Vēl uz latviešu svētku viļņa - tēma "Izšuvumi manās mājās", jo blogs taču ir par rokdarbiem, atcerieties ;)) ?

Jo vecāka kļūstu, jo vairāk sāku priecāties par retro un veclaicīgām, un handmade lietām! Nē, nopietni - ja kāds man manos 14-17 gados būtu teicis, lai virtuvē lietoju priekšautu es vienkārši ķiķinātu savā pumpainajā tīnismā vai labākajā gadījumā censtos nopirkt modernu širci, lai nav kauns no vienaudžiem :)

Taču tagad priecājos par katru lietiņu, kurā ieguldīts roku darbs un kas nav tikai kā dekora elements, bet reāli kalpo sadzīvei.

Starp citu ar priekšautiem arī sākšu:

Viens no tiem ir mantojums no Mārtiņa vecmāmiņas un kalpojis viņai kā viesu uzņemamais priekšauts. Ķecerīgais tautasdziesmas fragments un rūpīgi uzšūtās latvju rakstu zīmes ļoti daudz pastāsta par savu īpašnieci un radītāju...


Otru priekšautu par 0,50 LVL nogrābu (tieši ar šādu rokas kustību) second hand veikalā!!! Paņēmu to tieši jestro izšuvumu dēļ. Nezinu, kādas tautas motīvs tas ir. Varbūt jums ir kādas idejas?


Vēl kāds jauks atradums Mārtiņa bēniņu skapī - galdauts jeb "galda celiņš" ar puķu vāzi!!! Kolosālas krāsas!


Un visbeidzot noslēgšu savu sakrāto izšūto atradumu sesiju ar galdautu ko arī par 1,50 LVL arīdzan iegādājos humpalbodē! Man kā nezinātājai grūti pateikt, vai šis vērienīgais izšuvums veikts ar rokām, vai ar kāda agregāta palīdzību - lūdzu padalieties minējumos. No virsas tas izskatās šādi:

Un no kreisās puses šādi:


Skāde vien tā, ka es biju pietiekami dulla, lai reiz steigā izgludinātu galdautu pa taisno ar gludekli uz galda, k''a rezultātā galdauts kļuva brūns no koka beices... Rrrrrrrrr...

Tiktāl par manu nelielo kolekciju... 

Turpiniet sauļoties!

Kā jau solīju nedaudz arī par Jāņiem... Skumji, ka nogāja greizi tā fotografēšana... Nāksies aplaimot jūs vien ar pāris bildēm, kaut patiesībā bija daudz interesanta, ko bildēt.


Man patīk Zosēnos Jāņos. Jā, esmu jau to teikusi reizes 5 blogā vien un kādas 50 reizes nedēļā ārpus bloga! :D


Man patīk, ka te Jāņos sabrauc tik daudz cilvēku no malu malām un patīk mājā mudžošais haosiņš un burzma! Patīk meiju izvietošana pa māju un šķūņa pielāgošana svinēšanai. Patīk, ka cilvēki nāk un dzied to "sieru, sieru  Jāņa māte; alu, alu Jāņa tēvs`i..."dziesmu un sniedz pa ceļam saplūktus slarbanājus, un tad mums viņi jāsacienā ar visādiem labumiem :))!


Vēl man patīk, visvisādais "latviešu" tradicionālais ēdiens šašliks, kurš ap šo vasaras laiku ir goda/visgodājamākajā vietā!


Un žāvēti līnīši - Kundziņa firmas ēdiens.


Vispār šie Jāņi laikam bija visrātnākie no visiem Jāņiem manā mūžā.

