Pirmssvētki. Mūsu ģimenē Ems vēl ir vienīgā, kas nesaprot, kā tas ir, kad skolā nav īstie Ziemassvētki. Pārējiem tā kā viss skaidrs. Eglīte Ērgļos, Eglīte Zaubē un tikai tad Eglīte mājās...
Ērgļu kultūras nama Eglīte... Droši vien, lai tā līdz galam izbaudītu koncertu, nevajadzētu iet uz mēģinājumiem. :) Man nepaveicās. Es biju. Un tagad zinu, ka bērnus var iebļaustīt un ieraustīt glītās rindās. Var norīkot aizkulisēs smuki uz koncertu sapucējušās mammas, lai palīdz izpildīt ieceri ar bērnu drudžainu pārģērbšaunu starp numuriem.Visu var, ja labi sagrib. Vien svētku prieks un gaišās atmiņas tad paliek katra paša ziņā... Mans vēlējums Ērgļu radošajām galotnēm- lai gaišums, prieks un svētku sajūta līdzpastāv jau no pirmās svētkiemgatavošanās nots! Un varbūt to daudzo kora dziesmu un tautu deju vidū ir vērts iespraucināt arī kādu rotaļu vai spēli, tādējādi radot svētkus visiem kopā...
Pēc steidzīgi karstās Ērgļu kultūras nama elles bija patiešām patīkami piedzīvot sirdssilto zaķēnu, lācēnu un rūķīšu iestudēti-improvizēto Ziemassvētku ludziņu Zaubes bērnudārzā. Un ziniet, kas ir sirsnība? Tas ir tad, ka vaigi sāp no smaidīšanas. Tas ir tad, kad lugas vidū kāds mazais aktieris var droši pieskriet pie māmiņas un ierausties viņai klēpī. Tas ir tad, kad lielie bērni mazajiem sasien šalles un mazie aiz rociņas ved pavisam mazos. Kad Ziemassvētki ir cilvēkos, ne tikai datums pasākumu kalendārā.
Mājās piparkūku tests. Rimi Vs Ērgļu meistariene Vs Zaubes meistariene. Skata uzvarētājas= Rimi, garšas= Zaubes. Bet Ērgļu piparcepumiņi iegūst titulu " Medainākie".
Un ja kāds vēl pateiks, ka augi nav dzīvi!... Vienbrīd apsvērām iespēju mājās pārnest neglīti. Tāda stilīga, atbildīga ideja... Bet tad... Nospriedām, ka dzīvojot 340 hektāros meža, mums nudien nav jābaidās pārnest mājās pašu skaistāko zaļo skujkoku. Un, kā teica mūsu eglītes kaimiņiene: Mieru, tikai mieru, !...:)
Šogad katrs palūdza vecītim vienu- pašu, pašu, pašu kvēlāko materiālo vēlēšanos. Emai tie bija leļļu rati, Nikam- dzeltena ar tālvadības pulti vadāma mašīna. Ilgi nenāca dāvanas. Te slēdzām gaismu iekšā, te ārā, lai vecītim vieglāk/drošāk ierasties. Bet beigās izrādījās, ka redzēšanas vaina. :) Skatīties vajag tālāk par slieksni! Dāvanas gandrīz paspēja izmirkt pļavā, gaidīdamas saņēmējus...
Mazā svētku rosība, saldā kņada... Ziemassvētki. Budēļi un Klusa nakts Svēta nakts. No visa pa kripatai. Un jā, ir iespējams neticēt nekam un reizē ticēt visam pa druskai. Galvenais ir katram pašam savu taisno ceļu atrast.
Ziemas iedvesmota radīšana. Gardēdieni, puzuri, sveces, ziepes.
Ziem`svētku rīts. Ar sauli acīs un mazu fotoblēņošanos ap eglīti. Ar saldākajām un ciešākajām bučām.
Ērgļu kultūras nama Eglīte... Droši vien, lai tā līdz galam izbaudītu koncertu, nevajadzētu iet uz mēģinājumiem. :) Man nepaveicās. Es biju. Un tagad zinu, ka bērnus var iebļaustīt un ieraustīt glītās rindās. Var norīkot aizkulisēs smuki uz koncertu sapucējušās mammas, lai palīdz izpildīt ieceri ar bērnu drudžainu pārģērbšaunu starp numuriem.Visu var, ja labi sagrib. Vien svētku prieks un gaišās atmiņas tad paliek katra paša ziņā... Mans vēlējums Ērgļu radošajām galotnēm- lai gaišums, prieks un svētku sajūta līdzpastāv jau no pirmās svētkiemgatavošanās nots! Un varbūt to daudzo kora dziesmu un tautu deju vidū ir vērts iespraucināt arī kādu rotaļu vai spēli, tādējādi radot svētkus visiem kopā...
Pēc steidzīgi karstās Ērgļu kultūras nama elles bija patiešām patīkami piedzīvot sirdssilto zaķēnu, lācēnu un rūķīšu iestudēti-improvizēto Ziemassvētku ludziņu Zaubes bērnudārzā. Un ziniet, kas ir sirsnība? Tas ir tad, ka vaigi sāp no smaidīšanas. Tas ir tad, kad lugas vidū kāds mazais aktieris var droši pieskriet pie māmiņas un ierausties viņai klēpī. Tas ir tad, kad lielie bērni mazajiem sasien šalles un mazie aiz rociņas ved pavisam mazos. Kad Ziemassvētki ir cilvēkos, ne tikai datums pasākumu kalendārā.
Mājās piparkūku tests. Rimi Vs Ērgļu meistariene Vs Zaubes meistariene. Skata uzvarētājas= Rimi, garšas= Zaubes. Bet Ērgļu piparcepumiņi iegūst titulu " Medainākie".
Un ja kāds vēl pateiks, ka augi nav dzīvi!... Vienbrīd apsvērām iespēju mājās pārnest neglīti. Tāda stilīga, atbildīga ideja... Bet tad... Nospriedām, ka dzīvojot 340 hektāros meža, mums nudien nav jābaidās pārnest mājās pašu skaistāko zaļo skujkoku. Un, kā teica mūsu eglītes kaimiņiene: Mieru, tikai mieru, !...:)
Šogad katrs palūdza vecītim vienu- pašu, pašu, pašu kvēlāko materiālo vēlēšanos. Emai tie bija leļļu rati, Nikam- dzeltena ar tālvadības pulti vadāma mašīna. Ilgi nenāca dāvanas. Te slēdzām gaismu iekšā, te ārā, lai vecītim vieglāk/drošāk ierasties. Bet beigās izrādījās, ka redzēšanas vaina. :) Skatīties vajag tālāk par slieksni! Dāvanas gandrīz paspēja izmirkt pļavā, gaidīdamas saņēmējus...
Mazā svētku rosība, saldā kņada... Ziemassvētki. Budēļi un Klusa nakts Svēta nakts. No visa pa kripatai. Un jā, ir iespējams neticēt nekam un reizē ticēt visam pa druskai. Galvenais ir katram pašam savu taisno ceļu atrast.
Ziemas iedvesmota radīšana. Gardēdieni, puzuri, sveces, ziepes.
Ziem`svētku rīts. Ar sauli acīs un mazu fotoblēņošanos ap eglīti. Ar saldākajām un ciešākajām bučām.
Laimīgu, laimīgu, vislaimīgāko jauno Kazas gadu!
Tā lai vairāk tās vilnas un veselīgā piena kā tās badīšanās!