminētajiem apstākļiem laulājoties, tapa ne tikai pats Virtuves cimds, bet arī "Īsa pamācība( tā šūšanas) mīlēšanā"...

Zilpuķainais audums ir Mežrozē iegādāts un sauc viņi to tur par galdautu audumu... Savukārt vatelīns(?), ko redzat bildē, ir mantojums no PSRS laikiem. Darbībā izrādās, ka rokas tomēr siltumu jūt cauri. Bet apdedzināties tādējādi, protams, nevar, turklāt ļoti novērtēju, ka jaunais cimdiņš ļauj rokai daudz brīvāk kustēties.


Bet sākās viss ar vienu vecu, godam nokalpojušu šmurguli, kuru vairs ne veļas pulvĒri pretī ņēma, ne manas acis. Izgriezu to uz kreiso pusi un tādā veidā tehniskā daļa man tapa vairāk kā skaidra. Uzzīmēju piegrieztni.




Izgriezu piegrieztni un tūliņ pēc tam arī paša cimda sastāvu. Nostepēju.




Saliku abas sastepētās cimda puses vienu uz otras un atzīmēju šūšanas līniju. Rau, piegrieztnes īkšķa siluets ievērojami atšķiras no šūšanas patiesības.


Kad biju sašuvusi kopā abas cimda puses, apmēram no cimda vidus uz augšu (sārtais lineāls norāda, no kuras vietas sāku) nogriezu audumu ļoti tuvu vīlei. Gadījumā, ja brīnāties, tas nav vis` mans izgudrojums, bet gan tehniska biezo audumu šūšanas nianse, kuru der zināt, ja vēlamais rezultāts ir skaisti liekta līnija izstrādājuma labajā pusē.




Izgriezu cimdu uz labo pusi un nošuvu gar tā apakšu slīpā diega lenti. Galā paturpināju šūt slīpā diega lenti, lai no tās izveidotu cilpiņu. Kā redziet manai šujmašīnai nav absolūti nekādas tolerances pret biezām vīlēm, un viņa to uzskatāmi parāda, raito šuvumu pārvēršot Morzes ābecē.

Šis rudens ir tik silts! No rīta uz dārziņu dodamies zābakos un vējjakās, atpakaļ  - basām kājām un t-kreklos! Un tomēr rudens. Tiklīdz uzpūš vējiņš vai nākas ilgāku laiku pavadīt ēnā, tā sēņu un krāšņo lapu gadalaiks neļauj sevi sajaukt ar nevienu citu.
Un tāpēc šodien tapa lakatiņš šādam laikam- kad mauriņš vēl lekni zaļš, bet miesas plikumos steidz iekost Ziemelis... :)


Turpinām t-kreklu reciklēšnas tēmu. Vienīgais instruments, kas šoreiz būs nepieciešams, ir šķēres. Process gaužām vienkāršs un tās virsrakstā minētās piecas minūtes paredzētas tiem, kas šķēres tikko mācās turēt rokā ! :D:D:D Prasmīgām šķērētājām es noliktu laiku 2 minūtes! :)



Šodien neparasta kāre fotogrāfēties bija uznākusi mūsu Audžikam. Un paldies viņam par to, jo man, savukārt, nenācās lūgties mazajai modelei pozēt! :D

Braucot uz jūru es varu aizmirst peldkostīmu, bet nekad neaizmirsīšu paķert maišeli "dārgumu" lasīšanai! Arī mani bērni jau sen zina, ka pastaigas laikā viss interesantais un neparastais, kas ietilpst kabatā, nonāk mājās.
Un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka līdz ar pirmajiem saules stariem man nagi noniezēja salaulāt jauniegūto overloku ar tikpat svaigi iegūto smukaudumu, lai pielūgtos pavasari pirmajām siltajām "dārgumu medību" pastaigām!


Kabatu gatavošana. Pēctam, kad sašūtas sānu malas, izgrieziet kabatas.  Manā gadījumā uzzīmēju 6,5x14cm taisnstūrus un noapaļoju stūrīšus.


 Ja izvēlēsieties svārkos iemontēt rāvējslēdzēju, tad šajā mirklī jāveic ķirurģiska iejaukšanās vienā no malām šādi:



 Atgriezieties pie kabatām. Ap izgrieztajiem kabatu lokiem apšujiet slīpā diega lenti.

 Kabatu šūšana. Patiesībā pat bez komentāriem. Lūkojiet bildes zemāk:

Sameklējiet - pelēku džemperi, Un mazdrusciņ mākslīgu pūciņu - nu kaut ko tādu, kas atgādinātu zaķa ļipu. :)
Un izdrukājiet šo špikeri:


Un tikai jums labāk zināt, ko darīt un kā griezt sev pieejamo džemperi, bet lūk ko es izdarīju ar savējo:

1) Jau Ziemassvētkos tapa zaķa cepure bērnudārza ludziņai...


2) Un vakar, turpinot iesākto, veidoju piedurkņu bikses. Ja piedurknes šauras, tad neatliek nekas cits, kā pašpikoties no zeķbiksēm un taisīt iestarpinājumu dupša daļā :)





Un tad  divreiz atlocīt augšmalu gumijas platumā un nošūt, atstājot vietiņu gumijas ievēršanai. un ievērt gumiju, protams :)


Priecīgas, priecīgas Lieldienas, draugi!!!