Zosēnu pasākumā "Skrāģu krogā" ir tradīcija tā ap 23:00 ripināt lejā no kalna degošu ratu un lūkot, uz kuru pusi tas velsies. Un tad ir ticējums par tām pusēm, kuru līdz galam nezinu, bet tāpat katru gadu apņēmīgi uzkāpju kalnā kopā ar pārējiem novērot īpašo rata ripināšanas mirkli un pēctam milzu Jāņugunskura aizdegšanu.
Bet šogad tiešām, laikam pilnmēness iespaidā, viss gāja kā pa ciņiem! Uzkāpām ar meitu kalnā (Mārtiņš palika lejā lūkot mašīnā aizmigušo Niklāvu). Meitai laikam bija riktīgs guļamā laika sindroms un mazā sāka niķoties. Un nevis kaut kā, bet arvien skaļāk un skaļāk - nelīdzēja nedz dziedāšana, nedz šūpošana klēpī! Viņai vajadzēja gulēt un viss! Piebilde - aizmieg viņa joprojām tikai pie krūts...
Un tā pirms pašas rata aizdedzināšanas es, drusku nokaunējusies no aizvien uzstājīgākajiem apkārtējo skatieniem, sāku mērot ceļu lejā no kalna... Emsis turpināja iesākto "līgo dziesmu" un visi, kas nāca man pretīm dziļdomīgi klusēja (laikam jau šiem bija manis vai nu Emsī žēl). Piesēdos puskalnā nojumītē un aizmidzināju mazo dumpinieci. Tālumā no ovācijām izspriedu, ka rats aizdedzināts... Un pēc kāda laika jau no kalna lejā nāca arī mani radiņi. Šie stāstīja, ka gadījies misēklītis - rats sākumā aizdedzināts ar visu plēvi, kas tam bija pārklāta, lai pasargātu to no lietus un lielo ugunskuru tā arī neizdevies iededzināt (pusstundu vēlāk gan arī tas tika izdarīts). Nu, vai nav riktīgas pilnmēness izdarības?

Tā nu mēs ar mazajiem devāmies mājup un kārtīgi izgulējāmies un kaut Dieviņš dotu  - gulētu tagad šitik pat saldi visu vasariņu! Laikam jau drusku samelojos - uz mājām man līdzi brauca arī māsa un mammas māsa un mums bija meiteņu pasēdējiens pie tējas tases līdz 3:00 naktī! Bet vienalga - šie Jāņi man bija ļoti mierīgs pasākums.

Atkal esam Zaubes mežiņā!

Kamēr svinēju Jāņus, bloga apmeklējumu cipars uzkāpis līdz 2 0 2 7 3 un tas nozīmē, ka esat noilgojušies pēc aktualitātēm un darbiņiem iz manas ikdienas!

Centīšos ne pārāk gari, bet īsumā par svarīgāko:

Nosvinēta Niklāva jubileja! Manam dēlam ir 3 pilni gadi! 

Pilnīgi neplānoti 19.06., kas ir Nika īstā dzimšanas diena bijām Rīgā trijatā - mazo māsu auklēja ome, bet Niklāvu pēdējā brīdī nolēmām ņemt līdzi uz draudzenes kāzām. Tāpēc Nikucim tika gan pusdienas "Lido", gan pirmais gājiens uz  kino -  kopā ar tēti abi skatījās pēdējo "Šreku", bet Niklāvs no pus filmas izgāja laukā (šokējoši, jo viņš ir liiiieeeeels multeņu cienītājs!) ;D
 Un jūs jau zināt, ka dažkārt lielās plānošanas tā arī paliek tikai plānu līmenī. Piemēram ballīte ar sportiskām aktivitātēm kopā ar vecākiem... Patiesībā, ne visi ieradās vienlaicīgi, tāpēc pēc jebkāda plāna vadīties vispār nebija iespējams, turklāt laiks, runājoties par jaunumiem katra dzīvē, paskrēja tik ātri, ka spēlēm neatlika vietas! ;) Laikam jau īsta bērnu ballīte iespējama vien tad, ja visi viesi ir bērni - tātad rotaļas un spēles gaida savu kārtu pēc gada vai diviem!

