Laiku pa laikam ielūros arī Kundziņa fotogrāfiju mapītē datorā  - nereti gadās uziet acij tīkamus kadrus!

Turklāt gribēju jums parādīt, ko tieši Kundziņš dara Zaubes mežiņā un kāpēc mūsu ģimenīte šeit dzīvo, un kālab es daru tieši to, ko daru - rokdarbojos, audzinu mazos un blogoju par to :)!













Paldies Dieviņam par iespēju šādi dzīvot!

Eh, pa kuru laiku viņi izaug? Pa kuru laiku???

Bijām raugos pie Zanītes mazā brāļuka, kuram  nu jau mēnesis!!!!!!!! Vesels mēnesis! Pa kuru laiku!
Un man taču visu laiku likās, ka man ir maziņš bērniņš! :D

Līdz brīdim, kad šis mans maziņais bērniņš pietipināja pie Reinīša gultiņas un mātišķi nespēra prom ne soli! Un, tiklīdz Reinīša rociņa izslīdēja no viņējās, lēja gaužas asaras par to, ka nespēj komunicēt ar drostaliņu!



Un šādos mirkļos man sagribās trešo bēbīti. Ievēroju, ka pirms paliku stāvoklī ar EmSī, kādu laiciņu ar baltu skaudību raudzījos uz grūtniecēm un mazbēbīšu māmiņām. Nepagāja ilgs laiks, kad pati zem sirds sāku nēsāt mazuli!

Un tagad arī man ir tā baltās skaudībiņas sajūta... Ne tik izteikti kā toreiz, taču ir! Es jūtos īpaši pacilāta ikreiz, kad uzzinu, ka kāda sieviete manā draugu, paziņu, pat vienkārši populāru cilvēku vidū sāk gaidīt mazuli! Turklāt manā dzīvesplānā bija paredzēts jau decembrī sākt mēģināt atkal komunicēt ar stārķi :DDD

Taču tagad, kad decembris jau tepat aiz stūra un darbu tik daudz, un tikai 4 mēnešus izbaudīta brīvība no krūts ēdināšanas, un mazie paliek tik patstāvīgi, ka var mierīgi tikt izsūtīti minitrimdā ar Mārtiņu pie omes - manī ir dalītas jūtas. Viena daļa manis saka - ja ne tagad, tad kad?! Jo es nevēlos pēc gadiem 20 būt nogurusi (neteikšu veca, jo cilvēks ir tik vecs, cik jūtas) mamma , kurai jaunākā atvase tikai uzsāk skolas gaitas!
Otra daļa saka - nē! Tagad vismaz vēl divus gadus vēlos veltīt sev - savai izaugsmei,  savam ķermenim un, galu galā, veltīt pietiekami uzmanības abiem esošajiem rakarīšiem!

Kad labāk atpūsties - tagad vai vēlāk?... 

Un bērni jau ir tik patstāvīgi, ka bēbīša niša mūsmājās prakstiski teju teju tiks atbrīvota! Emīlija jau pati kombinē apģērbu, pārsteidzot mani visdažādākajos ampluā!



Un nu jau pēdējo divu nedēļu laikā apmēram setiņas reizes mazajai EmSī izdevies arī pasēdēt uz podiņa! Drīz atbrīvosimies no pēdējā bēbīšu aksesuāra - autiņbiksītēm!



Un brālis.. Nu, jā, brālis uz sava viļņa...


Apmēram mēnesi viņš tualetē liek man iet prom un aiztaisīt durvis! Un vēl viņš šonedēļ noskatījās multenes krievu valodā un mani vairs nesauc par "Mammīti", bet par "Mammu"!!!
"Mama"- viņš plati saka ikreiz, kad uzrunā mani un mani tas tiešām tracina!!!! Un no 150 "Es tevi mīlu" reizēm dienā , viņš pārgājis uz sulīgām piecām... Ne jau tālab, ka mazāk mani mīlētu, bet tālab, ka kļūst "liels"!...
Un atliek vien klišejiski nopūsties: "Ak, cik gan īss ir tas mirklis, kad esi kādam tik ļoti neaizstājams! Cik īss tas brīsniņš, kad var opā panēsāt visu dienu vai sapūst pierīti pēc kārtējā puna!"...

Tikpat sentimentāls un tematisks kā mans Bērnu Blūzs sanāca arī rokdarbiņš kādam jaukam ziedu salonam.
Kristībās, jubilejās un citos īpašos notikumos dāvātos ziedu pušķos nu sasēdīsies mazi auduma bērniņi! Valentīndienā, māmiņdienā, sieviešu dienā  - pušķus papildinās mazas sirsniņas!




