Turpmāk izvairīšos no vārda "rīt" (ar nozīmi "diena pēc šīs dienas") kā no bitēm, jo pieķērusi esmu sevi jau reizes 5 soloties "rīt rakstīt", bet solījumu nepildīt... Un nepildīt solījumus nav man tipiski. Tikai gribēju, lai jūs to zināt... :)

Un tad pa vēl īsti ziemeļniecisku jūrasceļu prom uz Helsinkiem.
Turp braucām ar Viging Line prāmi par 22 EUR/pers., atpakaļ ar Tallink "Star" par 26 EUR/pers.

Prāmju iekšējais iekārtojums īpaši neatšķiras un, ja ņem vērā, ka brauciens no Talinas uz Helsinkiem ilgst vien divas stundas, tad  ir pilnīgi viena alga ar kuru no laivām pārcelt savu organismu pāri Somu līcim. Mūsu ar Mārtiņu secinājumi - prāmja interjers skaistāks (un spēļu automātiem nabadzīgāks) ir Tallink prāmim, taču iespēja vērot jūru no klāja labāka ir Viking Line prāmim.


Iebraukuši Helsinkos drusku sajutāmies kā viesi, kas ieradušies pārāk laicīgi pirms ballītes sākuma. Vairākus no plānotajiem objektiem apskatīt neizdevās: Temppeliaukio baznīca, kas iebūvēta klintī pilsētas centrā šobrīd tiek rekonstruēta, lai atvērtu durvis tūristiem sākot no 15. maija, bet izdaudzinātais Laikmetīgās Mākslas muzejs Kiasma savu lielo atvēršanu plānoja, sasodīts, 15. aprīlī - pāris dienas pēc mūsu prombraukšanas...

Tirgus laukumos pie ostas nenotika sulīga, tūrisma sezonai raksturīgā bukletos aprakstītā andelēšanās; trīs pilsētas apskates autobusu vietā kursēja viens vienīgs un to pašu nokavējām, bet bēdāties šinī ziņā iemesla nebija. Jo - katram tūristam ir iespēja iegādāties biļeti visiem pilsētas transportiem uz vienu dienu jeb 12h par 7 eiro!

Un šo iespēju mēs mīļuprāt izmantojām! Izbraukājām gandrīz visus tramvaju maršrutus, lai apskatītu pilsētu no visiem tās rakursiem.




Atrakciju parks Linnanmäki  protams vēl nedarbojās (bet stellējās gan, ja kas), taču pastāvēja iespēja apskatīt akvāriju pasauli "Sea life". Biļete uz šo "jūras dzīvi" maksā 15EUR/pers. , kas nav lēti, ņemot vērā, ka apskatāmais ir tikai nedaudz interesantāks kā līdzīga veida telpas kaut vai Tallinas zoo. Mūsu pašu tropu māja arīdzan ir daudz interesantāka. Bet īstu šoku izraisīja par diviem groziņiem frī kartupeļu ar vistas gabaliņiem samaksātie 37 EUR !!!!!!!! Ārprāc! Puse porcijas uz to brīdi man turklāt izrādījās nepieveicama, tāpēc palūdzu trauciņu līdzņemšanai uz ko pretim saņēmu teikumu, ka viņi šādu lietu nepraktizējot... Ui, šī bija vieta ceļojumā, kad jutos kā no daudz inteliģentākas valsts atbraukusi... 

Un vēl šī bija vieta ceļojumā, no kuras aizvien biežāk mūsu ar Mārtiņu savstarpējās sarunās iespraucās teikumi no sērijas "bērniem šeit patiktu... " Jo uz katra soļa ir interesantas, bērniem paredzētas štellītes... Secinājām, ka pēc gadiem 2-3, kad mazie būs paaugušies, brauksim šurp vēlreiz.



Pēc nejaušas idejas ieiet dzelzceļa stacijā, secinājām, ka no šejienes uz citām Somijas daļām kursē ne tikai divstāvīgi vilcieni, bet izrādās, ka zem stacijas kursē arī METRO! 



 
To, ka Helsinkos ir metro kaut kā bijām palaiduši garām visu pus dienu, ko tur jau bijām sabijuši! Un izrādās, ka arī metro derēja mūsu tūristu transporta biļetes, tāpēc lecām iekšā un  aizbraucām līdz  vietai, kuru varētu dēvēt par Patērētāju Paradīzi. Milzīgs tirdzniecības centrs ar divstāvīgiem Lindexiem, Intersportiem, H&M, tikpat stāvīgs Stockmann, Anttila un vēl, un vēl, un vēl un viss zem viena jumta... nu šopingā šeit var braukt. Tikai ne ar Kundziņu, protams. :D
Šeit, toties sapriecājāmies par milzīgajām porcijām tik sen nebaudītā kebaba (pēdējo reizi ēdām kebabu, kad Mārtiņš strādāja Zviedrijā.)







Jūtu, jūtu. Jūtu ilgas pēc mazajiem un Zaubes pavasara, kurš vēl tik attāls tomēr šeit Helsinkos.

 Prom uz prāmi, uz Tallinu, nakts viesnīcā un mājupceļš.  Piestājām Siguldā, kur iegādāju dažas smuklietas EmSī un Nikam humpalbodē un pāris grāmatas - par visu šo citreiz.