Kā jau teicu - mums tas prieks, atvadoties no dārziņa, tomēr palikt ar to draugos un apmeklēt tajā notiekošos pasākumus! Perfekts kompromiss! Un noteikti jāuzteic ārkārtīgi pretimnākošais personāls!
Lai arī kā vienmēr aizkavējāmies ( jo, ja iepriekšējā vakarā/naktī pārrodas mājās no ekskursijas pa Siguldu, tad skaic` kā diena, ka lielie Ražas svētku brīnumi vēl Miķeļdienas rīta gozējas dārzā, bet preces tirdziņam pat vēl idejiskā līmenī nav tapušas), ieradāmies tieši laikā, lai ar joni mestos Miķeļdienas rotaļu virpulī!
Un tomēr - piecēlusies 7:15 no rīta (un es īpaši uzsveru mošanās laiku, jo, jā, man tas ir līdz kaulam netipiski) paspēju iebrist dārzā, secināt, ka "Rudens ražas un ziedu izstādei" man ir tik vien kā viens kāts gurķumētras, tikko plaukt sākušas asteres, salāts, kas siltumnīcā bez 5 minūtēm izziedējis un viena glīta mini saulespuķīte ... Saplūcu visu augstākminēto vienā kušķī un izskatījās pat tīri jauki, ja kas! :D
Taču tad izrādīšanās kāre ņēma virsroku un papildus šim nabadzīgajam, bet bezgala patiesajam pušķim (noturējos un kaimiņienei nepiezvanīju puķu meklējumos), nogriezu arī vienu divmetrīgo saulgriezi un iestūķēju pa diagonāli mašīnas salonā. :D
Un cepu kūkas no paša agra rīta(!!!) - ak šī nepārvaramā vēlme nekrist kaunā skolā un sabiedrības acīs! :D:D:D:D:D
Taču, pirmajiem siltajiem saul`sstariem laužoties logos, pār mani nāca apgaismība! Tirdziņā bērniem jātirgojas ar pašu gatavotām lietām! :) (Tas gan nenozīmē, ka kūkas nepaķēru līdzi :D:D:D:D !)
Plāns uzspiest uz auduma tekstilkrāsās izmērcētas rudenslapas un tad no šedevriem uzšūt mazus maišeļus tika nokniebts saknē - nav laika ķerties klāt šādiem projektiem, kad līdz izbraukšanai uz pasākumu atlikušas ~ 20 minūtes...
Un tad pa rokai trāpījās akmeņi! To mums mājās daudz. Ne viena vien "ekspedīcija" ar mazajiem noslēgusies pārnesot mājās maišeli akmeņu.
Un, jā, Kitija, tas ir tavs šķīvis, bet es zvēru, ka šī ir pirmā reize, kad kopš Blogdraugu salidojuma to lietojam :D:D:D:D:D
Un kārtīgas meitenes, protams, no tirgus neaiziet bez rotām! :)
Pirmais pasākums - Miķeļdiena - notika jau šodien!
Lai arī kā vienmēr aizkavējāmies ( jo, ja iepriekšējā vakarā/naktī pārrodas mājās no ekskursijas pa Siguldu, tad skaic` kā diena, ka lielie Ražas svētku brīnumi vēl Miķeļdienas rīta gozējas dārzā, bet preces tirdziņam pat vēl idejiskā līmenī nav tapušas), ieradāmies tieši laikā, lai ar joni mestos Miķeļdienas rotaļu virpulī!
Un tomēr - piecēlusies 7:15 no rīta (un es īpaši uzsveru mošanās laiku, jo, jā, man tas ir līdz kaulam netipiski) paspēju iebrist dārzā, secināt, ka "Rudens ražas un ziedu izstādei" man ir tik vien kā viens kāts gurķumētras, tikko plaukt sākušas asteres, salāts, kas siltumnīcā bez 5 minūtēm izziedējis un viena glīta mini saulespuķīte ... Saplūcu visu augstākminēto vienā kušķī un izskatījās pat tīri jauki, ja kas! :D
Taču tad izrādīšanās kāre ņēma virsroku un papildus šim nabadzīgajam, bet bezgala patiesajam pušķim (noturējos un kaimiņienei nepiezvanīju puķu meklējumos), nogriezu arī vienu divmetrīgo saulgriezi un iestūķēju pa diagonāli mašīnas salonā. :D
Un cepu kūkas no paša agra rīta(!!!) - ak šī nepārvaramā vēlme nekrist kaunā skolā un sabiedrības acīs! :D:D:D:D:D
Taču, pirmajiem siltajiem saul`sstariem laužoties logos, pār mani nāca apgaismība! Tirdziņā bērniem jātirgojas ar pašu gatavotām lietām! :) (Tas gan nenozīmē, ka kūkas nepaķēru līdzi :D:D:D:D !)
Plāns uzspiest uz auduma tekstilkrāsās izmērcētas rudenslapas un tad no šedevriem uzšūt mazus maišeļus tika nokniebts saknē - nav laika ķerties klāt šādiem projektiem, kad līdz izbraukšanai uz pasākumu atlikušas ~ 20 minūtes...
Un tad pa rokai trāpījās akmeņi! To mums mājās daudz. Ne viena vien "ekspedīcija" ar mazajiem noslēgusies pārnesot mājās maišeli akmeņu.
Nu lūk - akmentiņi + flomasteri + piemērs + divi mazi, radītgriboši bērni = Smaidīgi Akmeņi!
nu atcerieties:
Bēdu manu lielu bēdu,
Es par bēdu nebēdāj.`
Liku bēdu zem akmeņa
Pāri gāju dziedādāms!
Dziesma pievienojās akmeņiem pa ceļam uz "skolu", jo Niklāvs braucot pieprasa, lai dziedu viņam tautumeitas (tā viņš sauc tautasdziesmas)!
Un tad rotaļas, andele (akmentiņus, starp citu, izpirka teju pirmos), pilns vēders burkānu, kūku, ābolu - visu tirdziņā varēja nopirkt!
Un kārtīgas meitenes, protams, no tirgus neaiziet bez rotām! :)
Pa vidu vēl sapriecājos par dārzeņu kompozīcijām - atgādināja bērnību.... Tik fieni, ka mammas var radoši izpausties :D
Mani favorīti:
Kerijas mamma
Un Mamma Daba...
Mūsu pienesums izstādei - Citronmētras, kuras ar visām saknēm smuki iecēlu bļodā ( neaizmirstiet, ka neko citu rukši mums īsti nav dārzā atstājuši). Tagad kādu laiku mūsu draugi dārziņā varēs baudīt citronmētru tēju!
Kā pilnīgi neplānots, taču riktīgi feins noslēgums Miķeļdienai bija Valmieras teātra aktieru Šreka izrāde Mālpilī. Un protams pats izbrauciens ar skolas busu līdz turienei... Uh...
Un oktobrī visi mazie draugi ir ieaicināti uz Zaubes mežiņu rukšus skatīties! Nu vai nav lieliska simbioze mums ar to dārziņu? :)