Man tas Nu pagaidi ir kaut kur vēl saglabājies, to pat nebūtu žēl atdāvināt... meģināšu pārrakt kambarus :D

Ou, Jūlija! Man pilnīgi sirds sāka divreiz ātrāk sisties!

Ak, man atkal atmiņas! Vēl vakar jau kuro reizi pārrunājām ar meitu leļļu lietas un meita atkal prasa - kāpēc tā ome izmeta tavas lelles? Jā, sanāca tā, ka mana mamma(kura īpaši izveidojusi klētiņu un savākusi tik daudz senu lietu!!!) kādus divus gadus atpakaļ nez kāpēc bija sadedzinājusi manas lelles, kas cītīgi bija glabātas maisā un pati pa brīdim paskatījos. Arī meitai tās bija rādītas. Un tad kādas divas nedēļas pirms es gribēju viņas "savākt" sev, lai meita varētu darboties ar mammas lellēm - tās aiziet nebūtībā! KĀ es tad raudāju un rājos! Un arī vakar raudāju. Tās ir manas atmiņas - kā es bēniņos šuvu kleitas no vecajām drēbēm, kā mēs gājām ar kājām uz attālu kaimiņu māju un brālis runāja leļļu maiņu un kā tik vēl viņas netika iegūtas! Katra lieta ar stāstu!
Nesen antikvariātā redzēju tieši tādu lelli, kāda bija man. Un es esmu nolēmusi reiz apstaigāt visas vietas, lai kaut ko no savām atmiņām savāktu! Reiz internetā meklēju vai kādam nav, bet nekā nedabūju - daži atsaucās, ka esot izmetuši, jo kam gan tās vajagot...
Laine, lai Tev tiešām VEICAS ar šo mantu iegūšanu!!!

piedod, Laine, kaut arī man daudz kas saglabājies no manas bērnības, tomēr Tev nesūtīšu - un nemaz ne tādēļ, ka būtu žēl...
Attopies, kur Tu un Tavi bērni dzīvos, kad pilna māja ar nevajadzīgām lietām, kuras pēc tam tik žēl izmest.
Man vīrietis jau visus nervus noēdis, pārmetot, ka māja pilna ar mantām - bet viena lieta, ka tās visas ir manas vai manu vecāku un vecvecāku, bet ne jau svešas.
Nu nav tās mantas to vērtas, ja tām pat savu atmiņu nav līdzi...
Piedod, šoreiz "pret spalvu" :) Vienkārši zinu, cik viegli ir apaugt ar mantām un cik grūti pēc tam sadzīvot ar tām

Ziemassvētkos spēlēju spēli NU POGOĢI,lai gan 1000X modernākā ierīcē, bet noteikumi bija gluži tie paši.
Man mājās ir šādas tādas padomju laiku rotaļlietas esmu secinājusi, ka bērnam viņas ir mīļākas, plastmasas Gagārins vispār ir zelta vērtē:)Kā man krutmāmiņa teiktu- krievu plastmasa ir krietni labāka nekā draņķa Ķīniešu. Un padomju laiku eglīšu mantiņas ir mans sapnis, Omei, jau teicu,lai atstāj mantojumā, bet mana meita, jau 3 šogad paspēja saplēst, omas teksts- tā jau to matojumu nesagaidīs.

Ui, ui, ui!
Manas un māsas bērnības dienu mantas ar nav mestas prom un tagad, kad gaidīju mazo - tās visas no malu malām tika savāktas - šis tas bij bēniņos kādā koferī vai kastē, šis tas klētī, un vēl dikti daudz Dobeles gumijas zvēriņu kaut kur pa skapjiem:) Vesela pilna Padomju laiku sarkanā rotaļlietu kaste salasījās(tā ar saglabājusies) - un tas viss neskaitot lelles un tos Dobeles zvēriņus. Un vīram ar koferītis ar savām mīļākajām mantām ir saglabāts:)
Kad sanāks izbraukt uz laukiem, būs jāuztaisa rotaļlietu fotosesija un pēctam jāpadalās:)

Man jau tas pats meitenes! Un diez vai arī jūs - bērnu mammas un manas uzticamās lasītājas esat īstās, kam prasīt dalīties, bet meitenes, ticiet - diendienā cilvēki visā Latvijā tīra mājas, taisa Eiroremontus un ļoti, ļoti daudziem tādas rotaļlietas un citi "retro"priekšmeti liekas tikai krāmi!!!!

Kā pierādījums tam ir Singer šujmašīnīte, ko nupat nopirku par nieka 10LVL SS.lv - kolosāla!!!! Bet, redz, cilvēks taisa remontu un viņam tāda liekas nevajadzīga!

Inese - vismazāk jau iedomājos par tevi, kad rosināju kādu atdāvināt man mantas - zinu, ka tu ļoti novērtē lietas ar vēsturi! Tikai man, atšķirībā no Tevis, vērtīga liekas arī lietas pašas vēsture, ne tikai saistībā ar maniem senčiem. Fanoju, kad uzduros humpalās 1974. gada angļu valodā rakstītai bērnu grāmatai, jo tā ir vecāka par mani, par Kundziņu un raisa man fantāziju, kā reiz tās stāstos klausījās maziņš bērniņš, kurš nu jau ir ~40 gadus vecs cilvēks! MAN patīk un apbrīnu izraisa tieši gadu skaits un attiecīgi īpašā vērtība, kas lietai nāk līdzi. Bet konkrēti PSRS tāpēc, ka tas ir laiks, kas saistās arī ar manām atmiņām un tāpēc, ka man ļoti patīk šī laika formas un dizains!
Man vispār ļoti patīk visas pasaules 50to - 70to gadu dizains un krāsu gammas!

Turklāt, ko tur liegties - vairums Padomju rotaļlietu ir teju nenokaujamas, tāpēc nebūtu žēl dot spēlēties bērniem!

BET, ja sanāk tikai mantrausīgi krāt un nepielietot - tad gan var "apaugt ar mantām"!

Man pašai "dzīvas" palikušas vien pāris rotaļlietu! No Jelgavas onkuļa mazie dabūja tādu ar atslēgu uzvelkamu lāci un mazu rotaļu auto - tās tagad iet uz urrā!

Ines` tu pieļauj domu, ka varbūt katram jau citādākas tās izjūtas un nav tāda viennozīmīga vērtējuma - "nav tā vērtas"! ;)

:) protams, pieļauju - katrai lietai ir sava vērtība (un te nu noteikti nedomāju par materiālo vērtību). Man tikai žēl to telpu, ko aizņemam ar mantām un kad tas sāk nomākt mūs pašus...
Jau rakstot savu iepr. komentāru zināju, ka Tev ir citādākas izjūtas attiecībā pret Tevis minētajām lietām, tāpat arī zināju, ka ir negodīgi no manas puses "sludināt" brīvās telpas ideju, kad pašai tādi žurku krājumi, ka vairs nav kur apgriezties :)
Šoreiz laikam man vajadzēja izmantot lielisko iespēju paklusēt :)))
Piedod un dzēs droši ārā manu iepr.komentu

Laine, paldies tev par šo rakstiņu! Pieņemu, ka esam viena vecuma un arī man jau apmēram gadu ir nostaļģija pēc "vecā-labā".
Domāju, ka tas saistīts ar "piederības sajūtu" kādam noteiktam laika posmam. Paņemot rokās pazīstamu rotaļlietu (vai tā bijusi pašas, vai kāda cita) - bet tā ir pazīstama. Tā saistās ar noskaņu, atmiņām, smaržām un sajūtām no "tiem" laikiem.
Arī es esmu saņēmusi kritiskus mājienus par "krāmu" vākšanu. Lai jau...! Man ir svarīgi apzināties, ka manas vecvecmammas rokas šujmašīna ir pārdzīvojusi 2 pasaules karus, pabijusi Sibīrijā un Pēterburgā, ar to ir šūta manas omes kristību kleitiņa un ka šodien tā nav gājusi zudumā, joprojām šuj tikpat labi, kā 100 gadus atpakaļ un ir mana vienīgā šujmašīna :))
Lietas dzīvo savu dzīvi un kādreiz sen atpakaļ tai katrai ir bijis savs stāsts un tā ir iegādāta ar noteiktu nolūku, kādam bijusi ļoti mīļa un vajadzīga! Kāpēc lai es to mestu laukā? Piekrītu, ka ar mantām lieki nevajadzētu apaugt. Bet nav jau tā, ka velkam mājas visu, ko ieraugām, vai ne, Laine?! Un tik daudz no "vecajām -labajām" mantām un rotaļlietām arī šodien aizstāj jaunu pērkamu mantu. Man, piemēram, nav jāpērk "Cirks", jo tas ir saglabājies no manas bērnības un joprojām tiek spēlēts. Un, ticiet, vai nē - labāks "Cirka" variants līdz mūsdienām tāpat nav nonācis!

Esmu izsekojusi līdzi Taviem kolosālajiem ieguvumiem izšūto galdautu un priekšautu jomā, tāpat arī PSRS rotaļlietas un labumi no onkuļa skapjiem nav pagājuši secen manām acīm...! Un Tavā blogā vienmēr ieraugu kaut ko no sava skapja vai no mana onkuļa/tantes/omes skapja vai bēniņiem!
Arī es esmu apzinājusi visas "veco-labo" mantu glabātuves savā ģimenē un esmu tikusi pie kolosāliem - babiņas (dzimušas 1908.gadā!) rokām izšūtiem galdautiem, tamborētām sedziņām un špicēm aptamborētiem kabatas lakatiņiem (vai kāds vēl mūsdienās maz' tādus lieto...?!).
Pašai man gan bērnu vēl nav, bet zinu, ka mana mīļākā bērnības lelle kādreiz dzīvē varētu būt arī manas meitiņas mīļākā lellīte :))
Un manis pašas šūtās leļļu drēbītes - kādi gadi 22 atpakaļ...uuuiii...!
Joprojām patīk ik pa laikam to visu pārcilāt, pasmaržot, aptaustīt...!
Šajos Ziemassvētkos pat "izvilkām" (aizmirstu atvilktnē) PSRS laiku spēli "Menedžers", kas ir to laiku versija par mūsdienu "Monopolu". Visa ģimene ar sajūsmu metāmies pirkt un pārdot mājas un firmas, izlaist 3 gājienus biržā un priecāties par kāda "iedzīšanu bankrotā" :))
Un ir vēl viena īsta "pērle", ko esmu spējusi saglabāt līdz mūsdienām no "vecajiem-labajiem" laikiem. Tā ir mana vecākā brāļa pašzīmēto komiksu kolekcija!
"Moskīta piedzīvojumi" no 90-to gadu sākuma tiek saudzīgi glabāti un manās acīs – nenovērtējama lasām-skatāmviela!
Un man ir svarīga apziņa, ka varbūt pēc 100 gadiem kāds būs saglabājis manis tamborēto galda sedziņu vai manis apkopoto recepšu grāmatu, un kaut vai šo nieka 2 lietiņu dēļ es nebūšu aizmirsta!

"Mammas roku" cienītāja, Elīna (singingbee)

Ines, nekreņķē!

Komentāru ārā nevaru dzēst, jo blogam katrs komentārs ir zelta vērts!

Elīna - jā, jā, jā - vārdi, kas izrauti no manas mutes, drīzāk sirds! Tu raksti un es tik atceros, ka Zosēnu šķūnī taču stāv no tēta remontdarbiem paglābta kaste ar manām zīmējumu kladēm un manas 8 bārbijas ar visiem drēbīšu maisiem! Juhū!
Un Mārtiņā pažobelē arī kaut kam jābūt - tiklīdz būs pavasars, tā jādodās visu sakārtot!

:))
Vēl viena mana kaislība ir grāmatas ar "senuma smaržu"!
Kad nomira mana kaimiņtante, visas "vecās parpalas" (pēc viņas bērnu-mazbērnu izteikumiem) tika mestas ārā.
Tā nu es tiku pie pāris kolosālām grāmatām - pasaules klasikas ar "senuma smaržu" :)
Un, redz', ik reizi, paņemot kādu no šīm grāmatām rokās, es iedomājos par Margaritas tanti! Tā nu viņa turpina dzīvot grāmatās...!

Es arī! Es arī tik ļoti saprotu, par ko Tu runā!
Patiesībā gan man šitā "sērga" pamatīgāka ir uz vēl vecākām - vai drīzāk senākām - lietām. Vecāsmammas austie groži - tak ne es viņu satikusi, ne man zirgs, bet tas ir kaut kas, jā, atļaušos teikt, ka svēts...
Tādēļ tomēr galvenais, kas man no raksta aizķērās, bija par maizes krāsni. KO?! Kā tā var?! Man tik ļoti sāp sirds par katru nojaukto maizes krāsni. Ja ne pats, tad bērni vai bērnubērni to novērtētu. Un pat ja necep maizi, tas var būt kaut vai lielisks interjera elements, arī mūsdienīga interjera. Bet tas tā, ja nu šo lasa vēl kāds, kurš grasās spert tik neprātīgu soli. :)

Baiba

P. S. Jau vairākus mēnešus cītīgi lasu Tavus emuārus (jā pie viena tad man beidzot ir iespēja pateikt to arī no savas puses - PALDIES, ka raksti!), bet visu laiku šķita - kā tad es tā ņemšu un komentēšu. :D Bet šī lieta bija TIK ļoti man, ka nespēju paturēt sakāmo pie sevis. Tad jau varbūt maisam gals būs vaļā.