Toties bērniem pilnīgi pietika fizisko aktivitāšu, jo jau otro gadu pēc kārtas noīrējām piepūšamo atrakciju no playtables.lv


Un protams atpūtas mirkļos labi noderēja smilšu kaste un dāvanā no vecmāmiņas saņemtās šūpoles


Niklāviņš saņēma daudz dāvanu un par visām bija priecīgs, jo kurš puika gan nepriecātos saņemt vienā dienā vairāk kā trīs mašīnas, vairāku veidu ziepju burbuļu pūšamos un, piemēram, Sojuz Muļtfiļm multeņu disku - taču milzīgāko sajūsmu viņā izraisīja fantastiskā kūka Dinozaurs, ko kā dāvanu pasniedza mūsu kaimiņi! Paldies mazās Kristas mammītei Ivetai Dulbergai (palūkojieties viņas galerijā Draugiem.lv) par unikālo, negaidīto pārsteigumu! Ivetiņas aizraušanās ar kūku cepšanu sāk pārvērsties jaukā radošā nodarbē ar kuru iepelnīt nedaudz naudiņas, tāpēc, ja ir vēlēšanās, droši sazinieties ar viņu!



No 16 paredzētajiem bērniem ballītē bija 10.

Mazākie ciemiņi - 2 Kristas un mazā Elīnīte!


Personīgi man milzu prieku raisīja māsa, kas pie Niklāva atbrauca taisnā ceļā no Zviedrijas un brālis - dižkareivis Lapiņš, kurš nesen atgriezās no misijas Afganistānā. Nevienam no viņiem bērnu vēl nav, tāpēc viņi mīl manējos kā savus! :))))


Vispār šogad visa plānošana sanāca haotiska un sapratu, ka nemaz neesmu tik superātra/ supermobila, kā biju iedomājusies - draudzenes kāzas un bērna jubileju divās dienās iekļaut izdevās vien daļēji: pagodināju draudzeni tikai uz salaulāšanās daļu baznīcā ( lai gan sagribējās paballēties drusku ilgāk) un Niklāva jubilejai gatavojoties AIZMIRSU piepūst balonus, salikt kreppapīra virtenes un tradicionālo uzrakstu NIKLĀVAM 3 !!! Lai arī ballītes laikā to neievēroju, vēlāk lūkojoties bildēs, sapratu, ka no tām nevirmo svētku atmosfēra...
Piekam nemaz pat neiedomājos par burbuļputu pūšanu, lai gan visi aksesuāri bija sagatavoti - jau atkal: nebija laika! Bet LIELĀKAIS noziegums no manas puses - nepadomāju paņemt no Zaubes uz Zosēniem lādētāju fotoaparāta akumulatoriem! Kad tomēr nopirku parastās baterijas, izrādījās, ka atmiņas karte pilna!!! Un tā nu es nefotografēju līdz pat Jāņiem! Paldies Dievam , ka nebiju vienīgā ar fotokameru, tomēr kamēr vēl es tikšu līdz tām bildēm...

Tomēr man prieks, ka šogad nevienā bildē nekur nerēgojas alkohola pudeles, lai arī vīri lietoja miestiņu un "lielās meitenes" niekojās ar burbuļūdeni.:) Un, jā, pīpētava tika ierīkota atsevišķi - daži no pīpmaņiem sākumā to uztvēra kā tādu joku, bet pēc dažiem maniem skatieniem noprata, ka es nejokoju vis! :D



Tā nu mums izdevās ballīte - kompromiss starp super/puper vēlamo un galīgi nevēlamo!

Rīt paturpinašu reportāžu ar Jāņu tematiku...

Tikai gribēju pabrīdināt, ka atkal dodamies uz Zosēnu rezidenci un laikam jau līdz pat 26.06. nebūs vaļas un iespējas papildināt rakstus blogā!


Ja kāds no Jums vēl nav izdomājis, kur pavadīt gada īsāko nakti (nu zinu jau zinu, ka tā ir ātrāk, nevis Jāņos, un tomēr), visi laipni lūgti līgot Zosēnos!!! Pasākumā nepiedalīsies ne Raimonds Pauls, ne Labvēlīgais tips, visticamāk muzicēs kāda mazpazīstama, bet ārkārtīgi jauka blice! Toties ir fantastiska iespēja par nelielām naudiņām uzbraukt uz pļavas ar mašīnu, uzcelt blakus telti un iekurināt katram savu mazo ugunskuru. Turpat pāri kalniņam ir estrāde, kur izdancoties un neliela bufetīte, kur  ( nu ja galīgi aptrūstās līdzpaņemto labumu) iestiprināt dūšu! 
Man jau liekas, ka pats galvenais jebkurā pasākumā - arī Līgosvētkos - ir kompānija! Ja kompānija jauka, tad līgot Zosēnos ir īsta brīva bauda!

Lustīgu līgošan`!

Laika maz, gari neizplūdīšu!
Noslēdzas mana pavasara cikla sadarbība ar piemīlīgo Blēņu bodi Ogrē!
Noslēdzas tāpēc, ka vasara - mazdārziņu laiks, un tāpēc, ka mainu cenu politiku.

Un kā brīnišķīgu noslēguma sūtījumu šodien no Cēsu pasta uz Ogri izsūtīju:

Kubu 1 gadu vecai meitenītei



Un vēl vienu piramīdu -  Jubilāri ! (Laikam jau gatavošanās Niklāva ballītei atspoguļojas arī rotaļlietās!)


Ar vasarīgu akcentu


Un grabošu bumbuli ( jaunums manai piramīdai) pie cepures


Paldies "Blēņu bodes" meitenēm par jauko sadarbību! 

Visiem tiem, kas nepaspēs noķert mirkli, kad mantiņas parādīsies veikalā  protams allažiņ pastāv iespēja sazināties ar mani pa e-pastu!

Biju izgaisusi jūsu acīm uz vairākām dienām, jo sagadījās neplānots brauciens uz Zosēnu mājām, kur ar putām uz lūpām bīdīju mēbeles, slaucīju, mazgāju, vienvārdsakot -gatavojos uzņemt Niklāva viesus!

Tāpēc piedodiet tie, kuri vairāk kā dienu gaidīja atbildes uz e-pastiem un vēstulēm Draugos! Tieši šajos divos saziņas kanālos mani gaidīja virkne pārsteigumu un jauku vārdu! Un arī fotogrāfiju! Bieži, bieži aicinu visus, kas ko uzmeistarojuši, iedvesmojoties no Mammas rokām, un, kaut vai variējuši ideju savā versijā, sūtīt bildes uz manu e-pastu, lai visi kopā varam novērtēt un papriecāties arī par citu veikumiem!

Šodien atrādīšu jums dažas bildītes!
Šeit Dzintra ir pārtaisījusi bērnu  barošanas krēsliņu, iedvesmojoties no šī apraksta
un izveidojusi variāciju ar ērtām, praktiskām kabatām:


Un Elīna no bloga "Daru pati" iedvesmojusies no šī raksta, kurā starp visām krāšņajām rotaļlietām viņas aci piesaistīja tieši piramīda. Lūk viņas variants:


Paldies, meitenes, par jaukajiem darbiem!

Kopš atklājām putu pūšanas priekus, šī nodarbe apaudzēta ar fantāziju un variācijām. Galvenais jaunatklājums, kā jau iepriekš reiz minēju, ir putu čūsku pūšana ar putekļu sūcēja palīdzību!

Vakar iepraktizējāmies jaunā atrakcijā - "Sniedziņš"! Izrādās, ka, pūšot putu čūsku un aktīvi kustinot pudeli, gaisā uziet simtiem sīku burbulīšu un burbulīšu čupiņu, kopā veidojot sniegam līdzīgus nokrišņus! Tātad ir iespēja mājas apstākļos imitēt sniegu pat tādā vasaras svelmē, kāda bija vakar! Lieki piebilst, ka priecīgi bija ne tikai mazie delverīši, bet arī mēs ar manu mammu!!! :)))))


Un galvenais jau laikam nav putas. Foršās emocijas rodas no tā, ka bērnam ir iespēja darboties KOPĀ ar pieaugušo un tāpēc likties vienlīdz svarīgam un vajadzīgam. (P.S. piefiksējiet, cik auksts bija no rīta puses un cik karsts jau vakarā!!!)


Un protams tādā karstā dienā kā vakardiena saldākais prieks ir vannošanās un putaino snīpju nomazgāšana turpat uz uzsilušās terases dēļiem.


Šī bija jauka, jauka diena.