Melleņgaileņlaiks.

IR augusts. Meļeņu, gaileņu un, kā izrādās, arī Latvijas vasaras pirmās pavisam karstās dienas laiks. Viena diena tveices un pēcāk visi koki šosejmalā vētras aplauzti. Tādā īpatnējā laikā dzīvojam, ak...

Bet stāsts ne par vētru un mēreni karsto Latvijas vasaru. Nezinu kā citiem, man šogad siltuma netrūka. Tas, kas prasītos vairāk, tomēr, ir ogas un augļi. Jāņogupeņērkšķogkrūmu saimnieki iebildīs. Bet es par citām- par tām ogām, kas dabiņā- mežiņā, pļaviņā, cirsmiņās aug. :) Nav šogad ne mežzemeņu, ne melleņu, ne aveņu laiks. Tomēr, lai cik skopas šogad iecienītās ogošanas vietas, bešā palikt nenācās. No visa pa druskai apēsts, izbaudīts. Krājumu saldētavā nav, tāpēc aukstās ziemas vakaros nāksies iztikt ar tiem krājumiem, kas iegūluši fotomapītēs...:)






Toties gaileņu šogad netrūkst. Beku nav, bet gaileņu ka biezs! Paēduši pirmās piecas sīpol+saldkrējumā aranžētās gaileņu mērces, sākām lasīt komerciāli. :) Bērniem šī pieredze jau otro gadu ļauj nonākt pie līdzekļiem augusta ekskursijai. Diži daudz iekrāt gan neizdevās- diemžēl pārāk bieži sastopamas izrādījās skaistās dzeltensēnes šogad. Cenas kritās strauji, uzpircēji sezonu noslēdza agri.








Ja ne ikdiena, tātad, vismaz meža darbi man arī šogad aizritēja Zaubes mežiņā. Un, ja nākamgad tā vairs nebūs, tad vismaz šobrīd saku paldies Meža mātei, ka ļāva man ierastās ogu un sēņu vietas apciemot un pilnus grozus veltēm mājās pārvest! Pilnai laimei tagad vēl pāris spaiņuku beku/baraviku piegriezt un tad krāšņlapu rudenim ļauties!

Read more...

Cēsīm 811


Man kā meitenei no rajona (no Cēsu bijušā) vispār vajadzētu piesarkt... Pa šiem gadiem šī ir pirmā reize, kad sanāca pabūt Cēsu svētkos! Bet sanāca un tāpēc ilgi sevi nestrostēšu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka neesmu maspasākumu fane. Tomēr, par spīti ievērojamajam daudzumam Cēsu viesu, izdevās noķert Cēsu un pat svētku sajūtu. Tāpēc liels mans kompliments tai armijai radošo, entuziastisko, ar gaumi apveltīto cilvēku, kas piedalījās pasākuma organizēšanā!!! Ja tās Cēsis, kuras zinu, šādas būtu ikdienā, man nebūtu jālauza galva par dzīvesvidi nākamajam gadam! :D

Zemāk bilžu galerija, kurā mana un manas māsas ģimenes ienirst Cēsu pilsētas 811. dzimumdienas svētku aktivitātēs...
























Mūsu nemainīgi mīļākā- viduslaiku pils parka daļa. Te- vēsturiskajā Hanzas tirgū- vienuviet sastapām lielu daļu manu vērtību- rokām gatavotas rotas, mūzikas instrumentus, traukus, interjera priekšmetus; vienkāršas, bet jautras rotaļas, Skandiniekus; sapņu dārzu un pat saujiņu aveņkrūmu, kur palienēt mazas sārtas uzkodiņas....






















Svētku svētdienu organizatori atjautīgi bija sarīkojuši kā sporta dienu. Mūsu sportošana sākās brizguļojošajos, skaļajos karuseļos... Un nē, tie nav manā gaumē, bet ne jau es tajos šūpojos. Bērniem sava gaume vēl jāveido. Piekususi skaidrot, ka šī nav kvalitatīva izklaide (tāpat kā garie plastmasas tūbās salietie varavīksnes krāsu kokteiļi ar palmu rotu katram otrajam pretimnākošajam nav veselīgi), ļāvu katram izvēlēties trīs atrakcijas un piedzīvot pašiem savus secinājumus. Viena izklaide tika atzīta par pārāk īsu esam, otra- par garlaicīgu, trešā par brīnumu gāja pie sirds kā vienam tā otram manam bērnam. Mums tas izmaksāja ap 20EUR, bet esmu gatava ieguldīt šo summu tagad, cerībā, ka ar šīm atmiņām pietiks atlikušajam mūžam! :D








Dienas prieki šoreiz divi: Cēsu orientēšānās kluba "Meridiāns" organizētais sprints un motokross Zelta Mopēds. Pirmajā piedalījāmies paši, otro ar baudu vērojām no Pirtsupītes gravas pakalniņa. :)







Pēc piesātinātām divām svētku dienām nolēmām atveldzēties Niniera ezerā. Tas mūsu šīsvasaras Cēsu prieks un atklājums. Peldvieta 5 minūšu autobraucienā no mājas.





Paldies, vēlreiz, svētku rīkotājiem par sajūtu uzburšanu! Paldies anticiklonam vai kam tur par brīnišķīgo vasaras atmosfēru svētkos un paldies Cēsu pilsētas galvenajiem par domu virzienu. Svētki bija bija burvīgi! 
Cēsis top burvīgas!

Read more...