Baiba! PAldies par karstasinīgo komentāru!
Turklāt tici man - nav tāda termina kā "komentētājs iesācējs":D:D:D:D:D Jebkurš komentārs ir burvīgs un patiesībā jau ir kā alga tai stundai vai divām, ko esmu veltījusi gatavojot rakstu!

Par maizes krāsni... Ui, nerunā... es jau savu sāpi izsāpēju... Bet tā kā nedzīvoju kopā ar tēti, bet ar Kundziņu un Kundziņa mājai maizes krāsns remonts vēl priekšā, tad ceru nosargāt vismaz to! :D

Tā sauktais kubiks rubiks un rotaļlieta ar bumbiņām, kas jāsaliek pēc krāsām ir joprojām manas mīļākās spēļmantiņas, ko šad tad sanāk arī pagrozīt. Dievināju darbmacības stundas pirmajās klasēs, kad deva skrūvēt konstruktoru... Jāpiemin no tiem laikiem muciņu galda spēle - Krievu loto, kas arī tagad, mūsu ģimenē, īsina laiku garos ziemas vakaros.

Vot, nenoturējos-Ievas koments aizķēra!
Man tāda škrobe, ka mūsdienās skolā darbmācībās nav jādarbojas ar konstruktoru, ka "nespēlējas" ar baterijām, lampiņām un neveido ķēdes! RRRR...
Kubiks rubiks rullē :)

Ui, man atkal skolā tieši tie konstruktori krita uz nerviem - laikam jau kvalitātes dēļ, jo ne reizi vien izrādījās, ka skrūvītes ir dažādas un neder vītnītēm... Tas mani spēja iztracināt! Un vēl tas, ka parasti visi kaut kā ātrāk mācēja salikt nekā es! :D:D:D:D

ai kā aizķēra sirdi šis raksts :))
es ar varētu saukt - man ar, man ar viss šis tīk, veco labo PSRS mantu stils. Es pat nesen izcēlu savu vienu bērnības lelli, no muteres bēniņiem un pamazam sāku to atjaunot savam meitēnam. kamēr mazā bija dārziņā, to nomazgāju, pa jaunu sakrāsoju, uztaisīju jaunu parūku un saģērbu. kad meitēnam rādīju lelli - es redzēju tāaadu skatienu acīs - ko mūžam laikam neaizmirsīšu. to skatu pat nav iespējams aprakstīt. viņa lēnām stiepa roku un ar tādu izbrīnu, sajūsmu, vēlmi un degsmi pēc lelles, ka sapratu - tā plauktā nestāvēs. :)))) (kad būs līdz galam pabeigta, ielikšu arī savā blogā rakstiņu).
Kad ar muteres pārskatījām bēniņlietas, daudz kas tomēr ir gājis zudumā - kā mana pirmā plīšu manta kopš dzimšanas - pingvīns. tas jau kožu un nezin kādu vēl tur kukaiņu saēsts un sairis. glābt vairs nav iespējams. lelles gan mamma visas saglabājusi. kam rokas kājas nost, kam galva pat karājas. bet ir visas. tā arī grib visas atjaunot, nerunājot par viņas pašas bērnības lelli, kas iz bijusi neskaitāmās izstādēs, jo nākusi no ulmaņlaikiem.
Pēc raksta izlasīšanas - tā sagribējās aizskriet pie mammas, un vēlreiz pārrevidēt bēniņus - varbūt vēl kādā stūrī kas ir aizķēries :D

Nu man jau pasāi arī nagi niez sagaidīt vienu siltāku dienu un aizjost uz Kundziņa fazendu safočēt to, kas tur atrodams! Man vēl tā nemitīgā cīņa jācīnās ar to, lai nemet laukā, piemēram, žurnālus! Esmu tos visus pārlapojusi un pat dažu labu ideju atradusi!

Man ta rotaļlieta kreisajā stūrī pirmā un otrā vel kautkur izstabā vel mētājas.

Labdien,nevaru nekur atrast kādu padomu,kur varētu atjaunot padomju laika plīša lācīti? varbūt mēģināt mājās pašai,bet bail sabojāt.Varbūt kāda no jums zina padomu?

Varbut kads var palidzet iegadaties to speli nu pogodi ari es gribetu saviem zeniem.var piedavat ari citas ta laika rotallietas.busu loti pateiciga.ar mani var sazinaties caur fooceboku marina depsa esmu tur ar delu.

Varbut kads var palidzet iegadaties to speli nu pogodi ari es gribetu saviem zeniem.var piedavat ari citas ta laika rotallietas.busu loti pateiciga.ar mani var sazinaties caur fooceboku marina depsa esmu tur ar delu.