Manuprāt šīs būtu arī lieliskas eglīšu mantiņas!

Eh, iešu pavērot savu rakarīšu miedziņu - viņi šodien pa ilgiem laikiem aizmiga ar tēti - pat nepamanīju, pa kuru laiku mājās iestājās klusums! :DDD

Drusku vēl esmu tādā kā eiforijā un tomēr - tas nav liedzis manām - mammas - rokām atkal radīt ko jaunu!

Un atkal jau lietiņas Emīlijai... Zinu, ka ir lasītāji, kas gaida, kad būs kāds apģērba remake arī puikam. Tas ir plānos - noteikti, noteikti! Grasos atkal ielēkt "Celebrate the boy" virsrakstā un ja ne mēnesi, tad nedēļu vismaz, radīt lietas tikai puikām! Bet ne šobrīd. Nikam tika robots, tālab nu bija māsas kārta :D





 Atliek vien nopindzelēt! Iespējams, ka ota nav labākais variants šim darbam, bet visai pieņemams - sevišķi ja runājam par to, kā lietas darās mājas apstākļos.:D Kamēr krāsoju burtu, ievēroju, ka uz krekliņa ir vairāki rozīgi traipi no iepriekšējām reizēm - tā kā - mākslai vietas te vēl gana! :D

Kuba loterija noslēgusies!

Visas pēdējās trīs dienas saņēmu vienu par otru sirsnīgākus e-pastus! Tiešām sirsnīgus! Tik sirsnīgus, ka katram no sirds vēlēju veiksmi un katrs likās tik mīļš, lai tieši pie viņa aizceļotu šis attīstošais kubs - žurnāla zvaigzne! :D


Un tad bija tāds pavisam īsiņš mirklītis Random.org, kad ailītēs ievietoju ciparus no 1 līdz 21  un sekundes laikā, bez nekādas intrigas un bungu rīboņas :DDD Randoms man izmeta cipariņu 11




Tātad kubs ceļo pie Agneses Brūveres, kura rakstīja :

" Sveika, Laine!

Pati ar rokdarbiem nodarbojos ne tik sen, tikai kopš pagājušajiem Ziemassvētkiem, kad mūsu ģimene taupības laikā nolēma dāvināt viens otram tikai pašu gatavotas dāvanas, tā nu jau gadu gatavoju tamborētas un citas rotas. Netīšām uzgāju arī tavu blogu un kopš tā brīža rūpīgi sekoju jaunumiem. Ar lielu aizrautību pētu katru jauno rotaļu kubu, jo manai meitiņai šobrīd pogājamais un rāvējslēģu laiks (2g4m). Ceru, ka kādreiz tikšu pie savas šujmašīnas un varbūt uzšūšu šādu kubu pati, bet ieraudzīju par iespēju šo kubu laimēt un nolēmu uzrakstīt.
Un pats galvenais - paldies, ka tu esi! Tu mani iedvosmoji radīt smukumus bērniem, kas protams par to ir priecīgi... Un tikai tevis dēļ manī sēž velniņš, kas visu laiku dīc, ka man vajadzīga šujmašīna. Es pilnīgi iedomājos, kādas smukas kleitiņas pēc taviem padomiem varētu šūt savai peciņai. Lai veicas!

Agnese Brūvere"


Paldies, Agnes, par superjaukajiem vārdiem! Apsveicu tevi ar to, ka šoreiz izrādījies visveiksmīgākā un pavisam drīz kubs ceļos pie tavas mazās meitiņas! Sazināšos ar tevi e-pastā!

Taču vienu zinu noteikti - šī loterija jeb dāvināšanās nebūt nebūs pēdējā! Noteikti atkārtošu tādas vēl un vēl! Jo ir tāāāāds prieks kādam kaut ko vienkārši uzdāvināt!!!

Līdz rītam! Paldies, vēlreiz!

Es nupat izdarīju kā tāda bulvārprese- - uzliku šķietami skaļu virsrakstu ar potenci uz skandālu, izraisīju interesi un tagad pastāstīšu par kaut ko ne pavisam ne skandalozu un galīgi jauku, patiesībā! :D

Jo tas, par ko es šoreiz runāju, ir mani darbi !!!

Manas somas, rotaļlietas un zeķčības, kas atnākušas pie manis fotogrāfiju veidā! Turklāt apveltītas ar īpašu, manai sirdij ietrīcēties liekošu auru, jo bildēs mani darinājumi ir mijiedarbībā ar to jaunajiem īpašniekiem!

Nu piemēram ārkārtīgi vasarīgas bildes ar smaidīgām meitenēm - manas māšeles draudzenēm, kas tika apdāvinātas ar manis šūdinātām somām: