Pagājušā piektdienā no Zaubes mežiņa uz jauko muk`veikaliņu devās divas superkrāsainas, ar lentītēm un podziņām aprotājušās un tāpēc diktam attīstošas čūskiņas
un tikpat krāšņas, attīstošas, turklāt maigi grabošas bumbiņas - mazas un foršas - tieši mazajām rociņām paredzētas!
Protams daudzums, kas aizceļoja uz Muki.lv ir nepieklājīgi mazs, taču, ticiet, ja vien būs vēlēšanās, visiem gribētājiem pietiks!



No 20. aprīļa www.muki.lv interneta veikaliņš ir spēris savu lielo soli no virtuālās pasaules reālajā un viņiem ir savs mazais pagrabiņš, kurā viņi gaidīs ciemiņus - lielus un mazus! Tur būs atrodamas visas preces, kas līdz šim gozējušās viņu virtuālajos plauktos - ērti apskatāmas, uzmērāmas un nopērkamas!

Kā atrast? Adrese ir Lāčplēša iela 10, ieeja no pagalma pagrabiņā. Tas ir gandrīz Baznīcas un Lāčplēša ielas stūris, oranžīga mūra ēka, kuras pirmajā stāvā atrodas velokafejnīca Miit. Pagaidām izkārtnes vēl nav, tādēļ, meklējiet pēc iepriekšējā teikumā minētajām norādēm vai zvaniet kādam no Muki.lv čaklīšiem 29282898 vai 29745553, ja nevedas ar atrašanu :)

Kad meklēt? (jeb darba laiks):
 

Pirmdien – atpūta

Otrdien - garā diena - no 9.30 līdz 19.00 (pusdienu pauzīte no 14.30 līdz 15.00)

Trešdien, ceturtdien un piektdien - parastās dienas - no 9.30 līdz 17.30 (pusdienu pauzīte no 14.30 līdz 15.00)

Sestdien - ģimenes diena – no 11.00 līdz 15.30 (ja www nav informācijas, ka nestrādā!!!)

Svētdien – atkal atvelk elpu.

 

 

Kubi top viens pēc otra - pārsvarā par vasaras tēmu - šogad man tā aktuāla! :):):):)

Un galu galā vasara un tās prieki attiecas gan uz puikām, gan meitenēm un tādēļ galvu sešos mezglos nav jālauza! Katru līdzīgo kubu gan jums šeit neatrādu, bet ir viens, kas tapis 1,5 gadus vecajam Miķelim un drusku atšķiras no pārējiem vasaras kubiem!

Sirdī salijis tik daudz siltuma un prieka, ka garais ziemas cēliens liekas sen, sen aiz kalniem! Šodien, patīkami sagurusi pēc svētku notikumiem, pārskatīju bildes un vēlreiz pie sevis nodomāju, cik gan patiesībā feini ir visiem tā kopā būt! Radoties. Cik brīnumjauki ir uzņemt ciemos mīļus cilvēkus - radus un draugus!


Iespējām tik daudz! Sestdien uzrīkojām "Siltumnīcas atjaunošanas talku"! Kā man patīk tā īpašā  sajūta, kas rodas visiem kopā darbojoties! Patīk man arī tas, ka tādējādi acumirklī top padarīts darbiņš, kurš citādi varētu izrādīties diezgan laikietilpīgs.


Janā paaudze izklaidējās metot peļķēs akmeņus...


Atbildīgais mirklis...
Pagaidām siltumnīcā aug tik nātres - tās kādu drīzu dienu savārīsies zupiņā. Un tad jāsāk domāt par tomātu un gurķu izmitināšanu šajos apartamentos.


Kamēr pie siltumnīcas klaudz āmuri, pie mājas uz grila čurkst gaļiņa un ar sieru pildīti šampinjoni...


Un pēc padarīta darba maltīte uz terases...


Brīnišķīga diena un tikpat brīnišķīgs vakars!


Nākamajā rītā pamodos 5:00 - nenāca miegs, bet priecājos, jo rīts bija fantastisks! Apkārt priecīgi čivināja sīki un lielāki putni, zemi klāja rasa. Līdz ar pirmajiem saules stariem pabeidzu krāsot Lieldienu Zaķa grozā liekamās olas. Un pamazām sāka mosties saime.

Gājām mazgāt mutes strautā...



Priecājāmies par dzirktelītēm mazo acīs, kad tie tekalēja no karodziņa uz karodziņu, aplasot Zaķa sadētās olas...




Oliņas prot krāsot ne tikai zaķis - viņam varbūt nepieciešams drusku mazāk izejmateriālu :D:D:D:D
Šogad piemirsu par sīpolu mizām, tāpēc nācās izlīdzēties ar kripatiņu, ko izdevās nodīrāt no mājās esošajiem. Oliņas, ko sadēja zaķis, krāsotas tinot miziņas klāt olām...


Mūsu pasteļkrāsas oliņas... Ar čiekuriem, ko mazie torīt ar tēti pa mežu vizinoties mājās bija pārveduši.


Un šūpošanās!




Ik pa laikam tika uzrīkota kāda olu kauja, lai pēctam apaļie gardumi tiktu notiesāti ar sāli, ķilaviņam vai skumbriju.


Un, lai cik jocīgi tas nebūtu - rīt (vairs ne Lieldienās) ripināsim olas, jo to tagad ledusskapī kāds pusotrs desmits iekrājies un renīte rotaļai tika sagatavota un tā arī neizmantota!

Nu tā. Pēdējo reizi, kad stāstīju jums par mūsu pagalmu, atrādīju jums tam laikam vēl milzonīgās kupenas... Un nozvērējos toreiz vairs ne vārda par tām! Un pat noturējos! :)

Šodien, kad, braucot uz vēderdejām, ieraudzīju, kā kaimiņš kultivē tīrumu, iedomājos, ka cītīgākajiem mana emuāra sekotājiem noteikti vajadzīgs pamatīgs informācijas atjauninājums! :D:D:D:D

Labākos no tiem atdodiet labdarībai.
Pārējos variet atdot man :D, bet variet arī darīt to, ko šodien darīju es - veidot no trikotāžas krekliņu gabaliņiem pavisam jaunas štātes!

Es kā vienmēr šuvu Emīlijai, jo kam gan man meita, ja nevaru to kā lellīti ik dienas jaunā tērpā ietērpt :D:D:D. Bet ideja tiklab piemērojama arī mums - lielajām meitenēm.

Tātad, uzrotām piedurknes un ķeramies pie šķērēšanas. No kaudzes krāsaino krekliņu izgriežam gabaliņus (uz Emīlijas izmēra krekliņa platumu griezu gabalus 30 x 9 cm ... )



Un tagad galvenais ieteikums jeb visas šīs štelles smukuma noslēpums - ja dažādu krāsu raibos gabalus stiķēsit kopā juku jukām, pastāv liela iespēja attapties ar bezgaumīgu izstrādājumu rokās. Toties nekad nekļūdīsieties, ja krāsu gabaliņus sarindosiet varavīksnes krāsu secībā!




Gabaliņus šuvu kopā ar vislēzenāko zig zag - lai šuve būtu elastīga.


Un tad garo "šalli" pārlocīju uz pusēm un nošuvu sānus līdz padusēm. Izgriezu kaliņu - uz abām pusēm vienādi dziļu, lai var valkāt no abām pusēm!


Šis noteikti ir vieglākais šujamdarbs tūliņ aiz turku bilsēm :)

Kakla izgriezumus var variēt vismaz 6 veidos, ja ne vairāk. Es izmēģināju vēl vienu - t.s. sievu sitamo krekliņu stilā. Galvenais pēc kakliņa izgriešanas nepiemirstiet nostiprināt vīles pārgrieztajās vietās.


Un te komplektā ar jauno vestīti!

Skaidrs kā diena, ka Emīlijai taps vismaz vēl divi šādi krekliņi - viens ar pusgarām piedurknēm vēl kāds. Par to jūs noteikti uzzināsiet!

Ceru, ka devu jums iedvesmu izšņakarēties pa drēbju skapi trikotāžas krekliņu meklējumos!

Uz bijušo sava rajona galvaspilsētu ar mazajiem devāmies, lai vērotu Daces Rīdūzes animācijas filmu programmu.

Pasākums sākās ar Cēsu radošo bērnu apbalvošanu. Saldas veicināšanas balvas ieguva trīs labāko filmu scenāriju autori, trīs labāko zīmējumu autori un trīs ātrākie un precīzākie viktorīnas dalībnieki.

Filmu skatīšanās sākās ar 7 mazām animācijas filmiņām, kuras dienu iepriekš režisora/animatora Nila Skapāna darbnīcā plastilīna tehnikā bija radījuši paši bērni!

Jau no pirmajiem tēliem ekrānā līdz pat pasākuma beigām, Niklāvs, šķiet, bija viens no apzinīgākajiem un ieinteresētākajiem skatītājiem :D:D:D:D:D



Liels bija viņa un arī Emīlijas prieks, kad izrādījās, ka priekšā 2 stundas multeņu skatīšanās! Un, kad uz ekrāna parādījās tradicionālais Lāčplēsis ar rūcošo lāci, prieks dubultojās! Tātad Avārijas Brigāde!

Atcerieties, kā pirku viņam DVD uz Ziemssvētkiem un bažījos, vai viņam vispār patiks? Tad jāteic, ka sākumā interese tiešām bija vāja, bet pēdējā laikā neko citu bez Avārijas Brigādes viņš īsti pat negrib skatīties! Tāpēc vien jāteic, ka pasākums, mūsu gadījumā, bija kā āmurs uz naglas!

Ar prieku skatījām multfilmiņas no animācijas filmu seriāla "Zvēri"  - smējos teju valdāmi.. Katrā ziņā skaļi un no sirds!
Ļoti aizkustinoša, no tiesas, bija multenīte "Zīļuks".

Drusku mazā skatītāja uzmanība zuda vien pie mulfilmiņas "Miega rūķi" - tajā brīdī Niklāvam likās svarīgi izpētīt Cēsu Izstāžu nama interjeru un man likās svarīgi viņam sekot pa pēdām, jo interjers atradās divos stāvos... Man kā jau rokdarbniecei noteikti vajadzēja atrādīt jums, ko ieraudzīju kādā tumšā otrā stāva telpiņā :)




Sasmēlušies prieku par redzēto visās Cēsu Izstāžu centra malās un uz ekrāna, devāmies mājup, pa ceļam vien papriecājoties par  "Mammas roku" Garajiem grabuļiem "Anmarijas smalklietu" koķetās bodītes skatlogā! Tiem, kas vēl te nav iegriezušies - laipni lūgtum Cēsīs, Rīgas ielā 4, "Zvaigne ABC" grāmatnīcai ap stūri!