Kā lai iesāk stāstu, kas mēnesi gulējis manā apziņā, bet deviņreiz ilgāk manā ķermenī?...Varbūt vienkārši ar brašu paziņojumu: Viņa ir klāt! Bet tiem, kam nebija ne jausmas, ka Viņai jābūt klāt, ka Viņa aug Mammas vēderā jau no pagājušā gada novembra, ka Brālim un Māsai nu pievienosies Bēbītis, tiem jums: Pārsteigums! Dzīve ir neparedzama un tāpēc brīnišķīga! Cilvēks domā, Dievs dara un nu mūsu jaunģimenē ir Viņa. Viņai ir arī vārds, turklāt dziļi burvīgs, bet to pietaupīšu vēl pāris mēnešus.
Un tā- jauns posms manā dzīvē ir sācies. Jauna lapa atšķirta. Un es priecājos, ka tā, jo esmu jaunas enerģijas pilna! No jauna ienirstu māmiņpasaulē, mācos to, kas pa šiem pēdējiem 8 gadiem mainījies, jā, arī iepazīstu sevi no jauna. Priecājos ne tikai par jauno lomu, bet arī par iespēju atkal radīt! Radīt maziem, mazmazītiņiem, idejot, funktierēt, čubināties, ucipucināties... Tikai tagad apzinos, cik tālu no bēbīšlietām biju paspējusi kopā ar lielajiem bērniem izaugt! :) Tie, kurus vēl pirms mēneša ierasti saukāju par mazajiem, tagad tādi nemaz, nemaz vairs nešķiet. Viens otrajā, otrs ceturtajā skolas klasē. Vienam orientēšanās, otrai balets, abiem vēl franču valodas pulciņš, ceļš uz skolu un no skolas tagad jāmēro pašiem. Jāielec patstāvībā ar lielu blīkšķi. Un viņiem tik ļoti labi sanāk!
Un tā- jauns posms manā dzīvē ir sācies. Jauna lapa atšķirta. Un es priecājos, ka tā, jo esmu jaunas enerģijas pilna! No jauna ienirstu māmiņpasaulē, mācos to, kas pa šiem pēdējiem 8 gadiem mainījies, jā, arī iepazīstu sevi no jauna. Priecājos ne tikai par jauno lomu, bet arī par iespēju atkal radīt! Radīt maziem, mazmazītiņiem, idejot, funktierēt, čubināties, ucipucināties... Tikai tagad apzinos, cik tālu no bēbīšlietām biju paspējusi kopā ar lielajiem bērniem izaugt! :) Tie, kurus vēl pirms mēneša ierasti saukāju par mazajiem, tagad tādi nemaz, nemaz vairs nešķiet. Viens otrajā, otrs ceturtajā skolas klasē. Vienam orientēšanās, otrai balets, abiem vēl franču valodas pulciņš, ceļš uz skolu un no skolas tagad jāmēro pašiem. Jāielec patstāvībā ar lielu blīkšķi. Un viņiem tik ļoti labi sanāk!
Viņai nu ir jau mēnesis. Tik maz un tik daudz! Ātrākais mēnesis pēdējo desmit gadu laikā noteikti. Bet piedzīvots tik ļoti daudz!!! Neparasts dzemdību stāsts, dīvains pēcdzemdību periods, pirmās iesnas, eiforija, nogurums, absolūta laime, bažas, negulētas naktis un darbpilnas dienas. Šodien Bēbītei ir pirmā mēneša jubileja. Mēnesis ir pietiekami, lai viena otru iepazītu un nozīmīgās jubilejas rītā Viņa Mammai uzdāvinātu pirmo apzināto smaidu. Šodien mēs esam viena otrai visu dienu. Runājamies, dziedam, pupojamies, mīļojamies. Vārtāmies dīvānā, skatāmies kino, rakstām dzeju un atrodam laiku blogam.
Jā, jauns posms sācies. Arī radošais. Posms, kurā pēc ilga pārtraukuma Mammas Rokām vairs nav jādala laiks ar skolotājas pienākumiem, augstskolu, skrienamikdienu... Esmu priecīgi satraukta! Tiekamies tepat un soctīklos!